Staicele - Reportāžas - Iedzīvotāju sapulce Staicelē

29.01.2010.
Iedzīvotāju sapulce Staicelē

29. janvārī Alojas novada domes vadība uz sapulci aicināja Staiceles pārvaldes iedzīvotājus.

Vispirms staiceliešus uzrunāja novada domes priekšsēdētāja Dace VILNE stāstot, kādas izmaiņas ienesusi novada izveidošana: „Ir pagājis pusgads kopš brīža, kad vai nu labprātīgi, vai pret visu mūsu gribu, esam kopīgā veidojumā - Alojas novads. Savu nozīmi zaudējusi struktūra, ko līdz tam sauca par Limbažu rajonu, tagad lielākā teritoriālā vienība ir Alojas novads ar četrām novadu veidojošām pārvaldēm. Pietiekami labi atceros spurainos un lepnos staiceliešus, kuri pretojās novada veidošanas idejai vai tam, ka tiek iekļauti Alojas novadā, līdz pēdējam. Tagad esam kopīgā novadā un, kā redzat, visi esam izdzīvojuši. Skaitāmies lielo novadu grupā, kopīgais iedzīvotāju skaits mums turas virs 6 tūkstoši.

Sākot reformu un veidojot novada struktūru no jauna, jāatzīst - pirmais pusgads bija grūts. Reti kāds darbinieks no bijušajām domēm un padomēm tā īsti palika savā krēslā – daļa jūsu darbinieku tagad diendienā mēro ceļu uz Aloju, uz vietas palika Ilga Šmites kundze. Tagad jums ir jauna pārvaldes vadītāja - Ausma Plūmes kundze. Varbūt pirmajos novada pastāvēšanas mēnešos jūs tā īsti nezinājāt, pie kā vērsties, kad vajadzēja kaut ko no jaunās valdības, varbūt - uz kādu jūsu iesniegumu reakcija nebija tik ātra, jo viss gāja garāku ceļu - caur novada domes kanceleju. Tagad darbinieki pilnībā zina savas funkcijas un atbildību, un lielais mehānisms sāk kustēt uz priekšu diezgan saskanīgi.”

D.Vilne teica atzinīgus vārdus par Staiceli un iezīmēja pilsētas nākotni novadā: „Pietiekami bieži braucot cauri Staicelei uz Igauniju, mani vienmēr priecēja skaistās puķes, kas bija gar autoceļa malu, arī puķu stārķis - Staicele radīja ļoti sakoptas pilsētas iespaidu. Ceru, ka šogad pašvaldības budžetā tiks atstāts pietiekami daudz līdzekļu, lai pilsēta vasarā būtu sakopta, kā līdz šim. Staicelē ļoti augstu vērtēju to, ka pamatskola spēja izaugt par vidusskolu, pamazām veidojot sporta un mājturības novirzienus, ka vidusskola tagad turas braši. Tas ir vidusskolas kolektīva, Staiceles pilsētas domes un Bakmaņa kunga liels nopelns. Pirms dažiem gadiem Staicele tika arī pie savas mūzikas un mākslas skolas. Ļoti augstu vērtēju to lielo darbu, kas tika padarīts ar Staiceles iedzīvotāju līdzdalību, lai skola pagājušajā rudenī varētu uzsākt darbību jaunās telpās. Nosacīti skatoties no malas, tas ir tas, ko pārējās pašvaldības var lielā mērā no Staiceles apgūt.

2009. gadā Staicelē ir īstenots LAD projekts, kura rezultātā pilsētas centrs tika pie sakārtotiem trotuāriem Lielās ielas sākumposmā. Tā kā pirmajā kārtā netika iztērēta visa piešķirtā nauda, šajā vasarā nē, bet nākošajā plānots turpināt Lielās ielas sakārtošanu. Tad braucot vai ejot cauri Staicelei, varēsim būt lepni, ka Staicele ir skaista un sakopta ar vēsturiskām ēkām, ar sakoptu brauktuves un ietves daļu, un tā radīs jaukas pilsētas iespaidu.

Daudz esam domājuši - kāda vieta un statuss varētu būt katrai pilsētai novadā. Aloja ir novada centrs, tur mēs esam pietiekami lielu platību atvēlējuši rūpnieciskai apbūvei. Ja būs kāds uzņēmums, kas vēlēsies atvērt jaunu ražotni, jo mums ir vajadzīgas arī jaunas darba vietas, tad rūpnieciskā ražotne varētu būt Alojā, bet Staicele varētu veidot savu tēlu kā iesākusi – ar tūrisma atpūtas un kultūras ievirzi.”

Domes priekšsēdētāja aicināja staiceliešus sapulces laikā izteikt savu viedokli par pakalpojumiem, ko iedzīvotāji saņem no pašvaldības. Ja kas būtu mainījies, vai kļuvis neērtāks, kā bija līdz novada izveidošanai, tas būtu signāls domāt, kādā veidā pārvaldi uzlabot.

D.Vilne par izmaiņām, kas skar iedzīvotājus: „Pagājušajā gadā iepazināmies ar iedzīvotājiem sniegto sociālo palīdzību novadā, redzējām, ka tā ir atšķirīga. Šajā gadā Sociālais dienests kopā ar Sociālo jautājumu komiteju, deputātiem, ir ļoti rūpīgi domājuši un izvērtējuši, kādi pakalpojumi bijušajās pašvaldībās bijuši ļoti veiksmīgi un pozitīvi novērtējami, un iekļaujami budžetā. 2010. gada budžeta gadā esam veidojuši to, ka visiem novada iedzīvotājiem tiek piešķirta viena veida sociālā palīdzība. Piemēram, Alojā daudzu gadu garumā bija svinīgs pasākums, kurā tika godināta ģimene ar savu jaundzimušo mazulīti, un pašvaldība piešķīra nelielu naudas balvu. Mēs ļoti labi sapratām, ka 80 lati nepalīdzēs mazo bērniņu uzaudzināt lielu, bet tas bija simbolisks pateicības žests par to, ka ģimene ir uzdrīkstējusies laist pasaulē bērnu. Tā kā šogad šo palīdzību ģimenei ieviesām visā novadā, noteicām, ka tā būs 60 lati.

