ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.

ALOJA -> Reportāžas -> Sociālā drošības tīkla stratēģija Latvijā

25.11.2009.
Sociālā drošības tīkla stratēģija Latvijā

25. novembrī Latvijas Pašvaldību savienība organizēja sanāksmi, kurā tikās novadu sabiedrisko attiecību speciālisti ar vairāku ministriju komunikāciju nodaļu vadītājiem, lai vienotos, kā operatīvāk informēt sabiedrību par Sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumiem Latvijā.

Viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu Pasaules Bankas līdzekļus Latvijas vispārējam aizdevumam, bija Sociālā drošības tīkla stratēģijas izstrāde un pasākumu ieviešana (2009. gada 1. oktobris – 2011. gada 31. decembris). Finanšu ministrija kopīgi ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir izstrādājusi pasākumu kopumu trīs galvenajos virzienos:

  • labklājības jomā,
  • veselības jomā un
  • izglītības jomā.
  • Sociālā drošības tīkla stratēģija paredz valsts un pašvaldību budžetu līdzekļus, lai sniegtu atbalstu trūcīgajām ģimenēm (personām).

    Veselības jomā šajā gadā no 1. oktobra līdz 31. decembrim Sociālā drošības tīkla pasākumiem – trūcīgo pacientu atbalstam paredzēti gandrīz 8 milj. latu, 2010. gadā – ap 24 milj. latu, bet 2011. gadā ap 30 milj. latu.

    Atbalsta pasākumi trūcīgiem pacientiem no 2009. gada 1. oktobra ir šādi:

    1. NAV jāmaksā pacienta iemaksas – pie ģimenes ārsta, pie speciālistiem, slimnīcās.

    2. NAV jāmaksā pacienta līdzmaksājums par vienā ārstēšanās reizē slimnīcā veikto ķirurģisko operāciju (līdz 1. oktobrim bija Ls 15).

    3. Veselības aprūpes sistēma šobrīd tiek pārorientēta no slimnīcu aprūpes un ambulatoro un aprūpi dienas stacionāros. Daudzās slimnīcās tiek vairāk attīstīta ārstēšanās dienas stacionāros. Tomēr daudziem pacientiem no lauku reģioniem rodas problēmas izbraukāt uz ārstēšanos katru dienu. Lai šo problēmu risinātu, slimnīcas sāk veidot tā sauktās „slimnīcu viesnīcas”, kurās pacientiem tiks piedāvāta iespēja nakšņot.
    Sociālā drošības tīkla ietvaros paredzēts, ka trūcīgajām personām NAV jāmaksā par uzturēšanos slimnīcu viesnīcās.

    4. Jau pašreiz trūcīgajiem pacientiem ar smagām, hroniskām slimībām NAV jāmaksā par mājas aprūpes pakalpojumu. Sociālā drošības tīkla ietvaros paredzēts paplašināt mājās aprūpēto pacientu skaitu, mājas aprūpes sniedzēju tīklam piesaistot pārprofilējamās slimnīcas un to darbiniekus reģionos. (Mājas aprūpi nozīmē ģimenes ārsts.)

    5. Trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām, kuru stāvoklis nav ļoti nopietns, tiks organizēta ambulatorā palīdzība dienas centros – tā saucamajās „pusceļa mājās”, kas tiks veidotas uz psihoneiroloģisko slimnīcu bāzes. Tas ļaus efektīvāk izmantot psihoneiroloģiskajās slimnīcās esošo gultu skaitu.

    6. Trūcīgiem pacientiem tiks pilnā apmērā apmaksāti izdevumi par kompensējamiem medikamentiem, ja valsts nekompensētā daļa līdz šī gada beigām pārsniegs Ls 12,50, bet nākošajā gadā – Ls 50. Taču atlaide attiecas tikai uz lētākajām zālēm līdzvērtīgu zāļu grupā. Ja pacients izvēlas cita ražotāja zāles, kuras ir ar tādu pašu zāļu aktīvo vielu, bet dārgākas, tad starpība būs jāpiemaksā pacientam pašam.

    Kas jādara, lai saņemtu šādu atlaidi:

    1. Jākrāj maksājuma dokumenti (kases čeks vai kvīts EKA čekam), kurā papildus norādīts pacienta personas kods un zāļu nosaukums, ko izsniegs aptiekā.

    2. Jāseko līdzi čeku summai, kas samaksāta kā līdzmaksājums par zālēm. Čeku summai par kompensējamo medikamentu valsts nekompensēto daļu kalendārā gada laikā jāsasniedz 50 latus, vai no šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim – 12,5 latus.

