ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.


Sākums
Noderīga info
IZGLĪTĪBA
Ausekļa vidusskola

Mūzikas un mākslas skola
PII Auseklītis

Sporta halle
BIBLIOTĒKAS
Alojas bibliotēka

Ungurpils bibliotēka
KULTŪRAS NAMI
Alojas kultūras nams
TŪRISMS
Karte

Maršruti
Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana
FORUMS
Reportāžas
Alojas novada vēstis

Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


ALOJA -> Reportāžas -> Brīvzemnieku pagasts

05.02.2010.
Iedzīvotāju sapulce Brīvzemnieku pagastā

5. februārī Puikules tautas namā notika sapulce, kurā Alojas novada vadība un deputāti tikās ar Brīvzemnieku pagasta iedzīvotājiem.

Kā klājies domei kopš novada izveidošanas, kādi bijuši galvenie darbi, kas palicis mazāk ievērots, kā veidojas jaunais budžets, kādas būs izmaiņas attiecībā uz sociālo palīdzību – par to visu stāstīja domes priekšsēdētāja Dace VILNE un atbildīgie speciālisti.

D.Vilne: „Līdz ar reformu mainījās novada pārvaldība, Brīvzemnieku pagastā tagad palicis pārvaldnieks Arvīds Bērziņa kungs. Līdz šim Bērziņa kungs pārraudzīja divus pagastus – gan Brīvzemnieku, gan Braslavas, bet tagad esam budžetā plānojuši, ka Braslavai būs savs pārvaldnieks –tehniskais speciālists, bet Bērziņa kungs paliks tikai un vienīgi Brīvzemnieku pagasta pārvaldes vadītājs. Viņa ziņā būs tikšanās ar iedzīvotājiem un atbildes uz jautājumiem, pārraudzība par visām tehniskajām un saimnieciskajām lietām, kas notiek pagasta teritorijā. Uz vietas jums ir sociālais darbinieks un kasiere-lietvede, kas pieņem visus jūsu iesniegumus un maksājumus. Novadā izveidota centralizēta grāmatvedība, kas atrodas Alojā, tur ir arī Sociālā dienesta vadība, savukārt jūs esat tikuši pie tādas priekšrocības kā būvvalde - divas reizes mēnesī būvinspektors ir sastopams Puikulē.

2009. gada beigas valstī finanšu jomā bija ļoti sarežģīts, to izjutām arī pašvaldībā. Salīdzinot ar 2008. gada budžetu, 2009.gadā bija krietns samazinājums budžeta līdzekļos, kas tiks novirzīti pašvaldībām no valsts puses, vasarā vajadzēja samazināt vēl no tā paša, kas jau likās vairs īsti nesamazināms, un viskritiskākās pienāca pagājušā gada beigas, kad pašvaldības iestādēm tika dota atļauja pirkt tikai tās lietas, kas nepieciešamas iedzīvošanai, atsakoties no jebkādiem tēriņiem.

Pašreiz mēs strādājam pie 2010. gada budžeta izveidošanas, ir notikušas tikšanās ar visiem iestāžu vadītājiem - 2010. gada budžets nebūs labāks, kā 2009. gada otrā puse, jo līdzekļi samazinājums pret 2009. gadu ir ļoti ievērojams. Tas attiecas arī uz tā sauktajām ceļa naudām speciālajā budžetā, kuras samazinātas apmēram par trešo daļu. Šī gada bagātīgā ziema prasa tīrīt ceļus un ielas gandrīz katru otro dienu, un katrs brauciens maksā tūkstošos latu, kas jātērē no tā jau samazinātās ceļa naudas. Jo vairāk sniega, jo mazāk mums paliks brīvā nauda ceļu remontiem vasarā.

2009. gadā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta uzraudzīto Eiropas līdzfinansējumu, tika ļoti jauki izremontēts Puikules tautas nams. Atbilstoši LAD nosacījumiem, katra pašvaldība varēja īstenot projektu par 140 tūkstošiem latu. Tautas nama remonts izmaksāja mazāk, tāpēc 12. februārī tiks iesniegts projekta pieteikums par atlikušo summu, kas pienākas Brīvzemnieku pagastam, un kurā plānots sakārtots Puikules ielu apgaismojumu. Cerams, ka to varēsim atļauties šajā gadā. Ozolmuižas iedzīvotāji šī paša projekta ietvaros jau tikuši pie apgaismotām ielām.

Viena no pozīcijām, ko esam paredzējuši 2010. gada budžetā, cerams, ka domes deputāti to apstiprinās – ir izmaiņas attiecībā uz mazo bērnu ēdināšanu. Līdz šim valsts jau vairākus gadus dotēja pirmo klašu bērnu ēdināšanu ar 80 santīmiem, taču sākot ar nākošo mācību gadu šī finansēšana tiks pārtraukta, novirzot līdzekļus maznodrošināto bērnu brīvpusdienām, neatkarīgi no klases, kurā viņi mācās. Zinot to, cik svarīgi ir maziem bērniem dienas laikā būt paēdušiem siltas pusdienas, sākot ar nākošo mācību gadu nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu 1. – 2. klašu skolēniem visās novada skolās. Bērniem, kas mācās ārpus novada, šāda veida palīdzību nesniegsim.

