Staicele -
Reportāžas - Valsts svētki Alojas
novadā
18.11.2009.
Dzimtene mana to par Latviju sauc!
Ir pelēka novembra diena te rīts, te vakars, šķiet, ka saule pat
neparādās. Pelēka bija diena arī pirms 91. gada, kad 1918. gada 18.
novembrī tika dibināta Latvijas valsts. Bet cilvēki, kuri stāvēja pie
Latvijas šūpuļa, bija pilni iekšējas kvēles un ticēja, ka tikko radītā
valsts būs diža un spēcīga. Kas gan pirmajā dienā bija Latvija tikai
vārds, elpa rudens vējos, ko Latvijas dibinātāji spēja sildīt ar savu
sirds siltumu. Pamazām šī ticība pārņēma visus Latvijas iedzīvotājus, un
pirmā brīvvalsts 20 gadu laikā kļuva par atpazīstamu un lepnu valsti
Eiropā. Katrs Latvijas iedzīvotājs - vai viņš strādāja laukos vai
rūpnīcā, vai bija jaunietis un mācījās skolā vai augstskolā, bija lepns
par savu piederību Latvijas valstij.
Kad 1940. gadā Latvijas augšupceļš tika lielā mērā
vardarbīgi pārtraukts, un sākās Latvijas pārbaudījumu laiks, kā sapnis
saglabājās atmiņas par skaisto Latvijas brīvvalsti un apziņa - mēs
piederam Latvijai.
Tagad, gandrīz 20 gadus, mēs atkal no jauna veidojam
Latvijas valsti. Ir skumji teikt, ka esam zaudējuši lepnumu par
piederību savai valstij. Saprotam, ka ir tik daudz cilvēku, kas
brīvprātīgi pamet Latviju, jo uzskata, ka Latvija nespēj viņiem dot to,
ko vēlējušies, šādu skaitli mēs neesam zaudējuši pat Otrā pasaules kara
beigās, kad gandrīz katrs desmitais latvietis devās prom no Dzimtenes.
Šobrīd ir maz tādu ģimeņu, kurās kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem
nebūtu prom kādā no Eiropas valstīm Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai
siltajā Itālijā. Es ļoti ceru, ka arī šie latvieši visā pasaulē
pulcēsies kopā, lai godinātu savu valsti, ka arī viņi iedegs svecīti,
uzliks uz galda sarkanbaltsarkano karogu un pieminēs Latviju, un šai
brīdī jutīsies lepni. Es ļoti ceru, ka viņi atgriezīsies. Lepnums par
Latviju ir tas, kas mūs no jauna var padarīt par Eiropā atpazīstamu
valsti.
Šī vasara ir nākusi ar pārmaiņām, un tagad Aloja,
Braslava, Brīvzemnieki un Staicele iekļaujas vienā novadā kopā esam
6240 cilvēku. Kopīgā novada veidošana nebūt nevedas viegli, taču paies
šis gads, nākošais, un mēs sapratīsim, ka nākotnē varam skatīties ar
cerībām!
Pūt, vējiņi, cik ir dūšas,
ne tik viegli masti lūst
pūt, vējiņi, kamēr pūšas,
kamēr buras ir kur pūst.
Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt
pūt vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...
/O. Vācietis/
Lai Jums priecīga Latvijas gadadiena!
Dace Vilne, Alojas novada domes priekšsēdētāja

17. novembra pievakarē ar stundas intervālu Alojas
novada četrās pārvaldēs notika Latvijas valsts 91. gadadienai veltīti
svētku pasākumi. Visus pasākumus apmeklēja un svētku uzrunu teica novada
domes priekšsēdētāja Dace Vilne. Viņai tika uzticēts novada ļaužu
Labo domu kamols, kuru iesāka tīt Staicelē no daudziem maziem
staiceliešu atnestiem Latvijai veltītiem labo domu kamoliņiem, turpināja
Alojā, tad Puikulē un visbeidzot Vilzēnos. Labo domu kamols
satinās varen liels, tas 20. decembrī, Alojas Mūzikas un mākslas skolas
15 gadu jubilejas koncertā, svinīgi tiks nodots abu Mūzikas un mākslas
skolu audzēkņiem mūsu novada īpašās piederības zīmes veidošanai.
Staicelē svinīgais pasākums iesākās ar kopīgu
valsts himnas dziedāšanu,

pēc tam uzrunu teica Alojas novada domes
priekšsēdētāja Dace Vilne.