    3. Jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti
    - „IZZIŅAS par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam” kopija,
    - kases čeki, kvītis EKA čekam (oriģināli), kas apliecina maksājumu par kompensējamām zālēm,
    - recepšu kopijas par kompensējamām zālēm, ko izsniedz aptieka;
    - iesniegums, ko uz vietas palīdzēs uzrakstīt speciālisti.

    4. Jādodas uz tuvāko Veselības norēķinu centra nodaļu pēc IZZIŅAS (dokumentus un iesniegumu var sūtīt arī pa pastu):
    - Rīgā, Cēsu ielā 31 k-3 (6. ieeja), tālr. 67201282;
    - Smiltenē, Pils ielā 6, tālr. 64772301;
    - Vai Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī.
    Pēc dokumentu saņemšanas Veselības norēķinu centrā, pacientam 5 darba dienu laikā tiks izsniegta speciāla IZZIŅA (pēc pieprasījuma var tikt nosūtīta arī pa pastu).
    Ja izdevumi par kompensējamo medikamentu valsts nekompensēto daļu pārsniegs noteikto limitu (Ls 12,50 šajā gadā un Ls 50 nākošajos gados), tad pārmaksāto naudas summu atmaksās pacientam, pārskaitot naudu uz pacienta bankas kontu.

    5. Ar Veselības norēķinu centra IZZIŅU, ko uzrāda kopā ar zāļu recepti, aptiekā var saņemt zāles bez maksas. Izziņas derīguma termiņš sakrīt ar trūcīgas ģimenes (personas) statusa termiņu, vai līdz kalendārā gada beigām.
    Veselības norēķinu centra bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001234 – katru darba dienu plkst. 8.30 līdz 17.00.
    Vairāk par kārtību, kādā valsts apmaksā trūcīgām personām izdevumus par kompensējamiem medikamentiem var atrast Veselības norēķinu centra mājaslapā:
    www.vnc.gov.lv/lat/veseliba/atbalsts_trucigam_personam/index.php?doc=1821

    Iedzīvotāji var tikt atzīti par trūcīgiem Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kartībā (noteikumi nr. 214, 2009. gada 3. marts). Attiecīgo izziņu pēc iesnieguma saņemšanas un izvērtēšanas iesniedz pašvaldības Sociālais dienests. Lai varētu saņemt sev pienākošos atvieglojumus un atbalstu, Veselības ministrija aicina trūcīgos iedzīvotājus laicīgi iesniegt nepieciešamos dokumentus izziņu saņemšanai.

    LABKLĀJĪBAS ministrijas piedāvātie pasākumi Sociālā drošības tīkla stratēģijā.

    Valstī ik mēnesi vidēji 55 tūkstoši cilvēku saņem trūcīgas personas statusu.

    Trūcīga persona (nosaka MK noteikumi) – ja ienākumi trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 - 50 % no valstī noteiktās minimālās algas (šobrīd minimālā alga ir Ls 180).

    1. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts (GMI) pienākas tikai trūcīgām personām.

    Valsts ir noteikusi GMI līmeni (ikvienam cilvēkam ienākumi nevar būt zemāki par šo valstī noteikto GMI līmeni) - šobrīd bērniem tas ir Ls 45, pieaugušajiem - Ls 40, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti – līdz Ls 90. Pašvaldības GMI līmeni var pacelt mazliet augstāk, atbilstoši savām iespējām budžetā.

    GMI pabalsts ir starpība starp ģimenes ienākumiem un valstī (vai pašvaldībā) noteikto GMI līmeni.

    GMI pabalstu trūcīgām personām un ģimenēm valsts garantē ar likumu, taču pašvaldības budžeta iespējas ne vienmēr var nodrošināt pabalstu izsniegšanu. Šobrīd valsts (ar Pasaules Bankas atbalstu) sniegs palīdzību pašvaldībām – līdzfinansēs pabalstu izmaksu: atmaksās 50% no izsniegtajiem GMI pabalstiem un 20 % no izsniegtajiem dzīvokļa pabalstiem.

    2. Otrs valstī ar likumu noteiktais pabalsts ir Dzīvokļa pabalsts, tā izmaksu pašvaldības nosaka savos saistošajos noteikumos. Uz dzīvokļa pabalstu var pretendēt gan trūcīgas personas, gan arī maznodrošinātas personas (personas, kam ienākumu līmenis ir augstāks par trūcīgas personas ienākumu līmeni; kāds - tas noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos, likums nenosaka striktus rāmjus; līdz ar to pašvaldībai tiek dota iesēja atbalstīt plašāku cilvēku loku).

