|
Aloja ->
Reportāžas ->
3.Virsdiriģentu svētki 21.05.2011.
Alojā atzīmēja izcilā zižļa meistara Indriķa Zīles 170.
gadadienu
21.maijā Alojā notika mazie Dziesmu svētki,
kuri aizritēja virsdiriģenta Indriķa Zīles 170. jubilejas zīmē. Šī
diena alojiešiem bija īpaši gaidīta, jo todien svinēja 3.
Virsdiriģentu svētkus, kuri mūspusē nu jau kļuvuši par tradīciju.
Izcilā pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa
Zīles jubileju alojieši atzīmē ik pēc pieciem gadiem, kopā pulcējot
kora dziedātājus, virsdiriģentus un Indriķa Zīles dzimtu.
Šogad
pilsēta uzņēma gandrīz tūkstoti dziedātāju no dažādiem Latvijas
novadiem, vairākus Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentus,
viesus no Tartu apriņķa - sieviešu korus Vanemuise, Lahti
un akordeonistu ansambli Derpt. Ar savu klātbūtni pagodināja
LR Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris.
Svētkus atklāja Tartu apriņķa koru koncerts
Alojas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Klātesošos uzrunāja Alojas
novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne, vēlot skaistus svētkus un
prieku ikvienam, kas tajos piedalās.
Pilsētas centrā defilē programmu demonstrēja LR
Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris. Viņu brīnišķīgo uzstāšanos
ar interesi vēroja vairāki simti skatītāju. Skatītāji atzina, ka tas
bijis ļoti gaidīts brīdis, tādēļ jūtas gandarīti un sajūsmināti par
redzēto.
Dejoja Alojas kultūras nama bērnu deju kolektīvi.
Dienas vidū koru komandas piedalījās sporta
spēlēs, kuras notika vidusskolas sporta laukumā. Savu sportiskumu
dziedātāji varēja pierādīt vairākos sporta veidos tautas bumbā,
volejbolā, basketbolā un šautriņu mešanā.
Par sportiskāko atzina SIA Latvija Statoil
kori Cantus Fortis, bet Limbažu apriņķa koru virsdiriģents
Kaspars Ādamsons kļuva par sportiskāko virsdiriģentu. Par balvām
bija gādājusi Alojas novada dome sadarbībā ar Swedbank
Valmieras filiāli.
Vēlāk Jūras ielā notika atceres brīdis pie pirmo
Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles
piemiņas akmens.
Ar dziesmām piemiņas brīdi iesāka koris no
Igaunijas un Alojas Ausekļa vidusskolas 1.-4.klašu koris. Diriģents
Jānis Zirnis uzrunā apliecināja, ka alojieši var būt lepni par to,
ka no šīs puses nāk tādi izcili kultūras cilvēki kā Auseklis un
I.Zīle. Viņš priecājās, ka šejienieši kopj un turpina Dziesmu svētku
tradīciju, norādot uz Alojas mazajiem dziedātājiem.
Indriķa Zīles dzimtas pārstāve Daina Gavare
radinieku vārdā pateicās par svētku organizēšanu, dāvinot pilsētai
kociņu. To plānots iestādīt tur pat pie piemiņas akmens.
Īpaša tradīcija šajos svētkos kopš 2001. gada ir
Virsdiriģentu birzs stādīšana. Tajā kuplo ozoliņi, kuru skaitu šogad
virsdiriģenti papildināja, iestādot jaunus stādiņus.
Pa kociņam iedēstīja Ivars Cinkuss, Anda Lipska,
Mārtiņš Klišāns un Kaspars Ādamsons.
Pēc tam Māra Skride svinīgi katram pasniedza
īpašu diriģenta zizli, kuru gatavojis alojieties Māris Krūmiņš.
Svētku noslēguma koncertā diriģenti tika arī pie
dāvanas biedrības Liepale austajām šallēm. Liepales
darbu izstādi dienas gaitā varēja aplūkot Dienas centrā. Tāpat savus
veikumu izrādīja Alojas mūzikas un mākslas skolas pašreizējie
audzēkņi un absolventi.
Izstādes, veltītas I.Zīlem un viņa dzimtai, bija
apskatāmas sporta hallē un bibliotēkā. Netālu no vidusskolas parka
garāmgājēji fotogrāfijās varēja atskatīties uz pirmajiem diviem
svētkiem, kuri notika 2001. un 2006. gadā. Vidusskolas telpās
portreta zīmējumus apskatei piedāvāja skolas absolvents -
vilzēnietis Kārlis Zālītis.
Dienas otrajā pusē pilsētas bibliotēkā kuplā
pulkā tikās Zīles pēcnācēji vairākās paaudzēs kopumā vairāk kā 20
dzimtas pārstāvji. Daži no viņiem vēl šodien lepni nes Zīles
uzvārdu.
