Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv
SANNE
|
ALOJA ->
Reportāžas -> Pansionātā Urga 01.10.2009.
Ar labestību un mīlestību veidotas mājas Veco
ļaužu dienā ciemojoties pansionātā Urga
1.oktobris starptautiskā Veco ļaužu diena, ko
pamazām arvien plašāk atzīmē arī Latvijā. Šajā dienā tiek rīkotas
dažādas aktivitātes, pasākumi, kuros sakām paldies sabiedrības
vecākā gadagājuma ļaudīm par mūža ieguldījumu, par devumu nākamo
paaudžu audzināšanā un ievadīšanā patstāvīgā dzīvē, lai gan
uzmanība, pateicība un rūpes šiem cilvēkiem būtu jāvelta ik dienu,
jo šodien baudām viņu darba augļus gan iekoptos tīrumus, gan
stādītos mežus, gan celtās mājas.
Alojas novadā ar sirsnīgu pasākumu šo dienu
atzīmēja pansionātā Urga, tādēļ devos turp. Arī, lai tuvāk
iepazītu tikko novada pārraudzībā nokļuvušo iestādi.
Svētku diena pansionāta ļaudīm iesākās ar
pārsteigumu - Umurgas suņu skolas Džipo & Co
paraugdemonstrējumiem.
Pēcpusdienā viss kolektīvs (darbinieki kopā ar
klientiem) pulcējās zālē pie garda cienasta.
Pansionāta direktore Sandra Fiļipova savā uzrunā
atzīmēja: Jūs, Latvijas vecākā paaudze, esat daudz piedzīvojusi un
cietusi, izejot caur dažādiem vēstures posmiem, tādēļ pelnāt īpašu
attieksmi un pateicību ne tikai šajā īpašajā dienā, bet katru dienu.
Būt cilvēkam ir vērtība, savukārt kļūt par vērtīgu cilvēku ir
milzīgs darbs, kas jaunajai paaudzei vēl ir jāapgūst un jāsasniedz.
Direktore pateicās čaklajai darbinieku komandai,
kas ikdienā aprūpē pansionātā dzīvojošos ļaudis, un šodien
sarūpējuši svētkus, bet klientiem vēlēja labu veselību un māju
sajūtu.
Vēsturiskajā brīdī pansionātā ciemojās arī Alojas
novada priekšsēdētāja Dace Vilne: Cilvēks nevar izvēlēties to
brīdi, kad ienāk pasaulē, tāpat neviens no mums nevar īsti pateikt,
cik garš mūžs atvēlēts šajā saulē, un kurā vietā viņš pavadīs mūža
nogali. Prieks redzēt, ka Jūs esat savās vecumdienās pie klātiem
galdiem, saposušies un siltās telpās.
Vakar tika parakstīti dokumenti, un tagad Urgas
pansionāts ir Alojas novada domes īpašums. Gribu teikt - Alojas
novads centīsies atrast naudu, lai jūsu vecumdienas būtu tikpat
bagātīgas un drošas, kā bijušas līdz šim.
Pansionātā svētku dienā vēl ciemojās deputāti -
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Možvillo, viņa
vietniece Inga Mauriņa-Kaļva un komitejas loceklis Broņislavs
Lapkovskis.
Māris Možvillo: Man vārds veco ļaužu diena
īsti nepatīk, es būtu labāk izvēlējies dzīvesgudro cilvēku diena,
jo vecs - tas mūsu uztverē saistās ar ko tādu, kas nolikts tālāk un
netiek lietots. Es aicinu Jūs iesaistīties dzīvē, savu gudrību
veltīt visiem, nenoslēgties sevī, nākt pulkā, griezties pie
direktores ar ierosinājumiem, kā mēs varam padarīt gan jūsu dzīvi,
gan savu dzīvi labākas. Dzīvosim, strādāsim un realizēsim Jūsu
idejas dzīvē.
Pēc uzrunām visi pansionātā dzīvojošie vecākā
gadagājuma ļaudis saņēma Staiceles Mūzikas un mākslas skolas
audzēkņu zīmētās kartiņas un ziedu. Tie, kas veselības stāvokļa dēļ
nevarēja ierasties zālē, apsveikumu un svētku cienastu saņēma savās
istabiņās.
Pēc brīža svētku dalībniekus ar jaukām dziesmām
iepriecināja Alojas muzikanti.
Lūdzu direktorei pastāstīt vairāk par svētku
svinēšanu pansionātā, jo te jārūpējas ne tikai par tīrību, siltumu
un ēdienu, bet arī par šeit dzīvojošo ļaužu dvēseles prieku.
Sandra Fiļipova: Cenšos klientiem dzīvi
organizēt kā mājās, lai būtu dzimšanas dienas, svētki - Līgo,
Ziemassvētki, Valsts svētki. Dvēseles prieku radām ar maziem
pārsteigumiem.
Ikdienā darbiniekiem katram savi pienākumi, bet
svētkos visi sanākam kopā, klājam baltus galdautus, sarūpējam
cienastu, kas neizmaksā dārgi, sarūpējam mūziku un priekšnesumus.
Pansionātā strādāju ļoti ilgi, atceros, ka agrāk
svētkus svinēja atsevišķi darbinieki, pansionātā dzīvojošie un
ciemiņi, taču man izdevās šo padomju laika stereotipu lauzt, nu esam
visi kopā kā viena liela ģimene. Te ir mūsu mājas, visiem mīļi
jādzīvo. Mācīju, lai stiprākie palīdz tiem, kam grūtāk, viņi uztvēra
un tā arī dara. Ar labestību, mīļiem, siltiem vārdiem, ar
cilvēkmīlestību var daudz ko panākt.
Ļoti mīļi mums ir Valsts svētki. Šo tradīciju
iedibinājām pirms 10 gadiem. Tad suminām un sveicam, tos, kas
pansionātā nodzīvojuši 10 gadus un ilgāk. Pirmajā reizē, kad sākām,
bija daudz sveicamo, vēlāk tikai daži, tad viens. Šo cilvēku
sēdinām goda vietā, stāstām viņa dzīvesstāstu, jautājam, ko viņš
vēlētos, lai uzdāvina. Viņu vēlmes nav dižas, lielas vīrietim
varbūt tas ir makšķerkāts, taču šis cilvēks jūtas īpaši. Vēlāk
iedomājāmies un sākām godināt arī darbiniekus, kas nostrādājuši 10
gadus un vairāk. Tagad sveicam jaunos, kas piepulcējušies mūsu
pulciņam šajā gadā. Rudenī parasti pansionātā iestājas vairāk
cilvēku, svētkos lūdzam viņus stāstīt, kā šeit nokļuvuši un kā
jūtas.
Organizēju braucienus uz teātriem, šogad vēl
vajadzētu aizbraukt ekskursijā.
Reizi mēnesī mums notiek katoļu un luterāņu
dievkalpojumi, kurus vada katoļu draudzes locekļi no Valmieras un
luterāņu evaņģēlists Jānis Šmits, pati spēlēju ērģeles, tas ir mans
sirdsdarbs. Dievkalpojumā stiprinos, bagātinos un gūstu pateicību
par darbu. Reizēm domāju, kāpēc mani darbinieki nav klāt šajos
brīžos, kad kopīgi pateicamies rokām, kas gatavo, mazgā, tīra un
gludina...
Direktore uzskata, ka sabiedrība vairāk jāinformē
par to, kas notiek pansionātā, lai kliedētu vecākās paaudzes apziņā
salto vārdu - nabagmāja. Tāpēc Fiļipovas kundze savu
stāstījumu turpina gan par pašu iestādi, gan par tās klientiem:
Ikdienā domāju arī par saviem 30 darbiniekiem, jo viņiem, tāpat kā
te dzīvojošajiem, nepieciešami labie vārdi, lai veiktu grūto darbu.
Izveidota laba komanda, nav kadru mainības.
Ir svarīgi šo iestādi saglabāt, jo vairāku gadu
garumā te ieguldīti līdzekļi, lai klientiem būtu labi piemēram,
ierīkots lifts, platas durvis ratiņniekiem, jo arī invalīdam svarīgi
tikt uz labierīcībām, un to varu piedāvāt. Novadā un rajonā nav
tādas iestādes, kur katrā istabiņā ir tualete ratiņniekiem. Kad
braukāju pa Eiropas valstīm, visu laiku skatījos, ko varu pamācīties
un ieviest pansionātā. Tagad šim darbam redzu rezultātu, un tas mani
priecē, jo varu salīdzināt, kā te bija pirms gadiem 17. Nākošajā
gadā Urgas pansionāts svinēs 60 gadu jubileju.
Reportāžu sagatavoja Ieva Drone
|