Ejot garām nelielajai un baltajai Staiceles baznīcai, ir labi pamanāms iegravētais gada skaitlis virs baznīcas parādes durvīm „1930”, kas liek domāt, ka baznīca ir celta 1930. gadā. Ja tā tas ir, tad šogad baznīca var atzīmēt apaļo 80 gadu jubileju.

Staicelē 20.gadsimta 20.gados nebija baznīcas, taču vēlēšanās tikt pie savas baznīcas Staiceles iedzīvotājiem, kas skaitījās zem Alojas evaņģēliski luteriskās draudzes bija, tāpēc jau 1927.gada 22.septembrī pēc dievkalpojuma Rozēnu pagasta nama zālē tika noturēta draudzes sapulce, kur piedalījās Staiceles papīrfabrikas virsmeistars Krūmiņš, Staiceles ārste Erna Daugule, zobārste Zelma Ozola, Alojas evaņģēliski luteriskās draudzes padome, mācītājs Edgars Vītoliņš un Staiceles dāmu komiteja. Sapulcē pieņēma lēmumu par baznīcas celšanu Staicelē, Salacas krastā pie Staiceles papīrfabrikas. Tajā pašā sapulcē tika ievēlēts ,,Staiceles lūgšanas nama būves rīcības pulciņš”.

Staiceles baznīcas projektu izstrādāja arhitekts Eduards Daugulis.

Laikrakstā ,,Latvijas Kareivis”, 1930.gada 2.aprīlī tika publicēts, ka

,,Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde apstiprinājusi sekojošus jaunbūvju projektus: Alojas lut. baznīcai Rozēnu pag. Staicelē, Staiceles ugunsdzēsēju biedrības dejas paviljonam Rozēnu pag.”

Jau tā paša gada rudenī, 1930. gada 12.oktobrī baznīcai tika ielikts pamatakmens.

Baznīca tika uzcelta. No baznīcas projekta apstiprināšanas līdz Staiceles baznīcas iesvētīšanai pagāja vairāk nekā divi gadi.

„Latvijas Kareivis”, 1932.gada 16.decembrī rakstīja „Archibīskaps Dr. theol. T. Grīnbergs 17. decembrī iesvētīs Staiceles jauno baznīcu.” 

Un pēc nedēļas ,,Latvijas Kareivis”, 1932.gada 20.decembrī tika publicēts, ka „Staiceles jauncelto baznīcu svētdien iesvētīja archibīskaps Dr. theol. T. Grīnbergs. Svinībās piedalījās arī vairāki apriņķa mācītāji.”

Pēc Staiceles vēstures zinātāja un Staiceles draudzes ilggadējā priekšnieka Kārļa Keres piezīmēm ,,par jaunās Staiceles baznīcas priekšnieku ar 1930. gadu paliek pērminders dārznieks Tenis Rudzītis. Līdz 1933. gadam draudzē kalpoja Alojas ev. lut. Draudzes mācītājs Edgars Vītoliņš. Ar 1934. gadu Alojā un arī Staicelē sāka kalpot ordinētais jaunais mācītājs Aleksandrs Veinbergs, ērģelnieka pienākumus izpilda Alojā dzīvojošais Augusts Krastiņš, kurš ir arī Alojas draudzes ērģelnieks, ērģelnieks Krastiņš darbojās Staiceles baznīcā no 1930 -1969. gadam.”

Par to kā Staiceles baznīca tika nokrāsota un ieguva jaunu baznīcai piemērotu zvanu vēstīts 1935. gada ,,Limbažu Vēstnesis” lappusēs.

1935.gada 26.jūlijā „Limbažu Vēstnesī” raksta ,,Staiceles baznīcai tagad galīgi pabeigti krāsošanas darbi, un ārēji tā tiešām atstāj patīkamu iespaidu. Baznīcas valde jau ilgāku laiku ved sarunas ar attiecīgām firmām par līdzšinējā pagaidu zvana apmainīšanu pret lielāku un piemērotāku savam uzdevumam.”

Savukārt 1935.gada 15.novembrī „Limbažu Vēstnesis” rakstīja, ka ,,Jauns zvans Staiceles baznīcai atvests 8. novembrī un sver 400 kg. Zvans iegādāts no saziedotiem līdzekļiem un izgatavots Liepājas kara ostas darbnīcās. Jaunā zvana iesvētīšana notiks 8. decembrī.

