13.04.2011.
Novada iedzīvotāju sapulcēs

Aprīļa sākumā Alojas novada dome katrā pārvaldē tikās ar iedzīvotājiem. Sapulču cikls 4. aprīlī aizsākās Alojā, 6. aprīlī turpinājās Vilzēnos, 11. aprīlī Staicelē un noslēdzās 13. aprīlī Puikulē. Ar iedzīvotājiem tikās domes vadība, pārvalžu vadītāji, domes speciālisti un deputāti. Tikšanās mērķis bija informēt iedzīvotājus par to, kas paveikts 2010. gadā un, kāds gaidāms 2011. gads. Nozaru speciālisti stāstīja par finansēm, pabeigtajiem un gaidāmajiem projektiem, situāciju sociālās palīdzības, izglītības, kultūras un sporta jomā.

Domes priekšsēdētāja Dace Vilne sākumā pastāstīja par situāciju novadā kopumā, - 2010. gads bijis pirmais pilnais gads, kad esam strādājuši kā novads. Sākot ar 2009. gada budžeta samazinājumu, 2010. gadā pašvaldībai pieejamie finanšu līdzekļi bija mazāki kā 2009. gadā. Savukārt 2011. gadā tie ir vēl mazāki kā 2010. gadā.

Domāju, ka ilgi vēl būs jāgaida līdz atgriezīsies tie laiki, kad daudz vairāk varējām ieguldīt pilsētu un pagastu labiekārtošanā. Vienīgā iespēja ir ES projekti, kuros varam gūt papildus līdzekļus šī mērķa īstenošanai. Pagājušajā gadā budžets tika veidots ekonomējot. Vasaras periodā domes darbinieki pārgāja uz 4 darba dienu nedēļu. Par šo brīvo dienu atlīdzība netika saņemta.

Novada domē strādā ap 300 darbinieku, ieskaitot skolotājus un pārvalžu darbiniekus. Dome ir lielākais darba devējs visā novadā. Minimālās darba algas palielinājums valstī par 20 Ls radīja saspringtu situāciju kopējā budžetā, jo no 300 darbiniekiem par minimālo darba algu strādā gandrīz puse.

Šogad novads ir izvirzījis vairākas prioritātes. Galvenā no tām ir saglabāt visas pašvaldības iestādes, ko mēs arī esam izdarījuši. Mēs uzskatām, ka likvidēt ir diezgan viegli, bet tās ir daudz grūtāk atjaunot. Pakalpojumi iedzīvotājiem ir vajadzīgi, tādēļ centīsimies visas saglabāt. Tāpat nav likvidēti pulciņi un pašdarbības kolektīvi. No pašvaldības puses tie tiek finansēti, tikai žēl, ka vienmēr nevaram pilnībā finansiāli atbalstīt tajās reizēs, kad tie dodas uz skatēm, sarīkojumiem un dažādiem koncertiem.

Priekšsēdētāja atzina, ka jūtas sarūgtināta, ka pusotra gada laikā novads nav ticis pie savas identitātes zīmes – novada ģerboņa, jo iepriekš izvēlētos skices variantus noraidījusi Valsts Heraldikas komisija un Kultūras ministrija. Viņa atzina, ka nāksies meklēt citus variantus, bet joprojām katram pagastam un pilsētai ir spēkā viņu līdzšinējais ģerbonis.

Finansiste Mudīte Treimane informēja par situāciju finanšu jomā. Viņa pastāstīja, ka 2010. gadā finansiāli veicies labāk nekā gada sākumā bija cerēts. Budžeta ieņēmumu daļa tika pārpildīta, līdz ar to neradās arī problēmas izdevumu daļā – nekrājās rēķini un gads tika noslēgts bez kreditoru parādiem. Gada sākums tomēr bijis šaubīgs, jo baidījušies no 2009. gada situācijas, kad no Valsts kases netika saņemti garantētie ieņēmumi. Bet par laimi šīs prognozes nepiepildījās. M.Treimane skaidroja, ka garantētie ieņēmumi budžetā sastāda lielu īpatsvaru. Tie ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis un dotācija no finanšu izlīdzināšanas fonda. Pārpildījies arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas plāns, bet no dzīvokļu un komunālās saimniecības ieņēmumi bijuši mazi. Vaina ir krīzes situācijā, jo iedzīvotāji nespēj norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, - paskaidroja finansiste.

