Atbalstot staicelietes Alīdas Simanovičas ieceri, 1957. gada
Staicelē darbu uzsāk lietišķās mākslas pulciņš. Lielu organizatorisko
darbu tai laikā veica skolotāja Regīna Apsīte. Daiļamatnieces strādāja
un jau 1958.gada 14.septembrī varēja sarīkot pirmo izstādi.
1960.gadā Cēsīs pulciņa dalībniecēm A.Simanovičai, R.Apsītei,
M.Krūzei, A.Strazdiņai un R.Laptevai piešķīra Tautas daiļamata meistara
goda nosaukumu.
1961.gadā Vissavienības izstādē Maskavā ar augu segām piedalījās
A.Simanoviča un M.Krūze.
1967.gada Vissavienības jaunatnes lietišķās mākslas festivāla laureāta
nosaukumu ieguva un apbalvojumu saņēma Tautas daiļamata meistare M.
Jespere.
1969.gadā A.Simanovičai veselība vairs neļāva vadīt pulciņu, šo
pienākumu uzņēmās Ērika Taube.
1972. gadā kolektīvs ar darbu izstādi viesojās kaimiņu republikā
Igaunijā - Pērnavā un Hedemestā gadā kolektīvs iegūst Tautas lietišķās
mākslas studijas nosaukumu, studijas dalībnieki ar saviem darbiem
piedalījās draudzības svētkos Gatčinā.
1973.gada vasara kolektīva darbi tika vesti uz Maskavu.
Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē demonstrēja
pinumus, dreļļa audumus, eksponātus, kas gatavoti no dabiskajiem
materiāliem.
1973. gadā Rīgā pašdarbības mākslas festivāla laikā notika
republikāniskā Tautas lietišķās mākslas studiju konkursa izstāde, kurā
ieguvām trešās pakāpes diplomu, bet dalībnieces - festivāla laureāta
nozīmītes. Republikāniskajā pinumu izstādē Alfrēds Bašēns par saviem
pinumiem saņēma E.Melngaiļa Tautas mākslas nama diplomu.
1974. gada 8.jūnijā pulciņam tika piešķirts Tautas lietišķās
mākslas studijas nosaukums.
Studijas dalībnieku kopskats 1974.gada 8.jūnijā.
1977.gadā I Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla izstādē
Maskavā studijas dalībnieki Austra Apsīte par dreļļa segu, Olga Krūmiņa
(Gusta m.) par cimdiem un Alfrēds Bašēns par pinumiem saņēma goda
rakstus un medaļas. 1979.gadā Viļņā tika rīkota triju kolektīvu izstāde
- demonstrēja ādas, keramikas izstrādājumus un linu audumus. Šajā
izstādē no Staiceles ar 20 darbiem piedalījās 13 autori. 1981. gadā
Tatjanas Rauskas darbi tika eksponēti Šrilankā.
1981.gadā izstādē Maskavā, kas bija veltīta PSKP XXVI kongresam,
piedalījās 14 autori ar 30 darbiem.
Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja audēja Uldze Jansone
un Staiceles Tautas studijas pinējs Alfrēds Bašēns rīkoja draudzības
izstādi Alūksnē un Staicelē.
Ziemeļvidzemes novada izstāde Valkā piedalījās 8 autori ar 12 darbiem.
Alfrēds Bašēns savus pinumus kopā ar kolektīva audēju darbiem parādīja
rīdziniekiem izstādē Zinību namā.
Tautas lietišķās mākslas studijas "Bauska", "Drellītis", "Dubna",
"Rota", "Varavīksne" un "Staicele" piedalījās kolektīvajā segu izstādē
Rīgā. Pēc tam ar šo izstādi viesojās Ventspilī, Bauskā, Kuldīgā un
Rēzeknē. Kolektīvs piedalījies visās republikāniskajās lietišķās mākslas
izstādēs. Vairāku dalībnieku darbus nopircis Etnogrāfiskais Brīvdabas
muzejs.
Palīdzība, derīgi padomi un norādījumi gūti no E.Melngaiļa Republikas
tautas mākslas un kultūrizglītības darba zinātniski metodiskā centra
darbiniekiem un republikāniskās izstāžu žūrijas komisijas, etnogrāfes
A.Alsupes un Nopelniem bagātās skolotājas E.Skujiņas. Kolektīva
māksliniecisko izaugsmi veicinājusi Nopelniem bagātā skolotāja E.Rubene."
