ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.


Sākums
Noderīga info
IZGLĪTĪBA
Ausekļa vidusskola

Mūzikas un mākslas skola
PII Auseklītis

Sporta halle
BIBLIOTĒKAS
Alojas bibliotēka

Ungurpils bibliotēka
KULTŪRAS NAMI
Alojas kultūras nams
TŪRISMS
Karte

Maršruti
Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana
FORUMS
Reportāžas
Alojas novada vēstis

Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


ALOJA -> Reportāžas -> Lauku attīstība

29.01.2010.
Mežu atjaunošana – iespēja ko izmantojām!

Alojas novada, Braslavas pagasta Urgā Inguna un Andris Zuši pirms 4 gadiem dibināja uzņēmumu SIA „Stādu dārzs”. Tika uzcelta liela siltumnīca, kur tiek audzētas un sagatavotas eglītes. Līdzīga piedāvājuma nav ne Limbažu, ne Alojas pusē. Ja vēl pirms 2-3 gadiem Ingunai un Andrim nebija drošas pārliecības, kā veiksies, vai viņu audzētās eglītes un bērziņi kādam būs vajadzīgi, tad nu jau skaidrs – brauc, pērk un pat nav iespējams piedāvāt tik daudz stādu, cik prasa. Mazie kociņi aizceļojuši uz daudziem Latvijas novadiem. Daži pērk stādus dzīvžogiem, tomēr lielākoties klienti atjauno izcirstās platības.

- Mums nāk par labu ES lauksaimniecības fondā īstenotie mežu atjaunošanas projekti. Arī ciršanas biļetes mežsargi, izsniedz, ja iepriekš izzāģētās platības ir apmežotas, - skaidro Andris.

Neviens ģimenē nav profesionāls mežkopis, tāpēc zināšanas, kā paši smej, grābstītas no citiem stādu audzētājiem Strenčos un Kalsnavā, arī internetā, izdevies noklausīties dažas mežkopjiem lasītas lekcijas. - Mācāmies no savām kļūdām, - nosmej Inguna, neslēpjot, ka tās ir bijušas. Pirmajā gadā laistīšanai izmantojuši akas ūdeni, tagad to ņem no upes un rezultāts ir ievērojami labāks. Siltumnīcā vasarā ir ļoti augsta temperatūra, tāpēc Andris prāto uz priekšdienām jumta daļā stikla logu rindu aizstāt ar plēvi. Zaudējumus nodarījušas peles, nograužot aptuveni 10 000 bērzu saknīšu. Pieprasījums pēc bērziem nav liels. Zināms, ka no Urgā audzētajiem stādiem balto bērzu birzis augs Rūjienas pusē. Pēc stādiem braucis ne viens vien tās puses zemes īpašnieks. Zuši pārdomā un vēl nav izšķīrušies vai bērzu vietā nākotnē neaudzēt vairāk pieprasītās priedītes. Taču skaidri zina, ka skujeņus un košumkrūmus, viņi savā siltumnīcā turpmāk neaudzēs. Inguna uzskata, ar tiem tirgus jau ir pārsātināts un saka: - Ko citu var piedāvāt, kā vien to, kas jau ir. Es pamēģināju skujeņus ieaudzēt no sēklām un spraudeņiem. Izdevās, taču lielākoties tos izstādījām sava dārza apstādījumos. Apsvērām, ka nav jēgas rauties uz visām pusēm. Tāpat jau muguras līkas un darba pietiek no rīta līdz vakaram. Visvairāk viņi priecājas par klientu atsauksmēm, ka stādi labi ieaugas. Arī turpmāk tos audzēs tikai konteineros, jo kailsakņus klajā laukā var nopostīt maijvaboles, žurkas vai kaitēkļi.

Tā kā visi ieguldījumi 1000m2 siltumnīcas būvniecībai, laistāmajām iekārtām un konteineru iegādei izdarīti tikai no bankā ņemtā kredīta, Zuši, joprojām aktīvi interesējas par ES fondu līdzfinansējumu. Lai gan piedāvājums ir šķietami daudzpusīgs, tomēr skujkoku stādu audzēšana neatbilst nevienam no tiem. Faktiski visdārgākā ir mazo konteineru iegāde stādu audzēšanai, jo vienas kastītes komplekts ar 40 ligzdām maksā Ls 4,50. Viņi tās meklējuši Latvijā, kaimiņvalstīs, arī Polijā, bet piedāvājums ir vienveidīgs un dārgs. Tās vajadzīgas desmitiem tūkstošu, tāpēc šķietami vienkāršā lieta ļoti sadārdzina izmaksas un ierobežo viņu attīstību. Riskēt ar vēl vienu bankas aizņēmumu ģimene nav izšķīrusies, jo izmaksās jāierēķina arī sertificētu sēklu iegāde, no Jelgavas vestā, speciāli skujukokiem sagatavotā kūdra, šķidrie minerālmēsli, elektroenerģijas patēriņš u.c.

Kad siltumnīcā sezona tiek pabeigta, Andris atkal sēžas pie meža traktora stūres un sniedz pakalpojumus meža izstrādātājiem. Starp citu, tieši darbs mežā viņiem piesvieda spico ideju par savas stādaudzētavas atvēršanu, jo daudzas mežsaimniekiem piederošās pirms vairākiem gadiem kā nevajadzīgas tika likvidētas.

Visu šo laiku Ingunai un Andrim palīdzējuši tikai bērni Lāsma un Artūrs. Viņi gan prātojuši par skolas bērnu nodarbināšanu ravēšanā, taču baidījušies, ka darbs varētu nebūt tik kvalitatīvs. Nu piemēram, ugunspuķe līdzās stādiņam kūdrā ielaiž tik dziļu sakni, ka ravējot var savainot ar trauslās eglītes bārkšsakni. Darbietilpīga ir sūnas kārtas apkarošana, kas skābajā augsnē sakuplo biezā slānī un arī aizkavē stādiņa augšanu. Tādi sīkumi arvien nāk klāt un, jo dziļāk šajā biznesā ģimene iet, jo vairāk uzzina jaunu nianšu, ko sākumā pat neaptvēra. Tāpēc labi noder Andra tehniskās zināšanas un izdoma, jo vairāki procesi, kā stādu laistīšana un sēšana, ir viņa mehanizēti.

Par cik tagad visus stādiņus mīļi sedz siltā sniega sega, pieteicos pie jaukajiem saimniekiem uz nelielu ekskursiju siltākā laikā.

Alojas novada lauku attīstības speciāliste
Inga Možvillo

Izmantoti fragmenti no laikraksta "Auseklis" raksta
par SIA Stādu dārzs "Ar eglīšu audzēšanu trāpīts desmitniekā"

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________