2009. gada 11. novembris Staicelē bija notikumiem bagāts – Mūzikas un mākslas skolā ar bērniem strādāja mākslinieks Jānis Anmanis, pievakarē vidusskolas kolektīvs aicināja doties pa Gaismas ceļu līdz Salacai, kur pieminējām Latvijas valsts aizstāvjus, un vakarā labdarības koncertā Dvēseles pulss mākslinieki no Rīgas kopā ar Staiceles bērniem – MMS un Krustpunkti audzēkņiem, ar dziesmām un dejām aicināja atvērties sirsnībai, mīlestībai un dāsnumam.

Un tagad par notikumiem pēc kārtas.

Staiceles Mūzikas un mākslas skolā Vizuāli plastiskās mākslas audzēkņi piedalījās profesora, gleznotāja, ilggadējā tēlotājas mākslas pedagoga, dzejnieka, komponista, grāmatu ilustratora un Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas dibinātāja Jāņa Anmaņa vadītajā meistarklasē.

Mākslinieks deva fantāziju rosinošus uzdevumus, palīdzēja ar padomiem darbu tapšanas procesā, arvien atgādinādams – zīmējiet ne tā kā dzīvē.

Visi pāris stundu laikā tapušie darbi saņēma ļoti atzinīgus novērtējumus.

Rezumējot šīs dienas darbošanos, mākslinieks Jānis Anmanis teica: „Pārliecinos, ka Latvijā ir talanti, un man ir patīkami, jo Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija aizsākās Salacgrīvā ar tādiem pašiem maziem bērniem, un tagad mēs esam slaveni visā pasaulē.

Staiceles bērniem ir brīnišķīga nākotne, viņu darbos ir optimisms, prieks, fantāzija un krāsas – Latvija vēl nav beigusies, vismaz bērnu mākslā... Zēni, meitenes, lieli un mazi – visiem ir iekšā tā īpašā dzirkstelīte, un mūsu uzdevums to saglabāt, lai nenodziest.

Esmu ļoti priecīgs par šo meistarklasi jeb izbraukuma sesiju, domāju, ka mūsu sadarbība turpināsies. Man ir Latvijas jauno talantu atbalsta fonds - mēģināsim palīdzēt viens otram.

Esmu sajūsmā par šo skolu, tā ir bērnu mākslas pils – tas, kas šeit tiek darīts bērniem, ir lieliski. Varu apsveikt ar tādiem labiem panākumiem, un arī ar to, ka jaunā paaudze veidojas ļoti optimistiska, vitāla, viņu darbos redzams humors, kas drusciņ vajadzīgs latviešu tautai. Lai attīstās! Lūgsim Dievu, lai neviens netraucē – ja nevar palīdzēt, tad lai vismaz netraucē.”

Lāčplēša dienai veltītais piemiņas pasākums iesākas pilsētas centrā, lāpas vidusskolēnu rokās.

Gaismas ceļš vieno staiceliešu paaudzes.

„Kopš 1919. gada, kad liktenīgajās dienās mūsu senči pret lielu pārspēku apbrīnojami prata nosargāt tikko dibināto valsti, ir pagājuši 90 gadi. Šajos 90 gados valsts mainījusies un izaugusi par tādu, kādu to redzam šobrīd - starp tautu un varu ir plaisa, katram jāatrod sava vieta un jādomā - ko varam ne tikai ņemt, bet arī dot savai valstij šajā laikā,” – svētku uzrunā aicināja vidusskolas direktors Juris Krastiņš.

Es nāku no mazas tautas, ko pasaulē ciena uz zin...


Kopīgo Gaismas sveicienu brīvības cīnītājiem savos viļņos šūpos Salaca.(A. Timermanes foto).

„Šovakar sveču liesmiņas vēstī, ka varoņi nav aizmirsti, un šīs uguntiņas iedegtas par Latvijas valsts rītdienu,” – teica Staiceles pilsētas pārvaldes vadītāja Ausma Plūme. Viņa aicināja domāt labas domas par mūsu valsti, novadu un pilsētu.

Šajā dienā iesākto labo domu pavedienu pirmajā dziesmā turpināja Jānis Paukštello – šķiet, tā īpaši, jo vārdi mūs aizkustināja, pēkšņi atverot dvēselēs kādu senu stīgu, ko ikdienā bijām piemirsuši – pasauli veido mūsu domas, un pašreiz visvairāk pietrūkst tieši mīlestības un labestības pilnās.

„No baltu cilts palikušas tikai divas tautas – lietuvieši un latvieši.
Mēs esam stipri, jo esam izdzīvojuši, esam balti.
Lai mums visiem grūti iet, bet labi iznāk!” - neatlaidīgi turpināja mākslinieks.

Top Tap Company dejotājus sagaidījām ar aplausiem, jo pazīstam no šīs vasaras nometnes Staicelē. Ar vieglu soli viņi izdejoja dažādus ritmus, bet par ieguldīto darbu zina tikai paši un viņu lieliskais skolotājs Māris Pūris.

