30.01.2010.
Iedzīvotāju sapulce Braslavas pagastā

30. janvārī Vilzēnu tautas nama pulcējās Braslavas pagasta iedzīvotāji, lai tiktos ar novada domes vadību.

Vispirms braslaviešus uzrunāja novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne, stāstot, kādas pārmaiņas ienesusi teritoriālā reforma. Braslavas pagasts kā teritoriāla vienība pastāv, tikai mainījusies tā pārvaldes forma. Pagasta padomes vietā tagad ir pārvalde, kurā iedzīvotāju iesniegumus pieņem un nepieciešamās izziņas izsniedz sekretāre- lietvede, dažādus maksājumus uz vietas pieņem kasiere. Uz vietas ir arī sociālais darbinieks, kam jābūt katrā pārvaldē.

Domes priekšsēdētāja braslaviešiem skaidroja sarežģīto finansu situāciju, kas sākās jau 2009. gada sākumā, kad tika samazināti pašvaldību budžeti no valsts puses, vēlreiz to samazināja īsi pirms vēlēšanām, un gada beigās neizpildījās plānotie ieņēmumi. Līdz ar novada veidošanu bija pietiekami daudz darbinieku, ar kuriem darba attiecības netika turpinātas un kuriem vajadzēja izmaksāt atlaišanas pabalstus. Visa tā rezultātā novembra vidū novada dome bija spiesta pieņemt visai skarbu lēmumu - krietni samazināt budžeta iestāžu tēriņus, atļaujot pirkt tikai to, bez kā iestāde nevar pastāvēt. Domes priekšsēdētāja teica paldies tiem iestāžu vadītājiem, kas šo lēmumu uztvēra ar sapratni.

Augusta beigās tika veikts pārkārtojums, kas sākotnēji, iespējams, ļoti satrauca Vilzēnu un Braslavas pagasta iedzīvotājus - tika reorganizēta Vilzēnu pamatskola, bet ēka nepalika tukša. Tur tika izveidota Alojas pirmskolas izglītības iestādes „Auseklītis” filiāle, un 6 gadīgie bērni no Alojas te aizvada savu lielāko darba dienas daļu. Šie pārkārtojumi ļāva likvidēt jaunākā vecuma bērnu rindu Alojas bērnudārzā. Vilzēnu bērni ar pašvaldības autobusu tiek aizvesti uz Alojas Ausekļa vidusskolu. Neērtības jāpiecieš bērniem, kuriem skolas diena īsāka, jo pašvaldības autobuss Alojā jāgaida līdz pēcpusdienai. Augsto transporta izmaksu dēļ pašvaldība nevar atļauties skolēnu autobusu pa visu garo maršrutu pēcpusdienās novirzīt divas reizes, lai mazākos bērnus aizvestu mājās ātrāk.

Dace Vilne pastāstīja par pārmaiņām, kas sākot ar šo gadu skar bērnu vecākus: „Nav noslēpums, ka diezgan daudz pašvaldības bērnu izvēlas mācīties ārpus novada skolām, Braslavas bērni diezgan tradicionāli mācās Mazsalacas vidusskolā, jo tā ir salīdzinoši tuvāk, kā Alojas vidusskola. Arī pēc 9. klases beigšanas daudzi braslaviešu bērni turpina mācības kādā no Valmieras, Limbažu vai Rīgas skolām. Līdz šim Braslavas pašvaldība šiem bērniem atmaksāja ceļa izdevumus. Mēs šo maksājumu esam pārtraukuši, jo mums jānodrošina novada skolu darbība. Gribu teikt, ka Alojas un Staiceles vidusskolu mācību kvalitāte ir visnotaļ augsta. To apliecina tas, ka Alojas vidusskolas bērni visās vecuma grupās sasniedz ļoti atzinīgus rezultātus gan bijušā Limbažu rajona mācību olimpiādēs, gan arī valsts mērogā. Alojas Ausekļa vidusskolas beidzēji spēj iestāties ļoti prestižu augstskolu budžeta grupās. Un ja vecāki viena vai otra iemesla dēļ izvēlas sūtīt bērnu mācīties ārpus Alojas novada, tad mēs šo bērnu ceļa izdevumus vairs nesedzam. Valstī ir pazīstams teiciens – nauda seko skolēnam – tas nozīmē, ka valsts katra skolēna uzturēšanai paredz noteiktu naudas summu, kas nonāk tajā skolā, kur bērns mācās. Ja bērns mācās cita novada skolā, nauda, kas paredzēta pedagogu atlīdzībai, skolas mācību līdzekļu iegādei utt., Alojas novadā nenonāk. Līdz ar to nevaram atļauties maksāt dubultā – zaudēt pietiekami lielo skolas naudu un vēl segt ceļa izdevumus.

