Staicele -
Reportāžas - Kārlim Kerem - 90!
18.12.2011.
Gleznotājam Kārlim Kerem - 90


16.12.2006.
Patiesais dzīves
mākslinieks Kārlis Kere
16. decembrī staiceliešiem un viesiem bija iespēja
pieskarties sirdsgudra cilvēka mūža mirkļiem, teikt PALDIES par iespēju
būt blakus, par iespēju smelties dzīves mīlestību, jo RADĪŠANA ir
mākslinieka dzīvesveids.
Reiz, sensenos laikos, kad Staicele vēl nebija
gatava, kad Salacas upe plūda straujāk, kādās lauku mājās pie Igaunijas
robežas noskanēja skaļš bļāviens- viņš bija ieradies! Piedzimis mežiem
un purviem bagātā apkārtnē, savu bērnību vadījis Salacas krastā, puisēns
uz mūžu iemantoja lielu mīlestību uz dabu un visu dzīvo dabā. Nepilnus
16 gadus vecs iestājās darbā Staiceles papīrfabrikā, kur strādāja līdz
1974. gadam. Staiceles papīrfabrikā daudz darbojās dažādos pasākumos un
kultūras dzīvē, vadīja fabrikas ugunsdzēsēju komandu. Noorganizēja
ātrlaivu sekciju, katru gadu laivotāji piedalījās sacensībās, daži
braucēji izpelnījās sporta meistara kandidātu.
Ilgu laiku Kārlis Kere darbojās baznīcas padomē,
baznīca bija kritiskā stāvoklī un nācās pielikt daudz pūļu, lai to
saglabātu. Viņš darbojies Staiceles novadpētniecībā, uzrakstījis
baznīcas un draudzes vēsturi, arī BUB vēsturi.
Gleznotājs, pastmarku kolekcionārs, literāts,
fotogrāfs, mūziķis, novada vēstures pētnieks, vides izglītības
speciālists, mēbeļu galdnieks, mūrnieks un māleris, drēbnieks un
automehāniķis, Rozēnu- Staiceles draudzes priekšnieks- mūsu Kārlis Kere
šodien sēž goda krēslā. Vienkāršs, pateicīgs, sirsnīgs, možs, atsaucīgs,
taču sevī nes kādu īpašu gaismu, ar ko iedvesmo līdzcilvēkus. Šodien
skan viņa izvēlēta mūzika, dzeja, uz ekrāna aizzib interesantākās
fotogrāfijas. Šodien viņu iepriecina dažādi kolektīvi, kas simboliski
ved cauri dzīvei. Paši mazākie Staiceles dziedātāji atgādina par
bērnību, jaunie dejotāji un dziedātāji cenšas atsaukt atmiņā romantisko
iemīlēšanās laiku, dzied baznīcas koris, dejo vecmāmiņas.

Dzied baznīcas koris
Skan visiem labi pazīstamā kordiriģenta Jāņa Zirņa
balss: Mans tēvs reiz teica tā- kas tu par vīrieti, ja nemāki pļaut. Un
es nemācēju. Bet mani iemācīja, mani iemācīja mans audžutēvs Kārlis.
Viņš teica tā: Turi muguru taisni un neliecies uz priekšu. Tiklīdz tu
locīsies, viss garām. Galvenais, turi augumu taisnu. Tāpat arī dzīvē.
Esmu pieradis, ka man ir divi tēvi, ar to lepojos, abiem varu teikt
paldies. Vienam par to, ka palīdzēja ieraudzīt sauli, Kārlim par to, ka
viņš mani audzināja.

Tad nāk dēls pats, spēlēdams saksofonu, un sola uzdāvināt baltu
Ziemassvētku puķi, jo ārā nav sniega. Jānis no bērnības atceras, ka tēvs
skaisti dziedājis. Jautāts par mīļāko dziesmu, viņš vienmēr nosaucis
kādu citu, tātad- visas mīļas. Saksofona pavadījumā skan kopīgi dziedāta
Pie Dzintara jūras.

Apsveicēju pulkā vispirms pilsētas dome,
priekšsēdētājs Jānis Bakmanis: Kārlis Kere ir cilvēks ar stipru
mugurkaulu, jo tajos gados, kad viņš strādāja baznīcā, aktīvi tur
darbojās, Staiceles pilsētciemā par šādām lietām runāja ļoti maz un ļoti
reti cilvēki. Viņš darīja to, par ko daudzi smīkņāja- priekš kam tas
vajadzīgs? Viņš kopa Staiceles kultūrvērtības! Tās ir vērtības, ar kurām
šodien lepojamies, par kurām šodien priecājamies, ka zinām un varēsim
nodot tālāk. Pilsētas domē domājām, ko lai vēlam mūsu Kārlim? Esam
nopirkuši daudz krāsas. Domāju, ka viņa dzīves uzdevums ir vēl apgleznot
Staiceli tā, lai visas fotogrāfijas no senākiem laikiem būtu iemūžinātas
gleznās. Vēlam izturību un panākumus!

