ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.

ALOJA -> Pasākumi -> Alojas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrības kopsapulce

Alojas Mūzikas un mākslas skola AICINA
visus savus atbalstītājus, esošos un bijušos audzēkņus, vecākus un skolotājus
Alojas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrībā

Biedrība „Alojas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība”
Reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2009. gada 2. septembrī,
Vienotais reģistrācijas Nr. 40008145616
Adrese: Jūras ielā 39a, Aloja, Alojas nov., LV – 4064

Mērķis – veicināt kultūras un izglītības attīstību

Iestāšanās biedrībā notiek iesniedzot rakstisku pieteikumu, adresētu biedrības valdei, un veicot iemaksu 5.00 Ls AS „SEB BANKA” Limbažu filiālē, konts LV92 UNLA 0050 0145 8595 8

Biedru kopsapulce notiks 2009.gada 26.oktobrī plkst.18:00 Alojas Mūzikas un mākslas skolā

Kontakti:
E-pasts: alojamms@inbox.lv
Tālr. 64031235, 29433917

Ar mūziku un mākslu pret vienaldzību!

12. septembrī Rīgā bija ieradušies Latvijas mākslas un mūzikas skolu audzēkņu vecāku pārstāvji, lai izteiktu vismaz 3000 vecāku sašutumu par situāciju, kādā mūsu valsts ir nostādījusi bērnu izglītošanu mākslas un mūzikas skolās. Daloties ar viedokļiem un aktuālāko informāciju, vecāki secināja, ka no vārdiem ir jāpāriet pie darbiem, jo ļoti daudzās pašvaldībās ir apdraudēta mākslas un mūzikas skolu pastāvēšana un programmu realizēšana.

Reti kurš no vecākiem pats personīgi var kvalitatīvi iemācīt mūzikas instrumentu spēli vai kāda mākslas veida pamatus, atšķirībā no lasīt un rakstīt prasmes. Tātad - būtiski ierobežojot piekļuvi mūzikas un mākslas izglītībai, tūkstošiem bērnu viennozīmīgi un nenovēršami tiks liegta iespēja sevi pilnveidot šajās jomās, lai gan mūzika un māksla ir HARMONISKAS PERSONĪBAS neatņemama sastāvdaļa. Vecāki nevar pieļaut arī finansējuma kritisku samazināšanu pat saglabājot skolas, jo, piemēram, mūzikas instrumentu mācīšanu nevar apgūt grupā, sasteidzot vai izlaižot kādus posmus. Līdz ar to, palielinot vecāku līdzfinansējumu, bērni var saņemt, daudz zemāku izglītības kvalitāti. Un tam bērnu vecāki nekādi nevar piekrist. Savu bērnu nākotnes vārdā vecāki apvienojās un nodibināja „Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrību”.

Jaundibinātās biedrības turpmākajai darbībai tika izvirzīti sekojoši mērķi: saglabāt, pilnveidot un veicināt bērniem un jauniešiem iespējas iegūt kvalitatīvu mūzikas un mākslas izglītību Latvijā; rūpēties par mūzikas un mākslas izglītības, kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā; piedalīties mūzikas un mākslas izglītības politikas izveidē un ietekmēt to. Lai veiksmīgi realizētu šos uzstādītos mērķus, vecāki vienojās: apvienot kopējā darbībā mūzikas un mākslas izglītības iestāžu audzēkņu vecākus; aizstāvēt bērnu tiesības iegūt pilnvērtīgu mūzikas un mākslas izglītību izvēlētajā izglītības programmā visā Latvijas teritorijā; aizstāvēt mūzikas un mākslas izglītības iestāžu intereses un vajadzības; sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un citām sabiedriskām un profesionālām organizācijām; piedalīties mūzikas un mākslas izglītības likumu un normatīvo aktu projektu izstrādē; nepieļaut vecāku līdzfinansējuma mūzikas un mākslas izglītības iestādēs nesamērīgu palielinājumu; ierosināt un īstenot konkrētus kultūras projektus, atbalstot, kā arī rīkojot koncertus, izstādes, festivālus, konkursus; veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs.

Jau pirmajā LMMSAV biedrības tikšanās reizē tika apspriesta iespēja par muzikālu un māksliniecisku akciju rīkošanu, lai pievērstu valdības, pašvaldību un sabiedrības uzmanību šai pazemojošajai situācijai, tika apzinātas tās mākslas un mūzikas skolas, kuru liktenis tuvākajā laikā ir apdraudēts un skolām ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Šajā sanāksmē vecāki uzklausīja un piekrita „”Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas” vadītāja Aivara Broka viedoklim: „Mūzikas un mākslas skolas, mūzikas un mākslas vidusskolas, mūzikas un mākslas augstskolas, tā ir sistēma, par ko mūs apskauž ne viena vien valsts. Šīs sistēmas ,,produkti" ir Gidons Kremers, Mariss Jansons, Pēteris Vasks, Elīna Garanča, Baiba Skride, Vestards Šimkus un daudzi citi pasaules slavu ieguvuši mākslinieki un mūziķi.

Pats paradoksālākais šajā situācijā ir tas, ka valsts, kura atļaujas būvēt pašus dārgākos tiltus un gandrīz pašas dārgākās ceļu maģistrāles pasaulē, nevar atrast pāris miljonus latu mākslu izglītībai!? Valsts, kuras ierēdniecības izmaksas, pēc neatkarīgo ekspertu domām, varētu samazināt par 300 - 400 miljoniem latiem? Kas ir Latvija bez kultūras - folkloras, dainām, tautas dziesmām, koriem, Vispārējiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem? Varbūt tā tiešām ir Zeme, kurā dzied un, tādējādi, ir saglabājusi pati sevi un savu identitāti? Un, ja tā, tad šo ,,druvu" vajag kopt un sargāt, nevis ,,griezt", paklausot starptautisko naudas aizdevēju ieteikumiem (vai arī pašu bāleliņu ierosmei?). Mūzika Latvijā var būt ne tikai kvalitatīva ,,iekšējā" prece, bet vesela pelnoša industrija, vērsta arī uz ārpasauli. Un mūzikas un mākslas izglītība ir būtiska šīs nozares sastāvdaļa.”

Arī mēs – mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāki vēlamies, lai mūsu bērniem netiktu liegta iespēja pilnveidot savas prasmes un iemaņas, nodrošinot viņiem izaugsmi un pilnveidošanos nākotnē. Šāda valsts bezatbildība novedīs pie tā, ka būtiski tiks ierobežota bērnu kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas ar visām no tā izrietošajām sekām, kuras izjutīs vispirms bērni, vecāki un tad, daudzos gadījumos, arī visa sabiedrība. Iznīcināt ir viegli, bet atjaunot šādu skolu tīklu (īpaši lauku reģionos) būs ļoti grūti, vietām pat neiespējami, līdz ar ko šī situācija var skart ne tikai pašreizējos skolēnus, bet arī tos bērnus, kuri skolā vēl tikai mācīsies. Un tas būs tikai vēl viens iemesls atbildīgiem vecākiem meklēt citu dzīvesvietu, kur saviem bērniem ielikt labākus turpmākās dzīves pamatus.

Ja arī Jūs vēlaties aktīvi iesaistīties savu bērnu tiesību aizstāvēšanā, piesakieties mūsu e-pasta adresē: lmmsvecaki@inbox.lv , uz kuru sūtot vēstuli, jums būs pieejama arī sīkāka informācija par vecāku biedrības aktivitātēm.

Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valde.

Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības STATŪTI

1. Biedrības nosaukums

Biedrības nosaukums ir: „Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrība (turpmāk tekstā – Biedrība).

2. Biedrības mērķi un uzdevumi

2.1. Biedrības mērķi:

  • 2.1.1. saglabāt, pilnveidot un veicināt bērniem un jauniešiem iespējas iegūt kvalitatīvu mūzikas un mākslas izglītību Latvijā;
  • 2.1.2. rūpēties par mūzikas un mākslas izglītības, kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā;
  • 2.1.3. piedalīties mūzikas un mākslas izglītības politikas izveidē un ietekmēt to.

2.2. Biedrības uzdevumi:

  • 2.2.1. apvienot kopējā darbībā mūzikas un mākslas izglītības iestāžu audzēkņu vecākus;
  • 2.2.2. aizstāvēt bērnu tiesības iegūt pilnvērtīgu mūzikas un mākslas izglītību izvēlētajā izglītības programmā visā Latvijas teritorijā;
  • 2.2.3. aizstāvēt mūzikas un mākslas izglītības iestāžu intereses un vajadzības;
  • 2.2.4. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijāmun citām sabiedriskām un profesionālām organizācijām;
  • 2.2.5. piedalīties mūzikas un mākslas izglītības likumu un normatīvo aktu projektu izstrādē;
  • 2.2.6. nepieļaut vecāku līdzfinansējuma mūzikas un mākslas izglītības iestādēs nesamērīgu palielinājumu;
  • 2.2.7. ierosināt un īstenot konkrētus kultūras projektus, atbalstot, kā arī rīkojot koncertus, izstādes, festivālus, konkursus;
  • 2.2.7. veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs.

2.3. Augstāk minēto mērķu sasniegšanai un pildot savus uzdevumus, Biedrība ir tiesīga iegūt nekustamo un kustamo īpašumu, veikt saimniecisko darbību, saņemt dotācijas, ziedojumus un jebkura cita veida materiālos pabalstus no Latvijas Republikas un ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām.

3. Biedrības darbības termiņš

3.1. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

4. Biedru iestāšanās Biedrībā, izstāšanās un izslēgšana

4.1. Biedrībā var iestāties Latvijas mūzikas un mākslas izglītības iestāžu audzēkņu vecāki vai aizbildņi un citas fiziskas un juridiskas personas, kuras ieinteresētas biedrības mērķu sasniegšanā, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde.

Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.

Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru kopsapulcei. Ja arī biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.

Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to valdei.

Biedru var izslēgt no Biedrības ar biedru sapulces lēmumu, ja:

  • 4.5.1. biedrs vairāk kā 1gadu nav nomaksājis biedra naudu;

  • biedrs nepilda kopsapulces un valdes lēmumus;
  • biedrs nepilda savus pienākumu un uzņemtās saistības;
  • biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto.

Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu izskata valde, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

Personas ar īpašu statusu Biedrībā ir goda biedri. Goda biedriem ir tādas pat tiesības kā citiem biedriem, izņemot to, ka viņi nevar būt valdes locekļi un viņiem nav jāmaksā biedra nauda. Goda biedru kandidātus izvirza valdes sēde, bet lēmumu par goda biedra uzņemšanu pieņem biedru kopsapulce.

5. Biedru tiesības un pienākumi

5.1. Biedrības biedriem ir šādas tiesības:

  • piedalīties Biedrības pārvaldē,
  • saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
  • piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli.

5.2. Biedrības biedru pienākumi:

  • ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus,
  • ierasties uz biedru kopsapulcēm,
  • ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķu un uzdevumu realizēšanu.

5.3. Saistības biedram var noteikt ar biedru kopsapulces vai valdes lēmumu. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.

6. Biedrības struktūrvienības

Ar biedru sapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības.

Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības valde.

7. Biedru kopsapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana

Biedru kopsapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.

Biedru kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedri var piedalīties biedru sapulcē tikai personīgi.

Kārtējā biedru kopsapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā – ne vēlāk kā līdz 31.martam.

Ārkārtas biedru kopsapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

Biedru kopsapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu.

Biedru kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no esošajiem biedriem.

Ja biedru kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru sapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.

7.8. Biedru kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem biedriem.

8. Izpildinstitūcija

Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no 9 (deviņiem) valdes locekļiem.
Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju un 2 vietniekus, kuri organizē valdes darbu.

8.3. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru sapulces kompetencē.
Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazā kā puse no valdes locekļiem.

Biedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs un vietnieki.

9. Revidents

9.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru sapulce uz vienu gadu.

Biedrības revidents nevar būt Biedrības valdes loceklis.

Revidents:

  • veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
  • dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;
  • izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
  • sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;
  • veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.

Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

10. Biedru nauda

10.1. Biedru nauda ir noteikta. Biedru naudas maksas noteikumus lemj kopsapulcē.
 

Statūti apstiprināti dibināšanas sapulcē Rīgā, 2009.gada 12.septembrī.

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________