Izdevumu daļā visi plānotie līdzekļi netika iztērēti. Liela daļa iestāžu vadītāji dzīvoja lielā taupības režīmā. Netika iztērēta arī tā nauda, kas bija paredzēta ES līdzfinansētajiem projektiem. Tos paredzēts ieguldīt 2011.gada projektos. Rezultātā brīvo līdzekļu atlikums 2010. gada pamatbudžetā veidoja 460 tūkstošu latu. No tiem liela daļa sastāda mērķa naudas, bet pārējo daļu paredzēts novirzīt 2011. gada saimnieciskām vajadzībām.

M. Treimane, - Jau novembra sākumā zinājām, ka 2011. gads būs smagāks nekā iepriekšējais. Kopējie ieņēmumi 2011. gadā pārsniedz 2.5 miljonus. Papildus izdevumus prasīja valstī palielinātā minimālā alga un pievienotās vērtības likmes pieaugums. Veidojot šī gada budžetu, pirmkārt, mēģinājām ieplānot līdzekļus aizdevumu procentu maksām, norēķiniem ar citām pašvaldībām, sociālo iestāžu uzturēšanai, pabalstiem, algām, elektrībai, apkurei un sakaru pakalpojumiem. Pietrūka 160 tūkst. latu. Nebija ne santīms kancelejas precēm, remontmateriāliem un kultūras pasākumiem. Šajā brīdī jēgu zaudēja labā apņemšanās budžetu sastādīt kopā ar deputātiem, iestāžu vadītājiem un nozaru speciālistiem. Vienīgā cerība bija uz brīvo līdzekļu atlikumu, par ko uzzinājām tikai ap 15. janvāri. Visvairāk izdevumu ir novirzīti izglītības pakalpojumiem, sociālajām vajadzībām un valdības dienestiem. No valdības dzirdam, ka ejam laukā no krīzes, bet jāsaka, ka to nepavisam nejūtam.

Projektu vadītāja Inga Možvillo (pa labi) un telpiskās attīstības speciāliste Ieva Knospiņa (pa kreisi) pastāstīja, ka šobrīd novadā aktuāli ir 20 dažādi ES projekti. Pagājušā gadā ticis apstiprināts ES Sociālā fonda projekts, kurā piesaistīti divi speciālisti – telpiskās attīstības plānotāja un juriskonsults. Šiem speciālistiem atalgojums 100% apmērā tiek maksāts no ES fondiem. Projektu vadītājas stāstīja, ka tiks izstrādāta Alojas novada attīstības programma un teritoriālais plānojums. Notiks novada izglītības iestāžu informatizācijas projekts, ar kura palīdzību tiks ierīkots datortīkls visās novada skolās, līdz vasarai iegādāsies vairākus datorus.

Līdz šim lielākajā projektā, kurš tiks īstenots šogad, paredzēts siltināt 5 novada izglītības iestādes – 3 skolas ēkas Alojā, vidusskolas ēku Staicelē un bērnudārzu Vilzēnos par kopējo summu 350 tūkst. latu. Pašvaldības līdzfinansējums šajā vērienīgajā projektā būs 80 tūkst. latu. I. Možvillo katrā pārvaldē stāstīja par gaidāmajiem projektiem, ar kuru palīdzību tiks labiekārtotas teritorijas.

Staicelē šogad izveidos gājēju ietvi ar bruģa segumu no estrādes līdz Salacas ielai, uzsāks Lielās ielas remontu, nomainot komunikācijas, ceļa segumu un ietves. Vilzēnos gaidāms ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts. Izstrādās teritoriāli ekonomisko pamatojumu Puikules un Puikules ciemata ūdenssaimniecības sakārtošanai. Drīzumā tiks iesniegts šī projekta pieteikums atbalsta saņemšanai.

Skaidroja, ka, īstenojot projektus, vispirms nākas tos pabeigt ar pašvaldības līdzekļiem, un tikai pēc tam ir iespējams dabūt atpakaļ naudu no ES. Šī iemesla dēļ dome ir spiesta ņemt aizņēmumus no Valsts kases, jo brīvo līdzekļu pašvaldībai nav. Līdz ar to katrs projekts maksā mazliet dārgāk, jo jāmaksā % Valsts kasei par katru no aizņēmumiem. Pašvaldības daļa projektos parasti sastāda 10-20% no kopējām izmaksām.