Līdz šim Brīvzemnieku pagastā tika atmaksāti ceļa izdevumi bērniem, kas mācās skolās ārpus novada, sākot ar šo gadu to esam pārtraukuši. Mūsu viedoklis ir tāds, ka novadā varam nodrošināt visnotaļ konkurētspējīgu izglītību vidusskolas posmā, jo mūsu novadā ir divas vidusskolas: Alojas Ausekļa vidusskola un Staiceles vidusskola. Alojas vidusskolas 12. klases skolēnu eksāmenu rezultāti liecina, ka bērni tiek sagatavoti labi, vidusskolu viņi beidz ar labām sekmēm un iestājas prestižās Latvijas augstskolās budžeta grupās.

Valstī ir teiciens – nauda seko skolēnam, tas nozīmē, ka valsts katra skolēna skolotāju algošanai paredz noteiktu naudas daudzumu. Ja mūsu pašvaldības bērns aiziet mācīties uz cita novada skolu, tad šis bērns aiziet ar visu naudu, un mēs vēl šim prom aizejošam bērnam atmaksājam ceļa izdevumus - tātad mums šis prom aizejošais bērns izmaksā pietiekami dārgi. Jo īpaši tas attiecas uz Puikules un Ozolmuižas pamatskolām, kur finansējums mērķdotācijas veidā no valsts puses nav pietiekams, lai pilnībā varētu nosegt visu skolotāju un skolas vadības atalgojumu, interešu izglītību plašākā apmērā, nekā to vēlētos. Un pašvaldība ir spiesta piemaksāt. Jo vairāk bērnu aiziet projām jau pamatskolas posmā, jo skola ir trūcīgāka, jo pašvaldībai jāliek klāt nauda no savas puses, lai varētu nodrošināt mācību procesu.

Pašreiz nav cilāts jautājums, ka varētu tikt slēgta kāda no Brīvzemnieku pagasta pamatskolām – Puikules vai Ozolmuižas, kaut gan ir jāatzīst tas, ka bērnu skaits tajās ir neliels. Nākošajā mācību gadā pirmās klases ne vienā ne otrā skolā nav pilnā apmērā nokomplektētas. Tad ir ļoti cieši jāskatās, kas notiks tālāk – vai 5-6 gadīgo bērnu grupās ir tik daudz bērnu, ka varam pateikt - aiznākošajā mācību gadā abās skolās būs pilna pirmā klase. Vēl ir jāsaprot, ka apvienotajās klasēs, kuras ir gan vienā, gan otrā pamatskolā, kvalitatīvs mācību darbs var tikt traucēts. Lai cik skolotājs cenšas, un es ļoti ticu, ka skolotāji strādā ārkārtīgi atdevīgi, viņš nevar veltīt nedalītu uzmanību savam mācību priekšmetam un vienai klasei, lai dotu kvalitatīvas zināšanas, uzmanība ir jāvelta divām atšķirīgām klasēm. Pieļauju, ka šī iemesla dēļ, vecāki, kuriem ļoti rūp bērnu izglītība, jau pamatskolas līmenī izvēlas sūtīt bērnu uz kādu citu skolu, kur nav apvienotās klases. Un līdz ar to mūsu abas pamatskolas nonāk lielākā līdzekļu trūkumā. Tas ir apburtais loks, un ir cieši jādomā, kādā veidā radīt bāzi, lai varētu šīs abas skolas saglabāt.

Alojas pašvaldība ir nodrošinājusi bezmaksas skolēnu autobusu, kas ved bērnus gan no rīta uz skolām, gan pēcpusdienā uz mājām. Bērniem, kuri uz skolu un mājās nevar nokļūt ar pašvaldības transportu, tiek apmaksātas sabiedriskā transporta biļetes, tikai vecākiem „jāiesaldē” biļešu nauda, kamēr pašvaldība atmaksā.

Ozolmuižas iedzīvotājiem sāpīgs jautājums ir par bijušās arodskolas ēkas likteni. Dažus gadus atpakaļ šī ēka bija audzēkņu pilna, un daudziem Ozolmuižas iedzīvotājiem bija nodrošinātas darba vietas, bet tagad tā ir tukša. Vienīgais, kas ēkā notiek - ir sporta stundas Ozolmuižas pamatskolas bērniem un vakarā treniņu iespējas iedzīvotājiem. Mēs esam domājuši, kā šo ēku piepildīt, bet tādas īsti skaidras idejas, ko varētu īstenot, neieguldot lielus līdzekļus no pašvaldības puses, nav. Ja jums ir kāda skaista ideja, un jūs redzat, kādā veidā šo ēku varētu izmantot, lai būtu labi visām pusēm, tad jūsu ideja noteikti tiktu apspriesta un izvērtēta. Ja tā būtu atbalstāma un īstenojama, tas arī tiktu darīts. Līdz brīdim, kamēr pašvaldības maks ir daudz tukšāks, nekā mēs to būtu gribējuši, nevaram atļauties no jauna atvērt kādu iestādi vai centru, lai šajā ēkā iedvestu dzīvību.”