Priekšnesumus sniedza Staiceles Mūzikas un mākslas
skolas audzēkņi,

vokālais ansamblis Dziesmu draugi (vadītāja
Dzidra Roce) izjusti dziedāja par Latvijas skaistumu un mūsu mīlestību
pret savu Dzimteni.

Novada Labo domu kamolu tina Velta Kīne,
Staiceles TLM studijas vadītāja.

Pasākumā īpašu sveicienu saņēma Alojas novada domes
priekšsēdētāja Dace Vilne un Alojas novada domes priekšsēdētājas
vietnieks Jānis Bakmanis, jo viņi tieši valsts svētku dienās svin arī
savas dzimšanas dienas.

Pirmajās rindās deputāti un staiceleiši, kuri svētku
dienā saņēma apbalvojumus par labu darbu un sakoptām sētām.

Turpinot iesākto tradīciju, Alojas novada domes
Atzinības rakstus un naudas prēmijas saņēma staicelieši, kas devuši
nozīmīgu ieguldījumu izglītībā, sabiedriskās dzīves norisēs, kultūrā,
sportā, kā arī pašvaldības attīstībā Eugenija Rudoviča (skolotāja),
Juris Krastiņš (Staiceles vidusskolas direktors), Elvis Arnavs (9.klases
skolnieks), Krišs Pinkulis (4.klases skolnieks), Jānis Bakmanis (SIA
Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs Staicele
darbinieks), Antis Bergs (pensionārs), Intars Teļšinskis (IK
Intarnams īpašnieks), Kārlis Kļaviņš (SIA Staiceles komunālais
uzņēmums valdes priekšsēdētājs), Ziedonis Pelēkais (pensionārs),
Atis Eglītis (autobusa vadītājs).
Vasaras mēnešos Staicelē un tās lauku teritorijā
notika konkurss Par sakoptāko sētu, svētku dienā tika sveikti
laureāti - daudzdzīvokļu māju grupā: 1.vieta Parka iela 1, Andersone
M., Atzinības raksts - Cepļu iela 2, Bērziņš E. Individuālās mājas
pilsētā: 1.vieta Liepu 8, Elsiņa A., Atzinības raksti - Liepu 5,
Kovisāru ģimene un Krasta 1, Bergu ģimene. Lauku sētas un individuālās
mājas pilsētas lauku teritorijā: 1.vieta Ārgaļi, Plūmaņu
ģimene, Atzinības raksti - Z/S Virši, Virša V. ģimene, Z/S
Liepkalni, Vītolas L. ģimene, Vītoli, Vītolas M. ģimene.

Pasākuma noslēgumā visi klātesošie izgaismo Latvijas
kontūru.

Alojā svinīgais pasākums iesākās ar valsts himnu
Alojas kultūras nama jauktā kora Ale izpildījumā.

Labo domu kamolu tina ilggadējā kultūras
darbiniece Skaidrīte Jenča.

Inga Neimane to nodeva domes priekšsēdētājai Dacei
Vilnei.

Lai celtu izglītības prestižu sabiedrībā un akcentētu
skolotāja profesijas nozīmīgumu Inguna Sāre, Swedbank Valmieras filiāles
vadītāja, Alojas labākajam skolotājam, šoreiz skolotājai Inatrai
Vaļickai, pasniedza bankas ikgadējo balvu portatīvo datoru. Balvas
pretendenti izvēlējās Alojas novada dome.

Ar vairākām Latvijai veltītām dziesmām alojiešus
svētkos sveica koris Ale. Diriģents Aivars Tomiņš atgādināja, ka
Latvijai izšķirošos brīžos dziesma ir tā, kas aicina kopā un dod spēku.
18. novembrī koris Ale, atsaucoties Dziesmu svētku biedrības
aicinājumam, plkst. 21.00 Alojā pie pieminekļa dziedās valsts himnu,
vienojoties ar latviešiem visā pasaulē.
Pēc dziesmotā ievada alojieši skatījās režisores
Brigitas Eglītes filmu Vienīgā fotogrāfija, kurā filmas autori
mēģina atšķetināt pazīstamās un vienīgās Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas -
Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī vēsturi, rādot
diennakti, kurā izlēmīgi vīri sarežģītos apstākļos spēja nodibināt mūsu
valsti.
Puikules nule izremontētais tautas nams svētku
pasākumā bija pulcinājis daudz Brīvzemnieku pagasta ļaužu. Pēc kopīgi
dziedātās valsts himnas,

tīt novada Labo domu kamolu tika aicināta
Zenta Damberga, aktīva Lauku sieviešu kluba Naktsvijoles
dalībniece, kura savu dzimšanas dienu svinēs 18. novembrī, un jaunās
paaudzes pārstāve Sanda.

Pēc tam klausītājus aizkustināja brīnišķīgas
Dzimtenei veltītas dziesmas tālu aiz Latvijas robežām pazīstamā Puikules
tautas nama ansambļa Kolorīts (vadītāja Inguna Rijniece)
izpildījumā. Latvijā nav lielu dabas bagātību, bet mums ir milzīgs
kultūras mantojums, un tā autori ir pati tauta, - teica Puikules tautas
nama direktore Maija Martinova, piesakot vienu no labākajiem Latvijas
deju ansambļiem - TDA Katvari (vadītāja Taisa Aruma).



Vairāk kā pusstundas garumā izdejotā latviešu deju
virkne ļauj apbrīnot ne tikai dejotāju, bet visas tautas izturību ejot
caur dažādiem laikmetiem.
Vilzēnu tautas nama vadītāja Dace Šķepaste
pastāstīja: Braslavas pagastā Latvijas Republikas proklamēšanas
gadadienai veltītajā koncertā Labvakar, Latvija! piedalījās
Vilzēnu tautas nama kolektīvi: sieviešu vokālais ansamblis Heihera,

ritma grupa Radiridirī, senioru deju kopa
Liepas, Elīza Karlsone spēlēja flautu.

Pie mums viesojās Limbažu novada vīru vokālais
ansamblis.

Labo domu kamolu tina Sabīne Saltuma, jaunākais
bērniņš mūsu pagastā, kuram dzimšanas diena sakrīt ar Latvijas dzimšanas
dienu.
Latvijas 91. gadadienai par godu notika dažādi
pasākumi skolās un bibliotēkās - izstādes, konkursi, koncerti, filmu
demostrēšana. Staiceles skolēni muzejā Pivālind uzzināja, kā
valsts svētkus svinēja pirmās brīvvalsts laikā.
Teksts - Ieva DRONE
Foto Ieva Drone, Indra Jaunzeme, Gita Buša

No vēstures kā valsts svētkus mūsu pusē svinēja pirmās brīvvalsts
laikā
Staicelē
Valsts 20 gadu jubilejas svinības Staicelē ievadīja
plkst. 8 no rīta ar zvanu skāņām Staiceles baznīcas tornī, tam sekoja
vairāki korāļi orķestra atskaņojumā.
Jau priekš plkst. 11 pie Rozēnu
pagasta nama sāka pulcēties vietējās organizācijas, skolu jaunatne,
mazpulki ar karogiem un pārējā tauta no plašas apkārtnes, kas
sagrupējusies gājienam skaistās rindās ar mūziku devās cauri krāšņi
karogotam Staiceles ciematam uz baznīcu, kur notiks svinīgais svētku
dievkalpojums. Svētrunu teica Alojas draudzes mācītājs A. Veinbergs.
Dievkalpojumam sekoja organizāciju un skolu jaunatnes parāde Staiceles
sporta laukumā. Parādi pieņēma sabiedrisko lietu ministrijas pārstāvis kapt. Mente. Parādi atklājot un orķestrim atskaņojot Latvijas tautas
lūgšanu, atskanēja 20 dobji salūtšāvieni.

Plkst. 16 līdz pēdējai
iespējai pārpildītā un krāšņi dekorētā Rozēnu pagasta nama zālē notika
pagasta padomes, valdes un revīzijas komisijas svinīga kopsēde ar
vietējo organizāciju un biedrību pārvalžu orgānu un publikas
piedalīšanos, pēc tam sapulcējušies noklausījās valsts Prezidenta
radiorunu.
Krēslai iestājoties viss Staiceles ciems atmirdzēja krāšņās
svētku ugunīs. Sevišķa drūzmēšanās notika rajonā ap Rozēnu pagasta namu,
Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ēku un tirgotāja Tomsona
veikala namu, kuri it sevišķi izcēlās ar saviem krāšņiem dekorējumiem un
skaistajiem gaismas efektiem. Krāšņi dekorēta un uguņota bija arī
vietējā papīrfabrika un pārējie nami. Neskaitot pārējo no plašas
apkārtnes saplūdušo tautu, laikam gan nebija neviena staicelieša, kas
šinī brīdī vēl atrastos savos dzīvokļos. Sajūsma bija tik liela, ka
paziņas vai draugi satiekoties asarām acīs tikai mēmi spieda viens otra
roku. Visi sapratās bez valodas.
Pēc krāšņās uguņošanas plkst. 19, svētku dalībnieki
pulcējās Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju nama zālē, kur notika
sabiedrisko lietu ministrijas pārstāvja kapt. Mentes priekšlasījums un
A. Grīna patriotiskas lugas Tēvu zeme izrāde.
Tikai žēl, ka tik plašām svinībām nepiemērotās telpas
nespēja pienācīgi uzņemt visus apmeklētājus. Tomēr, neskatoties uz
Staicelē vēl nepieredzēto ļaužu drūzmu, par godu svētku apmeklētājiem
jāteic, ka nebija dzirdams neviens neapdomāts vārds vai domu nesaskaņa,
- likās, ka katrā bija dziļi iegūlies Vadoņa norādījums: Vienota tauta,
viens mērķis un vienāds darba gājums.

Limbažu Vēstnesis, 1938. gada 25. novembrī (Nr. 47)
Materiālu sagatavoja Indra Jaunzeme, Staiceles
muzeja Pivālind direktore
Alojā
Jau no agra rīta Aloja svētku tērpā nami karogoti,
veikalu logi dekorēti ar valstsvīru ģīmetnēm, zaļumu vītnēm un nacionālo
lenšu vijām. Svētkus baznīcas tornī ievada aizsargu orķestris ar
korāļiem kapelmeistara E.Šmita vadībā, tad seko svētku dievkalpojums.
Plkst.. 11 pagasta namā sākas svinīgā sēde, kuru atklāj pagasta vecākā
biedrs K.Cēsis. Dalībniekus uzrunā pagasta valdes loceklis P.Krogzems.
Piedalās organizāciju pārstāvji, skolotāji, sabiedriskie darbinieki.
Vakarā biedrību namā notiek aizsargu rīkots slēgts
vakars. Referātu Valsts atbrīvošana un brīvības cīņu atcere
nolasa Puikules aizsargu nodaļas priekšnieks A.Vipulis. Pieminot
kritušos, orķestris atskaņo sēru korāli. Pēc tam teoloģijas kand.
Ozoliņa nolasa referātu Sieviete kā tikumības sargs.
Krēslai iestājoties, māju logos un BUB torņa logos
iedegtas sveces, bet gar ielu malām - pašdarinātas lāpas.

Limbažu Vēstnesis, 1935. gada 22. novembrī (Nr. 47)

Svinīgās sēdes dalībnieki pie pagasta valdes nama 1938.g. 18. nov
Materiālu sagatavoja Guna KRŪMIŅA, Alojas muzeja
vadītāja
|
|