Taču novada dome sedz ceļa izdevumus tiem skolēniem, kas mācās Alojas novada skolās. Arī tad, ja bērns vakarā atgriežas pēc nodarbībām Alojas Mūzikas un mākslas skolā vai citos interešu izglītības pulciņos ar sabiedrisko transportu.

Vēl izmaiņas skars bērnu ēdināšanu. Līdz šim valsts jau vairākus gadus dotēja pirmo klašu bērnu ēdināšanu ar 80 santīmiem, taču sākot ar nākošo mācību gadu šī finansēšana tiks pārtraukta, novirzot līdzekļus maznodrošināto bērnu ēdināšanai, neatkarīgi no klases, kurā viņi mācās. Mēs pieturēsimies pie tā, ko pozīcijas deputāti bija izvirzījuši savā priekšvēlēšanu kampaņā – nodrošināt bezmaksas ēdināšanu 1. – 4. kl. bērniem visā novadā. Sākot ar nākošo mācību gadu nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu 1. – 2. klašu skolēniem. Turpmākajos gados, ja budžets ļaus, pieliksim pa klasei klāt.

Pagājušajā gadā Alojas novada dome katram bērnam, kas mācījās Alojas Ausekļa vidusskolā, sākot ar otro klasi, bērna pusdienām dotēja 15 santīmus, jo Alojas skolā pusdienas maksā vienu latu. Šo palīdzību esam paredzējuši turpināt, jo tas arī ir zināms atbalsts ģimenei. Alojas skolā ēdiena kvalitāte ir pietiekami laba, bet bērnu diena gara, un augošiem bērniem vismaz reizi dienā ir nepieciešams silts ēdiens.”

Par 2009. gada budžeta izpildi un 2010. gada budžetā plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem stāstīja novada domes finansiste Mudīte Treimane un izpilddirektors Gundars Karlsons (skatīt informācijā par iedzīvotāju sapulcēm Alojā vai Staicelē).

Par sociālo pabalstu veidiem un to piešķiršanas kārtību, kas noteikta jaunajos novada domes saistošajos noteikumos, stāstīja Alojas novada Sociālā dienesta vadītāja Inga Brente- Mieze (skatīt informācijā par iedzīvotāju sapulcēm Alojā vai Staicelē).

D.Vilne: „Dotācijas nevalstiskajām organizācijām, ko iestrādājam budžetā, nav paredzētas. Taču mums ir tā, ka nevalstiskām organizācijām, kuras īsteno projektus un tām ir grūtības ar līdzfinansējumu, ar domes lēmumu to piešķiram. Kā piemēru varu minēt Alojas pensionāru biedrību „Alojas Seniori”, kura ļoti aktīvi strādā un guvusi atbalstu jau savam otrajam projektam, šoreiz par sporta un veselīga dzīvesveida organizēšanu. Alojas dome biedrībai nodrošina projekta līdzfinansējumu dažu simtu latu apmērā. Līdzīgi ir ar nevalstisko organizāciju „Liepale”, kas iesaistījusies vienā Norvēģijas fonda līdzfinansētā projektā, arī šeit tika pieņemts lēmums atbalstīt ar nepieciešamo līdzfinansējumu. Bet tas ir ar īpašu domes lēmumu, nevis automātiski.”