Dejoja Māris Pūris un Iveta Ģērmane.

Koncertā uzstājās un lielus aplausus par savu sniegumu izpelnījās arī Staiceles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi:

Diāna Ščerbakova un

Kristiāna Vanaga.

Staiceles Vecmāmiņu aerobikas dāmas publiku tik ļoti iepriecināja ar jauno pingvīnu deju, ka to nācās dejot divas reizes.

Šodien Mūzikas un mākslas skolā zīmēto darbu izsoli sev raksturīgajā manierē ar humora pieskaņu vadīja mākslinieks Jānis Anmanis.

Pirmais darbs: mīlas pārītis – divi nelieli stārķi, kuri it kā dejo, it kā... tika pārdots par 8 latiem, to ieguva kungs no Sanfrancisko - Jānis Bakmanis.

Otrais darbs - putniņš uz vectētiņa galvas - tika izsolīt par 5 latiem. To ieguva kungs no Ņujorkas - Gundars Karlsons.

Abiem kungiem Jāņa Anmaņa un Staiceles Mūzikas un mākslas skolas pateicība par atbalstu kultūrai, kuru valsts šobrīd atstājusi galējā vietā...

Jānis Anmanis dziedāja dziesmu Tev, dejojot tango kopā ar Ivetu Ģērmani.

Koncerta noslēgumā dejoja interešu izglītības centra Krustpunkti sporta deju pulciņa dalībnieki – Linda Štelce un Edgars Tenisons.

Māris Pūris: „Man ir milzīgs prieks, ka jūs atsaucāties manai idejai un Ārija Bakmane teica – atzīmējam svētkus, brauciet šurp, taisām koncertu. Ja reiz valsts mums nevar palīdzēt, tad palīdzēsim paši sev!

Bērni Rīgā var spēlēt tenisu, dejot sporta dejas, mācīties mūzikas skolā, bet Staiceles bērniem - ja nolikvidēs mūzikas un mākslas skolu - būs trūcīga interešu izglītības ieguves izvēle. Tāpēc mēs nolēmām, ka vajadzētu rīkot labdarības koncertu, kurā vāksim ziedojumus skolai. Nav svarīga savāktā summa, bet tas, ka jūs paši atbalstījāt šo ideju un saprotat, ka pašu spēkiem varat izdarīt ļoti daudz.

Rīga ir valsts galvaspilsēta, Aloja ir novada galvaspilsēta, - kāpēc Staicele nevarētu būt novada kultūras un izglītības galvaspilsēta? Lai jūs varētu spēlēt pirmo vijoli savā novadā kultūras un izglītības dzīvē, mūsu mazā kolektīva dejotāja Eva Putniņa ar saviem vecākiem dāvina jums pirmo vijoli!”

Paldies Rīgas māksliniekiem teica Ārija Daugule, labajā pusē Ārija Bakmane, MMS direktore, ar dāvanā saņemto vijoli.

Kur ir tā vieta, kur cilvēki tiekas un laimīgi dzīvo arvien? – Gaita Lazdāna dziesmu dziedāja sapņotājs Jānis Paukštello, bet klausītājos dzima doma – te, tai jābūt te, kur mēs dzīvojam!

Kā apliecinājumu tam Jānis Paukštello citēja tēlnieku Kārli Zāli, kurš 1939. gadā īsi pirms kara saviem studentiem teica: „Jūs ticat uz labākiem laikiem? Labāku laiku nebūs, labākais laiks ir tas, kurā jūs dzīvojat. Tagad cīnās nauda un vara. Bet vēl ir darbs. Un kas uzvarēs – nauda vai darbs? Darbs uzvarēs, tāpēc, ka nauda un zelts nav nekas, un darbs ir viss. Un mēs esam tauta, kas mīl darbu, kam ir augsta darba kultūra, kas ir izkopuši savu darbu, un to no mūsu gēna neviens nekad nevar izdzēst. Mēs esam krietna, čakla un strādīga tauta.”

Koncerta klausītāju vārdā sirsnīgs PALDIES un Aplausi! Aplausi! Aplausi! visiem māksliniekiem par ilgi neizjustu mīlestības un sirsnīguma pieskārienu dvēselei.

Ieva Drone

P.S.
MMS direktores vietniece Ārija Daugule pastāstīja: „Koncertā tika saziedoti Ls 103,- (tai skaitā arī Ls 5,- un Ls 8,- par bērnu zīmējumu "izsoli", ko vadīja Jānis Anmanis). Šī saziedotā nauda paliks mūsu skolai kāda mūzikas instrumenta iegādei, bet mēs nedomājām par to, cik daudz savāksim, jo koncerts bija dāvinājums dvēselei! Kas var būt skaistāks, kā dāvināt cilvēkiem prieku, nedaudz attīrot dvēseles?”