Mudīte TREIMANE, Alojas novada domes finansiste, vispirms pastāstīja, kā pašvaldībā beidzies 2009. gads finanšu jomā: „2009. bija ļoti sarežģīts budžeta gads ne tikai Alojas novadā, bet visām Latvijas pašvaldībām divu iemeslu pēc – pašvaldību apvienošanās un ieņēmumu daļas nozīmīgāko pozīciju neizpilde. Pirmo reizi manā 19 gadu ilgajā darba praksē pašvaldībā neizpildījās valsts solītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis neizpildījās gandrīz par 70 tūkstošiem latu, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda - apmēram par 15 tūkstošiem latu. Saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, neizpildījās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (apmēram Ls 15000), nesaņēmām plānotos ieņēmumus no dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem, arī maksu par bērnu ēdināšanu bērnudārzos un skolās. Situāciju sarežģīja tas, ka par iedzīvotāju ienākuma nodokļu neizpildi uzzinājām tikai 4. ceturksnī, un pirmos deviņus mēnešu bijām dzīvojuši, it kā ir cerības saņemt visu plānoto naudu, tāpēc gada pēdējos trīs mēnešos bija jāieslēdz taupības režīms.

Kopējie ieņēmumi 2009. gadā mums sastādīja 3,5 miljonus latu,

kopējie iedevumi – 4,7 milj. latu.

Kā bija iespējams tērēt vairāk? Pirmkārt – brīvo līdzekļu atlikums no 2008. gada bija apmēram 640 tūkstoši latu, otrkārt – 2009. gadā Valsts kasē Alojas novads ņēma vairākus apjomīgus kredītus (430 tūkstošus Alojas ūdenssaimniecības sakārtošanai, 160 tūkstošus – Alojas sporta halles celtniecības pabeigšanai un 45 tūkstošus Ozolmuižas ielu apgaismojumam un Puikules tautas nama rekonstrukcijai).

Ja sīkāk paanalizējam izdevumu daļu – manuprāt, izdevumi tērēti tradicionālajā proporcijā, tas nozīmē:

izglītībai – 47% (≈ 2,3 milj. latu);

teritoriju apsaimniekošanai – 17% (≈ 816 tūkstoši latu);

sociālā palīdzība – 15% (≈ 704 tūkstoši latu);

vispārējie valdības dienesti – 12% (≈ 566 tūkstoši latu) – pirmajā mirklī varētu šķist, ka tie ir pārvaldes izdevumi, bet situācija ir drusku savādāka, jo budžeta klasifikācija šajā izdevumu pozīcijā prasa uzskaitīt arī aizdevumu procentu maksājumus un savstarpējos norēķinus ar citām pašvaldībām par sociālajiem un izglītības pakalpojumiem, kas no 566 tūkstošiem sastāda gandrīz 200 tūkstošus;

kultūras vajadzībām – 7% (≈ 350 tūkstoši latu);

pārējie tēriņi – mazāk kā 2%.

Arī speciālajā budžetā nepiepildījās mūsu cerības – ja gada sākumā plāns bija 147 tūkstoši latu, tad reāli speciālajā budžetā naudu no ceļa fonda līdzekļiem saņēmām 111 tūkstošus latu.

Par 2010. gada pašvaldības budžetu

2010. gada budžetā ieņēmumu daļa plānojās apmēram 2,59 miljoni latu (pret 3,5 miljoniem faktiski iekasētajiem pagājušajā gadā).

Budžeta izdevumu daļas veidošanā pirmais variants ir tāds, ka ļāvām iestāžu vadītājiem salikt visus savu sapņus. Izrādās, ka vēlmes ievērojami pārsniedz mūsu iespējas. Ir noticis pirmais budžeta apcirpšanas riņķis, kas nebija nekas patīkams. Ja iepriekšējās trīs pārvaldēs sapulcē optimistiski solīju, ka mēģināsim neuzkāpt uz tā paša grābekļa, kā iepriekšējā gadā, un atstāsim zināmu līdzekļu daļu rezervē, gadījumam, ja arī šajā gadā mums neizpildīsies ieņēmumu daļa (ir jau no valsts puses doti mājieni, ka tā neizpildīsies), tad šodien es vairs to negribētu apgalvot, ka budžetu varētu veidot ar rezervi. Diemžēl situācija ir daudz dramatiskāka, nekā sākumā likās. Gribu brīdināt iestāžu vadītājus, ka situācija varētu būt tāda, kā staigājot pa naža asmeni – gandrīz katru dienu nāksies izlemt – vai maksāsim par elektrību, sakaru pakalpojumiem, varbūt par kancelejas precēm, nāksies izvērtēt katru rēķinu un nolikt tos rindas kārtībā pēc svarīguma pakāpes.”

Gundars KARLSONS, Alojas novada pašvaldības izpilddirektors, stāstīja par 2010. gada budžeta izdevumu daļu: „Vispirms pastāstīšu par to, kas 2010. gada budžeta izdevumu daļā mums ir jāiestrādā vēl bez iestāžu vadītāju vēlmēm.