Par sociālo palīdzību stāstīja sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inga Brente-Mieze. Viņa atskatījās uz 2010. gada situāciju šajā jomā, - sociālo palīdzību iepriekšējā gadā visā novadā saņēmušas 396 ģimenes (t.i. 1368 personas), 319 ģimenes ar trūcīgās ģimenes statusu (t.i.1026 personas). Tika pieņemti dažāda veida lēmumi – kopumā 1379. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts (GMI) piešķirts 90 ģimenēm. Dzīvokļa pabalstu saņēmušas 50 ģimenes. 100 ģimenes saņēmušas pabalstu medicīnas pakalpojumiem.

Kopumā sociālajiem pabalstiem 2010. gadā iedalīti 160 935 tūkst. latu. Situācija rāda, ka gandrīz katrs ceturtais novada iedzīvotājs ir vērsies pēc sociālās palīdzības, par pamatu ņemot to, ka novadā ir nepilni 6 tūkstoši iedzīvotāju.

Sociālā dienesta vadītāja atzina, ka līdzekļi sociālai palīdzībai 2011. gadā nav būtiski samazināti. Taču trūcīgo personu skaitam ir tendence augt. Arī gads iesācies salīdzinoši smagi, jo pirmajos gada mēnešos pieņemti jau ap 400 dažādi, ar sociālo palīdzību saistīti lēmumi un 8 novada bērni ievietoti krīzes centros rehabilitācijas saņemšanai. Viņa izteica cerību, ka situācija sociālajā jomā varētu uzlaboties, ja valstī un novadā uzlabotos ekonomiskā situācija.

Novada vadošā speciāliste izglītības jomā Ilze Kapmale atgādināja, ka novadā ir 9 izglītības iestādes, kuras sniedz vispārizglītojošo izglītību un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Šajā mācību gadā novadā ir 556 skolēni un 200 pirmsskolēni.

I. Kapmale norādīja, ka viens no izglītības kvalitātes rādītājiem ir valsts pārbaudes darbu rezultāti, - Skatoties pēc 2010. gada rādītājiem, varu teikt, ka ar izglītības kvalitāti novadā viss ir kārtībā. Eksāmenu rezultāti apliecina, ka esam valsts vidējā līmenī, neskaitot valsts republikas nozīmes pilsētas.

Alojā 12. klašu centralizētajos eksāmenos vairāk kā 50% no iegūtajiem sertifikātiem bijuši A, B un C līmenī. 9. klasēm trīs eksāmenos rādītājs bijis augstāks kā valsts vidējais. Valsts pārbaudes darbi rāda, ka Staiceles vidusskolā izglītības kvalitāte ir gandrīz novada vidējā līmenī. 12. klases eksāmenos iepriekšējā gadā visvairāk iegūti D līmeņa sertifikāti. Starpnovadu krievu valodas olimpiādē un runas konkursā staicelieši ieguvuši atzinīgus rezultātus.

Runājot par nākamo mācību gadu, I. Kapmale prognozē, ka Alojā mācības pirmajā klasē varētu uzsākt ap 30 skolēnu, Staicelē ap 20, savukārt Brīvzemnieku pagastā 9 pirmsskolnieki. Šogad Alojas pirmsskolas izglītības iestādes filiāle Vilzēnos piedalās valsts pilotprojektā par 6-gadīgo bērnu apmācības programmas ieviešanu. Joprojām notiek sadarbība ar Limbažu skolām olimpiāžu rīkošanā, jo novada skolēnu skaits nav tik liels, lai paši tādas organizētu.

Novada kultūras speciāliste Ineta Laizāne pastāstīja par prioritātēm kultūras jomā. Abu kultūras namu un tautas nama Vilzēnos un Puikulē galvenā prioritāte pagājušajā gadā un arī šogad ir saglabāt pašdarbības un tautas mākslas kolektīvus. I.Laizāne atzinīgi novērtēja Brīvzemnieku un Braslavas pagasta pašdarbniekus un kolektīvus, kuri ar labiem panākumiem piedalās dažādās skatēs.

