Staicele -
Reportāžas - Iedzīvotāju sapulce
Staicelē
29.01.2010.
Iedzīvotāju sapulce Staicelē
29. janvārī Alojas novada domes vadība uz sapulci aicināja Staiceles
pārvaldes iedzīvotājus.

Vispirms staiceliešus uzrunāja novada domes
priekšsēdētāja Dace VILNE stāstot, kādas izmaiņas ienesusi novada
izveidošana: Ir pagājis pusgads kopš brīža, kad vai nu labprātīgi, vai
pret visu mūsu gribu, esam kopīgā veidojumā - Alojas novads. Savu nozīmi
zaudējusi struktūra, ko līdz tam sauca par Limbažu rajonu, tagad lielākā
teritoriālā vienība ir Alojas novads ar četrām novadu veidojošām
pārvaldēm. Pietiekami labi atceros spurainos un lepnos staiceliešus,
kuri pretojās novada veidošanas idejai vai tam, ka tiek iekļauti Alojas
novadā, līdz pēdējam. Tagad esam kopīgā novadā un, kā redzat, visi esam
izdzīvojuši. Skaitāmies lielo novadu grupā, kopīgais iedzīvotāju skaits
mums turas virs 6 tūkstoši.
Sākot reformu un veidojot novada struktūru no jauna,
jāatzīst - pirmais pusgads bija grūts. Reti kāds darbinieks no bijušajām
domēm un padomēm tā īsti palika savā krēslā daļa jūsu darbinieku tagad
diendienā mēro ceļu uz Aloju, uz vietas palika Ilga Šmites kundze. Tagad
jums ir jauna pārvaldes vadītāja - Ausma Plūmes kundze. Varbūt pirmajos
novada pastāvēšanas mēnešos jūs tā īsti nezinājāt, pie kā vērsties, kad
vajadzēja kaut ko no jaunās valdības, varbūt - uz kādu jūsu iesniegumu
reakcija nebija tik ātra, jo viss gāja garāku ceļu - caur novada domes
kanceleju. Tagad darbinieki pilnībā zina savas funkcijas un atbildību,
un lielais mehānisms sāk kustēt uz priekšu diezgan saskanīgi.

D.Vilne teica atzinīgus vārdus par Staiceli un
iezīmēja pilsētas nākotni novadā: Pietiekami bieži braucot cauri
Staicelei uz Igauniju, mani vienmēr priecēja skaistās puķes, kas bija
gar autoceļa malu, arī puķu stārķis - Staicele radīja ļoti sakoptas
pilsētas iespaidu. Ceru, ka šogad pašvaldības budžetā tiks atstāts
pietiekami daudz līdzekļu, lai pilsēta vasarā būtu sakopta, kā līdz šim.
Staicelē ļoti augstu vērtēju to, ka pamatskola spēja izaugt par
vidusskolu, pamazām veidojot sporta un mājturības novirzienus, ka
vidusskola tagad turas braši. Tas ir vidusskolas kolektīva, Staiceles
pilsētas domes un Bakmaņa kunga liels nopelns. Pirms dažiem gadiem
Staicele tika arī pie savas mūzikas un mākslas skolas. Ļoti augstu
vērtēju to lielo darbu, kas tika padarīts ar Staiceles iedzīvotāju
līdzdalību, lai skola pagājušajā rudenī varētu uzsākt darbību jaunās
telpās. Nosacīti skatoties no malas, tas ir tas, ko pārējās pašvaldības
var lielā mērā no Staiceles apgūt.
2009. gadā Staicelē ir īstenots LAD projekts, kura
rezultātā pilsētas centrs tika pie sakārtotiem trotuāriem Lielās ielas
sākumposmā. Tā kā pirmajā kārtā netika iztērēta visa piešķirtā nauda,
šajā vasarā nē, bet nākošajā plānots turpināt Lielās ielas sakārtošanu.
Tad braucot vai ejot cauri Staicelei, varēsim būt lepni, ka Staicele ir
skaista un sakopta ar vēsturiskām ēkām, ar sakoptu brauktuves un ietves
daļu, un tā radīs jaukas pilsētas iespaidu.
Daudz esam domājuši - kāda vieta un statuss varētu
būt katrai pilsētai novadā. Aloja ir novada centrs, tur mēs esam
pietiekami lielu platību atvēlējuši rūpnieciskai apbūvei. Ja būs kāds
uzņēmums, kas vēlēsies atvērt jaunu ražotni, jo mums ir vajadzīgas arī
jaunas darba vietas, tad rūpnieciskā ražotne varētu būt Alojā, bet
Staicele varētu veidot savu tēlu kā iesākusi ar tūrisma atpūtas un
kultūras ievirzi.
Domes priekšsēdētāja aicināja staiceliešus sapulces
laikā izteikt savu viedokli par pakalpojumiem, ko iedzīvotāji saņem no
pašvaldības. Ja kas būtu mainījies, vai kļuvis neērtāks, kā bija līdz
novada izveidošanai, tas būtu signāls domāt, kādā veidā pārvaldi
uzlabot.
D.Vilne par izmaiņām, kas skar iedzīvotājus:
Pagājušajā gadā iepazināmies ar iedzīvotājiem sniegto sociālo palīdzību
novadā, redzējām, ka tā ir atšķirīga. Šajā gadā Sociālais dienests kopā
ar Sociālo jautājumu komiteju, deputātiem, ir ļoti rūpīgi domājuši un
izvērtējuši, kādi pakalpojumi bijušajās pašvaldībās bijuši ļoti
veiksmīgi un pozitīvi novērtējami, un iekļaujami budžetā. 2010. gada
budžeta gadā esam veidojuši to, ka visiem novada iedzīvotājiem tiek
piešķirta viena veida sociālā palīdzība. Piemēram, Alojā daudzu gadu
garumā bija svinīgs pasākums, kurā tika godināta ģimene ar savu
jaundzimušo mazulīti, un pašvaldība piešķīra nelielu naudas balvu. Mēs
ļoti labi sapratām, ka 80 lati nepalīdzēs mazo bērniņu uzaudzināt lielu,
bet tas bija simbolisks pateicības žests par to, ka ģimene ir
uzdrīkstējusies laist pasaulē bērnu. Tā kā šogad šo palīdzību ģimenei
ieviesām visā novadā, noteicām, ka tā būs 60 lati.