Esam pārskatījuši arī atalgojumu sistēmu. Ja līdz šim bibliotēku darbinieki novadā saņēma dažādu atlīdzību, atkarībā no tā, cik lielas finansiālās iespējas bija katrai pašvaldībai, tad tagad mums ir divas lielās bibliotēkas – Aloja un Staicele un 4 mazākās (Puikules, Ungurpils, Braslavas un Vilzēnu), kur lasītāju skaits līdzīgs, vadītāju algas te vienādotas.

Vairs nepastāv Limbažu rajona kultūras un izglītības pārvaldes, tātad kādam jābūt atbildīgam par šīm nozarēm novada līmenī. Tā Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokšas kundze ir atbildīga par visām novada bibliotēkām, par kultūru virsvadība uzticēta Alojas kultūras nama direktorei Inetai Laizānes kundzei. Vadošā speciāliste izglītības jautājumos ir Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Inese Bites kundze. Šie speciālisti par papildus pienākumiem saņem piemaksu pie algas.

Ar 1. septembri izmaiņas skars 1. klašu skolēnu ēdināšanu. Ja valsts līdz šim dotēja ar 80 santīmiem pirmo kašu skolēnu ēdināšanu, neatkarīgi no vecāku ienākuma līmeņa, tad sākot ar nākošo mācību gadu, valsts šo palīdzību pirmās klases bērniem atņem, bet novirza brīvpusdienām trūcīgo ģimeņu bērniem, neatkarīgi no klases, kurā viņi mācās. Tā kā priekšvēlēšanu laikā par vienu no prioritātēm izvirzījām to, ka bērniem jābūt vismaz vienu reizi dienā paēdušiem siltas pusdienas, novada dome finansēs 1. – 2. klašu ēdināšanu no 1. septembra visās novada skolās. Pakāpeniski gribam ēdināt bez maksas 1.-4. klašu bērnus.

Tā kā Alojas novads var nodrošināt izglītību sākot no pamata un beidzot ar vidējo, tad tiem bērniem, kuri uzskata, ka citu novadu skolās var iegūt labāku izglītību (diezgan daudz bēgļu mums ir uz Valmieru, Limbažiem un Rīgu), ar šo gadu vairs nesegsim ceļa izdevumus. Ceļa izdevumi tiek segti visiem bērniem, kuri brauc uz novada skolām (pamatskolu skolēniem – 100%, vidusskolēniem - 50% apmērā). Pamatskolas līmenī tiek nodrošināta bērnu nokļūšana skolā vai nu apmaksājot biļetes sabiedriskajā transportā vai ar pašvaldības autobusu.”

Domes priekšsēdētāja Dace VILNE sniedza atbildes uz Staiceles iedzīvotāju prasībām, kas tika izvirzītas Iedzīvotāju forumā 2009. gada nogalē.

Aktivizēt pedagogu iesaistīšanos skolas un pilsētas kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Tas gluži nav pašvaldības uzdevums, piedalīties pasākumos ir aicināts jebkurš pašvaldības iedzīvotājs, kurš ir sabiedriski aktīvs un kuram ir vēlme to darīt, un pedagogi ir tai skaitā.

Izglītību noteikt kā novada prioritāti.

Vērtējot to, cik līdzekļu no pašvaldības budžeta tiek novirzīti izglītībai, tā viennozīmīgi ir novada prioritāte. Un otra lielākā novada prioritāte ir sociālā palīdzība.

Sakārtot vai uzcelt skolas sporta zāli.

Mēs labi zinām, kāda ir situācija. Protams, gribētos, lai zāle būtu skaista un sakārtota, pie kādas tikusi Aloja, bet pašreiz tam nav naudas. Iespēju robežās līdzekļi sporta zālei tiks atvēlēti, bet šajā gadā nu ne milzum daudz.

Atjaunot pašdarbības kolektīvus kultūras namā.

Neviens nevar kolektīvus noorganizēt mākslīgi, ja jūs paši nejūtat vajadzību dejot, dziedāt, vai citādi radoši izpausties. Ja jums radīsies tāda vēlme, tiks meklēti pulciņu un kolektīvu vadītāji.

Kopīgus kultūras pasākumus starp novada pārvaldēm.

Droši vien, ka tādi arī būs. Pamazām tiek plānots, ka varētu būt kopīgi skolēnu dziesmu un deju svētki. Pagaidām manā rīcībā nav novada kultūras pasākumu plāna 2010. gadam.

Pieejamu informāciju par palīdzības veidiem no pārvaldes, informatīvas tikšanās ar sociālo darbinieku par izmaiņām likumdošanā.

Šodien jums būs iespēja uzzināt no Ingas Brentes- Miezes kundzes, kādas ir izmaiņas sociālajā palīdzībā, kas tiek/netiek atbalstīts, ko finansē valsts vai pašvaldība.

Sabiedrības un sociālo darbinieku iesaistīšana to cilvēku noskaidrošanai, kam nepieciešama palīdzība, bet paši nelūdz.

Visus iedzīvotājus, kam sarukuši ienākumi un kuri dažādu apstākļu dēļ izkrituši no aktīvās darba aprites, un nonākuši grūtībās, var sadalīt divās diezgan atšķirīgās grupās – viena ir tā, kas aktīvi nāk meklēt sociālo palīdzību un to arī saņem, cik atļauj likums un cik paredzējusi pašvaldība, bet ir ļoti daudz lepno cilvēku (lielā mērā gados vecākie cilvēki), kuri kaunas nākt šo palīdzību lūgt. Man ir tāds lūgums – neviens no mums nav pasargāts, ka viņam var pienākt arī grūtāks brīdis, tādēļ, ja jūs zināt cilvēku, kuram vajadzīga palīdzība, bet viņš pats neuzdrošinās nākt, tad dodiet ziņu, vai arī paskubiniet, jo tas nav negods. Negods ir tas, ka tu pats savā labā neko nedari. Man reizēm diezgan dīvaini skatīties, ka cilvēki vēršas pēc sociālās palīdzības, bet paši dzīvo laukos, kur ir daudz brīvas zemes un pat necenšas izaudzēt sev kādu sakni, kas ziemā varētu būt bijis pietiekami liels atspaids. Bet tiem cilvēkiem, kas dara visu un patiešām ir nonākuši grūtībās, šo palīdzību vajag lūgt.

Uzstādīt ātrumu ierobežojošas zīmes uz Ainažu – Matīšu šosejas pirms skolas un aiz veikala Miks, pie Rozēnu veikala un citās vietās.

Iespēju robežās šīs zīmes tiks liktas, bet tas jāsaskaņo ar AS „Latvijas autoceļu uzturētājs”.

Lielāku ceļu policijas uzraudzību automašīnu kustībai nedēļas nogalēs.

Ceļu policiju mēs regulēt nevaram, tā ir atsevišķa institūcija.

Rīkot Staiceles iedzīvotāju un vecāku reidus.

Alojas vidusskola rīkoja šādus vecāku reidus dažus gadus atpakaļ, bet tas apsīka. Reidus nerīkos no pašvaldības puses, tai jābūt vecāku iniciatīvai.

Nodrošināt taisnīgu budžeta sadali starp Aloju un Staiceli.

Ceru, ka tā ir puslīdz taisnīga. Veidojot jauno budžetu skatāmies līdzi, lai jūtīgākajās vietās (izglītība u.c. pozīcijas) būtu ievērots taisnīguma princips attiecībā uz abām pilsētām. Staicelieši netiks apdalīti, taču nesaņems ko īpaši vairāk, ja tas netiks piešķirts arī citiem.

Veikt ceļu remontus Lielā ielā un pie degvielas bāzes.

Par Lielo ielu es jau teicu, ka centrā trotuāru daļa tika sakārtota iepriekšējā gadā, bet nākošajos gados tiks turpināta Lielās ielas sakārtošana.

Zinu, ka pie degvielas bāzes ceļš nav labs, bet ar savu balsi neņemos solīt, ka šajā vasarā tur tiks veikti remontdarbi. Šo vietu esam apzinājuši – gan Plūmes kundze, gan deputāti, bet par sakārtošanu... Šogad tā sauktās ceļu naudas - līdzekļi, kas atvēlēti ceļu sakārtošanai, uzturēšanai un labiekārtošanai ir samazināti par trešo daļu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Piedevām šī ziema ir bagāta ar sniegu, katra sniega tīrīšanas reize maksā tūkstošos latu no ceļa naudas, līdz ar to – jo vairāk sniega, jo mums mazāk paliek vasarā remontiem.

Ierobežot smagā transporta kustību ceļa posmā pie kapiem.

Cik mēģināju šo lietu skaidrot, sapratu, ka regulāra smagā transporta kustība tur nenotiek.

Ūdens cenas atbilstību sliktajai kvalitātei.

Saprotu, ka dažādu iemeslu dēļ Staicele ir izslīdējusi no tiem ūdenssaimniecības projektiem, kas pašreiz tiek īstenoti Alojā un kuri atbalstīti Braslavā un Brīvzemniekos. Nemeklējot cēloņus, kāpēc Staicele nav gatavojusi šos projekta pieteikumus, mēs apzināmies, ka ūdens tīklu stāvoklis ir slikts, jo laika zobs nesaudzē nevienu, tai skaitā arī ūdensapgādes caurules. Vai ūdens labs vai slikts, komunālajam uzņēmumam šī infrastruktūra ir jāuztur, un tas maksā naudu. Pateikt to, ka dēļ tā, ka ūdens ir slikts, var maksāt daudz mazāk ... - ja ūdensvads plīst, tas tāpat ir jālabo. Tā kā Vides ministrija ļoti rūpējas par to, lai visās apdzīvotājās vietās pamatā par Eiropas līdzekļiem un daļēji arī ar pašvaldības līdzfinansējumu ūdensapgādes tīkli tiktu sakārtoti, tiks sagatavots projekta pieteikums arī Staicelei, bet ne šajā gadā.

Organizēt centralizētu lapu savākšanu rudenī.

Tas vairāk varētu būt pārvaldes uzdevums. Alojā lapu savākšana bija vienkārša, jo dažus gadus atpakaļ ar Eiropas līdzfinansējumu izveidojām kompostēšanas laukumu, kur visas rudenī savāktās lapas no parkiem un pieguļošām teritorijām tika aizgādātas un pamazām veidojas komposts. Jāskatās, kā to var organizēt Staicelē.

Par ģimenes ārstes pieejamību pēc darba laika.

Kā pašvaldības iedzīvotāja varu teikt, ka arī Alojā ģimenes ārsti pārāk pieejami pēc darba laika nav.


