30.09.2011.
Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi - vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis

Pēdējā mēneša laikā daudzi Staiceles iedzīvotāji, kuri dzīvo vai kuriem pieder īpašumi bijušās Staiceles papīrfabrikas dzīvojamās ēkās, saņēmuši vēstules no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ar informāciju, ka viņi dzīvo un apsaimnieko kultūras pieminekļa kādu daļu – māju vai dzīvokli. Ar 2011. gada 8. jūniju stājās spēkā Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 6-1-126, ar kuru valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, kā vietējas nozīmes kultūras pilsētbūvniecības piemineklis ar Nr. 8779, iekļauta Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi.

Objekta iekļaušanai sarakstā ierosinātājs bija vietējā pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem. Pateicoties entuziasmam un izpratnei par kultūrvēsturisku vērtību nozīmi, tas ir izdevies. Protams, tas uzliek zināmus ierobežojumus un pienākumus, bet ir arī novērtējums Staiceles pilsētas unikālajai vēsturei un tās vēsturiskajai apbūvei. Tā ir iespēja piedalīties Eiropas fondu rīkotajos konkursos finansējuma piesaistei.


Lielā iela

Katrai Latvijas pilsētai ir kaut kas savs īpašs, ar ko lepoties un Staicelei tā ir fabrikas celtniecības un darbības radītā industriālā apbūve. Starp citu, ar līdzīgu vēsturisko mantojumu var lepoties Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, kas ir Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas tika nominēts UNESCO Pasaules mantojuma nacionālajam sarakstam. Pie tam, Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā Eiropas Komisijas projektu konkursā "EDEN" (European Destinations of Excellence) Līgatnes papīrfabrikas ciemats atzīts par izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā 2011.gadā.

Mēs dzīvojam informācijas, globalizācijas un nemitīgu ekonomisko un politisko pārmaiņu laikā. Viss mums apkārt nemitīgi mainās. Kultūra un vēsture ir viena no tām lietām, kas ārpus ikdienišķās eksistences cilvēka dzīvei piešķir jēgu. To vērtība paliek nemainīga. Mums jābūt lepniem par savām kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem tās apzināt, vērtīgākās nosargāt un nodot nākamajām paaudzēm.

Kultūras mantojums skaitās apgrūtinājums, bet visbiežāk tas ir – patiesi neizprasta vērtība, arī ekonomiska. Katrs laiks rada savus pieminekļus. Protams, jāļauj dzīvot arī šodienai – patiesai, ar jaunām kvalitātēm, bet ne uz kultūras mantojuma rēķina.
Kas ir Staiceles kultūras mantojums? Tas ir pilsētas vēsturiskais centrs – valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Staicelei ir nodefinēta tās īpašā saglabājamā kultūrvēsturiskā vērtība – savdabīga 19. un 20. gadsimta mija labi saglabājusies pilsētbūvnieciska industriāla mantojuma struktūra dabas ainavā, vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs, oriģinālās fabrikas iekārtas, materiālu lietojums un kultūrvēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.



Staiceles pilsētas tapšanā un attīstībā galvenā nozīme bija papīrfabrikai, kuras pamati tika likti 1897. gadā. Nedaudz pilnveidota tā tika vēl līdz pat 1901. gadam.


Vecākā Staiceles centra ēka - krogs (tagad muzejs "Pivālind")

Pēc papīrfabrikas uzcelšanas sāka veidoties ciemata centrs. Pieaugot rūpnieciskai produkcijai un palielinoties strādnieku skaitam, radās nepieciešamība pēc dzīvokļiem. Laikā no 1918. gada līdz 1924. gadam tika uzceltas vairākas divstāvu ēkas ar vienistabas dzīvokļiem Lielajā ielā. Šajā laikā tika uzceltas arī vairākas privātmājas. Bez dzīvojamām mājām iekārtoja arī tirdzniecības, atpūtas, izklaides un izglītības vietas.



No Staiceles vecpilsētas apmēram 40 ēkām, apmēram puse ir uzceltas laika posmā no 1918. gada līdz II Pasaules karam. Tas liecina, ka dominējošais celtniecības stils pārstāv 20./30. gadus.

 

Staiceles vecpilsētas apbūve ap Lielo ielu, kura plāna un kompozīcijas ziņā atkārto Salacas upes tecējumu, kopā ar vecpilsētu veido vienotu ansambli. Apbūve ir saglabājusi savu autentiskumu, pēdējā laika būvniecība to maz skārusi. Latvijā ir maz šādu saglabājušos pilsētu apbūvju, kas būtu izveidojušās rūpnieciskās darbības rezultātā. Tā atspoguļo savas celtniecības laika laikmetu.

Staiceles ēku īpašniekiem izsūtītie norādījumi ir informācija par apbūves jaunā statusa iegūšanu, kas uzliek zināmus pienākumus kopējā kultūras mantojuma saglabāšanā. Tas nenozīmē, ka turpmāk Staiceles vēsturiskajā apbūvē vairs nevarēs notikt kādas pārmaiņas. Varēs, taču tās ieceres, kas mainīs atsevišķu ēku vai pilsētas vēsturisko vidi, būs jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Būvniecības vai ēku rekonstrukciju gadījumā ir jāpieprasa Inspekcijas tehniskie noteikumi. (Veidlapas pieejamas Inspekcijas mājas lapā www.mantojums.lv ). Gadījumos, ja tiek veikti remontdarbi, kas nemaina ēkas vēsturisko izskatu un tie tiek veikti ar vēsturiskajiem analogiem materiāliem (piemēram, koka logu, durvju maiņa pret analogiem koka logiem, fasādes krāsošana utt.) par to rakstiski 10 dienas iepriekš jāinformē Inspekcijas Vidzemes reģionālā nodaļa, Pils laukumā 5, Cēsīs.

Svarīgi ir atcerēties, ka kultūras mantojuma – vēsturisko ēku saglabāšanā liela nozīme ir ēkas detaļu – logu, durvju, dekoratīvo būvdetaļu, krāsojuma pareizai atjaunošanai, izmantojot tradicionālos – būvēšanas laikam atbilstošos materiālus, krāsas, saglabājot oriģinālās detaļas. Vēsturiskās apbūves ēkām ir tiesības izskatīties tik vecām, cik tās patiesībā ir – ar grumbām un nodilumu, ar lineļļas un kaļķa krāsu faktūru.

No mūsu visu – gan kultūras pieminekļu sargātāju un aizstāvju, gan īpašnieku attieksmes ir atkarīga kultūrvēsturiskā mantojuma – Staiceles vecpilsētai raksturīgās vēsturiskās apbūves, kura veidojusies gadsimta gaitā, saglabāšana nākamajām paaudzēm.

Ilze Ozola,
VKPAI Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore