ALOJA ->
Reportāžas -> Sociālā drošības
tīkla stratēģija Latvijā 25.11.2009.
Sociālā drošības tīkla stratēģija Latvijā
25. novembrī Latvijas Pašvaldību savienība
organizēja sanāksmi, kurā tikās novadu sabiedrisko attiecību
speciālisti ar vairāku ministriju komunikāciju nodaļu vadītājiem,
lai vienotos, kā operatīvāk informēt sabiedrību par Sociālā drošības
tīkla stratēģijas pasākumiem Latvijā.
Viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu Pasaules
Bankas līdzekļus Latvijas vispārējam aizdevumam, bija Sociālā
drošības tīkla stratēģijas izstrāde un pasākumu ieviešana (2009.
gada 1. oktobris 2011. gada 31. decembris). Finanšu ministrija
kopīgi ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju,
Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes
ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir izstrādājusi pasākumu
kopumu trīs galvenajos virzienos:
labklājības jomā,
veselības jomā un
izglītības jomā.
Sociālā drošības tīkla stratēģija paredz valsts
un pašvaldību budžetu līdzekļus, lai sniegtu atbalstu trūcīgajām
ģimenēm (personām).
Veselības jomā šajā gadā no 1. oktobra līdz
31. decembrim Sociālā drošības tīkla pasākumiem trūcīgo pacientu
atbalstam paredzēti gandrīz 8 milj. latu, 2010. gadā ap 24 milj.
latu, bet 2011. gadā ap 30 milj. latu.
Atbalsta pasākumi trūcīgiem pacientiem no 2009.
gada 1. oktobra ir šādi:
1. NAV jāmaksā pacienta iemaksas pie ģimenes
ārsta, pie speciālistiem, slimnīcās.
2. NAV jāmaksā pacienta līdzmaksājums par vienā
ārstēšanās reizē slimnīcā veikto ķirurģisko operāciju (līdz 1.
oktobrim bija Ls 15).
3. Veselības aprūpes sistēma šobrīd tiek
pārorientēta no slimnīcu aprūpes un ambulatoro un aprūpi dienas
stacionāros. Daudzās slimnīcās tiek vairāk attīstīta ārstēšanās
dienas stacionāros. Tomēr daudziem pacientiem no lauku reģioniem
rodas problēmas izbraukāt uz ārstēšanos katru dienu. Lai šo problēmu
risinātu, slimnīcas sāk veidot tā sauktās slimnīcu viesnīcas,
kurās pacientiem tiks piedāvāta iespēja nakšņot.
Sociālā drošības tīkla ietvaros paredzēts, ka
trūcīgajām personām NAV jāmaksā par uzturēšanos slimnīcu viesnīcās.
4. Jau pašreiz trūcīgajiem pacientiem ar smagām,
hroniskām slimībām NAV jāmaksā par mājas aprūpes pakalpojumu.
Sociālā drošības tīkla ietvaros paredzēts paplašināt mājās aprūpēto
pacientu skaitu, mājas aprūpes sniedzēju tīklam piesaistot
pārprofilējamās slimnīcas un to darbiniekus reģionos. (Mājas aprūpi
nozīmē ģimenes ārsts.)
5. Trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām, kuru
stāvoklis nav ļoti nopietns, tiks organizēta ambulatorā palīdzība
dienas centros tā saucamajās pusceļa mājās, kas tiks veidotas uz
psihoneiroloģisko slimnīcu bāzes. Tas ļaus efektīvāk izmantot
psihoneiroloģiskajās slimnīcās esošo gultu skaitu.
6. Trūcīgiem pacientiem tiks pilnā apmērā
apmaksāti izdevumi par kompensējamiem medikamentiem, ja valsts
nekompensētā daļa līdz šī gada beigām pārsniegs Ls 12,50, bet
nākošajā gadā Ls 50. Taču atlaide attiecas tikai uz lētākajām
zālēm līdzvērtīgu zāļu grupā. Ja pacients izvēlas cita ražotāja
zāles, kuras ir ar tādu pašu zāļu aktīvo vielu, bet dārgākas, tad
starpība būs jāpiemaksā pacientam pašam.
Kas jādara, lai saņemtu šādu atlaidi:
1. Jākrāj maksājuma dokumenti (kases čeks
vai kvīts EKA čekam), kurā papildus norādīts pacienta
personas kods un zāļu nosaukums, ko izsniegs aptiekā.
2. Jāseko līdzi čeku summai, kas
samaksāta kā līdzmaksājums par zālēm. Čeku summai par
kompensējamo medikamentu valsts nekompensēto daļu kalendārā
gada laikā jāsasniedz 50 latus, vai no šā gada 1. oktobra
līdz 31. decembrim 12,5 latus.
3. Jāsagatavo visi nepieciešamie
dokumenti
- IZZIŅAS par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas)
statusam kopija,
- kases čeki, kvītis EKA čekam
(oriģināli), kas apliecina maksājumu par kompensējamām
zālēm,
- recepšu kopijas par kompensējamām
zālēm, ko izsniedz aptieka;
- iesniegums, ko uz vietas palīdzēs
uzrakstīt speciālisti.
4. Jādodas uz tuvāko Veselības norēķinu
centra nodaļu pēc IZZIŅAS (dokumentus un iesniegumu var
sūtīt arī pa pastu):
- Rīgā, Cēsu ielā 31 k-3 (6. ieeja), tālr.
67201282;
- Smiltenē, Pils ielā 6, tālr. 64772301;
- Vai Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī.
Pēc dokumentu saņemšanas Veselības
norēķinu centrā, pacientam 5 darba dienu laikā tiks
izsniegta speciāla IZZIŅA (pēc pieprasījuma var tikt
nosūtīta arī pa pastu).
Ja izdevumi par kompensējamo medikamentu
valsts nekompensēto daļu pārsniegs noteikto limitu (Ls 12,50
šajā gadā un Ls 50 nākošajos gados), tad pārmaksāto naudas
summu atmaksās pacientam, pārskaitot naudu uz pacienta
bankas kontu.
5. Ar Veselības norēķinu centra IZZIŅU,
ko uzrāda kopā ar zāļu recepti, aptiekā var saņemt zāles bez
maksas. Izziņas derīguma termiņš sakrīt ar trūcīgas ģimenes
(personas) statusa termiņu, vai līdz kalendārā gada beigām.
Veselības norēķinu centra bezmaksas
informatīvais tālrunis: 80001234 katru darba dienu plkst.
8.30 līdz 17.00.
Vairāk par kārtību, kādā valsts apmaksā
trūcīgām personām izdevumus par kompensējamiem medikamentiem
var atrast Veselības norēķinu centra mājaslapā:
www.vnc.gov.lv/lat/veseliba/atbalsts_trucigam_personam/index.php?doc=1821
Iedzīvotāji var tikt atzīti par trūcīgiem
Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kartībā (noteikumi nr. 214,
2009. gada 3. marts). Attiecīgo izziņu pēc iesnieguma saņemšanas un
izvērtēšanas iesniedz pašvaldības Sociālais dienests. Lai varētu
saņemt sev pienākošos atvieglojumus un atbalstu, Veselības
ministrija aicina trūcīgos iedzīvotājus laicīgi iesniegt
nepieciešamos dokumentus izziņu saņemšanai.
LABKLĀJĪBAS ministrijas piedāvātie pasākumi
Sociālā drošības tīkla stratēģijā.
Valstī ik mēnesi vidēji 55 tūkstoši cilvēku saņem
trūcīgas personas statusu.
Trūcīga persona (nosaka MK noteikumi) ja
ienākumi trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 - 50 % no valstī
noteiktās minimālās algas (šobrīd minimālā alga ir Ls 180).
1. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts (GMI)
pienākas tikai trūcīgām personām.
Valsts ir noteikusi GMI līmeni (ikvienam
cilvēkam ienākumi nevar būt zemāki par šo valstī noteikto GMI
līmeni) - šobrīd bērniem tas ir Ls 45, pieaugušajiem - Ls 40,
pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti līdz Ls 90. Pašvaldības
GMI līmeni var pacelt mazliet augstāk, atbilstoši savām iespējām
budžetā.
GMI pabalsts ir starpība starp ģimenes
ienākumiem un valstī (vai pašvaldībā) noteikto GMI līmeni.
GMI pabalstu trūcīgām personām un ģimenēm valsts
garantē ar likumu, taču pašvaldības budžeta iespējas ne vienmēr var
nodrošināt pabalstu izsniegšanu. Šobrīd valsts (ar Pasaules Bankas
atbalstu) sniegs palīdzību pašvaldībām līdzfinansēs pabalstu
izmaksu: atmaksās 50% no izsniegtajiem GMI pabalstiem un 20 % no
izsniegtajiem dzīvokļa pabalstiem.
2. Otrs valstī ar likumu noteiktais pabalsts ir
Dzīvokļa pabalsts, tā izmaksu pašvaldības nosaka savos saistošajos
noteikumos. Uz dzīvokļa pabalstu var pretendēt gan trūcīgas
personas, gan arī maznodrošinātas personas (personas, kam ienākumu
līmenis ir augstāks par trūcīgas personas ienākumu līmeni; kāds -
tas noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos, likums nenosaka
striktus rāmjus; līdz ar to pašvaldībai tiek dota iesēja atbalstīt
plašāku cilvēku loku).