Mudīte TREIMANE, Alojas novada domes finansiste, vispirms pastāstīja, kā pašvaldībā beidzies 2009. gads finanšu jomā: „2009. bija ļoti sarežģīts budžeta gads ne tikai Alojas novadā, bet visām Latvijas pašvaldībām divu iemeslu pēc – pašvaldību apvienošanās un ieņēmumu daļas nozīmīgāko pozīciju neizpilde. Pirmo reizi manā 19 gadu ilgajā darba praksē pašvaldībā neizpildījās valsts solītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis neizpildījās gandrīz par 70 tūkstošiem latu, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda - apmēram par 15 tūkstošiem latu, saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, neizpildījās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (apmēram Ls 15000), nesaņēmām plānotos ieņēmumus no dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem, arī maksu par bērnu ēdināšanu. Situāciju sarežģīja tas, ka par iedzīvotāju ienākuma nodokļu neizpildi uzzinājām tikai 4. ceturksnī, un pirmos deviņus mēnešu bijām dzīvojuši it kā ir cerības saņemt visu plānoto naudu, tāpēc gada pēdējos trīs mēnešos bija jāieslēdz taupības režīms.

Kopējie ieņēmumi 2009. gadā mums sastādīja 3,5 miljonus latu,

kopējie iedevumi – 4,7 milj. latu.

Kā bija iespējams tērēt vairāk? Pirmkārt – brīvo līdzekļu atlikums no 2008. gada bija apmēram 640 tūkstoši, otrkārt – 2009. gadā Valsts kasē ņēmām vairākus apjomīgus kredītus (430 tūkstošus Alojas ūdenssaimniecības sakārtošanai, 160 tūkstošus – sporta halles celtniecības pabeigšanai un 45 tūkstošus Ozolmuižas ielu apgaismojumam un Brīvzemnieku tautas nama rekonstrukcijai).

Ja sīkāk paanalizējam izdevumu daļu – manuprāt, izdevumi tērēti tradicionālajā proporcijā, tas nozīmē:

  • izglītībai – 47% (≈ 2,3 milj. latu);
  • teritoriju apsaimniekošanai – 17% (≈ 816 tūkstoši latu);
  • sociālās vajadzības – 15% (≈ 704 tūkstoši latu);
  • vispārējie valdības dienesti – 12% (≈ 566 tūkstoši latu) – pirmajā mirklī varētu šķist, ka tie ir pārvaldes izdevumi, bet situācija ir drusku savādāka, jo budžeta klasifikācija šajā izdevumu pozīcijā prasa uzskaitīt arī aizdevumu procentu maksājumus un savstarpējos norēķinus ar citām pašvaldībām par sociālajiem un izglītības pakalpojumiem, kas no 566 tūkstošiem sastāda gandrīz 200 tūkstošus;
  • kultūras vajadzībām – 7% (≈ 350 tūkstoši latu);
  • pārējie tēriņi – mazāk kā 2%.

Arī speciālajā budžetā nepiepildījās mūsu cerības – ja gada sākumā plāns bija 147 tūkstoši latu, tad reāli speciālajā budžetā naudu no ceļa fonda līdzekļiem saņēmām 111 tūkstošus latu.

Lai cik grūts bija 2009. gads, man gribas priecāties kaut vai par to mazumiņu, ka gada beigās varējām samaksāt visiem darbiniekiem algas, varējām samaksāt par elektrību, siltumu un ēdināšanu – esam izdzīvojuši.

Par 2010. gada pašvaldības budžetu

2010. gada budžets šobrīd ir sastādīts pirmajā uzmetumā, tiek apspriests ar iestāžu vadītājiem un deputātiem.

Ieņēmumu daļa plānojās ≈ 2,59 miljoni latu, bet tas nav galīgais cipars, jo šobrīd jau zināms, ka gada laikā mūsu ienākumi papildināsies kaut vai ar tām naudām, ko saņemsim atpakaļ no iesāktajiem Eiropas Savienības projektiem. Budžeta papildināšanu veiksim tajā brīdī, kad nauda reāli ienāks.

Gribētos dzīvot tā, lai mēs otro reizi neuzkāptu uz tā paša grābekļa, kā šogad – es domāju valsts solīto maksājumu neizpildi. Jau šobrīd ir dots mājiens, ka arī 2010. gadā valsts savas saistības nepildīs, tāpēc apmēram 174 tūkstošus vispār budžetā neiestrādāsim, bet atstāsim rezervē, kā līdzekļu atlikumu gada beigās. Ja pretēji mūsu prognozei ieņēmumi pildīsies, pēc 9 mēnešiem pacelsim ieņēmumu daļu un iestrādāsim papildus ieņēmumus izdevumos.

Gribu teikt, ka 2010. gada budžets būs krīzes budžets.”


Gundars KARLSONS, Alojas novada pašvaldības izpilddirektors, stāstīja par 2010. gada budžeta izdevumu daļu: „Šobrīd esam salikuši kopā visas iestāžu vadītāju vēlmes, kuru realizēšanai pietrūkst ļoti daudz – vairāk kā 800 tūkstoši latu. Tāpēc visu vēlreiz pārskatīsim.

Plānotie zināmie ieņēmumi šajā gadā – 2,59 milj. latu,

no tā jāatskaita:

- tā saucamās mērķa naudas vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības pedagogu algām kopā ar sociālo nodokli – Ls 374896;

- mērķdotācijas datoriem novada skolām (budžetā tika ieskaitīta pilna avansa summa) – Ls 32962;

- mērķdotācijas bibliotēkām internetiem un Puikules feldšeru punktam – Ls 5844;

- aizdevumu pamatsummas atmaksa – Ls 140000;

- aizdevumu procentu apmaksa – Ls 185550;

- iezīmētās naudas no iepriekšējā gada (bezdarbniekiem, avanss projektam Brīvzemniekos, Braslavas ūdenssaimniecības projekta izstrādei) – Ls 121000;

- kreditoru parādi – Ls 61260.

Pāri paliek 1milj. 664 tūkstoši latu, kuros jāierēķina izdzīvošana (siltums, ūdens, elektrība, darba algas), pēc tam skatīsimies, ko vēl varēsi atļauties. Domāju, ka nauda visvairāk tiks novirzīta izglītībai un sociālajiem jautājumiem.

Par 2010. gada speciālo budžetu

Ceļu fonda nauda šogad samazināta par 35% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un summā tas sastāda 71 tūkstoti latu uz visu novadu, kas sadalīsies šādi:

Aloja – 28000,

Braslavas pagasts – 8200,

Brīvzemnieku pagasts – 13700,

Staicele – 21000 (summas noapaļotas).

Speciālajā budžetā katrai pārvaldei ir iekrāts 2009. gada atlikums:

Aloja – 52000,

Braslavas pagasts – 7000,

Brīvzemnieku pagasts – 25000,

Staicele – 9500.

Tātad kopā speciālajā budžetā katrai novada pārvaldei ir šādas summas:

Alojai – 80 tūkstoši latu,

Braslavas pagastam – 15 tūkstoši latu,

Brīvzemnieku pagastam – 39 tūkstoši latu,

Staicelei – 30 tūkstoši latu.

Centīsimies iespēju robežās kopt novada ceļus, lai tie būt izbraucami.”


Inga Brente– Mieze, Alojas novada Sociālā dienesta vadītāja, par izmaiņām sociālajā palīdzībā: „2010. gadā sociālā joma būs viena no tām, kur piespiedu kārtā un iespēju robežās budžets būs jāpalielina, jo pietiekoši audzis pabalsta pieprasītāju skaits, kas turpinās pieaugt arī šajā gadā. Pagājušajā gadā sociālais budžets visās 4 pārvaldēs kopā pabalstos vien sastādīja 56 tūkstošus latu. Šogad plānojam vismaz trīs reizes lielāku summu. Lielākā daļa no plānotā tērēsies valsts noteikto pabalstu izsniegšanai (GMI pabalsts, dzīvokļa pabalsts, pabalsts ārkārtas situācijās, bāreņiem utt.).

Runājot par izmaiņām sociālajā palīdzībā šajā gadā - ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi par sociālajiem pabalstiem Alojas novadā, kuri publicēti janvāra novada avīzē, tātad sociālā palīdzība tagad tiek sniegta vienādi visu četru pārvalžu iedzīvotājiem. Šajos noteikumos paredzēti pabalsti, ko nosaka valsts likumi, tāpat paredzēti pabalsti medicīnas pakalpojumu apmaksai, pamatā trūcīgiem iedzīvotājiem, bet medicīnisko pakalpojumu atmaksā atvēlēti līdzekļi arī maznodrošināto pensionāru atbalstam. Tiek saglabāts pabalsts bērnu izglītībai un audzināšanai – pirms skolas uzsākšanas tiks izsniegtas „kancelejas pakas”, lai iespēju robežās nodrošinātu bērnus ar kancelejas piederumiem un mācību materiāliem, tiek saglabātas brīvpusdienas Alojas novada vispārizglītojošo un pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Alojā, Brīvzemniekos un Braslavā klāt nāks tāds jaunums kā „pārtikas pakas”, ar ko Staicelē veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus – cilvēkam tiek izsniegts talons, un viņš par noteikto summu veikalā izvēlas preces. Ir izstrādāti vienoti saistošie noteikumi par vienreizējiem pabalstiem - saglabāsies pabalsti dzimšanas dienās sasniedzot 85, 90 un vairāk un 100 gadu vecumu, saglabāsies Ziemassvētku pabalsts natūrā (paciņas) bērniem, pensionāriem no 85 gadu vecuma un bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs vai bērnunamos, pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā. Jaunums būs ekskursijas trūcīgo ģimeņu bērniem, kas katrā pārvaldē tiks organizētas vienu reizi gadā. Jaunums būs arī pabalsts 50 gadu kāzu jubilejā jeb zelta kāzās. Saistošos noteikumus par vienreizējiem pabalstiem publicēsim februāra Alojas Novada Vēstīs.”


Staiceliešus ar prieku uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Bakmanis: „Neesam tikušies pēc vēlēšanām. Tagad Dace Vilnes kundze vada Alojas novadu, un domāju, ka viņa cenšas to darīt diezgan sekmīgi, jo viņai tam ir daudzi trumpji – viņa ir pedagogs un projektu vadītāja gan Latvijas mērogā, gan ārpus valsts robežām, viņa vienmēr aprēķina, kā būtu labāk darīt. Es gribu pateikties kolēģiem, kas domāja, ka ieejot novadā nav jāsteidzas ar lielām būtiskām reformām, kamēr neesam veikuši nopietnu inventarizāciju – kas un kā ir. Tāpēc 2009. gada nogale bija ļoti sarežģīta, jo pastāvēja dažādi viedokļi, kā labāk novadu veidot, bet visu smagumu un sitienus priekšsēdētāja uzņēma uz sevi un centās sakārtot tā, kā ir patreiz.

Mēs esam ļoti dažādi, katra partija un katrs cilvēks nāca novadā ar savu uzstādījumu, ar savu piedāvājumu un redzējumu. Man šķiet, ka jāļauj patreizējai priekšsēdētājai realizēt skaistos sapņus un idejas, kāds redzējums viņai ir novadā - viņa jau pieminēja, ka jādomā par brīvpusdienām skolās, par vidusskolu un mākslas skolu saglabāšanu, lai tās netiktu apvienotas ar kopīgiem direktoriem, lai katrā vietā būtu sava skaidrība, savs saimnieks, jo pēc 4 gadiem priekšsēdētājai būs saviem vēlētājiem jāstāsta, kas ir paveikts.