Plānotie zināmie ieņēmumi šajā gadā – 2 miljoni 586 tūkstoši latu,

no tā jāatskaita:

- tā saucamās mērķa naudas vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības pedagogu algām kopā ar sociālo nodokli – Ls 374896;

- mērķdotācijas datoriem novada skolām (budžetā tika ieskaitīta pilna avansa summa) – Ls 32962;

- mērķdotācijas bibliotēkām internetiem un Puikules feldšeru punktam – Ls 5844;

- aizdevumu pamatsummas atmaksa – Ls 140000;

- aizdevumu procentu apmaksa – Ls 185550;

- iezīmētās naudas no iepriekšējā gada (bezdarbniekiem, avanss projektiem) – Ls 121000;

- kreditoru parādi (pašvaldības nesamaksātie rēķini no 2009. gada) – Ls 61260.

Pāri paliek 1milj. 664 tūkstoši latu, kuros jāierēķina izdzīvošana (siltums, ūdens, elektrība, darba algas un viss pārējais), pēc tam skatīsimies, ko vēl varēsim atļauties. Domāju, ka nauda visvairāk tiks novirzīta izglītībai un sociālajiem jautājumiem.

Par 2010. gada speciālo budžetu

Ceļu fonda nauda šogad samazināta par 35% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un summā tas sastāda 71 tūkstoti latu uz visu novadu. Sadalījumu katrai pārvaldei norādīja ministrija, un tas ir šāds (summas noapaļotas):

Aloja – 28000 (40%),
Braslavas pagasts – 8200 (11%),
Brīvzemnieku pagasts – 13700 (19%),
Staicele – 21000 (29%).

Speciālajā budžetā katrai pārvaldei ir iekrāts 2009. gada atlikums:

Aloja – 52000,
Braslavas pagasts – 7000,
Brīvzemnieku pagasts – 25000,
Staicele – 9500.

Tātad kopā šajā gadā speciālajā budžetā katrai novada pārvaldei ir šādas summas (ceļu naudas):

Alojai – 80 tūkstoši latu,
Braslavas pagastam – 15 tūkstoši latu,
Brīvzemnieku pagastam – 39 tūkstoši latu,
Staicelei – 30 tūkstoši latu.

Tā kā samazinājums ir ļoti liels, centīsimies iespēju robežās visu sabalansēt, lai ziemā ceļi ir iztīrīti, un kaut kas paliek vasarai.”

Inga Brente– Mieze, Alojas novada Sociālā dienesta vadītāja, par izmaiņām sociālajā palīdzībā: „Novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, vēršoties pie sociālā darba speciālistiem katrā pārvaldē.

2010. gadā sociālā joma būs viena no tām, kur piespiedu kārtā un iespēju robežās budžets būs jāpalielina, jo pietiekoši audzis pabalsta pieprasītāju skaits, kas turpinās pieaugt arī šajā gadā. Pagājušajā gadā sociālais budžets visās 4 pārvaldēs kopā pabalstos vien sastādīja 56 tūkstošus latu. Šogad plānojam vismaz trīs reizes lielāku summu. Lielākā daļa no plānotā tērēsies valsts noteikto pabalstu izsniegšanai.

Ir izstrādāti jauni vienoti saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā apmērā sociālo pabalstu veidus ir iespējams saņemt Alojas novada iedzīvotājiem. Ir saglabāts GMI pabalsts, ko nosaka valsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalsts, vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā, pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, pabalsts audžuģimenēm. Saglabāts ir arī pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai, pabalsts bērnu izglītībai un audzināšanai, brīvpusdienas Alojas novada vispārizglītojošo un pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un pabalsts „pārtikas pakas”, kas tiek izsniegts talonu veidā, un ir iespējams par noteiktu summu iegādāties pārtikas preces vietējos veikalos.

Ir pieņemti arī saistošie noteikumi par vienreizējiem pabalstiem Alojas novadā, ar kuriem varēsiet iepazīties februāra Alojas Novada Vēstīs. Šajos noteikumos ir saglabāts pabalsts dzimšanas dienās sasniedzot 85, 90 un vairāk un 100 gadu vecumu, Ziemassvētku pabalsts (paciņas) pensionāriem no 85 gadu vecuma, bērniem no piedzimšanas brīža līdz 10 gadu vecumam un bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs vai bērnu namos. Šie noteikumi paredz arī pabalstu bērnu piedzimšanas gadījumā, tas ir 60 latu apmērā, un plānots šo pabalstu izmaksāt svinīgā sarīkojumā, līdzīgi, kā tas notiek Alojā. Jaunums visās pārvaldēs būs ekskursiju organizēšana trūcīgo ģimeņu bērniem - katrā pārvaldē vienu reizi gadā. Jaunums būs arī pabalsts 50 gadu kāzu jubilejā jeb zelta kāzās, kas ir 50 latu apmērā.”