Dzimtas runassieva Daina Gavare stāsta, ka svarīgākais
notikums šogad ir jaunākā Zīles pēcteča piedzimšana. Par godu
izcilajam virsdiriģentam atvasītei dots vārds Indriķis. Arī brāļi
Juris un Ingolfs Zīles plāno Indriķa vārdā nosaukt vikingu kuģi,
kuru patlaban kopīgi būvē. Tas vizināsies Daugavas ūdeņos.
Sanākšanas reizē tika šķirstīts dzimtas albums, kurā fotogrāfijās
atspoguļoti nozīmīgākie Zīles pēcgājēju tikšanās brīži iepriekš
rīkotie virsdiriģenta godināšanas svētki Alojā, kopīgais brauciens
ar alojiešiem uz I.Zīles atdusas vietu Tartu un dzimtas salidojums
2008. gadā Minhauzena muzejā Duntē.
D.Gavare stāsta, ka materiālu vākšana par dzimtas
vēsturi sākusies jau ar I.Zīles mazmeitas Margaritas Sidares aktīvo
darbību. Viņai bijusi mapīte ar dažādam liecībām par vectēva dzīves
gājumu. 2003. gadā, kad D.Gavares meita Ilze vākusi materiālu
zinātniskajam darbam, mapītes saturu nācies pārrakstīt datordrukā,
jo visas vēstules, atmiņu stāstījumi un dokumenti bijuši sliktā
stāvoklī, ar roku rakstīti. Vēlāk, sazinoties ar Alojas bibliotēkas
vadītāju Sarmīti Frīdenfeldi, radusies ideja par grāmatas izdošanu,
kura realizējusies 2007.gadā. Savas dzimtas saknes bērni sāk
apzināties pieaugot. Tad rodas lepnuma sajūta par to, kas mēs esam.
Šī apziņa dara mūs vērtīgus, - saka Gavares kundze.
Sasveicināties ar dzimtu bija atnākusi arī domes priekšsēdētāja,
kura no diriģenta pēctečiem saņēma pateicības vārdus par brīnišķīgo
svētku organizāciju.
Noslēguma koncerts pulcēja ne tikai korus,
virsdiriģentus un viesus, bet arī kuplu pulku pašmāju klausītāju.
Ar Dziesmu svētku Līgo karoga pacelšanu
lielais svētku koncerts varēja sākties.
To vadīja Radio 3 cilvēki Dagnija
Grīnfelde un Edgars Raginskis. Viņi arī nolasīja apsveikumus, kuri
saņemti no Valsts prezidenta Valda Zatlera un Kultūras ministres
Sarmītes Ēlertes.
Lielā kopkora priekšā diriģēja ne tikai ozoliņu
birzs stādītāji, bet arī Jānis Zirnis, Arvīds Platpers, Pauls Kvelde
un Edgars Račevskis.
Tandēmā ar LR Nacionālo bruņoto spēku štāba
orķestri (diriģents Guntis Kumačevs) koris izpildīja vairākus
skaņdarbus. Saviļņojumu sniedza vairākas R.Paula kompozīcijas un
mazās, bet latviešu sirdij tuvās himnas - Jāzepa Vītola Gaismas
pils, Zigmāra Liepiņa Svētī debesīs šo zemi un citas.
Koncertu papildināja dažas igauņu kompozīcijas, tostarp akordeonistu
ansambļa Drept sniegums.
Pēc koncerta visi devās uz ozoliņu birzi, kur kājas dejā izlocīja
koru dziedātāji.
Svētki noslēdzās ar balli grupas Zeļļi
spēlētās mūzikas pavadībā.
Bilžu albums >>>
Liānas Lilenblates-Sipko
teksts un foto
Kamēr tauta dzied,
tauta dzīvo,
kā tauta dzied, tā viņa dzīvo;
un, kamēr tauta dzied savu dziesmu,
tā nemirs nemūžam.
M.Ausala
SIRSNĪGS PALDIES
visiem, kas ar padomu, darbu vai finansiāli palīdzēja III
Virsdiriģentu svētku norisē!
Svētki bija īpaši ar lielo dalībnieku skaitu un ar daudzu alojiešu
atsaucību, brīvprātīgi iesaistoties svētku organizēšanā.
No svētku viesiem saņēmām atzinību par sakopto, skaisto pilsētu un
lieliski pavadīto dienu Alojā!
Lai šie labie vārdi gandarī mūs un dod spēku un apņēmību veidot
nākamos svētkus!
Alojas kultūras nama direktore Ineta Laizāne
|
sanne.lv