Albumos lasāmi pateicības raksti par skaistām izstādēm:
- Rīgā viesnīcas "Latvija" izstāžu zāle,
- Rīgā Vēstures muzejā,
- Folkloras festivāla "Baltica" lietišķās mākslas izstāde Rīgas pilī.
Studija ar saviem darbiem kuplinājusi Brīvdabas muzeja tirdziņus.
1996.gadā Limbažu rajona kultūras dienu ietvaros Rīgā studija
piedalījusies izstādē Latviešu biedrības namā.
1990.gadā studiju uzsāk vadīt IRĒNA GRAVIŅA.
1993. gadā 31.jūlijā pirmajos Staiceles pilsētas svētkos tiek
svinēta studijas pastāvēšanas 35.gadskārta.
1994. gadā studiju vada INA SKUJA.
1995.gada izstāde kultūras namā (1.rindā no kreisās: Elita Kalnbērza,
Baiba Prokopoviča, Ina Prokopoviča, Ina Skuja, Liene Plūme, Iveta
Apsīte. 2.rindā: Irēna Graviņa, Ausma Vilciņa, Ilga Gaugere, Zenta
Sīmane, Ilga Ukase, Velta Kīne, Baiba Ozola, Artūrs Liepiņš, Vera
Liepiņa, Ausma Liepiņa, Rita Gūtmane, Vallija Tomsone, Tatjana Čečiņa).
2004.gadā studijas vadību savās rokās pārņem INESE RUCE
Pirmsākumos dalībnieku skaits bija vairāk par 50, bet tagad aktīvi
darbojās tikai 8 cilvēku grupiņa, kuras lielākā daļa ir tautas daiļamata
meistari ; Arturs Liepiņš, Malda Balode, Ausma Vilciņa, Irēna Graviņa,
Eugēnija Rudoviča, Ļena Vinogradova, Inese Ruce.
Tautas daiļamata meistars Arturs Liepiņš
Studija darbojas pašvaldības ierādītajās telpās, kur izvietotas 4 sviru
un 2 Viļumsona stelles.
TLMS Staicele dalībnieki auž krāšņas etnogrāfiska raksta segas, trinī
un dreļļos austus pelēkbalti vizošus linu dvieļus, lielos lakatus,
lupatu tepiķus, šalles, un ne tikai to vien.
Studija īpaši ievērojama ar to, ka aužot tiek izmantoti dabas materiāli-
niedres, posmainās un bezposmainās smilgas, grāvju ašķus, kosas un
vilkuvāles. Šie darbi ir ļoti pieprasīti.
Studijas dalībnieki aktīvi piedalās Valsts aģentūras Tautas mākslas
centrs rīkotajās izstādēs.
2004. gadā Staicelē notika 3x3 nometne. Tās dalībniekiem tika
rīkotas interešu grupas, kuras apmācīja ar aušanas pamatu prasmēm.
Pasākuma beigās dalībnieki varēja vērot savus un pārējo domubiedru
darbiņus nelielā izstādē.
2005. gada vasara bija ražena ar tūristu apmeklējumiem. Visi bija
ļoti apmierināti ar izstādēs redzēto. Daudzi darbi izceļoja ārpus
Latvijas robežām. Īpaši- darbi no dabas materiāliem.
Tāpat kā dziedātājiem un dejotājiem svētki ir tad, kad tie piedalās
dziesmu un deju svētkos, tā mākslas studijām sava veida dziesmu svētki
ir piedalīšanās ikgadējā Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū,
kas noris divas dienas jūnija mēnesī etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.
Šajās izstādēs piedalās izredzētie un to starpā TLMS Staicele,
pateicoties ilggadējiem tautas daiļamata meistariem, ar viņu neatlaidīgo
darba sparu un neizsīkstošo vēlmi arvien radīt ko jaunu.
Piedaloties gadskārtējās izstādēs Ķīpsalā
Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū Brīvdabas muzejā
Studijas telpās mīļi gaidīts ikviens apmeklētājs. Zināt kārais-
aplūkot darbiņus, bet aust alkstošais- pats izmēģināt darba tapšanas
procesu. Būsiet mīļi gaidīti!
Staiceles pilsētas pārvalde
Lielā 7, Staicele, Alojas novads, LV-4043
Tālr.: 64023030, fakss: 64023036, e-pasts:
staiceles.dome@staicele.lv
Šī ir vēsturiskā, pirmā
Staiceles pilsētas pašvaldības interneta lapa staicele.lv no 2007. līdz
2012.gadam!
Informācija pēdējoreiz labota 2012.gada decembrī
sanne.lv
