Mūsu Staiceles ciemata deputāti un aktīvs diendienā domā, lai ar katru gadu mūsu ciematiņš kļūtu skaistāks un tīrāks. Veicot ciemata labiekārtošanu, vadāmies pēc perspektīvā plāna, kurš tiek sastādīts pieciem gadiem. Šinī plānā tiek norādīts, ko veiks katrs uzņēmums, iestāde. Vadoties no perspektīvā plāna, mūsu ciematam ir sastādīts gada labiekārtošanas plāns. Gada plānu mēs sastādām gada beigās un apstiprina sesija. Gada plānā ir sīki uzrādīts, kas veiks darbu un ko veiks.

1074.g. – 1979. g. mūsu ciemata izpildu komitejai, dabas draugiem un deputātiem bija liels uzdevums izveidot Staiceles centru skaistāku un uzturēt vienmēr labā kārtībā.

Sākām ar „Saglabāsim revolucionāro cīnītāju piemiņu”. Nolēmām veikt labiekārtošanas darbus lielā Tēvija karā kritušo cīnītāju piemiņas vietā. Deputāti darbā izgāja pirmie. Izveidojām lielus plašus laukumus ar jauniem zālājiem, zālājos iestādījām 30 rozes, celiņus apkārt obeliskam izlikām ar betona plāksnēm. Šos darbus veicām ar iedzīvotāju talkām, iedzīvotāji bija atsaucīgi, tādēļ darbs tika paveikts. Tagad obeliska apkārtne kļuvusi daudz skaistāka.

Mūsu lielajos svētkos, visi staicelieši – gan jauni, gan veci vienmēr dodas uz kritušo piemiņas vietu, lai ziediem pateiktos par šodienu.

Mūsu ciematā jau vairāk kā 10 gadus tiek organizēts konkurss „Par skaistāko sētu un fermu”. Šinī konkursā iekļaujas visas Staiceles ciemata sētas un iestādes. Šis konkurss ar katru gadu dod labus rezultātus, katru gadu caurmērā nāk klāt 2-3 skaistas sētas. Mūsu ciematā ir tādas sētas, kuras republikas rīkotajā konkursā ieguvušas augstu novērtējumu – lauku sētas Skujiņa Marta „Ķekaros”, Sāns Bernhards „Janīšos”. Ciemata centrā skaistas gaumīgas sētas ir 18.

Pašreiz pastāvīgās komisijas un deputāti veic lielu darbu, lai arī komunālo māju iedzīvotāji iesaistītos konkursā. Šogad Dzirnavu ielas Nr. 5 mājas iedzīvotāji izveidoja skaistu akmeņdārzu un mājas apkārtni vienmēr uztur labā kārtībā. Par skaistumu un tīrību daudz ir domājuši Kalēju un Dzirnavu ielas iedzīvotāji.

1979. gada marta mēnesī sesijā izskatīja jautājumu par ciemata labiekārtošanu, ierosināja, ka vēl daudz jāpaveic mūsu ielu labiekārtošanā, noorganizēja konkursu starp ielām un atbildīgie bija deputāti. Konkurss ir noslēdzies – uzvarētāji Kalēju, Sarkanarmijas (tagadējā Cepļu iela - I.J.) un Dzirnavu iela.

Kalēju iela organizēja 3 talkas (deputāte Nuķe Ausma), kur tika izvesti fabrikas izdedži (noasfaltēja ielu ar vietējo asfaltu), iztīrīti grāvji no krūmiem un izveidots alpinārijs Kalēju un Dzirnavu ielas stūrī. Talkās piedalījās visas ielas iedzīvotāji un iedzīvotāji, kuriem gar ielas malām ir sakņu dārziņi.

Sarkanarmijas ielā (deputāts Kalniņš Oskars) tika uzliktas apmales un iela savesta kārtībā. Sarkanarmijas ielas iedzīvotāji ļoti daudz paveikuši savu sakņu dārziņu malu uzkopšanā.. Katra grāvmalīte ir apstādīta ar puķēm un košuma krūmiem.

Dzirnavu ielā (deputāte Sīmane Zenta) no jauna tika gar malām iestādīti 20 koki. Konkursa uzvarētāji tiek apbalvoti ar piemiņas veltēm. Ielu konkursa uzvarētājiem par ciemata izpildu komitejas līdzekļiem atļauj iegādāties puķu un krūmu stādus par 20 līdz 50 rbļ.

Ciemata labiekārtošanā un uzkopšanā ir piedalījušies 270 cilvēki un nostrādātas 580 stundas. Ciematā aprīļa talkas dienās tiek organizētas tā, lai kaut ko jaunu izveidotu.

1979. gadā veicām labiekārtošanas darbus un iekārtojām akmensdārzu mūsu ciemata centrā „Pie dīķīša”. 1976. gadā attīrījām no krūmiem mūsu ciemata atpūtas vietu Salacas upes krastā – Ķīsīti.

Viss, kas apkārt mūsu ciematā ir skaists, ir veikuši mūsu ciemata iedzīvotāji talku veidā.

Mūsu dabas draugi kopā ar deputātiem iekļāvās konkursā „Saglabāsim mazās ūdenskrātuves”. Divu gadu laikā ir izveidotas no jauna 4 vecās ūdens krātuves. Šīs ūdenskrātuves ir izmainījušas Staiceles ciemata ainavu. Saulainajās vasaras dienās daudzi atrod veldzi gan lieli, gan mazi un bez loma mājās neaiziet. Pie mazo ūdenskrātuvju ierīkošanas strādāja 85 cilvēki 1120 stundas.

Mūsu ciemata deputāti un aktīvs 10. piecgadē uzņēmās paaugstinātas saistības kā ražošanā, tā orgmasu darbā. Liela uzmanība tiks veltīta dabas aizsardzībai un labiekārtošanai.

Rozēnu skolas mazpulks kopīgi ar aizsardzēm, pavasarim iestājoties, uzkopuši vietējo nespējnieku namu, izdezinficējot, iztīrot un izbalsinot to. It sevišķa atzinība šinī cildenā darbā izsākama enerģiskajai mazpulku vadītājai Ramanis kundzei.

„Limbažu vēstnesis”, 1936. gada 15.maijā, Nr.20

Uz Staiceles baznīcas būves rīcības pulciņa aicinājuma Staiceles un apkārtnes draudzes locekļi jo kuplā skaitā sanākuši svētdien, 2.maijā kapsētas tīrīšanas darbā. Ar prieku un vienprātībā draudzes locekļi kapsētu redzami uzkopa, par to sirsnīgs paldies visiem!

Alojas kapsētā uz mācītāja aicinājumu raka ceļus, tīrīja grāvjus un slaucīja lapas ap 40 kājnieku un zirdzinieku un 50 iesvētīšanas mācību jaunieši. Darbus veica daudz, bet vēl vairāk palika nākotnei.

Spodrības darbus kapsētā un baznīcā vēl turpinās sestdien, 8.maijā.

„Limbažu Vēstnesis”, 1937.gada 6. maijā, Nr.18

Fotogrāfijas no talkām Staicelē (pagājušā gadsimta 30-tie gadi)

1929. gads.

1930. gads.

1931. gads. Pie paviljona.

1931. gads. Puķu stādīšana.

1931. gads.

1934. gads.

1935. gads.

1938. gada 24. aprīlī. Mežu dienas.

Vēsturisko materiālu
no Staiceles lībiešu muzeja Pivālind krājumiem
sagatavoja muzeja direktore Indra Jaunzeme