Bijusī muzeja vadītāja, tagad pilsētas deputāte, Aina
Bergas kundze saka garāku runu: Mans dzīves ceļš ir garš, bet nav
gadījies sastapt cilvēku ar tik bagātu un gaišu dvēseli, kāda ir mūsu
Kārlim. Strādādama muzejā ne vienu reizi vien griezos pēc padoma un
zināšanām par mūsu novada vēsturi un notikumiem. Vienmēr ar vislielāko
prieku un atsaucību viņš dāvājis mums savu padomu, ļāvis izmantot
daudzos materiālus, kuros apkopojis Staiceles vēsturi.
Viņš prot ieraudzīt un saskatīt brīnumu tur, kur mēs
citi neredzam. Vēlāk mēs to ieraugām viņa gleznās. Šo mākslas veidu man
gribētos dēvēt par patieso mākslu, jo tā liek paskatīties uz esošām
lietām no cita skatu punkta. Vēl man gribas viņa gleznas salīdzināt ar
Raimonda Paula dziesmām- tuvas, saprotamas, mīļas, skats pie tām grib
atgriezties vēl un vēl.
Jubilāram vēlu labu un stipru veselību, darbaprieks
un enerģija viņam netrūkst, ar možumu un gara spēku viņš apveltīts
bezgala. Pasniedzot lielo grāmatu gribu teikt- redzot mērķi, rodas
spēki! Tā grāmata ir gluži tukša, bet dāvināta tiek ar domu, ka Jūs to
pierakstīsiet ar interesantiem notikumiem no staiceliešu dzīves.

Staiceles baznīcas mācītāja un draudzes vārdā
sirsnīgu apsveikumu nes draudzes priekšniece Baiba Eglīte: Staiceles
baznīcas draudze un daudzi staicelieši Tev saka lielu paldies, ka
nosargāji Staiceles Dievnamu grūtajos laikos, to daudzus gadus
vadīji un uzturēji, par skaistajām gleznām baznīcā, par to, ka joprojām
esi mūsu pulkā un neliedz padomu. Apsveikumam vārdi no Bībeles, kuri,
manuprāt, izsaka Tavu būtību:
Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu,
Es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu,
Manas sirdsdomas lai Viņam patīk!
Mākslinieku sveic Staiceles vidusskolas kolektīvs,
skolotāja Antra Rudzīte saka paldies par 7 gadiem, kad ētikas stundās
Kārlis bija skolotājs. Mūsu pilsētas arhitekts Imants Timermanis: No
vienas puses būtu jāsaka- lielo meistar, mūsu novada gaismas nesēj! No
otras, vienkārši draugs- Tev būs grāmata par pilīm. Bet pilīs un būdiņās
svecīte deg tāpat.
Kad visi Kārļa Keres talanta cienītāji pasnieguši
ziedus, runā jubilārs pats, stāstot savu biogrāfiju (viņa minēto
izmantoju raksta sākumā- I.D.), ko nobeidz ar vēlējumu: Esmu viens no
vecākajiem Staiceles iedzīvotājiem, tādēļ daudz ko esmu pieredzējis un
gribu to visu, šīs zināšanas atstāt jums, pastāstīt jaunajai paaudzei.
Ir tik daudz mīļu un skaistu atmiņu, tik daudz skaista jau pazudis,
aizgājis uz neatgriešanos. Gribētos vēl daudz ko izstāstīt, bet
tagadējais laiks ir trauksmains un vēja spārniem aizskrien dienas un
gadi. Nebūsim netaisni, nerunāsim par zaudēto. Staicele ar savu tuvāko
apkārtni daudz ieguvusi un kļuvusi krāšņāka. Mēs ar katru soli varam
redzēt, cik daudz darba un izdomas te pielikts. Nemaz nerunājot par to,
kas no jauna uzcelts. Priecājos par pilsētas izaugsmi, jo līdz ar
pilsētu augam arī mēs. Saku lielu paldies, ka mani klausījāties un mani
atcerējāties, ko manā labā esat darījuši. Arī par iespēju mūsu skaistajā
klubā nosvinēt savu 85 gadu jubileju. Un beidzot vēlējums visiem-
veselību, spēku radošam darbam un daudz, daudz saulainu un brīnišķīgu
dienu nākotnē! Veselību un izturību!

Sagatavoja Ieva Drone
16.12.2006.


13.03.2008.
Cilvēka uzdevums ir spīdēt kā svecei! Kārlis Kere: Mūža bilance
600 gleznas
|
|