Staicele - Reportāžas - Deju svītra

04.03.2010.
Alojas novada deju kolektīvu koncerts, gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem

DEJU SVĪTRA Staiceles kultūras namā 2010.gada 4.martā.


Staicelē norisinājās pasākumu cikla “Gatavojoties desmitajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem” otrais pasākums. Deju svītra zilā- violetā krāsa Dziesmu un deju svētku logo.


Koncertā piedalījās Alojas kultūras nama pirmsskolas bērnu deju kolektīvs Dzīpariņš, vadītāja Lāsma Volksone.


Ozolmuižas pamatskolas 3.-6. klašu deju kolektīvs, vadītāja Sarmīte Freimane


Alojas Ausekļa vidusskolas 10.-12. klašu deju kolektīvs Avotiņš, vadītāja Sarmīte Mangulsone


Par dažādiem deju žanriem pastāstīja koncerta vadītāja Inga Neimane.

Etnogrāfiskā deja ir folkloras žanrs, ko sauc arī par dejas folkloru, etnogrāfisko deju u.c. Tradicionālā deja kā folkloras žanrs būtiski atšķiras no skatuves dejas kā mākslas žanra.

Tradicionālās dejas būtiskas pazīmes:
1.- tā ir process, nevis mākslas darbs noteiktās laika un telpas robežās,
2. - tā top uz vietas, dejošanas procesā un dejas radītājs ir pats dejotājs,
3.- tapšanas procesā nozīme ir dejošanas situācijai, tradicionālām dejas formām, t.i., dejošanas tradīcijai un muzikantu vai pašu dejotāju radītajam ritmam.


Ar savu dejotprieku visus skatītājus aizrāva Puikules pamatskolas 1.-6. klašu deju kolektīvs, vadītāja Lāsma Volksone.


Tikpat aizrautīgi dejoja Alojas kultūras nama 3.-4. klašu deju kolektīvs Resgalīši, vadītāja Maija Drozda un ...


... Alojas kultūras nama 5.-6. klašu deju kolektīvs Resgaļi, vadītāja Maija Drozda

Mūsdienu deja populārākais no deju veidiem, īpaši jaunatnes vidū, ir laikmetīgās dejas. Var dejot pat džinsos un pieguļošā polo kreklā. Jauniešu deju grupas dejo mūsdienu latviešu populāro rokgrupu un folkgrupu radītās mūzikas pavadījumā. Tās raksturo ekspresivitāte un iestudējuma vērienīgums.






Visskaļākos skatītāju aplausus saņēma Alojas kultūras nama pirmsskolas bērnu deju kolektīvs Dzīpariņš.

Balets, klasiskais balets ir viena no jaunākajām mākslām, kuru sākām apgūt profesionāli pavisam nesen. 18.–19. gadsimtā visslavenākie Rietumu un krievu baleta klasiķi bija bieži viesi Rīgā, bet viņu mākslu baudīja tikai turīgākie un bagātākie tirgoņi.


Ar lielu prieku skatītājiem uzstājās Ozolmuižas pamatskolas 3.-6. klašu deju kolektīvs

Lai nodrošinātu radošās darbības attīstību tautas dejas nozarē, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru jau piecpadsmito reizi rīko Jaunrades deju konkursu. Tā pamatuzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem.


Visi koncerta dalībnieki.