Staicele -
Reportāžas -
Bibliotēka - Tikšanās par purviem
03.02.2010.
Ziemeļu purvi vietējās attīstības iespēja vai drauds
Purvi staiceliešiem ir neatņemama ikdiena sievas ogo, vīri medī un
ezeros makšķerē, dabas mīļotāji staigā, vēro un pēta, mākslinieki
fotografē un glezno, un, kad ZBR administrācijas pārstāvis Andris Urtāns
tikšanās reizē 3. februārī jautāja vai mēs tādēļ jūtamies lepni tā
samulsuši klusējām, jo purvu kā lielu vērtību šobrīd neapzināmies.

Tad viņš pacietīgi skaidroja, ka daudzviet pasaulē
ūdens trūkums ir kļuvis par realitāti, tāpēc mitrāji (purvi, atklātas
ūdens platības un mitri zālāji) ir kļuvuši aizsargājami - Ramsāres jeb
Mitrāju konvencija parakstīta 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā
Ramsārē ar mērķi aizsargāt starptautiski nozīmīgus mitrājus, kā putnu
dzīves vietu un ūdens resursu. Šobrīd pasaulē ir apstiprinātas 1886
šādas teritorijas 159 valstīs ar kopējo platību 185156612 ha. Latvijā
ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ar Ramsāres vietas
statusu - Kaņiera ezers, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi,
Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Kodāja purvs un Oļļas purvs, jeb Ziemeļu purvi kopā ar Nigulas purvu
un Sookuningas purvu Igaunijā 2007. gadā ir apstiprināti kā Vispasaules
5. Pārrobežu Ramsāres teritorija ar nosaukumu Ziemeļu Livonijas (Līvzemes)
pārrobežu Ramsāres vieta.

Turpinājumā A.Urtāns stāstīja par dabas daudzveidību
Ziemeļu purvos, kuru pētīšana notikusi dažādu projektu ietvaros ciešā
sadarbībā ar igauņiem. Nigulas rezervātā izveidots studentu mācību
centrs, ar satelītuztvērēju var iegūt precīzus datus un labāk saprast
izmaiņas. Zvēriem, piemēram, pases nav, ko darīt, ja medību kvotu
noteikšanai vienu un to pašu zvēru uzskaita abās pusēs, divreiz taču
nošaut nevarēs, tādēļ kopā ar igauņiem ir domāts, ka dzīvnieku uzskaitei
jābūt kopīgai, un arī medību likumdošana jāorganizē tā, lai noteikumi
abās pusēs robežai būtu vienādi.
Pierobeža dažādu faktoru ietekmē palikusi
mazapdzīvota, tādēļ te šobrīd var atrast citas vērtības. Mūsu purvos ir
sastopams pundurbērzs, bet pāri Igaunijas robežai tā nav, taču tajā pusē
ir lidvāveres, bet Latvijas pusē nav atrastas. Runājām par lāčiem, kuru
pēdas Staiceles mednieki mana ik pa brīdim, par lūšiem un stirnām,
vilkiem, par vienu no retajiem Eiropas purva putniem - dzelteno tārtiņu,
kuru skaits samazinājies, palielinoties tūristu skaitam.
Taču pierobežā kādreiz bijusi attīstīta
lauksaimniecība, par ko liecina mežos atrastie akmens krāvumi. Piemēram,
zviedru laikos muižnieki centās apstrādāt katru zemes pleķīti, kur
varēja izaudzēt labību, jo Latvija tad, graudu apstrādes tehnoloģijas
dēļ, bija Zviedrijas maizes klēts novākti, rijās nogatavināti un
kulti, graudi pārklājās ar rijas dūmiem, kas kā antiseptiķis sargāja tos
no pelēšanas un dīgšanas pat mitros apstākļos.
Pēdējos gados purvos izveidotas takas tūristiem
Nigulas taka ir 7 km gara ar diviem tornīšiem, Staiceles pagastā Planču
purva taka ir tikai 400 m gara, taču tur informācija izvietota arī
Braila rakstā. Cilvēkiem, kas dzīvo lielpilsētās, purvā būs sava veida
eksotika, ka zem kājām nav jūtams stingrs pamats un apsēžoties uz ciņa,
bikses drīz vien kļūs slapjas. A.Urtāns aicināja staiceliešus domāt, kā
salikt kopā Salacas upi, audējus un purva labumus, lai izveidotu
interesantu piedāvājumu vienai dienai tiem, kas atbrauc ciemos. Varētu
domāt arī par interesantu piedāvājumu invalīdiem, jo Staicelē, pēc Vīķu
psihoneiroloģiskās slimnīcas slēgšanas, ir cilvēki ar medicīnas
izglītību un pieredzi.

Tikšanās un saruna par purviem bija veltīta
Starptautiskajai Mitrāju dienai, ko ik gadu atzīmējam 2. februārī.
Ieva Drone
|
|