Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
maris sanne.lv
SANNE
|
ALOJA ->
Reportāžas ->
Bērnudārzs Auseklītis
23.12.2009.
Auseklītī sabraukuši Ziemassvētki
Ziemas saulgrieži pagājuši. Tie mūs izveduši uz
gaismas ceļa un nāk pie katra ar jauniem spēkiem. Ar Ziemassvētkiem
mēs saistām cerības, centienus un ticību labajam, tie mums atgādina,
ka tumsa nav bezgalīga. Mazajiem audzēkņiem Ziemassvētki ir
vismīļākie svētki. Bērnu sirsniņas gaida, kad atnāks Ziemassvētku
vecītis un atnesīs kaut nelielu dāvanu - vecīša atnākšana bērniem ir
vislielākais brīnums šajos svētkos.
Mazie taurenīši un saulstariņi Ziemassvētkos bija
kopā ar baltā zaķa ģimeni. Zaķi zina, kāpēc viņiem ir garas ausis,
garas kājas un īsas ļipas. Taču šogad zaķu ģimenei svētki atnāca
bēdīgi, jo mežā ļoti biezs sniegs un grūti atrast ko ēdamu. Mazais
zaķēns izgāja laukā un lēkādams nonāca pie lapsas, vāveres, vistas
un gaiļa, pie kaķēnu ģimenēm, taču nekur nebija gaidīts viesis,
tādēļ viņa sirsniņa kļuva pavisam smaga. Tad zaķēns atrada rūķi,
kuru savās mājās bija ieslēdzis vilks, un palīdzēja tam tikt ārā.
Rūķis nolēma atlīdzināt un uzaicināja zaķēnu ar visu ģimeni pie
lielās egles. Zaķēna sirsniņa līksmi pukstēja, viņš nesaprata, vai
tā ir īstenība vai tikai sapnis - arī viņa ģimenei būs lieliski
Ziemassvētki!
Vismazākie mūsu audzēkņi - zaķēni viesojās Rūķu
ciemā. Pa ceļam viņi satika Ņammu un nejauši pamodināja lāču ģimeni,
kuru nu vajadzēja ar dziesmiņu nolikt atpakaļ migā gulēt. Tālāk ceļš
veda pie Sniedziņa, kur mazie viņam uzdāvināja sniega pārsliņas un
uzdejoja ar zvaniņiem, jo tie bija noskumuši - tik sen taču nebija
dejots ar bērniem...
Spriganie mārīšu audzēkņi priecājās, ka ir
atbraukuši Ziemassvētki ar rakstītām kamanām. Bet ar ko tad cienāsim
svētkus? Pati Laima svētku galdu apklājusi, un Dieviņš uz tā sveces
dedzināja. Kopīgās rotaļās un dejās uzzinājām, kā meža zvēri sagaida
svētkus, un ko tad viņi dara visu garo ziemu.
Čaklās bitītes lidoja ciemos pie Rūķa Bekuča.
Lielais pelēcis vilks, pirms došanās ciemos pie rūķiem, sacīja ļoti
patiesus vārdus - ka tas, kas bij vakar, tas bij vakar un
šodien tas neder nemaz. Interesanti, ka rūķis Bekucis ziemā,
pašos svētkos, sailgojās pēc sēnēm. Draugi gribēja iepriecināt viņu
un devās ciemos pie meža zvēriem vāveres, peles, zaķēna, lāča. Bet
meža iemītnieki nekādi nevarēja palīdzēt, jo Bekucis neko citu
negribēja. Rūķi nolēma stādīt sniega sēnes, lai tikai Bekucis būtu
priecīgs. Sēnes bija tik daudz, ka Bekucis aiz brīnumiem sastinga...
Kāds prieks bija bērnu acīs, kad mūsu nama durvis
vēra pats Ziemassvētku vecītis! Arī viņam bija jāiet kādā rotaļā un
jāparāda savas dziedāšanas prasmes. Izrādījās, ka viņš it labi prot
arī šādas lietas. Bet tad pienāca kārta mazajiem audzēkņiem rādīt,
ko iemācījušies - skanēja dzejoļi un dziesmas, jo iemācījušies mēs
esam daudz.
Skolotāja Inguna,
Foto Zanda Bīviņa
|