Iedzīvotāju JAUTĀJUMI un ATBILDES

Varētu teikt, ka Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāju sapulcē vienīgais jautātājs bija bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons.

Viņam domes vadībai bija daudzi jautājumi: „1. Pagājušajā gadā notika teritoriālā reforma, ir pagājušas 200 dienas, man būtu jautājums vadībai – kā viņi jūtas. Vai mēs jau esam sasnieguši plānotos mērķus, kāpēc taisīja reformu? Viens no pamatmērķiem bija atdalīt izpildvaru no lēmējvaras, apgūt lielākus projektus, būs profesionālāki darbinieki un tml. Cik tālu esam tikuši?

2. Kas ir pagasta pārvaldnieks pēc būtības – saimnieks vai kalps?

3. Par budžeta sadales principiem pa pārvaldēm – kādā veidā tas notiek, jo katrā pilsētā un pagastā ir kas atšķirīgs. Vai tādā veidā budžetu vispār nedala?

4. Neko nedzirdēju par „burkāna” naudu?

5. Kādus projektus dome apgūs visā novadā tuvākajos trīs gados?

6. Ir noslēdzies 2009. gads, ceru, ka novada avīzē tiks atspoguļots, ko cienījamie deputātu kungi lēma pašā sākumā, ka katrs pagasts iztiek ar savu naudu līdz 2009. gada beigām. Kā tas ir izdevies? Kā ir ar administratīvajām izmaksām, vai tās ir samazinājušās?

7. Kāpēc tika nobremzēti pagājušajā gadā iesāktie bijušā pagasta projekti un iepirkumi?

8. Kurā vietā Alojas novadā ir nakts patversme?”

Andersona kungam atbildēja domes priekšsēdētāja D.Vilne: „Man šķiet, Andersona kungs, ka uz dažu jautājumu Jūs pats atbildi zināt, bet gribat sagaidīt, ko es par to īsti teikšu...

Ne mēs bijām tie, kuri pieprasīja, lai tiek veidots novads, apvienojot 4 pašvaldības, ja tās līdz tam dzīvoja pietiekami labi katra pa sevi. Brīvzemnieku cilvēki ļoti labi zina, cik liela bija pašu pretestība pret Staiceles iekļaušanu novadā un cik liela bija Staiceles nevēlēšanās iekļauties Alojas novadā. Tagad – gribam vai nē, visi esam zem viena jumta, lai cik katrs mēģināja izteikt savas iebildes vienā vai otrā veidā.

Vai izpildvara pašreiz ir atdalīta no lēmējvaras? Es domāju -jā. Jūs ļoti labi zināt, ka ir 14 deputāti un es kā piecpadsmitais deputāts domes priekšsēdētājas statusā, kā regulāri algots darbinieks - tā ir lēmējvara. Un visas iestādes un darbinieki, atbilstoši jaunajai novada struktūrai, ir novada izpilddirektora pakļautībā, viņš arī slēdz darba līgumus.

Vai ir sasniegti novadu reformas mērķi, vai mēs esam ieguvuši? Esmu jau teikusi ne reizi vien – manuprāt, valsts izvēlējās vai tā tas sakrita, ka novads tika veidots pašā visnelabvēlīgākajā brīdī, un pati novadu veidošana daudzos gadījumos saistījās ar iekšējiem protestiem. Tīri cilvēcīgi teikšu, ka nevaru atbildēt - esmu sasniegusi visu to mērķi, ko man kā novada vadītājai ir izvirzījusi valsts – līdzsvaroto un vienmērīgo attīstību, radītas jaunas darbavietas, ka viss plauks un zels, un jau pēc pusgada mēs varēsim teikt, ka dzīvojam leiputrijā. Veidojot novadu tika uzskatīts, ka stiprākais balstīs vājāko un vājākajam klāsies labāk, bet tagad visi esam neapskaužamā situācijā. Aloja no 4 novadu veidojošām pašvaldībām bija tā, kura nesaņēma finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kā tas bija pārējam pašvaldībām, taču kā novads jaunajā budžeta gadā esam nonākuši atbalstāmo novadu statusā un tas, ko dabūjam no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (nosacīti no bagātajām pašvaldībām), ir vairāk kā 600 tūkstoši latu. Tas ir pietiekami liels cipars, apmēram 4. daļa, ja mūsu kopējais budžets ir 2,5 miljoni latu.

Reforma paredzēja, ka jaunajos novados varēs īstenot Eiropas projektus, kas maksā daudzus desmitus vai simtus tūkstošu, vai atsevišķos gadījumos pat miljonus latu. Eiropas fondu nosacījumi ir tādi, ka sākumā jāiegulda pašiem sava nauda, un tad, kad darbs padarīts, var saņemt atpakaļ valsts un Eiropas līdzfinansējumu. Bieži vien mazās pašvaldības nebija spējīgas Valsts kasē vai kādā citā finanšu institūcijā paņemt aizņēmumu, Valsts kase, Valsts kredītuzraudzības padome šo atļauju nedeva, ja šīs pašvaldības budžets bija pārāk mazs, lai šādu lielu projektu varētu īstenot. Tika uzskatīts, ka novadā vienā gadā vērienīgāku projektu varēs realizēt vienā apdzīvotā vietā, nākošajā gadā – citā un kopējā kapacitāte pieaugs. Līdzīgi ir ar projektu vadību. Daudzos gadījumos mazās pašvaldības nevarēja algot atsevišķus projektu vadītājus, taču Eiropas fondu līdzfinansētie projekti prasa rūpīgu naudas plūsmas kontroli un vadību.