Man šķiet, ka pašreiz priekšsēdētāja Staiceles līniju, ko sākumā īsos vārdos iezīmēja, cenšas ļoti respektēt, un skaistie vārdi par Staiceli kā kultūras izglītības un sporta centru novadā ir liela uzslava visiem staiceliešiem par iepriekšējo gadu darbu.

Ne labprāt mēs nācām Alojas novadā - gribējām būt paši par sevi, bet dzīve ir piespiedusi strādāt kopā. Nevajadzētu meklēt katram neveiksmīgās vai vājās puses, bet tieši otrādi – ja kādam kaut kas izdodas, tad tas būtu jārāda kā piemērs, ko vajag atbalstīt un ieviest citur.

Jaunajā budžetā ir viena tāda nelāga lieta – naudas ir tik maz, ka mēs nespējam atbalstīt cilvēkus, iestāžu vadītājus, kuriem ir iniciatīva. Patreiz ir tā – lai visiem kaut kas iznāktu, esam spiesti latiņu nolīdzināt. Tas ir slikti. Mana pārliecība ir tāda - ja mēs visiem darām vienādi, tad cilvēkam pazūd radošais gars. Tā ir 2010. gada budžeta specifika – var gadīties, ka viens otrs tiek apbižots. Bet kā jau priekšsēdētāja pareizi teica – šis ir pirmais kopīgais budžets, un bez jūsu pareiza atbalsta nez vai izdosies to salikt.

Alojas novads ir bagāts ar dažādām iestādēm un dažādām iespējām, viss te ir, vajag tikai rakt.”

Iedzīvotāju JAUTĀJUMI un ATBILDES

A.Rubenis: „Vai ir kāds lēmums par Alojas novada interneta mājaslapas uzturēšanu? Kas šī ir par lapu – www.alojasnovads.lv ? Saprotu, ka tur jābūt visam par Alojas novadu. Vai ir bijis domes lēmums, vai kā savādi saskaņots, ka ir tāda mājaslapa?”

D.Vilne: „Līdz šim Alojas pilsētai bija sava interneta mājaslapa www.aloja.lv , Staicelei sava lapa – www.staicelesnovads.lv/2007_2012 . Mēs esam vienojušies ar vienu Braslavas puisi, kas šogad beidz Vidzemes augstskolu, ka viņš izstrādās jauno Alojas novada mājaslapu, kas būs domes finansēta un atbalstīta un kur būs Alojas novada domes oficiālā informācija. Pašreiz ir saliktas kopā abas pilsētu mājaslapas, bet tā nu ir gan, ka uz nosaukumu Alojas novads atbild divas lapas. www.alojasnovads.eu ir privāta lapa, par kuru Alojas novada dome neatbild, nefinansē un nekomentē informāciju, kas šeit tiek ievietota. Alojas novada domei ir sava mājaslapa, bet tuvākajā laikā tā būs citā veidolā. Mēs esam skaidrojuši un drīz varēsim sniegt atbildi – cik šīs privātās lapas uzturētājiem bija tiesības izmantot vārdu Alojas novads.”

I.Timermane: „Kas tiek darīts jautājumā par lielo Salacas tiltu?”

G.Karlsons: „No budžetā iedalītās ceļu naudas saremontēt lielo tiltu nevaram. Lielajam tiltam pār Salacu ir jāveic ekspertīze, lai varētu uzlikt svara ierobežojumu. Tad skatīsimies, kas notiks tālāk.”

D.Vilne: „Ir jāsaprot, ka tilts ir savu laiku nokalpojis. Un tā nu ir, ka tas piekrīt pašvaldības atbildībai un pilnībā šādu lielu infrastruktūras būvi savest kārtībā - tas prasa simtiem tūkstošus un pat miljonus latu. Ja ekspertīzes rezultātā tiks atzīts, ka tilts ir bīstams, kā arī konstatēts, cik liela svara mašīnas var braukt pāri, tad smagākās būs jāvirza pa citu ceļu.”

A.Rubenis vairāku cilvēku vārdā izteica sašutumu par to, ka opozīcijas deputāti nepārtraukti meklē Staicelē ko sliktu, kā rezultātā sekos šāda rīcība: „Staicelieši savāks parakstus par referenduma ierosināšanu par Staiceles izstāšanos no Alojas novada. Ja šādās attiecībās jādzīvo vairāki gadi, tas nav normāli. Mēs neesam pret Alojas novadu, bet to, ko esam ar savu darbu sasnieguši un izveidojuši, novads neatņems nekad.”

V.Strokšs: „Kā notiek pabalstu izsniegšana – vai tam, kas iet ar izstiepto roku, pajautā, cik viņam ir zeme, cik viņš apstrādājis, cik iestādījis kartupeļus un burkānus savai ģimenei? Vai nauda ir patiešām vajadzīga bērnu skološanai, vai pa citu līniju... Varbūt vajadzēja ieviest talonu sistēmu? Esmu no vecā kaluma, esmu redzējis, kā apvienojas un kā katrs strādā pa sevi. Bija Staiceles ciematā 6-8 kolhozi, 20 kapeikas deva pa dienu. Tad sāka apvienoties un iznāca viens Staiceles kolhozs, var teikt, ka tas bija Limbažu rajonā viens no labākajiem kolhoziem. No sākuma jau tāpat bija grūti, bet ja mēs reiz apvienojušies, nav ko autus mazgāt.”