Esam pārskatījuši arī atalgojumu sistēmu. Ja līdz šim
bibliotēku darbinieki novadā saņēma dažādu atlīdzību, atkarībā no tā,
cik lielas finansiālās iespējas bija katrai pašvaldībai, tad tagad mums
ir divas lielās bibliotēkas Aloja un Staicele un 4 mazākās (Puikules,
Ungurpils, Braslavas un Vilzēnu), kur lasītāju skaits līdzīgs, vadītāju
algas te vienādotas.
Vairs nepastāv Limbažu rajona kultūras un izglītības
pārvaldes, tātad kādam jābūt atbildīgam par šīm nozarēm novada līmenī.
Tā Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokšas kundze ir atbildīga par
visām novada bibliotēkām, par kultūru virsvadība uzticēta Alojas
kultūras nama direktorei Inetai Laizānes kundzei. Vadošā speciāliste
izglītības jautājumos ir Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Inese
Bites kundze. Šie speciālisti par papildus pienākumiem saņem piemaksu
pie algas.
Ar 1. septembri izmaiņas skars 1. klašu skolēnu
ēdināšanu. Ja valsts līdz šim dotēja ar 80 santīmiem pirmo kašu skolēnu
ēdināšanu, neatkarīgi no vecāku ienākuma līmeņa, tad sākot ar nākošo
mācību gadu, valsts šo palīdzību pirmās klases bērniem atņem, bet
novirza brīvpusdienām trūcīgo ģimeņu bērniem, neatkarīgi no klases, kurā
viņi mācās. Tā kā priekšvēlēšanu laikā par vienu no prioritātēm
izvirzījām to, ka bērniem jābūt vismaz vienu reizi dienā paēdušiem
siltas pusdienas, novada dome finansēs 1. 2. klašu ēdināšanu no 1.
septembra visās novada skolās. Pakāpeniski gribam ēdināt bez maksas
1.-4. klašu bērnus.
Tā kā Alojas novads var nodrošināt izglītību sākot no
pamata un beidzot ar vidējo, tad tiem bērniem, kuri uzskata, ka citu
novadu skolās var iegūt labāku izglītību (diezgan daudz bēgļu mums ir uz
Valmieru, Limbažiem un Rīgu), ar šo gadu vairs nesegsim ceļa izdevumus.
Ceļa izdevumi tiek segti visiem bērniem, kuri brauc uz novada skolām
(pamatskolu skolēniem 100%, vidusskolēniem - 50% apmērā). Pamatskolas
līmenī tiek nodrošināta bērnu nokļūšana skolā vai nu apmaksājot biļetes
sabiedriskajā transportā vai ar pašvaldības autobusu.

Domes priekšsēdētāja Dace VILNE sniedza atbildes uz
Staiceles iedzīvotāju prasībām, kas tika izvirzītas Iedzīvotāju
forumā 2009. gada nogalē.
Aktivizēt pedagogu iesaistīšanos skolas un pilsētas
kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Tas gluži nav pašvaldības uzdevums, piedalīties
pasākumos ir aicināts jebkurš pašvaldības iedzīvotājs, kurš ir
sabiedriski aktīvs un kuram ir vēlme to darīt, un pedagogi ir tai
skaitā.
Izglītību noteikt kā novada prioritāti.
Vērtējot to, cik līdzekļu no pašvaldības budžeta tiek
novirzīti izglītībai, tā viennozīmīgi ir novada prioritāte. Un otra
lielākā novada prioritāte ir sociālā palīdzība.
Sakārtot vai uzcelt skolas sporta zāli.
Mēs labi zinām, kāda ir situācija. Protams, gribētos,
lai zāle būtu skaista un sakārtota, pie kādas tikusi Aloja, bet pašreiz
tam nav naudas. Iespēju robežās līdzekļi sporta zālei tiks atvēlēti, bet
šajā gadā nu ne milzum daudz.
Atjaunot pašdarbības kolektīvus kultūras namā.
Neviens nevar kolektīvus noorganizēt mākslīgi, ja jūs
paši nejūtat vajadzību dejot, dziedāt, vai citādi radoši izpausties. Ja
jums radīsies tāda vēlme, tiks meklēti pulciņu un kolektīvu vadītāji.
Kopīgus kultūras pasākumus starp novada pārvaldēm.
Droši vien, ka tādi arī būs. Pamazām tiek plānots, ka
varētu būt kopīgi skolēnu dziesmu un deju svētki. Pagaidām manā rīcībā
nav novada kultūras pasākumu plāna 2010. gadam.
Pieejamu informāciju par palīdzības veidiem no
pārvaldes, informatīvas tikšanās ar sociālo darbinieku par izmaiņām
likumdošanā.
Šodien jums būs iespēja uzzināt no Ingas Brentes-
Miezes kundzes, kādas ir izmaiņas sociālajā palīdzībā, kas tiek/netiek
atbalstīts, ko finansē valsts vai pašvaldība.
Sabiedrības un sociālo darbinieku iesaistīšana to
cilvēku noskaidrošanai, kam nepieciešama palīdzība, bet paši nelūdz.
Visus iedzīvotājus, kam sarukuši ienākumi un kuri
dažādu apstākļu dēļ izkrituši no aktīvās darba aprites, un nonākuši
grūtībās, var sadalīt divās diezgan atšķirīgās grupās viena ir tā, kas
aktīvi nāk meklēt sociālo palīdzību un to arī saņem, cik atļauj likums
un cik paredzējusi pašvaldība, bet ir ļoti daudz lepno cilvēku (lielā
mērā gados vecākie cilvēki), kuri kaunas nākt šo palīdzību lūgt. Man ir
tāds lūgums neviens no mums nav pasargāts, ka viņam var pienākt arī
grūtāks brīdis, tādēļ, ja jūs zināt cilvēku, kuram vajadzīga palīdzība,
bet viņš pats neuzdrošinās nākt, tad dodiet ziņu, vai arī paskubiniet,
jo tas nav negods. Negods ir tas, ka tu pats savā labā neko nedari. Man
reizēm diezgan dīvaini skatīties, ka cilvēki vēršas pēc sociālās
palīdzības, bet paši dzīvo laukos, kur ir daudz brīvas zemes un pat
necenšas izaudzēt sev kādu sakni, kas ziemā varētu būt bijis pietiekami
liels atspaids. Bet tiem cilvēkiem, kas dara visu un patiešām ir
nonākuši grūtībās, šo palīdzību vajag lūgt.
Uzstādīt ātrumu ierobežojošas zīmes uz Ainažu
Matīšu šosejas pirms skolas un aiz veikala Miks, pie Rozēnu veikala un
citās vietās.
Iespēju robežās šīs zīmes tiks liktas, bet tas
jāsaskaņo ar AS Latvijas autoceļu uzturētājs.
Lielāku ceļu policijas uzraudzību automašīnu kustībai
nedēļas nogalēs.
Ceļu policiju mēs regulēt nevaram, tā ir atsevišķa
institūcija.
Rīkot Staiceles iedzīvotāju un vecāku reidus.
Alojas vidusskola rīkoja šādus vecāku reidus dažus
gadus atpakaļ, bet tas apsīka. Reidus nerīkos no pašvaldības puses, tai
jābūt vecāku iniciatīvai.
Nodrošināt taisnīgu budžeta sadali starp Aloju un
Staiceli.
Ceru, ka tā ir puslīdz taisnīga. Veidojot jauno
budžetu skatāmies līdzi, lai jūtīgākajās vietās (izglītība u.c.
pozīcijas) būtu ievērots taisnīguma princips attiecībā uz abām pilsētām.
Staicelieši netiks apdalīti, taču nesaņems ko īpaši vairāk, ja tas
netiks piešķirts arī citiem.
Veikt ceļu remontus Lielā ielā un pie degvielas
bāzes.
Par Lielo ielu es jau teicu, ka centrā trotuāru daļa
tika sakārtota iepriekšējā gadā, bet nākošajos gados tiks turpināta
Lielās ielas sakārtošana.
Zinu, ka pie degvielas bāzes ceļš nav labs, bet ar
savu balsi neņemos solīt, ka šajā vasarā tur tiks veikti remontdarbi. Šo
vietu esam apzinājuši gan Plūmes kundze, gan deputāti, bet par
sakārtošanu... Šogad tā sauktās ceļu naudas - līdzekļi, kas atvēlēti
ceļu sakārtošanai, uzturēšanai un labiekārtošanai ir samazināti par
trešo daļu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Piedevām šī ziema ir bagāta
ar sniegu, katra sniega tīrīšanas reize maksā tūkstošos latu no ceļa
naudas, līdz ar to jo vairāk sniega, jo mums mazāk paliek vasarā
remontiem.
Ierobežot smagā transporta kustību ceļa posmā pie
kapiem.
Cik mēģināju šo lietu skaidrot, sapratu, ka regulāra
smagā transporta kustība tur nenotiek.
Ūdens cenas atbilstību sliktajai kvalitātei.
Saprotu, ka dažādu iemeslu dēļ Staicele ir
izslīdējusi no tiem ūdenssaimniecības projektiem, kas pašreiz tiek
īstenoti Alojā un kuri atbalstīti Braslavā un Brīvzemniekos. Nemeklējot
cēloņus, kāpēc Staicele nav gatavojusi šos projekta pieteikumus, mēs
apzināmies, ka ūdens tīklu stāvoklis ir slikts, jo laika zobs nesaudzē
nevienu, tai skaitā arī ūdensapgādes caurules. Vai ūdens labs vai
slikts, komunālajam uzņēmumam šī infrastruktūra ir jāuztur, un tas maksā
naudu. Pateikt to, ka dēļ tā, ka ūdens ir slikts, var maksāt daudz mazāk
... - ja ūdensvads plīst, tas tāpat ir jālabo. Tā kā Vides ministrija
ļoti rūpējas par to, lai visās apdzīvotājās vietās pamatā par Eiropas
līdzekļiem un daļēji arī ar pašvaldības līdzfinansējumu ūdensapgādes
tīkli tiktu sakārtoti, tiks sagatavots projekta pieteikums arī
Staicelei, bet ne šajā gadā.
Organizēt centralizētu lapu savākšanu rudenī.
Tas vairāk varētu būt pārvaldes uzdevums. Alojā lapu
savākšana bija vienkārša, jo dažus gadus atpakaļ ar Eiropas
līdzfinansējumu izveidojām kompostēšanas laukumu, kur visas rudenī
savāktās lapas no parkiem un pieguļošām teritorijām tika aizgādātas un
pamazām veidojas komposts. Jāskatās, kā to var organizēt Staicelē.
Par ģimenes ārstes pieejamību pēc darba laika.
Kā pašvaldības iedzīvotāja varu teikt, ka arī Alojā
ģimenes ārsti pārāk pieejami pēc darba laika nav.

Mudīte TREIMANE, Alojas novada domes finansiste,
vispirms pastāstīja, kā pašvaldībā beidzies 2009. gads finanšu jomā:
2009. bija ļoti sarežģīts budžeta gads ne tikai Alojas novadā, bet
visām Latvijas pašvaldībām divu iemeslu pēc pašvaldību apvienošanās un
ieņēmumu daļas nozīmīgāko pozīciju neizpilde. Pirmo reizi manā 19 gadu
ilgajā darba praksē pašvaldībā neizpildījās valsts solītā iedzīvotāju
ienākuma nodokļa daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis neizpildījās
gandrīz par 70 tūkstošiem latu, dotācija no pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonda - apmēram par 15 tūkstošiem latu, saistībā ar
iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, neizpildījās nekustamā īpašuma
nodokļa ieņēmumi (apmēram Ls 15000), nesaņēmām plānotos ieņēmumus no
dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem, arī maksu par bērnu ēdināšanu.
Situāciju sarežģīja tas, ka par iedzīvotāju ienākuma nodokļu neizpildi
uzzinājām tikai 4. ceturksnī, un pirmos deviņus mēnešu bijām dzīvojuši
it kā ir cerības saņemt visu plānoto naudu, tāpēc gada pēdējos trīs
mēnešos bija jāieslēdz taupības režīms.
Kopējie ieņēmumi 2009. gadā mums sastādīja 3,5
miljonus latu,
kopējie iedevumi 4,7 milj. latu.
Kā bija iespējams tērēt vairāk? Pirmkārt brīvo
līdzekļu atlikums no 2008. gada bija apmēram 640 tūkstoši, otrkārt
2009. gadā Valsts kasē ņēmām vairākus apjomīgus kredītus (430 tūkstošus
Alojas ūdenssaimniecības sakārtošanai, 160 tūkstošus sporta halles
celtniecības pabeigšanai un 45 tūkstošus Ozolmuižas ielu apgaismojumam
un Brīvzemnieku tautas nama rekonstrukcijai).
Ja sīkāk paanalizējam izdevumu daļu manuprāt,
izdevumi tērēti tradicionālajā proporcijā, tas nozīmē:
- izglītībai 47% (≈ 2,3 milj. latu);
- teritoriju apsaimniekošanai 17% (≈ 816 tūkstoši
latu);
- sociālās vajadzības 15% (≈ 704 tūkstoši latu);
- vispārējie valdības dienesti 12% (≈ 566 tūkstoši
latu) pirmajā mirklī varētu šķist, ka tie ir pārvaldes izdevumi, bet
situācija ir drusku savādāka, jo budžeta klasifikācija šajā izdevumu
pozīcijā prasa uzskaitīt arī aizdevumu procentu maksājumus un
savstarpējos norēķinus ar citām pašvaldībām par sociālajiem un
izglītības pakalpojumiem, kas no 566 tūkstošiem sastāda gandrīz 200
tūkstošus;
- kultūras vajadzībām 7% (≈ 350 tūkstoši latu);
- pārējie tēriņi mazāk kā 2%.
Arī speciālajā budžetā nepiepildījās mūsu cerības
ja gada sākumā plāns bija 147 tūkstoši latu, tad reāli speciālajā
budžetā naudu no ceļa fonda līdzekļiem saņēmām 111 tūkstošus latu.
Lai cik grūts bija 2009. gads, man gribas priecāties
kaut vai par to mazumiņu, ka gada beigās varējām samaksāt visiem
darbiniekiem algas, varējām samaksāt par elektrību, siltumu un ēdināšanu
esam izdzīvojuši.
Par 2010. gada pašvaldības budžetu
2010. gada budžets šobrīd ir sastādīts pirmajā
uzmetumā, tiek apspriests ar iestāžu vadītājiem un deputātiem.
Ieņēmumu daļa plānojās ≈ 2,59 miljoni latu, bet tas
nav galīgais cipars, jo šobrīd jau zināms, ka gada laikā mūsu ienākumi
papildināsies kaut vai ar tām naudām, ko saņemsim atpakaļ no iesāktajiem
Eiropas Savienības projektiem. Budžeta papildināšanu veiksim tajā brīdī,
kad nauda reāli ienāks.
Gribētos dzīvot tā, lai mēs otro reizi neuzkāptu uz
tā paša grābekļa, kā šogad es domāju valsts solīto maksājumu
neizpildi. Jau šobrīd ir dots mājiens, ka arī 2010. gadā valsts savas
saistības nepildīs, tāpēc apmēram 174 tūkstošus vispār budžetā
neiestrādāsim, bet atstāsim rezervē, kā līdzekļu atlikumu gada beigās.
Ja pretēji mūsu prognozei ieņēmumi pildīsies, pēc 9 mēnešiem pacelsim
ieņēmumu daļu un iestrādāsim papildus ieņēmumus izdevumos.
Gribu teikt, ka 2010. gada budžets būs krīzes
budžets.

Gundars KARLSONS, Alojas novada pašvaldības
izpilddirektors, stāstīja par 2010. gada budžeta izdevumu daļu:
Šobrīd esam salikuši kopā visas iestāžu vadītāju vēlmes, kuru
realizēšanai pietrūkst ļoti daudz vairāk kā 800 tūkstoši latu. Tāpēc
visu vēlreiz pārskatīsim.
Plānotie zināmie ieņēmumi šajā gadā 2,59 milj.
latu,
no tā jāatskaita:
- tā saucamās mērķa naudas vispārizglītojošo skolu un
interešu izglītības pedagogu algām kopā ar sociālo nodokli Ls 374896;
- mērķdotācijas datoriem novada skolām (budžetā tika
ieskaitīta pilna avansa summa) Ls 32962;
- mērķdotācijas bibliotēkām internetiem un Puikules
feldšeru punktam Ls 5844;
- aizdevumu pamatsummas atmaksa Ls 140000;
- aizdevumu procentu apmaksa Ls 185550;
- iezīmētās naudas no iepriekšējā gada
(bezdarbniekiem, avanss projektam Brīvzemniekos, Braslavas
ūdenssaimniecības projekta izstrādei) Ls 121000;
- kreditoru parādi Ls 61260.
Pāri paliek 1milj. 664 tūkstoši latu, kuros
jāierēķina izdzīvošana (siltums, ūdens, elektrība, darba algas), pēc tam
skatīsimies, ko vēl varēsi atļauties. Domāju, ka nauda visvairāk tiks
novirzīta izglītībai un sociālajiem jautājumiem.
Par 2010. gada speciālo budžetu
Ceļu fonda nauda šogad samazināta par 35%
salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un summā tas sastāda 71 tūkstoti latu uz
visu novadu, kas sadalīsies šādi:
Aloja 28000,
Braslavas pagasts 8200,
Brīvzemnieku pagasts 13700,
Staicele 21000 (summas noapaļotas).
Speciālajā budžetā katrai pārvaldei ir iekrāts 2009.
gada atlikums:
Aloja 52000,
Braslavas pagasts 7000,
Brīvzemnieku pagasts 25000,
Staicele 9500.
Tātad kopā speciālajā budžetā katrai novada pārvaldei
ir šādas summas:
Alojai 80 tūkstoši latu,
Braslavas pagastam 15 tūkstoši latu,
Brīvzemnieku pagastam 39 tūkstoši latu,
Staicelei 30 tūkstoši latu.
Centīsimies iespēju robežās kopt novada ceļus, lai
tie būt izbraucami.

Inga Brente Mieze, Alojas novada Sociālā dienesta
vadītāja, par izmaiņām sociālajā palīdzībā: 2010.
gadā sociālā joma būs viena no tām, kur piespiedu kārtā un iespēju
robežās budžets būs jāpalielina, jo pietiekoši audzis pabalsta
pieprasītāju skaits, kas turpinās pieaugt arī šajā gadā. Pagājušajā gadā
sociālais budžets visās 4 pārvaldēs kopā pabalstos vien sastādīja 56
tūkstošus latu. Šogad plānojam vismaz trīs reizes lielāku summu. Lielākā
daļa no plānotā tērēsies valsts noteikto pabalstu izsniegšanai (GMI
pabalsts, dzīvokļa pabalsts, pabalsts ārkārtas situācijās, bāreņiem
utt.).
Runājot par izmaiņām sociālajā palīdzībā šajā gadā -
ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi par sociālajiem pabalstiem
Alojas novadā, kuri publicēti janvāra novada avīzē, tātad sociālā
palīdzība tagad tiek sniegta vienādi visu četru pārvalžu iedzīvotājiem.
Šajos noteikumos paredzēti pabalsti, ko nosaka valsts likumi, tāpat
paredzēti pabalsti medicīnas pakalpojumu apmaksai, pamatā trūcīgiem
iedzīvotājiem, bet medicīnisko pakalpojumu atmaksā atvēlēti līdzekļi arī
maznodrošināto pensionāru atbalstam. Tiek saglabāts pabalsts bērnu
izglītībai un audzināšanai pirms skolas uzsākšanas tiks izsniegtas
kancelejas pakas, lai iespēju robežās nodrošinātu bērnus ar kancelejas
piederumiem un mācību materiāliem, tiek saglabātas brīvpusdienas Alojas
novada vispārizglītojošo un pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem.
Alojā, Brīvzemniekos un Braslavā klāt nāks tāds jaunums kā pārtikas
pakas, ar ko Staicelē veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus cilvēkam
tiek izsniegts talons, un viņš par noteikto summu veikalā izvēlas
preces. Ir izstrādāti vienoti saistošie noteikumi par vienreizējiem
pabalstiem - saglabāsies pabalsti dzimšanas dienās sasniedzot 85, 90 un
vairāk un 100 gadu vecumu, saglabāsies Ziemassvētku pabalsts natūrā
(paciņas) bērniem, pensionāriem no 85 gadu vecuma un bērniem, kuri
ievietoti audžuģimenēs vai bērnunamos, pabalsts bērna piedzimšanas
gadījumā. Jaunums būs ekskursijas trūcīgo ģimeņu bērniem, kas katrā
pārvaldē tiks organizētas vienu reizi gadā. Jaunums būs arī pabalsts 50
gadu kāzu jubilejā jeb zelta kāzās. Saistošos noteikumus par
vienreizējiem pabalstiem publicēsim februāra Alojas Novada Vēstīs.

Staiceliešus ar prieku uzrunāja Alojas novada
domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Bakmanis: Neesam tikušies pēc
vēlēšanām. Tagad Dace Vilnes kundze vada Alojas novadu, un domāju, ka
viņa cenšas to darīt diezgan sekmīgi, jo viņai tam ir daudzi trumpji
viņa ir pedagogs un projektu vadītāja gan Latvijas mērogā, gan ārpus
valsts robežām, viņa vienmēr aprēķina, kā būtu labāk darīt. Es gribu
pateikties kolēģiem, kas domāja, ka ieejot novadā nav jāsteidzas ar
lielām būtiskām reformām, kamēr neesam veikuši nopietnu inventarizāciju
kas un kā ir. Tāpēc 2009. gada nogale bija ļoti sarežģīta, jo
pastāvēja dažādi viedokļi, kā labāk novadu veidot, bet visu smagumu un
sitienus priekšsēdētāja uzņēma uz sevi un centās sakārtot tā, kā ir
patreiz.
Mēs esam ļoti dažādi, katra partija un katrs cilvēks
nāca novadā ar savu uzstādījumu, ar savu piedāvājumu un redzējumu. Man
šķiet, ka jāļauj patreizējai priekšsēdētājai realizēt skaistos sapņus un
idejas, kāds redzējums viņai ir novadā - viņa jau pieminēja, ka jādomā
par brīvpusdienām skolās, par vidusskolu un mākslas skolu saglabāšanu,
lai tās netiktu apvienotas ar kopīgiem direktoriem, lai katrā vietā būtu
sava skaidrība, savs saimnieks, jo pēc 4 gadiem priekšsēdētājai būs
saviem vēlētājiem jāstāsta, kas ir paveikts.
Man šķiet, ka pašreiz priekšsēdētāja Staiceles
līniju, ko sākumā īsos vārdos iezīmēja, cenšas ļoti respektēt, un
skaistie vārdi par Staiceli kā kultūras izglītības un sporta centru
novadā ir liela uzslava visiem staiceliešiem par iepriekšējo gadu darbu.
Ne labprāt mēs nācām Alojas novadā - gribējām būt
paši par sevi, bet dzīve ir piespiedusi strādāt kopā. Nevajadzētu meklēt
katram neveiksmīgās vai vājās puses, bet tieši otrādi ja kādam kaut
kas izdodas, tad tas būtu jārāda kā piemērs, ko vajag atbalstīt un
ieviest citur.
Jaunajā budžetā ir viena tāda nelāga lieta naudas
ir tik maz, ka mēs nespējam atbalstīt cilvēkus, iestāžu vadītājus,
kuriem ir iniciatīva. Patreiz ir tā lai visiem kaut kas iznāktu, esam
spiesti latiņu nolīdzināt. Tas ir slikti. Mana pārliecība ir tāda - ja
mēs visiem darām vienādi, tad cilvēkam pazūd radošais gars. Tā ir 2010.
gada budžeta specifika var gadīties, ka viens otrs tiek apbižots. Bet
kā jau priekšsēdētāja pareizi teica šis ir pirmais kopīgais budžets,
un bez jūsu pareiza atbalsta nez vai izdosies to salikt.
Alojas novads ir bagāts ar dažādām iestādēm un
dažādām iespējām, viss te ir, vajag tikai rakt.

Iedzīvotāju JAUTĀJUMI un ATBILDES
A.Rubenis: Vai ir kāds lēmums par Alojas novada interneta
mājaslapas uzturēšanu? Kas šī ir par lapu
www.alojasnovads.lv ? Saprotu,
ka tur jābūt visam par Alojas novadu. Vai ir bijis domes lēmums, vai kā
savādi saskaņots, ka ir tāda mājaslapa?
D.Vilne: Līdz šim Alojas pilsētai bija sava interneta mājaslapa
www.aloja.lv , Staicelei sava lapa
www.staicelesnovads.lv/2007_2012 . Mēs esam
vienojušies ar vienu Braslavas puisi, kas šogad beidz Vidzemes
augstskolu, ka viņš izstrādās jauno Alojas novada mājaslapu, kas būs
domes finansēta un atbalstīta un kur būs Alojas novada domes oficiālā
informācija. Pašreiz ir saliktas kopā abas pilsētu mājaslapas, bet tā nu
ir gan, ka uz nosaukumu Alojas novads atbild divas lapas.
www.alojasnovads.eu ir privāta lapa, par kuru Alojas novada dome
neatbild, nefinansē un nekomentē informāciju, kas šeit tiek ievietota.
Alojas novada domei ir sava mājaslapa, bet tuvākajā laikā tā būs citā
veidolā. Mēs esam skaidrojuši un drīz varēsim sniegt atbildi cik šīs
privātās lapas uzturētājiem bija tiesības izmantot vārdu Alojas novads.
I.Timermane: Kas tiek darīts jautājumā par lielo Salacas tiltu?
G.Karlsons: No budžetā iedalītās ceļu naudas saremontēt lielo tiltu
nevaram. Lielajam tiltam pār Salacu ir jāveic ekspertīze, lai varētu
uzlikt svara ierobežojumu. Tad skatīsimies, kas notiks tālāk.
D.Vilne: Ir jāsaprot, ka tilts ir savu laiku nokalpojis. Un tā nu
ir, ka tas piekrīt pašvaldības atbildībai un pilnībā šādu lielu
infrastruktūras būvi savest kārtībā - tas prasa simtiem tūkstošus un pat
miljonus latu. Ja ekspertīzes rezultātā tiks atzīts, ka tilts ir
bīstams, kā arī konstatēts, cik liela svara mašīnas var braukt pāri, tad
smagākās būs jāvirza pa citu ceļu.
A.Rubenis vairāku cilvēku vārdā izteica sašutumu par to, ka
opozīcijas deputāti nepārtraukti meklē Staicelē ko sliktu, kā rezultātā
sekos šāda rīcība: Staicelieši savāks parakstus par referenduma
ierosināšanu par Staiceles izstāšanos no Alojas novada. Ja šādās
attiecībās jādzīvo vairāki gadi, tas nav normāli. Mēs neesam pret Alojas
novadu, bet to, ko esam ar savu darbu sasnieguši un izveidojuši, novads
neatņems nekad.
V.Strokšs: Kā notiek pabalstu izsniegšana vai tam, kas iet ar
izstiepto roku, pajautā, cik viņam ir zeme, cik viņš apstrādājis, cik
iestādījis kartupeļus un burkānus savai ģimenei? Vai nauda ir patiešām
vajadzīga bērnu skološanai, vai pa citu līniju... Varbūt vajadzēja
ieviest talonu sistēmu? Esmu no vecā kaluma, esmu redzējis, kā
apvienojas un kā katrs strādā pa sevi. Bija Staiceles ciematā 6-8
kolhozi, 20 kapeikas deva pa dienu. Tad sāka apvienoties un iznāca viens
Staiceles kolhozs, var teikt, ka tas bija Limbažu rajonā viens no
labākajiem kolhoziem. No sākuma jau tāpat bija grūti, bet ja mēs reiz
apvienojušies, nav ko autus mazgāt.
D.Vilne: Liels paldies godātajam kungam par jaukajiem vārdiem un
skaisto piemēru. Neviens nepastāvēja uz apvienošanos, arī Aloja neteica
nāciet pie mums, dzīvosim visi draudzīgi zem viena jumta. Tāds bija
valdības lēmums, ko īpaši ietekmēt nevarējām. No savas puses varu teikt
godīgi, ka nekaitēšu nevienam, cik tas būs no manis atkarīgs, strādāšu,
lai visiem klājas labi.
I.Brente- Mieze: Patreiz jaunie saistošie noteikumi nosaka pabalstu
veidus, starp kuriem ir arī tā saucamās pārtikas pakas. Tie ir tie
taloni, kuri tiek iedoti cilvēkiem, un viņš par noteiktu vērtību var
iegādāties pārtikas preces. Bet ir valsts noteikti pabalsti, ko nevaram
mainīt. Valsts patreiz no cilvēka līdzdalību neprasa.
A.Plūme: Runājot par valsts pabalstiem, esmu ievadījusi sarunas ar
Limbažu VSAA vadītāju Plūmanes kundzi, un viņa piekrita atbraukt uz
Staiceli un pastāstīt par valsts pabalstiem gan bērniem, gan
pensionāriem. Tas varētu būt pavasarī, kad mēs varētu rīkot vietējo
pārvaldes sapulci.
M.Taube: Zinot to pārapdzīvotību, kāda pašreiz ir Staiceles
Mūzikas un mākslas skolas telpās, gribu jautāt, kāda ir opozīcijas
deputātu vīzija Staiceles MMS attīstībai?
D.Vilne: Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Alojas MMS nupat decembrī
nosvinēja savu 15 gadu jubileju, Staiceles MMS rit ceturtais gads. Ja
Alojas MMS sākuma grūtību posmu jau izgājusi, tad Staicele vēl aug un
veidojas. Tas, ka Staicele pieņēma lēmumu, ka vieglāk vienam skolotājam
atbraukt pie 10 bērniem, kuri vēlas apgūt mūziku un zīmēšanu, nekā
bērniem braukt uz Aloju, ir atbalstāms. Un tagad viennozīmīgi ir
skaidrs, ka šīs divas upes labprātīgi nesaplūdīs, jo abām skolām
vadītājas ir izteiktas līderes cieņa un gods, ko viņas katra dara
savas skolas labā, viņas ir ļoti lielas savas skolas patriotes.
Staiceles MMS ir ieguvusi tādu pašu statusu, kā Alojas MMS atzīta
profesionālās izglītības iestāde, kurai nāk valsts finansējums un kurai
pašvaldība piepalīdz, tāpat kā Alojā. Domāju, ka pozīcijas deputāti
nelems, ka šīs skolas vienā vai otrā līmenī tiek apvienotas.
Ā.Daugule: Kā Staiceles Mūzikas un mākslas skolai attīstīties?
Mums ir vajadzīgs trešais stāvs, ko mums budžetā nogrieza.
D.Vilne: Šodien no rīta sākām cirpt Staiceles budžetu. Tas sāp
visiem, jo katrs ir lolojis savu ideju. Pašreiz mums nauda pret to, kas
bija pagājušajā gadā pēc visām cirpšanām no valsts puses, ir par 400 000
latu mazāk. Tika likvidēta Limbažu rajona padome, no kuras pašvaldības
budžetā nāca uz novadu apmēram 700 tūkstoši. Tagad šīs naudas vairs nav.
Tas ir liels cipars. Vairāk gan piešķirts no pašvaldību izlīdzināšanas
fonda, ir pieaudzis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet ar visu to kopā,
starpība ir gandrīz pusmiljons, kur arī palika daudzi skaistie sapņi.
Tagad mums jādomā par visām novada iestādēm - šajā gadā primārais ir
noturēt, lai nekas nav jāslēdz. Tām iestādēm, kas redz attīstības
skaisto sapni, šobrīd esam spiesti pateikt piedod, mums nav ko dot.
Katrs pats no jums redz, ko savās mājās būtu varējuši pirkt un gādāt vai
remontēt, ja būtu nauda. Kad nākošajā gadā ies labāk, piešķirsim naudu
skaistajā idejām. Mēs novērtējam jūsu idejas.
A.Rubenis: Mēs saprotam, ka domei nav naudas, bet cilvēkiem ir. Es 4
dienas nostrādāju Staiceles Mūzikas un mākslas skola un ievilku
elektrību, neprasot naudu. Kāpēc es to nevaru darīt, ja man ir tāda
profesija? Tāpat droši vien taps arī šis trešais stāvs.
E.Kalniņa: Mēs, vecmāmiņas, strādājām veselu nedēļu, bērni un vecāki
strādāja, bet tam jau neviens netic.
J.Treijs savā mūžā pieredzējis daudzas reformas, taču Alojas novada
veidošanā sajustā dažu cilvēku nevēlēšanās būt kopā ar Staiceli
vecākajai paaudzei nav paciešama: Es nevaru saprast, kā var bremzēt tik
labas idejas. Mūzikas un mākslas skola tika veidota direktormājā ar
nolūku, liels paldies Bakmanim par to, jo pēc tam bija tālejoši mērķi -
iztaisīt doktorātu Dienas aprūpes centrā, lai vecajiem cilvēkiem nebūtu
jākāpj pa stāvajām trepēm 2. stāvā. Esmu divu biedrību priekšsēdētājs,
un mūsu sapulce iznesa priekšlikumu par atvienošanos no Alojas novada.
J.Treijs pateicās domes priekšsēdētajai D.Vilnei par jautājumu
detalizēto skaidrojumu.
Arī A.Berga teica atzinīgus vārdus domes priekšsēdētājai par viņas
argumentēto runu, kas vieš cerības, ka mēs varēsim kaut ko paveikt, ka
rezultāts arī būs un dzīve nepievils, kā arī Karlsona kungam par
uzstāšanos nevalstisko organizāciju sanāksmē. Viņa aicināja: Ļoti
gribētu, lai jums izdodas sadarboties, ka mums vēlētājiem nav
jāpārdzīvo. Mēs gribam, lai visiem iet labi, lai izzūd tās nesaskaņas,
kuras kurina daži cilvēki. Gribētos ticēt Vilnes kundzes apgalvojumam,
ka domes rats sāk sazobēties, nevis iet pretzobē. A.Berga ierosināja: Staiceles
kultūras namā ir ansamblis Dziesmu draugi, domāju, ka budžetā
vajadzētu iekļaut atalgotu ansambļa vadītāju, jo viņiem ir divas reizes
nedēļā nodarbības, koncerti - vismaz reizi mēnesī.
D.Vilne: Paldies visiem, kas teica man labus vārdus. Roces kundze
nav aizmirsta, viņai alga ir citā kabatā, viņa ir ārštata darbinieks.
A.Bergs: Paskatījos Alojas novada sporta pasākumu plānu, domāju,
ka novadā 5 sacensības ir par maz, ierosinu izmantot Staiceles sporta
klubiņu Čempiņš - kāpēc gan te nevarētu organizēt sacensības novusā un
citās galda spēlēs?
D.Vilne: Katrā no pārvaldēm ir savs nepilnas slodzes sporta
darbinieks, kas organizē sporta pasākumus un novadā ir pilnas slodzes
sporta dzīves vadītājs - Aivars Ausekļa kungs. Skatījos plānu, man būtu
gribējies, ka mums būtu novada ziemas sporta spēles. Tādas rīkoja arī
Braslava, bet īstu vienošanos ar Ausekļa kungu man nav izdevies panākt.
Ceru, ka vasaras spēles mums būs. Alojas novusa klubam ir ļoti aktīvs
vadītājs - Atis Zariņš. Katru sporta veidu, kas novadā ir, mēs ar mazām
naudiņām atbalstām, Novusa klubam tik atmaksāta dalība Novusa
federācijā, bet tālāk to neregulējam, viņi paši rīko savus pasākumus.
Parunāšu, varbūt viņš var noorganizēt novada turnīru novusā.
V.Strokšs: Pagājuša vasarā Ungurpilī bija pludmales volejbols.
Vai tur no Staiceles arī piedalījās komandas? Kādas domas ir par
Ungurpils parku, par veco skolu?
V.Možvillo: Ungurpilī pludmales volejbola turnīrā bija ļoti daudzas
komandas arī no Staiceles, Mazsalacas, Limbažiem un Valmieras.
D.Vilne: Par Ungurpils pludmales volejbola laukumu varu teikt
sirsnīgu paldies Valdim Možvillo, jo Valdis, īpaši nelieloties,
ieguldīja pietiekami lielus pats savus un z/s Tēraudiņi naudas
līdzekļus - šis laukums tika sakārtots gan ar domes, gan Valda
līdzekļiem, par ko esam ļoti priecīgi. Ideja nāca no ungurpiliešiem.
Kopš laukuma izveidošanas brīža, no domes puses tiek algots cilvēks, kas
vasaras sezonā savāc atkritumus un visu piekopj, tai skaitā appļauj arī
Ungurpils parku. Arī šogad budžetā tas plānots.
Par skolas ēku likvidējoties Ungurpils kolhozam, šī ēka nonākusi
privātās rokās, un īpašnieks par to neliekas ne zinis. Pašvaldība jau
Koļesņikova kunga laikā sūtījusi brīdinājuma rakstus, saukusi uz domi un
runājusi, nekas nav mainījies, pašvaldībai nav tiesības tur neko darīt.
Ir pagājuši kādi 80 gadi, kad šī skola vēl bija pilnā plaukumā un tur
mācījās zem 100 bērniem.
V.Možvillo: Šī ēka ir kultūrvēsturiskais objekts, tur nevar īsti
neko darīt.
Sapulces turpinājumā vārdu lūdza Zaļo un Zemnieku Savienības un
Visu Latvijai! (opozīcijas) deputāti.


Visu vārdā Valdis Bārda sākumā minēja novadā un Staiceles pārvaldē
paveikto, pēc tam iepazīstināja ar opozīcijas deputātu priekšlikumiem
novada domes darba uzlabošanai un sakārtošanai. Sīkāk ar šo uzstāšanos
var iepazīties Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! deputātu
uzturētajā mājaslapā
www.alojasnovads.eu .
Neskatoties uz to, ka staicelieši sapulcē izteica vēlmi atdalīties no
novada, V.Bārda pauda opozīcijas deputātu viedokli par Staiceles
ieguvumiem pēc novada izveidošanas:
- iespēju piesaistīt Eiropas fondu finansējumu,
- samazināt administratīvo slogu tuvākajā nākotnē,
- iespēju plašāk sadarboties kultūras jomā,
- plašākas izglītības iegūšanas iespējas,
- daudzveidīgu sporta attīstību.
Opozīcijas līderim nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, saistībā
ar jauno izveidoto mājaslapu. V.Bārda: Par saviem līdzekļiem esam
izveidojuši mājaslapu
www.alojasnovads.eu . Mājaslapas adrese ir nopērkama prece, mēs šo
nosaukumu laicīgi rezervējām, jo gribam savas domas argumentēti parādīt,
lai cilvēki varētu iepazīties un lai arī viņi varētu savas domas,
ieteikumus un jautājumus mums adresēt diezgan operatīvi.
Mēs tikai tagad esam sākuši strādāt pie šīs lapas, centīsimies, lai
tā nevienu neaizskar, jo ne vienmēr jābūt tikai oficiālam viedoklim, var
būt arī citi viedokļi. Aicinām iedzīvotājus iesaistīties, sūtīt
informāciju, mēs publicēsim.
Sagatavoja Ieva Drone
|
|