Novadā turpinām iesāktos projektus: Brīvzemniekos – pagājušajā gadā tika pabeigta tautas nama rekonstrukcija, ja LAD atbalstīs, tur vēl paredzēti papildus darbi.

Esam noslēguši līgumu par Ozolmuižas ūdenssaimniecības sakārtošanu, jo Ozolmuižas iedzīvotāji ļoti labi zina, cik sliktā stāvoklī ir attīrīšanas iekārtas un visa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sistēma. Tikko ļaus laika apstākļi (aprīlī) sāksies pietiekami apjomīgi darbi Ozolmuižā. Šajā gadā ir noslēgts līgums, ka tiek uzbūvētas jaunas attīrīšanas iekārtas, nedaudz arī kanalizācijas tīkli - īstenosim to daļu, kas attiecas uz kanalizāciju. To daļu, kas attiecas uz ūdensapgādi, šī projekta ietvaros īstenos nākošajā gadā, jo šajā gadā nevaram nodrošināt visu projekta priekšfinansēšanu. Jūs jau dzirdējāt, ka par īstenotajiem projektiem aizņēmumu pamatsummas un procentu atmaksa šajā gadā ir 140 un 185 tūkstoši latu. Katrs jauns kredīts, kas jāņem, ir pietiekami smags slogs uz tā jau sarukušo pašvaldības budžetu, jo kredītgrozs novadam kopumā ir pietiekami piepildīts. Valsts kase un Valsts kredītuzraudzības padome pieļauj, ka kredītos varam maksāt (pamatsumma plus procenti) ne vairāk kā 20 % no pašvaldības budžeta. Tātad kredītspējas trūkuma dēļ šis Ozolmuižas projekts tika bremzēts. Pietiekami ilgu laiku Brīvzemnieku pašvaldība bija neatkarīga, un jūsu pašu rokās bija šo projektu pasteidzināt, lai nebūtu jāpārmet mums. Es nejūtos šo projektu bremzējusi, jo līguma parakstīšanas brīdī jau bijām finanšu grūtībās.

Par budžeta sadales principiem. Kad tika veidots novads, pirmajā elpas vilcienā tika teikts, ka katra novadu veidojošā pašvaldība līdz 2009. gada beigām iztiek ar saviem līdzekļiem, un 2010. gadā tiek veidots kopīgs budžets. Šī doma izjuka tādēļ, ka mainījās pārvaldes struktūra. Kopīgā novada pārvaldē no 15 deputātiem nav neviena cilvēka no Brīvzemnieku teritorijas, bet mums ir jāuztur pārvalde, kas kontrolē arī Brīvzemniekus. Grāmatvedības aparāts, Sociālais dienests, bāriņtiesa – novada „cepure” bija jāuztur par novada līdzekļiem. Te vairs nevarēja pateikt – cik latus priekšsēdētājas algai pārskaitīsim no Alojas, cik no Brīvzemnieku, Braslavas un Staiceles budžeta. Līdzīgi tā bija ar visiem pārvaldes darbiniekiem. Sākumā pārvaldes aparāta uzturēšana pilnībā tika veikta no Alojas budžeta.

Brīvzemniekiem no vienas puses līdzekļu bija daudz, bet no otras puses – ļoti lieli debitoru parādi (kaut kas nav samaksājis pašvaldībai), ko veidoja iedzīvotāju nesamaksātie komunālo pakalpojumu un zemes nodokļa maksājumi. Šie debitoru parādi, iestājoties novadā, Brīvzemnieku pašvaldībai bija apmēram 57 tūkstoši latu. Debitoru parādi novadam kopumā ir apmēram 115 tūkstoši latu. Brīvzemnieku iestādēm paredzētais finansējums tika nodrošināts tādā apmērā, kādu pieļāva budžeta iespējas, neuzskatu, ka kāds tika apdalīts.

2010. gada budžets ir vienots. Brīvzemnieku pagasta iestāžu vadītāji, tieši tāpat kā visi pārējie, iedeva savus budžeta pieprasījumus. Ievērojot budžeta iespējas, esam nodrošinājuši iestāžu turpmāko darbību. Gribu teikt, ka mēs nedodam mazāk, kā tajā gadījumā, ja Brīvzemnieku pagasts būtu palicis kā neatkarīga pašvaldība.

Par burkāna naudu (valsts piešķirtā mērķdotācija Ls 200 000 infrastruktūras sakārtošanai tām pašvaldībām, kuras labprātīgi apvienosies novadā). Jūs, Andersona kungs, par to zināt vislabāk, kādēļ tajā brīdī, kad Jūs vēl bijāt pašvaldības vadītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā nebijāt iesniedzis nekādus papīrus, kā pieprasījumu pēc šīs naudas. Esmu personīgi interesējusies RAPLM, kādas būtu iespējas šo naudu saņemt, bet man pateica viennozīmīgi – tā kā šis pieprasījums nav bijis iesniegts, kamēr šī pašvaldība bijusi neatkarīga, tad novada vārdā mums izredžu pagaidām uz šo naudu nav, ja kas īpaši nemainīsies.

Par tuvāko 3 gadu projektiem novadā.

Līdz tam, kamēr nebūs skaidra virzība, ka mūsu budžets atdzīvojas, mēs nedrīkstam uzņemties jaunas saistības, ja mēs zinām, ka nevaram tās pildīt.

2010. gadā tiks īstenots – Ozolmuižas attīrīšanas iekārtu izbūve, deputāti atbalstīja Puikules ielu apgaismošanas projektu, bet tam vēl notiks izvērtēšanas process, jāsagaida LAD atbalsts, pēc tam varēs izstrādāt tehnisko projektu un sākt realizāciju. Tas būs vai nu šajā, vai nākošajā gadā. Tiklīdz sapratīsim, ka varam tālāk virzīt, tiks uzsākta ūdenssaimniecības sakārtošana Puikulē, bet tas nav šī gada projekts un pašreiz nav iezīmēts arī kā nākošā gada projekts.

Alojā turpinās Kohēzijas fonda atbalstītais ūdenssaimniecības projekts, ļoti dārgi maksājošs. Lielākā daļa no tā ir pabeigta 2009. gadā, šogad jāuzbūvē attīrīšanas iekārtas Ungurpilī un ūdenstornī, atdzelžošanas stacijā jāsaliek iekārtas, tad būs pabeigts. Tad paliek vienīgi kredītmaksājumu daļa.

LAD naudas ietvaros tiks iesniegts projekta pieteikums Ungurpils ielu apgaismojuma sakārtošanai. Ja to atbalstīs, īstenosim ar Eiropas līdzfinansējumu. Jā nē, tad par pašvaldības līdzekļiem, jo Aloja, būdama vēl neatkarīga, ir ilgstoši taupījusi tam naudu (52 tūkstoši latu no ceļu naudas).

Vilzēnos atbalstīts ūdenssaimniecības projekts, pagājušā gada rudenī tika parakstīts līgums ar Vides ministriju, ka to realizēsim pa daļām. Vilzēniem ir noslēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi, nākošajā gadā tiks veikts iepirkums par būvniecību. Mēs uzskatījām, ka vislielākā vajadzība šobrīd ir sakārtot Ozolmuižas attīrīšanas iekārtas, par kurām tika saņemts ne viens vien pārmetums no Valmieras reģionālās vides pārvaldes un iedzīvotājiem.

Dažādu iemeslu dēļ ir bremzējies Vilzēnos iesāktais LAD projekts Blankas- Krustiņi ceļš. Cerams, ka šajā vasarā tas virzīsies uz priekšu. Ir iesniegts projekta pieteikums par 2. kārtu, jo 1. kārtā nebija paredzēta visa ceļa rekonstrukcija.

Staicelē ar Eiropas līdzfinansējumu pagājušajā gadā tika sakārtota Lielā iela pilsētas centrā un asfaltēts ceļa posms Vīķos, šajā gadā par atlikušo naudu tika iesniegts projekts, ko varētu īstenot nākošajā gadā – Lielas ielas sakārtošana tālāk. 2012. un 2013. gadā rindu gaida izglītības iestādes. Ja Alojas PII „Auseklītis”, izmantojot valsts investīcijas, 2008. gadā tika ļoti labi sakārtots un tur vairs lielas naudas nevajag, tad Vilzēnu skola ir ļoti sliktā stāvoklī, pietiekami daudz naudas vajag Ozolmuižas skolai, kur katastrofālā stāvoklī ir jumts, Puikules skolā jāsakārto logi un vajadzīgs ēkas remonts. Tie ir nākotnes projekti. Alojā, kā novada centrā, redzu pietiekami daudzas vietas, kur vajadzētu sakārtot ielu asfaltu, līdzīgi tas ir citās apdzīvotās vietās.

Vai administratīvās izmaksas samazinājās – to varēsim atbildēt, kad grāmatveži un ekonomisti būs apkopojuši 2009. gada izdevumus.

Par nakts patversmi – mūsu novadā tāda nav. Zinu, ka ir cilvēki, kuriem tas būtu vajadzīgs. Ideju līmenī viens no variantiem ir, ka Ozolmuižas arodskolas ēka varētu būt kā Sociālais centrs.”


M.Andersons: „Es gribēju dzirdēt un Jūs arī to pateicāt, ka Zalāna kunga reformas projekts ir praktiski izgāzies, arī Jūs par to labi neatsaucāties. Man ir skaidrs, ka mūsu attīstība reformas un dižķibeles rezultātā ir atmesta par kādiem 2-3 gadiem atpakaļ.