1936. gada 4. janvārī „Limbažu Vēstnesis” gada pirmajā numurā varēja lasīt, ka ,,Jaunais zvans Staiceles baznīcā tika iesvētīts 8. decembrī. Iesvētīšanu izdarīja Alojas mācītājs Veinbergs, bet dievkalpojumu kuplināja Dramatiskā pulciņa koris un Staiceles orķestris. Jaukais laiks bija pulcinājis prāvu skaitu dievlūdzēju, tā, ka visus baznīca nespēja uzņemt. Vēl viena baznīcas jūtamākā vajadzība ir ērģeles, kuru iegādei līdzekļu vākšanu jau sākusi dāmu komiteja. Jāpiezīmē, ka arī zvans iegādāts par ziedotiem līdzekļiem.”

Pēc Kārļa Keres stāstījuma ,,iepriekšējais Staiceles baznīcas zvans bija niecīgs, un tas tika atdots Alojas kapličai”.

Staiceles baznīcā 20.gadsimta 30.gados tika noturēti Lielās Piektdienas un Ziemassvētku dievkalpojumi, dievkalpojumi Latvijas aizsargu saimes 15 un 20 gadu pastāvēšanas svētkos, maijā notika Mātes dienas dievkalpojums vecāku piemiņai un godināšanai, oktobrī tika noturēts Bērnu dievkalpojums skolas darbu uzsākot, vēl oktobrī tika noturēti Pļaujas svētku dievkalpojumi, bet novembrī Valsts svētku dievkalpojums.

Laikrakstā ,,Rīts”, 1934. gada 23.septembrī tika rakstīts, kā plānots atzīmēt Pļaujas svētkus Staicelē ,,8. Valmieras aizsargu pulka Rozēnu pagasta aizsargu nodaļa rīko š.g. 7.oktobrī Staicelē plašus pļaujas svētkus. Svētkus plkst. 11 ievadīs ar dievkalpojumu Staiceles baznīcā. Piedalās mācītājs Veinbergs. Dievkalpojumu kuplinās Rozēnu aizsargu nodaļas koris un orķestris T. Oliņa vadībā. Pēc dievkalpojuma plkst. 13 Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības bazārs un teātra izrāde.”

,,Rīts” 1935. gada 5. februārī rakstīja ,,Rozēnu aizsargu nodaļas 15 gadu pastāvēšanas svētki svētdien bija rīkoti Staicelē. Atzīmējams, ka Rozēnu nodaļa ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām nodaļām Valmieras aizsargu pulkā.” ,,Svētkus ievadīja ar dievkalpojumu jaunieceltajā Staiceles baznīcā.”

Staiceles baznīcā tika arī noturēti arī Valsts svētku dievkalpojumi

1934.gada 19.novembra laikrakstā ,,Rīts” rakstīja ,,Valsts svētkus no rīta ievadīja ar svinīgu aktu Staiceles pagasta nama zālē. Kuplā skaitā sanākušie apkārtējie iedzīvotāji noklausījās valsts prezidenta radio runu. Pēc tam K. Liepiņš nolasīja referātu. Baznīcā notika svinīgs dievkalpojums. Pēc tam aizsargu, ugunsdzēsēju, jaunatnes un pārējo sabiedrisko organizāciju parāde. Svinīgo aktu Ugunsdzēsēju biedrības zālē ievadīja ar pieslēgumu ministru prezidenta K. Ulmaņa radio runai. ”

Tagad Valsts svētku dievkalpojumi Staiceles baznīcā vairs netiek noturēti, bet Ziemassvētku priekšvakarā 24. decembrī Staiceles gaišā baznīca atkal mīļi gaidīs uz svētku dievkalpojumu, un tieši Ziemassvētku dievkalpojumi decembrī Staiceles baznīcā vienmēr ir viskuplāk apmeklēti.

Staiceles baltajai baznīcai nozīmīgi notikumi - baznīcas iesvētīšana un baznīcas zvana iesvētīšana saistās tieši ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku - ziemas mēnesi decembri.

Fotogrāfijās: Staiceles baznīca - 20. gadsimta 30. gados un 2010. gada decembrī.

Izmantotie materiāli:
Materiāli no Staiceles lībiešu muzeja ,,Pivālind” krājumiem;
Brošūra „Staiceles evaņģēliski luteriskā baznīca 1932 – 2002” (izdevējs: SO SRSK ,,Stazele”);
Kārlis Kere, personīgie pieraksti „Ziņas par Staiceles baznīcu”.

Vēsturisko materiālu sagatavoja
muzeja krājuma glabātāja Rasma Taulavičus