Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv
SANNE
|
Alojas novads ->
Reportāžas ->
Alojas domes apvienoto komisiju sēdē
14.06.2010.
Domes apvienoto komiteju sēdē izskata jautājumu par Alojas novada
robežu grozīšanu
14.
jūnijā, kad bija zināmi Alojas novada domes rīkotās publiskās
apspriešanas Par Alojas novada pašvaldības administratīvās
teritorijas robežu grozīšanu provizoriskie rezultāti, apvienotā
komiteju ārkārtas sēdē tikās deputāti, domes vadība, speciālisti un
iedzīvotāji, lai uzklausītu viens otra viedokli, debatētu par šo
jautājumu un sagatavotu lēmuma projektus domes sēdei, kurā būs
jāveic izšķirošais balsojums grozīt Alojas novada pašvaldības
robežas vai nē.
Publiskā apspriešana Par Alojas novada pašvaldības
administratīvās teritorijas robežu grozīšanu tika veikta laikā no
2010. gada 10. maija līdz 10. jūnijam.
10. jūnijā pēc plkst. 17.00 Publiskās apspriešanas rezultātu
apkopošanas un uzraudzības komisija: Inta Baronova, Inese Lāčauniece,
Ilga Šmite, Ausma Plūme, Evita Ungure, Maija Martinova, Dace
Šķepaste un atbildīgais par publiskās apspriešanas norisi,
pašvaldības izpilddirektors Gundars Karlsons sanāca kopā Alojā un
konstatēja faktu par iesniegto anketu skaitu un to, kas ir balsojuši
par novada robežu grozīšanu un kas ir balsojuši pret novada robežu
grozīšanu.
G.Karlsons informēja (pēc komisijas sastādītā protokola):
Iesniegto aplokšņu skaits:
- Alojas pilsētas pārvaldē 6;
- Staiceles pilsētas pārvaldē 875;
- Braslavas pagasta pārvaldē 62;
- Brīvzemnieku pagasta pārvaldē 7.
Kopā novadā saņemtas 950 aploksnes.
Aplokšņu atvēršana un aptaujas anketu saskaitīšana:
- Alojas pilsētas pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 6
aptaujas anketas;
- Staiceles pilsētas pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 875
aptaujas anketas;
- Braslavas pagasta pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 62
aptaujas anketas;
- Brīvzemnieku pagasta pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 7
aptaujas anketas.
Kopā novadā saņemtas 950 aptaujas anketas.
Aptaujas anketās atbildes jā un nē par Alojas novada
administratīvās teritorijas robežu grozīšanu izteikuši:
- Alojas pilsētas pārvaldē: jā - 2 anketās, nē- 4 anketās;
- Staiceles pilsētas pārvaldē: jā - 796 anketās, nē- 33
anketās;
- Braslavas pagasta pārvaldē: jā - 54 anketās, nē- 3
anketās;
- Brīvzemnieku pagasta pārvaldē: jā - 2 anketās, nē- 5
anketās.
Komisija konstatēja, ka:
- par Alojas novada administratīvās teritorijas novada
grozīšanu jā izteikuši
854 respondenti,
- par Alojas novada administratīvās teritorijas novada
grozīšanu nē izteikuši
45 respondenti,
- viedokli nav izteikuši
50 respondenti,
- atsaukta 1 aptaujas
anketa.
Domes priekšsēdētāja Dace Vilne: Tā kā aptaujas anketās
vajadzēja nosaukt personas kodu, šie nav oficiālie rezultāti.
Komisija darbu turpinās šonedēļ un noskaidros, vai visi, kas
iesnieguši anketas, deklarējuši dzīvesvietu Alojas novadā un
drīkstējuši šīs anketas aizpildīt. Pašreiz nosauktie cipari rāda
pārvaldēs reģistrētās anketas, bet cik alojieši vai staicelieši
izteikuši savu viedokli, nav zināms. Komisija vēl nav vērtējusi
anketas tālāk, lai uzzinātu, kāda ir iedzīvotāju apmierinātība ar
pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Sēdes turpinājumā deputāti uzklausīja Ārijas Daugules, Anta Berga
un Agra Rubeņa viedokļus - kāds bija pamats viņu iesniegumam 2010.
gada 2. martā, kas rosināja rīkot publisko apspriešanu un lemt par
novada robežu grozīšanu. Runātāji uzsvēra, ka Staicele visu
teritoriālās reformas laiku vēlējusies palikt patstāvīga,
mērķtiecīgi radot pašvaldībā iedzīvotājiem nepieciešamos
pakalpojumus, ka šobrīd novadā ir savienotas divas līdzvērtīgas
pilsētas, kur katra no tām vēsturiski iet savu attīstības ceļu.