Par „burkāna” naudu rakstījām vēstuli un visi dokumenti ir ministrijā. Bet tajā laikā likumā bija punkts, ka jābūt piekrišanai iestāties 4 pašvaldību novadā, bet mums bija tikai par piekrišanu iestāties 3 pašvaldību novadā. 2008. gadā likumu izmainīja un pieņēma jaunu, kur ir ierakstīts, ka visiem, kas izteikuši vēlēšanos apvienoties, tiem visiem pienākas nauda. Tātad, novadam jāraksta jauns papīrs un tikai jāprasa, lai naudu dod. Tur es neko vairs palīdzēt nevaru, kaut arī gribētu.

Par budžeta dalīšanas principiem. Ja pārvaldnieks ir tikai tehnisks darbinieks, kas kaut ko paskrien pēc priekšsēdētājas un izpilddirektora pavēles, tad tur nevajag domājošu cilvēku. Bet budžetu vajadzēja veidot tā, ka katrai pārvaldei pēc noteiktiem kritērijiem tiek iedalīta nauda. Tad pārvaldniekam jātiek galā, viņš būs ieinteresēts, lai nauda tiktu iztērēta saprātīgāk. Tāpēc uzskatu, ka budžeta sadale nav pareiza.”

Turpinājumā Andersona kungs pievērsās praktiskām lietām - publikācijām novada avīzē (janvāra numurā), norādot uz nepilnībām un neprecizitātēm.


Pēc tam deputāts Valdis Bārda pauda Zaļo un Zemnieku Savienības un „Visu Latvijai!” deputātu viedokli par šo novadā aizvadīto pusgadu – gan to, kas padarīts, gan to, kas iegūts, gan to, kas tuvākajā laikā būtu darāms. Viņš reklamēja ZZS un VL uzturēto mājaslapu www.alojasnovads.eu , kuru kā bezmaksas reklāmu var izmantot novada iestādes, uzņēmēji. Ikviens iedzīvotājs te var uzdot savu jautājumu, uz kuru deputāti savas kompetences ietvaros atbildēs.

Brīvzemnieku pagasta iedzīvotājus uzrunāja deputāts Broņislavs Lapkovskis: „Šodien izskanēja gan pozīcijas, gan opozīcijas viedokļi, un visi nonācām pie secinājuma, ka novadu reforma nav izdevusies, tā ir uzspiesta, nekādu labumu ne man, ne jums tā nav nesusi ne izglītībā, ne kultūrā.” Viņš atgādināja: „Braslava ir piedzīvojusi 2 vai 3 reformas. 1995. gadā Braslavā bija 1500 iedzīvotāju, bet tagad - tikai 700, jo aizejot pagastam no Braslavas uz Vilzēniem, Braslava palika tukša. Lauki paliek bez dzīvības, cilvēkam nav centra uz kurieni nākt. Katrs rēķins un čeks jāved uz Alojas domi, iesniegumi par sociālo palīdzību arī, kam tas bija vajadzīgs?”

Ozolmuižas vecāki uzdeva jautājumu saistībā ar to, ka vidusskolēniem neatmaksās ceļa biļetes uz skolām ārpus novada, jo Ozolmuižas iedzīvotājiem nav sabiedriskā transporta uz Aloju un Brīvzemniekiem, tādēļ bērni, kuru vecākiem nav personīgais transports, nevar nokļūt novada skolās, arī Alojas Mūzikas un mākslas skolā.

D.Vilne: „To mēs saprotam, mēģināsim domāt, vai tur varam novirzīt pašvaldības autobusu.”

Ozolmuižas pamatskolas skolotāja izteica savu viedokli par apvienotajām klasēm: „Varbūt tie, kam nav saistība ar skolu, nezina un vecāki iedomājas, ka tas ir ļoti slikti, ka bērni mācās apvienotajās klasēs, bet mēs Ozolmuižā esam analizējuši šo jautājumu, un patstāvīgajās klasēs nebūt rezultāti nav labāki kā apvienotajās klasēs. Skolotāji apmeklē kursus, lai varētu strādāt šajās klasēs, bērni vairāk iemācās strādāt patstāvīgi, mācās sadarboties. Neticu, ka lielajās skolās, kur klasē ir 25 – 28 bērni, katram bērnam tiek pievērsta lielāka uzmanība, kā šajās apvienotajās klasēs. Apvienotajās klasēs bērni neiegūst zemāka līmeņa izglītību.

D.Vilne: „Es zinu, ka šī lauku skolām tik aktuālā problēma tiek risināta Latvijas mērogā, un to, ka Ozolmuižā un Puikulē ir ļoti profesionāli pedagogi, kas saprot esošo situāciju, to es novērtēju. Zinu, ka jūs šajā situācijā esat atraduši vislabāko modeli, kā dot viskvalitatīvāko izglītību saviem bērniem, bet vai Jūs kā pedagogs varētu likt roku uz sirds un teikt – man labāk patīk strādāt apvienotajā klasē? Šodien pārrunātais nebija kā pārmetums, bet tas nav tas variants, uz ko mums būtu jāiet.”

Sagatavoja Ieva Drone

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________