D.Vilne: „Braslavas pagasts vēl savas patstāvīgās darbības laikā daļu no naudas, kas bija no valsts puses atvēlēta novada reformai, ieguldīja skaista un noderīga sporta laukuma izveidošanai. Tā uzturēšanai pašvaldības budžetā ieplānoti līdzekļi - Braslavas pagastā paredzēts nepilnas slodzes sporta metodiķis, laukuma apkopšana būs komunālā dienesta darbinieku pārziņā.”

Turpinājumā tika pārrunātas ar ūdensapgādes sistēmu saistītās avārijas pagastā. Pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Bērziņš skaidroja, ka komunālo pakalpojumu resursi ir ļoti ierobežoti, jo iedzīvotāji ir uzkrājuši lielus komunālo maksājumu parādus, līdz ar to nav līdzekļu remontu veikšanai, pašreiz tos dotē novads, jo pārvaldei jānodrošina pakalpojums tiem cilvēkiem, kas maksā.

A.Bērziņš: „Runājot par dzīvokļu saimniecību - ar šī gada 1. janvāri stājas spēkā jauns likums par mājokļu apsaimniekošanu, kur teikts, ka katras mājas iedzīvotājiem jāveido pašiem sava apsaimniekošanas biedrība, vai to nozīmēs pārvalde. Mājas iedzīvotājiem pašiem būs jātiek galā ar iekšējām problēmām, kā tas ir privātmājās. Īres maksa būs jāveido tik liela, lai varētu visas problēmas risināt. Taču līdz šim pārvalde nevienam nav palīdzību atteikusi, iespēju robežās jautājumi tiek risināti.”

Problēmu risināšanu sadzīves jautājumos komentēja arī domes priekšsēdētāja D.Vilne: „Ūdenssaimniecības sistēma Vilzēnos ir sliktā stāvoklī, tā veidota dažādos laika posmos, un varbūt nav tik cieši ievērotas visas prasības, lai izveidotu ideālus savienojumus, ka nerastos bojājumi. Pagājušajā gadā Vides ministrijā tika iesniegts projekta pieteikums ūdenssaimniecības sakārtošanai Vilzēnos. Tas guva atbalstu, un šajā gadā tiks izstrādāts tehniskais projekts Vilzēnu ūdenssaimniecības sakārtošanai. Nākošajā gadā tiks veikti ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbi – mainītas ūdensapgādes kanalizācijas caurules, sakārtota ūdensgultne un no jauna uzbūvētas attīrīšanas iekārtas. Kopējās izmaksas uz papīra ir ap 200 tūkstošiem latu, bet pašvaldība no tā maksās PVN, kur daļu pēc tam dabūs atpakaļ un 5 % no pārējām izmaksām. Pēc rekonstrukcijas, cerams, bojājumu būs mazāk.”

Braslavieši apsprieda arī ceļu tīrīšanas jautājumu.

D.Vilne: „Visi pagasta ceļi ir sadalīti 3 grupās – valsts nozīmes autoceļi (1., 2. un 3. šķiras autoceļi), kurus uztur no valsts puses. Un pašvaldības ceļi, kurus tā tīra no sniega ziemā un greiderē vasarā. Bet ir tāds noteikums, ka pievedceļi uz mājām skaitās privāti un pašvaldībai nav pienākums tos tīrīt. Ja ir ārkārtas situācija, pašvaldība jebkurā gadījumā atradīs iespēju samaksāt par tīrīšanu, bet tad jādod ziņa, ka steidzami vajadzīga palīdzība.”

A.Bērziņš: „Braslavas pagastā konkursā par ceļu tīrīšanu ziemā uzvarēja z/s „Apsītes” - Dainis Kreišmanis. Strādnieks nav tiesīgs tīrīt privātos ceļus, lai cik jūs maksātu, jo tad viņš aplaupa savu saimnieku. Visi jautājumi, pirmkārt, jākārto ar īpašnieku - D.Kreišmani. Ja saimnieks pilnvaro traktoristu iekasēt, tad jā.”