    3. Darba praktizēšana, kurā iesaistās bezdarbnieki, saņemot 100 latu stipendiju. Darba vietas šiem cilvēkiem var būt tikai pašvaldību iestādes, pašvaldību aģentūras.

    4. Dīkstāves pasākums. Ja uzņēmums ekonomisku apsvērumu dēļ nonācis dīkstāvē, tad valsts piedāvā darbinieku apmācību, jo viņi faktiski ir bezdarba riskam pakļautas personas. Ja darbinieks darba vietā nav nodarbināts 8 stundas, viņam ir laiks mācīties. Valsts izveidojusi kuponu sistēmu – cilvēks atnākot uz Nodarbinātības valsts aģentūru var reģistrēties šim pasākumam un saņemt kuponu Ls 300 – Ls 500 apmērā savas profesionālās kvalifikācijas celšanai.

    Vēl viens pasākums tuvākajā nākotnē.

    2010. gadu Eiropas Savienība pasludinājusi par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Labklājības ministrijas izstrādātajai Nacionālajai programmai šajā ekonomiskajā situācijā netika atrasts nepieciešamais līdzfinansējums (vairāk kā 80 tūkstoši latu), jo šie pasākumi pārsvarā paredzēja sabiedrības informēšanu - diskusijas, konferences, plakāti, reklāmas, publiskie pasākumi, iesaistot nevalstiskās organizācijas.

    Patreiz aktīvi līdzdarbojoties NVO notiek alternatīvā plāna izstrāde Eiropas gada īstenošanai.

    Šī plāna ietvaros viena no aktivitātēm būs resursu karšu izveide, kas ļoti sasaistīsies ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju. Resursu kartes ir jauns produkts, kas pieejams interneta lietotājiem, tā palīdzēs ikvienam cilvēkam, kurš ieejot pašvaldības vai Labklājības ministrijas mājaslapā, uzklikšķinot uz administratīvo teritoriju, piemēram, Alojas novads, saņems informāciju:

    - par Sociālā drošības tīkla pasākumiem,

    - kur vērsties Sociālajā dienestā pēc pabalstiem,

    - kur vērsties situācijā, kad cilvēks palicis bez darba - Valsts nodarbinātības aģentūras filiāles, Valsts sociālās apdrošināšanas filiāles (kontakttālruņi, darba laiki, kādi dokumenti jāņem līdzi),

    - visi NVO partneri, kas nodarbojas ar palīdzības nodrošināšanu (izsniedz drēbes, cilvēku tirdziņi, kur notiek apmaiņa ar mantām, zupas virtuves lielajās pilsētās, draudžu palīdzība), u.c.

    Katrā pašvaldībā būs viena kontaktpersona, kas regulāri papildinās un atjaunos šo informāciju.

    Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pasākums Sociālā drošības tīkla stratēģijā.

    Izglītības nodrošināšana bērniem 5-6 gadu vecumā - no valsts budžeta tiek maksāts atalgojums pedagogiem, kuri strādā ar 5-6 gadus veciem bērniem. Tas notiks arī 2010. un 2011. gadā.

    Otra šī pasākuma daļa ir izglītības satura pārskatīšana pirmskolas un sākumskolas (1.-6. klase) posmā, kas nozīmē, ka kādā no nākamajiem mācību gadiem bērni skolas gaitas varētu uzsākt no 6 gadiem. Šī iecere izsauca plašas diskusijas un asu sabiedrības reakciju, tāpēc bērni no 6 gadiem skolā varētu sākt iet pēc 2011. gada.

    Papildus līdzekļi paredzēti pedagogu tālākizglītībai, lai viņi zinātu kā strādāt saistībā ar jauno izglītības saturu. Paredzēta arī mācību līdzekļu izstrāde.

    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kopumā uzraudzīs Sociālās drošības tīkla stratēģijas paskumu ieviešanu un rūpēsies par transporta kompensāciju skolēnu nogādāšanai uz skolām. Šo kompensāciju saņems pašvaldības.  

    Sanāksmē informāciju sniedza:

    Egita Pole, Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
    Ilona Jurševska, Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
    Dace Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
    Justīne Plūmiņa, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
    Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore.

    Ministriju interneta mājaslapu adreses, kur var atrast papildu informāciju par Sociālā drošības tīkla stratēģiju:

    Sanāksmē piedalījās un materiālu sagatavoja Ieva Drone,
    Alojas novada preses sekretāre

    Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
    Lapas veidotājs Māris Kalējs
    tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

    2007-2011 © Alojas novada dome

    Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
    _____________