Pašreiz pastāvošajā nemierā, kad novada domes deputāti sadalījušies
divās frontēs, staicelieši pilsētas attīstības iespējas nesaskata.
A.Rubenis uzskata, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministre Dagnija Staķe ir nepareizi informēta par robežu grozīšanas
ierosinātājiem tie ir iedzīvotāji, nevis deputāti.
Kā Staiceles atdalīšanās izskatās no ekonomista viedokļa
komentēja domes finansiste Mudīte Treimane. Viņa analizēja
iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru, kura samazināšanās kompensētos
ar dotāciju no izlīdzināšanas fonda, iestāžu saimniecisko vajadzību
apmēru, kas esot novadā vai atsevišķi īpaši nemainīsies, pašvaldību
savstarpējos norēķinus izglītības un sociālajā jomā, kur šobrīd
bilance izskatās pozitīva, kā arī kredītgrozu, kas katru gadu
Staicelei samazinās par 4-5 tūkstošiem latu, un uzsvēra, ka precīzāk
par atdalīšanās ekonomisko pusi varētu runāt, kad būtu zināmi
2011.gada budžeta kontrolskaitļi.
Sēdes turpinājumā savus viedokļus izteica deputāti Māris Možvillo,
Ilga šmite, Broņislavs Lapkovskis, Valdis Možvillo, Jānis Bakmanis,
Jānis Bērziņš, Dace Vilne un Staiceles pilsētas pārvaldes vadītāja
Ausma Plūme.
Dace Vilne: Par novada dalīšanu man nav viegli izlemt - ne
cilvēciski, ne ekonomiski, jo Staicele, manuprāt, diezgan dabiski
iekļāvusies Alojas novadā ar savu attīstību un varbūt ar citu garu,
kas valdījis tieši attīstības ziņā. Zinu, ka Staicele novadā tika
iekļauta piespiedu kārtā. Varbūt mēs nebūtu nonākuši līdz šai
sarunai un šai situācijai, ja Staiceles iedzīvotāji, kas patreiz
ļoti aktīvi iestājas par Staiceles atdalīšanos, būtu tikpat aktīvi
protestējuši brīdī, kad bija valdības lēmums par Alojas novada
veidošanu kopā ar Staiceli, ja tad būtu bijuši šie simti, varbūt pat
tūkstotis parakstu ar protestu mēs nevēlamies, ka mūs iekļauj
Alojas vai Salacgrīvas novadā ...
Katrai vietai un katrai pilsētai ir savs lepnums, ļoti liela daļa
Staiceles cilvēku ir patrioti un dara to, kas varbūt pietrūcis
Alojai,- ja izdomā, ka viņiem vajadzīga mūzikas un mākslas skola,
tad paši gatavi pietiekami garas stundas strādāt, lai šo iestādi
izveidotu. Negribu konfrontēt abas pilsētas, bet negribu piekrist
arī tam, ka Aloja savā attīstībā stāv uz vietas. Attīstība ir
notikusi arī Alojā - uzcelta skaista halle, sakārtota
ūdenssaimniecība un daudzas citas lietas.
Vēršoties pie saviem kolēģiem deputātiem, domes priekšsēdētaja
atzina, ka pietrūkušas atklātas savstarpējas sarunas bez iestāžu
vadītāju, iedzīvotāju vai masu mēdiju klātbūtnes. Viņa skaidroja, ka
šī gada budžetā katras bijušās pašvaldības rīcībā iedalītie līdzekļi
ir proporcionāli iedzīvotāju skaitam tajās, lūdza deputātus iestāžu
apmeklējumus saskaņot ar to vadītājiem un uzvēra : Man šķiet, ka
mums visiem 15, kas sēžam pie šī galda, pirmām kārtām vajadzētu
domāt ne tik daudz par vienām vai otrām savām ambīcijām, bet par to,
ka pārstāvam novada intereses, un strādāt ļoti godprātīgi sešu
tūkstošu iedzīvotāju labā.
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās, ka šī jautājuma sakarā domes
sēdē tiks izskatīti divi lēmuma projekti:
- Par publiskās apspriešanas Par Alojas novada pašvaldības
administratīvās teritorijas robežu grozīšanu rezultātiem;
- Par Alojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas
robežu grozīšanu.
Ieva Drone
|