3. Darba praktizēšana, kurā iesaistās
bezdarbnieki, saņemot 100 latu stipendiju. Darba vietas šiem
cilvēkiem var būt tikai pašvaldību iestādes, pašvaldību aģentūras.
4. Dīkstāves pasākums. Ja uzņēmums ekonomisku
apsvērumu dēļ nonācis dīkstāvē, tad valsts piedāvā darbinieku
apmācību, jo viņi faktiski ir bezdarba riskam pakļautas personas. Ja
darbinieks darba vietā nav nodarbināts 8 stundas, viņam ir laiks
mācīties. Valsts izveidojusi kuponu sistēmu cilvēks atnākot uz
Nodarbinātības valsts aģentūru var reģistrēties šim pasākumam un
saņemt kuponu Ls 300 Ls 500 apmērā savas profesionālās
kvalifikācijas celšanai.
Vēl viens pasākums tuvākajā nākotnē.
2010. gadu Eiropas Savienība pasludinājusi par
gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Labklājības
ministrijas izstrādātajai Nacionālajai programmai šajā ekonomiskajā
situācijā netika atrasts nepieciešamais līdzfinansējums (vairāk kā
80 tūkstoši latu), jo šie pasākumi pārsvarā paredzēja sabiedrības
informēšanu - diskusijas, konferences, plakāti, reklāmas, publiskie
pasākumi, iesaistot nevalstiskās organizācijas.
Patreiz aktīvi līdzdarbojoties NVO notiek
alternatīvā plāna izstrāde Eiropas gada īstenošanai.
Šī plāna ietvaros viena no aktivitātēm būs
resursu karšu izveide, kas ļoti sasaistīsies ar Sociālās
drošības tīkla stratēģiju. Resursu kartes ir jauns produkts, kas
pieejams interneta lietotājiem, tā palīdzēs ikvienam cilvēkam, kurš
ieejot pašvaldības vai Labklājības ministrijas mājaslapā,
uzklikšķinot uz administratīvo teritoriju, piemēram, Alojas novads,
saņems informāciju:
- par Sociālā drošības tīkla pasākumiem,
- kur vērsties Sociālajā dienestā pēc pabalstiem,
- kur vērsties situācijā, kad cilvēks palicis bez
darba - Valsts nodarbinātības aģentūras filiāles, Valsts sociālās
apdrošināšanas filiāles (kontakttālruņi, darba laiki, kādi dokumenti
jāņem līdzi),
- visi NVO partneri, kas nodarbojas ar palīdzības
nodrošināšanu (izsniedz drēbes, cilvēku tirdziņi, kur notiek apmaiņa
ar mantām, zupas virtuves lielajās pilsētās, draudžu palīdzība),
u.c.
Katrā pašvaldībā būs viena kontaktpersona, kas
regulāri papildinās un atjaunos šo informāciju.
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais
pasākums Sociālā drošības tīkla stratēģijā.
Izglītības nodrošināšana bērniem 5-6 gadu vecumā
- no valsts budžeta tiek maksāts atalgojums pedagogiem, kuri strādā
ar 5-6 gadus veciem bērniem. Tas notiks arī 2010. un 2011. gadā.
Otra šī pasākuma daļa ir izglītības satura
pārskatīšana pirmskolas un sākumskolas (1.-6. klase) posmā, kas
nozīmē, ka kādā no nākamajiem mācību gadiem bērni skolas gaitas
varētu uzsākt no 6 gadiem. Šī iecere izsauca plašas diskusijas un
asu sabiedrības reakciju, tāpēc bērni no 6 gadiem skolā varētu sākt
iet pēc 2011. gada.
Papildus līdzekļi paredzēti pedagogu
tālākizglītībai, lai viņi zinātu kā strādāt saistībā ar jauno
izglītības saturu. Paredzēta arī mācību līdzekļu izstrāde.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kopumā
uzraudzīs Sociālās drošības tīkla stratēģijas paskumu ieviešanu un
rūpēsies par transporta kompensāciju skolēnu nogādāšanai uz skolām.
Šo kompensāciju saņems pašvaldības.

Sanāksmē informāciju sniedza:
Egita Pole, Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
Ilona Jurševska, Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas
vadītāja.
Dace Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikāciju
nodaļas vadītāja.
Justīne Plūmiņa, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja.
Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta
direktore.
Ministriju interneta mājaslapu adreses, kur var atrast papildu
informāciju par Sociālā drošības tīkla stratēģiju:
Sanāksmē piedalījās un materiālu sagatavoja Ieva
Drone,
Alojas novada preses sekretāre
|