Šogad abiem tautas namiem iecerēts papildināt tehnisko aprīkojumu. Alojas kultūras nams ar Leader projekta līdzfinansējumu 2011. gadā iecerējis iegādāties tautas tērpus, 21. maijā kopā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru rīkos trešos Virsdiriģentu svētkus, plānots arī piesaistīt līdzekļus skatuves apgaismojuma uzlabošanai Alojas kultūras namā. Staiceles kultūras namā pagājušajā gadā notikusi telpu automātiskās signalizācijas sistēmas ierīkošanas pirmā kārta. Sistēma ierīkota zālē, priekštelpā un uz skatuves. Šogad plānots izveidot dramatisko kolektīvu.

Par bibliotēku darbu stāstīja Anita Strokša, kuras pārziņā ir bibliotēkas. Kopumā novadā darbojas 6 publiskās un 4 skolas bibliotēkas. Viņa informēja, ka šajā gadā bibliotēkas iegūs atlaides interneta izmaksām no Lattelecom. Līdz ar to vairāk līdzekļu atliks grāmatu iegādei, jo salīdzinājumā ar 2010. gadu, šim mērķim paredzētie līdzekļi sarukuši vairākkārt.

Mazajās novada bibliotēkās audzis apmeklētāju skaits, pateicoties brīvajai interneta pieejai. Atzinīgi novērtēja abas Braslavas pagasta bibliotēkas, kuras savā starpā cieši sadarbojas, mainoties ar grāmatu klāstu un kopīgi iegādājoties preses izdevumus. Īpaši uzteica Alojas bibliotēkas darbinieces par to, ka notiek aktīvs darbs ar bērniem, rīkojot dažādus pasākumus. Alojā tiek strādāts pie tā, lai sakārtotu bibliotēkas jumtu, nomainītu apgaismojumu bibliotēkas telpās un izbūvētu uzbrauktuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Alojas novada sporta metodiķis Aivars Auseklis stāstīja par sacensībām, kuras notikušas 2010. gadā un gaidāmajiem sporta pasākumiem 2011. gadā. Viņš pauda prieku, ka volejbols kā sporta veids atdzīvojies arī mūsu novadā. Šī gada sākumā Alojas sporta hallē notikušas jau vairākas šī sporta veida spēles. Šogad iecerēts palīdzēt sportistiem ar dalības maksām un licenču iegādi, Alojas hallē nodarbību skaits audzis par 10 stundām.

Pārvalžu vadītāji ziņoja par padarīto un aktuālāko savā teritorijā, stāstot par ceļa naudām, 100 latu stipendiātiem, atbildēja uz jautājumiem galvenokārt par ceļu remontiem, uzklausīja ierosinājumus par teritoriju sakopšanu.

Alojā iedzīvotāji jautāja par ieviesto ūdenssaimniecības projektu, vērsa uzmanību uz iedzīvotāju rīcību, kuri kanalizāciju saturu izgāž dabā, plašas diskusijas izraisīja Staicelē notiekošais interešu izglītības un futbola centrā. Tāpat tika saņemti ierosinājumi novada oficiālās mājas lapas uzlabošanai, iecelt Alojā jaunu pārvaldnieku, izveidot iedzīvotāju konsultatīvo padomi. Interesējās, kādam nolūkam dome plāno iegādāties ēku Kluba ielā.

Staicelē radās jautājumi par to, kad un, kādā veidā plāno izzāģēt vecos kokus kapos, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvības. Interesējās par iespējām palielināt algu vokālā ansambļa Dziesmu draugi vadītājai. Tāpat vēlējās noskaidrot, kādēļ iepriekšējā gadā nav realizēts kultūras nama remonts, norādot, ka arī estrādē deju grīda ir katastrofālā stāvoklī. Vēlējās uzzināt, ko bez pabalstu piešķiršanas ikdienā dara sociālie darbinieki.

Brīvzemnieku pagastā galvenokārt interesējās par ūdenssaimniecības sakārtošanu. Ozolmuižas iedzīvotāji izteica neapmierinātību ar gauso un paviršo strādnieku darbu, veicot komunikāciju nomaiņu un labiekārtošanu. Citi interesējās par pils jumta nomaiņu, un gribēja noskaidrot, kad uzlabosies satiksme starp Aloju un Ozolmuižu, arī Buivu. Vēlējās uzzināt, ko dome plāno iesākt ar bijušās arodskolas telpām un pārējām neizmantotajām ēkām Ozolos. Braslaviešus uztrauca klaiņojošo un nepieskatīto suņu problēma.

Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko

Šī bija 1. Alojas pilsētas un novada domes interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv