Staicele - Reportāžas - Valsts svētki Alojas novadā

18.11.2009.
Dzimtene mana – to par Latviju sauc!

Ir pelēka novembra diena – te rīts, te vakars, šķiet, ka saule pat neparādās. Pelēka bija diena arī pirms 91. gada, kad 1918. gada 18. novembrī tika dibināta Latvijas valsts. Bet cilvēki, kuri stāvēja pie Latvijas šūpuļa, bija pilni iekšējas kvēles un ticēja, ka tikko radītā valsts būs diža un spēcīga. Kas gan pirmajā dienā bija Latvija – tikai vārds, elpa rudens vējos, ko Latvijas dibinātāji spēja sildīt ar savu sirds siltumu. Pamazām šī ticība pārņēma visus Latvijas iedzīvotājus, un pirmā brīvvalsts 20 gadu laikā kļuva par atpazīstamu un lepnu valsti Eiropā. Katrs Latvijas iedzīvotājs - vai viņš strādāja laukos vai rūpnīcā, vai bija jaunietis un mācījās skolā vai augstskolā, bija lepns par savu piederību Latvijas valstij.

Kad 1940. gadā Latvijas augšupceļš tika lielā mērā vardarbīgi pārtraukts, un sākās Latvijas pārbaudījumu laiks, kā sapnis saglabājās atmiņas par skaisto Latvijas brīvvalsti un apziņa - mēs piederam Latvijai.

Tagad, gandrīz 20 gadus, mēs atkal no jauna veidojam Latvijas valsti. Ir skumji teikt, ka esam zaudējuši lepnumu par piederību savai valstij. Saprotam, ka ir tik daudz cilvēku, kas brīvprātīgi pamet Latviju, jo uzskata, ka Latvija nespēj viņiem dot to, ko vēlējušies, šādu skaitli mēs neesam zaudējuši pat Otrā pasaules kara beigās, kad gandrīz katrs desmitais latvietis devās prom no Dzimtenes. Šobrīd ir maz tādu ģimeņu, kurās kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem nebūtu prom kādā no Eiropas valstīm – Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai siltajā Itālijā. Es ļoti ceru, ka arī šie latvieši visā pasaulē pulcēsies kopā, lai godinātu savu valsti, ka arī viņi iedegs svecīti, uzliks uz galda sarkanbaltsarkano karogu un pieminēs Latviju, un šai brīdī jutīsies lepni. Es ļoti ceru, ka viņi atgriezīsies. Lepnums par Latviju ir tas, kas mūs no jauna var padarīt par Eiropā atpazīstamu valsti.

Šī vasara ir nākusi ar pārmaiņām, un tagad Aloja, Braslava, Brīvzemnieki un Staicele iekļaujas vienā novadā – kopā esam 6240 cilvēku. Kopīgā novada veidošana nebūt nevedas viegli, taču paies šis gads, nākošais, un mēs sapratīsim, ka nākotnē varam skatīties ar cerībām!

Pūt, vējiņi, cik ir dūšas,
ne tik viegli masti lūst
pūt, vējiņi, kamēr pūšas,
kamēr buras ir kur pūst.

Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt –
pūt vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...

/O. Vācietis/

Lai Jums priecīga Latvijas gadadiena!

Dace Vilne, Alojas novada domes priekšsēdētāja



17. novembra pievakarē ar stundas intervālu Alojas novada četrās pārvaldēs notika Latvijas valsts 91. gadadienai veltīti svētku pasākumi. Visus pasākumus apmeklēja un svētku uzrunu teica novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne. Viņai tika uzticēts novada ļaužu Labo domu kamols, kuru iesāka tīt Staicelē no daudziem maziem staiceliešu atnestiem Latvijai veltītiem labo domu kamoliņiem, turpināja Alojā, tad Puikulē un visbeidzot – Vilzēnos. Labo domu kamols satinās varen liels, tas 20. decembrī, Alojas Mūzikas un mākslas skolas 15 gadu jubilejas koncertā, svinīgi tiks nodots abu Mūzikas un mākslas skolu audzēkņiem mūsu novada īpašās piederības zīmes veidošanai.

Staicelē svinīgais pasākums iesākās ar kopīgu valsts himnas dziedāšanu,


pēc tam uzrunu teica Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne.


Priekšnesumus sniedza Staiceles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi,


vokālais ansamblis Dziesmu draugi (vadītāja Dzidra Roce) izjusti dziedāja par Latvijas skaistumu un mūsu mīlestību pret savu Dzimteni.


Novada Labo domu kamolu tina Velta Kīne, Staiceles TLM studijas vadītāja.


Pasākumā īpašu sveicienu saņēma Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne un Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Bakmanis, jo viņi tieši valsts svētku dienās svin arī savas dzimšanas dienas.


Pirmajās rindās deputāti un staiceleiši, kuri svētku dienā saņēma apbalvojumus par labu darbu un sakoptām sētām.

Turpinot iesākto tradīciju, Alojas novada domes Atzinības rakstus un naudas prēmijas saņēma staicelieši, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu izglītībā, sabiedriskās dzīves norisēs, kultūrā, sportā, kā arī pašvaldības attīstībā – Eugenija Rudoviča (skolotāja), Juris Krastiņš (Staiceles vidusskolas direktors), Elvis Arnavs (9.klases skolnieks), Krišs Pinkulis (4.klases skolnieks), Jānis Bakmanis (SIA Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs Staicele darbinieks), Antis Bergs (pensionārs), Intars Teļšinskis (IK Intarnams īpašnieks), Kārlis Kļaviņš (SIA Staiceles komunālais uzņēmums valdes priekšsēdētājs), Ziedonis Pelēkais (pensionārs), Atis Eglītis (autobusa vadītājs).

Vasaras mēnešos Staicelē un tās lauku teritorijā notika konkurss Par sakoptāko sētu, svētku dienā tika sveikti laureāti - daudzdzīvokļu māju grupā: 1.vieta – Parka iela 1, Andersone M., Atzinības raksts - Cepļu iela 2, Bērziņš E. Individuālās mājas pilsētā: 1.vieta – Liepu 8, Elsiņa A., Atzinības raksti - Liepu 5, Kovisāru ģimene un Krasta 1, Bergu ģimene. Lauku sētas un individuālās mājas pilsētas lauku teritorijā: 1.vieta – Ārgaļi, Plūmaņu ģimene, Atzinības raksti - Z/S Virši, Virša V. ģimene, Z/S Liepkalni, Vītolas L. ģimene, Vītoli, Vītolas M. ģimene.


Pasākuma noslēgumā visi klātesošie izgaismo Latvijas kontūru.


Alojā svinīgais pasākums iesākās ar valsts himnu Alojas kultūras nama jauktā kora Ale izpildījumā.


Labo domu kamolu tina ilggadējā kultūras darbiniece Skaidrīte Jenča.


Inga Neimane to nodeva domes priekšsēdētājai Dacei Vilnei.


Lai celtu izglītības prestižu sabiedrībā un akcentētu skolotāja profesijas nozīmīgumu Inguna Sāre, Swedbank Valmieras filiāles vadītāja, Alojas labākajam skolotājam, šoreiz skolotājai Inatrai Vaļickai, pasniedza bankas ikgadējo balvu – portatīvo datoru. Balvas pretendenti izvēlējās Alojas novada dome.


Ar vairākām Latvijai veltītām dziesmām alojiešus svētkos sveica koris Ale. Diriģents Aivars Tomiņš atgādināja, ka Latvijai izšķirošos brīžos dziesma ir tā, kas aicina kopā un dod spēku. 18. novembrī koris Ale, atsaucoties Dziesmu svētku biedrības aicinājumam, plkst. 21.00 Alojā pie pieminekļa dziedās valsts himnu, vienojoties ar latviešiem visā pasaulē.

Pēc dziesmotā ievada alojieši skatījās režisores Brigitas Eglītes filmu Vienīgā fotogrāfija, kurā filmas autori mēģina atšķetināt pazīstamās un vienīgās Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas - Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī vēsturi, rādot diennakti, kurā izlēmīgi vīri sarežģītos apstākļos spēja nodibināt mūsu valsti.

Puikules nule izremontētais tautas nams svētku pasākumā bija pulcinājis daudz Brīvzemnieku pagasta ļaužu. Pēc kopīgi dziedātās valsts himnas,


tīt novada Labo domu kamolu tika aicināta Zenta Damberga, aktīva Lauku sieviešu kluba Naktsvijoles dalībniece, kura savu dzimšanas dienu svinēs 18. novembrī, un jaunās paaudzes pārstāve Sanda.


Pēc tam klausītājus aizkustināja brīnišķīgas Dzimtenei veltītas dziesmas tālu aiz Latvijas robežām pazīstamā Puikules tautas nama ansambļa Kolorīts (vadītāja Inguna Rijniece) izpildījumā. „Latvijā nav lielu dabas bagātību, bet mums ir milzīgs kultūras mantojums, un tā autori ir pati tauta,” - teica Puikules tautas nama direktore Maija Martinova, piesakot vienu no labākajiem Latvijas deju ansambļiem - TDA Katvari (vadītāja Taisa Aruma).


Vairāk kā pusstundas garumā izdejotā latviešu deju virkne ļauj apbrīnot ne tikai dejotāju, bet visas tautas izturību ejot caur dažādiem laikmetiem.

Vilzēnu tautas nama vadītāja Dace Šķepaste pastāstīja: „Braslavas pagastā Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā koncertā Labvakar, Latvija! piedalījās Vilzēnu tautas nama kolektīvi: sieviešu vokālais ansamblis Heihera,


ritma grupa Radiridirī, senioru deju kopa Liepas, Elīza Karlsone spēlēja flautu.


Pie mums viesojās Limbažu novada vīru vokālais ansamblis.


Labo domu kamolu tina Sabīne Saltuma, jaunākais bērniņš mūsu pagastā, kuram dzimšanas diena sakrīt ar Latvijas dzimšanas dienu.”

Latvijas 91. gadadienai par godu notika dažādi pasākumi skolās un bibliotēkās - izstādes, konkursi, koncerti, filmu demostrēšana. Staiceles skolēni muzejā Pivālind uzzināja, kā valsts svētkus svinēja pirmās brīvvalsts laikā.

Teksts - Ieva DRONE
Foto – Ieva Drone, Indra Jaunzeme, Gita Buša



No vēstures – kā valsts svētkus mūsu pusē svinēja pirmās brīvvalsts laikā

Staicelē

Valsts 20 gadu jubilejas svinības Staicelē ievadīja plkst. 8 no rīta ar zvanu skāņām Staiceles baznīcas tornī, tam sekoja vairāki korāļi orķestra atskaņojumā.

Jau priekš plkst. 11 pie Rozēnu pagasta nama sāka pulcēties vietējās organizācijas, skolu jaunatne, mazpulki ar karogiem un pārējā tauta no plašas apkārtnes, kas sagrupējusies gājienam skaistās rindās ar mūziku devās cauri krāšņi karogotam Staiceles ciematam uz baznīcu, kur notiks svinīgais svētku dievkalpojums. Svētrunu teica Alojas draudzes mācītājs A. Veinbergs.

Dievkalpojumam sekoja organizāciju un skolu jaunatnes parāde Staiceles sporta laukumā. Parādi pieņēma sabiedrisko lietu ministrijas pārstāvis kapt. Mente. Parādi atklājot un orķestrim atskaņojot Latvijas tautas lūgšanu, atskanēja 20 dobji salūtšāvieni.


Plkst. 16 līdz pēdējai iespējai pārpildītā un krāšņi dekorētā Rozēnu pagasta nama zālē notika pagasta padomes, valdes un revīzijas komisijas svinīga kopsēde ar vietējo organizāciju un biedrību pārvalžu orgānu un publikas piedalīšanos, pēc tam sapulcējušies noklausījās valsts Prezidenta radiorunu.

Krēslai iestājoties viss Staiceles ciems atmirdzēja krāšņās svētku ugunīs. Sevišķa drūzmēšanās notika rajonā ap Rozēnu pagasta namu, Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ēku un tirgotāja Tomsona veikala namu, kuri it sevišķi izcēlās ar saviem krāšņiem dekorējumiem un skaistajiem gaismas efektiem. Krāšņi dekorēta un uguņota bija arī vietējā papīrfabrika un pārējie nami. Neskaitot pārējo no plašas apkārtnes saplūdušo tautu, laikam gan nebija neviena staicelieša, kas šinī brīdī vēl atrastos savos dzīvokļos. Sajūsma bija tik liela, ka paziņas vai draugi satiekoties asarām acīs tikai mēmi spieda viens otra roku. Visi sapratās bez valodas.

Pēc krāšņās uguņošanas plkst. 19, svētku dalībnieki pulcējās Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju nama zālē, kur notika sabiedrisko lietu ministrijas pārstāvja kapt. Mentes priekšlasījums un A. Grīna patriotiskas lugas Tēvu zeme izrāde.

Tikai žēl, ka tik plašām svinībām nepiemērotās telpas nespēja pienācīgi uzņemt visus apmeklētājus. Tomēr, neskatoties uz Staicelē vēl nepieredzēto ļaužu drūzmu, par godu svētku apmeklētājiem jāteic, ka nebija dzirdams neviens neapdomāts vārds vai domu nesaskaņa, - likās, ka katrā bija dziļi iegūlies Vadoņa norādījums: „Vienota tauta, viens mērķis un vienāds darba gājums.”

Limbažu Vēstnesis, 1938. gada 25. novembrī (Nr. 47)
Materiālu sagatavoja Indra Jaunzeme, Staiceles muzeja Pivālind direktore

Alojā

Jau no agra rīta Aloja svētku tērpā – nami karogoti, veikalu logi dekorēti ar valstsvīru ģīmetnēm, zaļumu vītnēm un nacionālo lenšu vijām. Svētkus baznīcas tornī ievada aizsargu orķestris ar korāļiem kapelmeistara E.Šmita vadībā, tad seko svētku dievkalpojums. Plkst.. 11 pagasta namā sākas svinīgā sēde, kuru atklāj pagasta vecākā biedrs K.Cēsis. Dalībniekus uzrunā pagasta valdes loceklis P.Krogzems. Piedalās organizāciju pārstāvji, skolotāji, sabiedriskie darbinieki.

Vakarā biedrību namā notiek aizsargu rīkots slēgts vakars. Referātu Valsts atbrīvošana un brīvības cīņu atcere nolasa Puikules aizsargu nodaļas priekšnieks A.Vipulis. Pieminot kritušos, orķestris atskaņo sēru korāli. Pēc tam teoloģijas kand. Ozoliņa nolasa referātu Sieviete kā tikumības sargs.

Krēslai iestājoties, māju logos un BUB torņa logos iedegtas sveces, bet gar ielu malām - pašdarinātas lāpas.


Limbažu Vēstnesis, 1935. gada 22. novembrī (Nr. 47)


Svinīgās sēdes dalībnieki pie pagasta valdes nama 1938.g. 18. nov

Materiālu sagatavoja Guna KRŪMIŅA, Alojas muzeja vadītāja