D.Vilne: „Es saprotu jūsu situāciju. Ir 100 latu stipendiātu programma, kur ir iespēja strādāt dažāda veida darbus un saņemt mēnesī 100 latu pabalstu. Šis pabalsts ir 6 mēnešu garumā. Pašvaldība nav tāda veida darba devējs. Mūsu maks ir ļoti ierobežots un darba vietu skaits, ko piedāvā pašvaldība, arī ir ļoti ierobežots. Līdz ar to pateikt, ka mēs varam no pašvaldības budžeta veidot darba vietas, kas mums nav īsti vajadzīgas, tikai tādēļ, lai cilvēkiem būtu kur strādāt, mēs to nedrīkstam.”

D.Vilne: „Lai saņemtu GMI (garantētā minimālā ienākumu līmeņa) pabalstu, jāgriežas sociālajā dienestā, kur darbinieki apseko ģimeni, izvērtē situāciju un sniedz palīdzību. Pagājušajā gadā viens no iemesliem, kāpēc mums tik grūti gāja ar budžeta izpildi, bija arī tas, ka to cilvēku skaits, kas vērsās pēc palīdzības, ievērojami pieauga. Līdz ar to pieauga arī tas naudas daudzums, ko šai palīdzībai bijām spiesti novirzīt, kas sākotnēji nebija budžetā plānots. Nākošā gada budžetā esam paredzējuši daudz lielākus līdzekļus šādām situācijām, nekā tas bija iepriekšējā gadā.

Mēs visi nosacīti dzīvojam laukos, jebkuram no mums ļoti sasniedzamā attālumā ir iespēja apstrādāt zemes gabaliņu (savu vai īrētu). Aicinu rūpēties arī pašiem par sevi. Ja ģimene ir bez darba, tad varētu pati savām vajadzībām apstrādāt kādu kartupeļu lauku, izaudzēt citas saknes un piepildīt pagrabu, tad pašvaldībai būtu daudz lielāks prieks palīdzēt. Ne tā kā tagad, kad aizbraucam pie cilvēka, un viņam pie mājas aug tikai nezāles, bet viņš saka – man pienākas palīdzība. Tā skaudrākā daļa ir tā, ka likums nosaka palīdzību, kura pienākas, neatkarīgi vai cilvēks par sevi rūpējas, vai nē. Daudzos gadījumos mēs būtu vēlējušies šos līdzekļus novirzīt pārtika iegādei, nevis ātri sildoša šķidruma iegādei.”

D.Vilne: „Braslavas pagasta pārvaldes vadītāja amatam sludināsim konkursu. Pagaidām kandidāts nav noskatīts. Ja jūs redzat kādu rosīgu cilvēku, iesakiet. Šis pārvaldnieks, vienkāršiem vārdiem runājot, nebūs tikai papīru cilātājs, viņš būs arī tehniskais speciālists, kurš lielā mērā atbildēs arī par ūdensapgādes un kanalizācijas stāvokli, kuram savu reizi būs jāpaņem rokā arī kāds darbarīks un viss jāorganizē.”

Sapulcē tika ierosināts bezdarbniekus- stipendiātus pavasarī nodarbināt Braslavas parka sakopšanā, jo tas ir arī apskates objekts.

Vēl viens ierosinājums bija interneta mājaslapā ielikt iesniegumu veidlapas, lai cilvēki varētu tās aizpildīt savā dzīvesvietā.

Sapulces turpinājumā vārdu lūdza Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! (opozīcijas) deputāti.

Visu vārdā Valdis Bārda sākumā minēja novadā un Braslavas pagasta pārvaldē paveikto, pēc tam iepazīstināja ar opozīcijas deputātu priekšlikumiem novada domes darba uzlabošanai un sakārtošanai. Sīkāk ar šo uzstāšanos var iepazīties Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! deputātu uzturētajā mājaslapā www.alojasnovads.eu , kuras veidošanā viņi aicināja iesaistīties ikvienu novada iedzīvotāju. Mājaslapā iespējams uzdot jautājumus, uz kuriem savas kompetences ietvaros deputāti sniegs atbildes.

Sagatavoja Ieva Drone

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv