ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.

ALOJA -> Reportāžas -> Bērnudārzs Auseklītis

23.12.2009.
„Auseklītī” sabraukuši Ziemassvētki …

Ziemas saulgrieži pagājuši. Tie mūs izveduši uz gaismas ceļa un nāk pie katra ar jauniem spēkiem. Ar Ziemassvētkiem mēs saistām cerības, centienus un ticību labajam, tie mums atgādina, ka tumsa nav bezgalīga. Mazajiem audzēkņiem Ziemassvētki ir vismīļākie svētki. Bērnu sirsniņas gaida, kad atnāks Ziemassvētku vecītis un atnesīs kaut nelielu dāvanu - vecīša atnākšana bērniem ir vislielākais brīnums šajos svētkos.

Mazie taurenīši un saulstariņi Ziemassvētkos bija kopā ar baltā zaķa ģimeni. Zaķi zina, kāpēc viņiem ir garas ausis, garas kājas un īsas ļipas. Taču šogad zaķu ģimenei svētki atnāca bēdīgi, jo mežā ļoti biezs sniegs un grūti atrast ko ēdamu. Mazais zaķēns izgāja laukā un lēkādams nonāca pie lapsas, vāveres, vistas un gaiļa, pie kaķēnu ģimenēm, taču nekur nebija gaidīts viesis, tādēļ viņa sirsniņa kļuva pavisam smaga. Tad zaķēns atrada rūķi, kuru savās mājās bija ieslēdzis vilks, un palīdzēja tam tikt ārā. Rūķis nolēma atlīdzināt un uzaicināja zaķēnu ar visu ģimeni pie lielās egles. Zaķēna sirsniņa līksmi pukstēja, viņš nesaprata, vai tā ir īstenība vai tikai sapnis - arī viņa ģimenei būs lieliski Ziemassvētki!

Vismazākie mūsu audzēkņi - zaķēni viesojās Rūķu ciemā. Pa ceļam viņi satika Ņammu un nejauši pamodināja lāču ģimeni, kuru nu vajadzēja ar dziesmiņu nolikt atpakaļ migā gulēt. Tālāk ceļš veda pie Sniedziņa, kur mazie viņam uzdāvināja sniega pārsliņas un uzdejoja ar zvaniņiem, jo tie bija noskumuši - tik sen taču nebija dejots ar bērniem...

Spriganie mārīšu audzēkņi priecājās, ka ir atbraukuši Ziemassvētki ar rakstītām kamanām. Bet ar ko tad cienāsim svētkus? Pati Laima svētku galdu apklājusi, un Dieviņš uz tā sveces dedzināja. Kopīgās rotaļās un dejās uzzinājām, kā meža zvēri sagaida svētkus, un ko tad viņi dara visu garo ziemu.

Čaklās bitītes lidoja ciemos pie Rūķa Bekuča. Lielais pelēcis vilks, pirms došanās ciemos pie rūķiem, sacīja ļoti patiesus vārdus - ka tas, kas bij‘ vakar, tas bij‘ vakar un šodien tas neder nemaz. Interesanti, ka rūķis Bekucis ziemā, pašos svētkos, sailgojās pēc sēnēm. Draugi gribēja iepriecināt viņu un devās ciemos pie meža zvēriem – vāveres, peles, zaķēna, lāča. Bet meža iemītnieki nekādi nevarēja palīdzēt, jo Bekucis neko citu negribēja. Rūķi nolēma stādīt sniega sēnes, lai tikai Bekucis būtu priecīgs. Sēnes bija tik daudz, ka Bekucis aiz brīnumiem sastinga...

Kāds prieks bija bērnu acīs, kad mūsu nama durvis vēra pats Ziemassvētku vecītis! Arī viņam bija jāiet kādā rotaļā un jāparāda savas dziedāšanas prasmes. Izrādījās, ka viņš it labi prot arī šādas lietas. Bet tad pienāca kārta mazajiem audzēkņiem rādīt, ko iemācījušies - skanēja dzejoļi un dziesmas, jo iemācījušies mēs esam daudz.

Skolotāja Inguna,
Foto – Zanda Bīviņa


Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________