D.Vilne: „Liels paldies godātajam kungam par jaukajiem vārdiem un skaisto piemēru. Neviens nepastāvēja uz apvienošanos, arī Aloja neteica – nāciet pie mums, dzīvosim visi draudzīgi zem viena jumta. Tāds bija valdības lēmums, ko īpaši ietekmēt nevarējām. No savas puses varu teikt godīgi, ka nekaitēšu nevienam, cik tas būs no manis atkarīgs, strādāšu, lai visiem klājas labi.”

I.Brente- Mieze: „Patreiz jaunie saistošie noteikumi nosaka pabalstu veidus, starp kuriem ir arī tā saucamās „pārtikas pakas”. Tie ir tie taloni, kuri tiek iedoti cilvēkiem, un viņš par noteiktu vērtību var iegādāties pārtikas preces. Bet ir valsts noteikti pabalsti, ko nevaram mainīt. Valsts patreiz no cilvēka līdzdalību neprasa.”

A.Plūme: „Runājot par valsts pabalstiem, esmu ievadījusi sarunas ar Limbažu VSAA vadītāju Plūmanes kundzi, un viņa piekrita atbraukt uz Staiceli un pastāstīt par valsts pabalstiem gan bērniem, gan pensionāriem. Tas varētu būt pavasarī, kad mēs varētu rīkot vietējo pārvaldes sapulci.”

M.Taube: „Zinot to pārapdzīvotību, kāda pašreiz ir Staiceles Mūzikas un mākslas skolas telpās, gribu jautāt, kāda ir opozīcijas deputātu vīzija Staiceles MMS attīstībai?”

D.Vilne: „Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Alojas MMS nupat decembrī nosvinēja savu 15 gadu jubileju, Staiceles MMS rit ceturtais gads. Ja Alojas MMS sākuma grūtību posmu jau izgājusi, tad Staicele vēl aug un veidojas. Tas, ka Staicele pieņēma lēmumu, ka vieglāk vienam skolotājam atbraukt pie 10 bērniem, kuri vēlas apgūt mūziku un zīmēšanu, nekā bērniem braukt uz Aloju, ir atbalstāms. Un tagad viennozīmīgi ir skaidrs, ka šīs divas upes labprātīgi nesaplūdīs, jo abām skolām vadītājas ir izteiktas līderes – cieņa un gods, ko viņas katra dara savas skolas labā, viņas ir ļoti lielas savas skolas patriotes. Staiceles MMS ir ieguvusi tādu pašu statusu, kā Alojas MMS – atzīta profesionālās izglītības iestāde, kurai nāk valsts finansējums un kurai pašvaldība piepalīdz, tāpat kā Alojā. Domāju, ka pozīcijas deputāti nelems, ka šīs skolas vienā vai otrā līmenī tiek apvienotas.”

Ā.Daugule: „Kā Staiceles Mūzikas un mākslas skolai attīstīties? Mums ir vajadzīgs trešais stāvs, ko mums budžetā „nogrieza”.”

D.Vilne: „Šodien no rīta sākām „cirpt” Staiceles budžetu. Tas sāp visiem, jo katrs ir lolojis savu ideju. Pašreiz mums nauda pret to, kas bija pagājušajā gadā pēc visām cirpšanām no valsts puses, ir par 400 000 latu mazāk. Tika likvidēta Limbažu rajona padome, no kuras pašvaldības budžetā nāca uz novadu apmēram 700 tūkstoši. Tagad šīs naudas vairs nav. Tas ir liels cipars. Vairāk gan piešķirts no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, ir pieaudzis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet ar visu to kopā, starpība ir gandrīz pusmiljons, kur arī palika daudzi skaistie sapņi. Tagad mums jādomā par visām novada iestādēm - šajā gadā primārais ir noturēt, lai nekas nav jāslēdz. Tām iestādēm, kas redz attīstības skaisto sapni, šobrīd esam spiesti pateikt – piedod, mums nav ko dot. Katrs pats no jums redz, ko savās mājās būtu varējuši pirkt un gādāt vai remontēt, ja būtu nauda. Kad nākošajā gadā ies labāk, piešķirsim naudu skaistajā idejām. Mēs novērtējam jūsu idejas.”

A.Rubenis: „Mēs saprotam, ka domei nav naudas, bet cilvēkiem ir. Es 4 dienas nostrādāju Staiceles Mūzikas un mākslas skola un ievilku elektrību, neprasot naudu. Kāpēc es to nevaru darīt, ja man ir tāda profesija? Tāpat droši vien taps arī šis trešais stāvs.”

E.Kalniņa: „Mēs, vecmāmiņas, strādājām veselu nedēļu, bērni un vecāki strādāja, bet tam jau neviens netic.”

J.Treijs savā mūžā pieredzējis daudzas reformas, taču Alojas novada veidošanā sajustā dažu cilvēku nevēlēšanās būt kopā ar Staiceli vecākajai paaudzei nav paciešama: „Es nevaru saprast, kā var bremzēt tik labas idejas. Mūzikas un mākslas skola tika veidota direktormājā ar nolūku, liels paldies Bakmanim par to, jo pēc tam bija tālejoši mērķi - iztaisīt doktorātu Dienas aprūpes centrā, lai vecajiem cilvēkiem nebūtu jākāpj pa stāvajām trepēm 2. stāvā. Esmu divu biedrību priekšsēdētājs, un mūsu sapulce iznesa priekšlikumu par atvienošanos no Alojas novada.”

J.Treijs pateicās domes priekšsēdētajai D.Vilnei par jautājumu detalizēto skaidrojumu.

Arī A.Berga teica atzinīgus vārdus domes priekšsēdētājai par viņas argumentēto runu, kas vieš cerības, ka mēs varēsim kaut ko paveikt, ka rezultāts arī būs un dzīve nepievils, kā arī Karlsona kungam par uzstāšanos nevalstisko organizāciju sanāksmē. Viņa aicināja: „Ļoti gribētu, lai jums izdodas sadarboties, ka mums vēlētājiem nav jāpārdzīvo. Mēs gribam, lai visiem iet labi, lai izzūd tās nesaskaņas, kuras kurina daži cilvēki. Gribētos ticēt Vilnes kundzes apgalvojumam, ka domes rats sāk sazobēties, nevis iet pretzobē.” A.Berga ierosināja: „Staiceles kultūras namā ir ansamblis „Dziesmu draugi”, domāju, ka budžetā vajadzētu iekļaut atalgotu ansambļa vadītāju, jo viņiem ir divas reizes nedēļā nodarbības, koncerti - vismaz reizi mēnesī.”

D.Vilne: „Paldies visiem, kas teica man labus vārdus. Roces kundze nav aizmirsta, viņai alga ir citā „kabatā”, viņa ir ārštata darbinieks.”

A.Bergs: „Paskatījos Alojas novada sporta pasākumu plānu, domāju, ka novadā 5 sacensības ir par maz, ierosinu izmantot Staiceles sporta klubiņu „Čempiņš” - kāpēc gan te nevarētu organizēt sacensības novusā un citās galda spēlēs?”

D.Vilne: „Katrā no pārvaldēm ir savs nepilnas slodzes sporta darbinieks, kas organizē sporta pasākumus un novadā ir pilnas slodzes sporta dzīves vadītājs - Aivars Ausekļa kungs. Skatījos plānu, man būtu gribējies, ka mums būtu novada ziemas sporta spēles. Tādas rīkoja arī Braslava, bet īstu vienošanos ar Ausekļa kungu man nav izdevies panākt. Ceru, ka vasaras spēles mums būs. Alojas novusa klubam ir ļoti aktīvs vadītājs - Atis Zariņš. Katru sporta veidu, kas novadā ir, mēs ar mazām naudiņām atbalstām, Novusa klubam tik atmaksāta dalība Novusa federācijā, bet tālāk to neregulējam, viņi paši rīko savus pasākumus. Parunāšu, varbūt viņš var noorganizēt novada turnīru novusā.”

V.Strokšs: „Pagājuša vasarā Ungurpilī bija pludmales volejbols. Vai tur no Staiceles arī piedalījās komandas? Kādas domas ir par Ungurpils parku, par veco skolu?”

V.Možvillo: „Ungurpilī pludmales volejbola turnīrā bija ļoti daudzas komandas – arī no Staiceles, Mazsalacas, Limbažiem un Valmieras.”

D.Vilne: „Par Ungurpils pludmales volejbola laukumu varu teikt sirsnīgu paldies Valdim Možvillo, jo Valdis, īpaši nelieloties, ieguldīja pietiekami lielus pats savus un z/s „Tēraudiņi” naudas līdzekļus - šis laukums tika sakārtots gan ar domes, gan Valda līdzekļiem, par ko esam ļoti priecīgi. Ideja nāca no ungurpiliešiem. Kopš laukuma izveidošanas brīža, no domes puses tiek algots cilvēks, kas vasaras sezonā savāc atkritumus un visu piekopj, tai skaitā appļauj arī Ungurpils parku. Arī šogad budžetā tas plānots.

Par skolas ēku – likvidējoties Ungurpils kolhozam, šī ēka nonākusi privātās rokās, un īpašnieks par to neliekas ne zinis. Pašvaldība jau Koļesņikova kunga laikā sūtījusi brīdinājuma rakstus, saukusi uz domi un runājusi, nekas nav mainījies, pašvaldībai nav tiesības tur neko darīt. Ir pagājuši kādi 80 gadi, kad šī skola vēl bija pilnā plaukumā un tur mācījās zem 100 bērniem.”

V.Možvillo: „Šī ēka ir kultūrvēsturiskais objekts, tur nevar īsti neko darīt.”

Sapulces turpinājumā vārdu lūdza Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! (opozīcijas) deputāti.

Visu vārdā Valdis Bārda sākumā minēja novadā un Staiceles pārvaldē paveikto, pēc tam iepazīstināja ar opozīcijas deputātu priekšlikumiem novada domes darba uzlabošanai un sakārtošanai. Sīkāk ar šo uzstāšanos var iepazīties Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! deputātu uzturētajā mājaslapā www.alojasnovads.eu .

Neskatoties uz to, ka staicelieši sapulcē izteica vēlmi atdalīties no novada, V.Bārda pauda opozīcijas deputātu viedokli par Staiceles ieguvumiem pēc novada izveidošanas:

- iespēju piesaistīt Eiropas fondu finansējumu,

- samazināt administratīvo slogu tuvākajā nākotnē,

- iespēju plašāk sadarboties kultūras jomā,

- plašākas izglītības iegūšanas iespējas,

- daudzveidīgu sporta attīstību.

Opozīcijas līderim nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, saistībā ar jauno izveidoto mājaslapu. V.Bārda: „Par saviem līdzekļiem esam izveidojuši mājaslapu www.alojasnovads.eu . Mājaslapas adrese ir nopērkama prece, mēs šo nosaukumu laicīgi rezervējām, jo gribam savas domas argumentēti parādīt, lai cilvēki varētu iepazīties un lai arī viņi varētu savas domas, ieteikumus un jautājumus mums adresēt diezgan operatīvi.

Mēs tikai tagad esam sākuši strādāt pie šīs lapas, centīsimies, lai tā nevienu neaizskar, jo ne vienmēr jābūt tikai oficiālam viedoklim, var būt arī citi viedokļi. Aicinām iedzīvotājus iesaistīties, sūtīt informāciju, mēs publicēsim.”

Sagatavoja Ieva Drone