Jau 2007. gada sākumā „Eiropas savienības projektu vadītāju apvienība” izstrādāja koncepciju pārrobežu sadarbības programmai: Latvija – Igaunija, projekta nosaukums „Civilās aizsardzības kultūrvēsturisko objektu saglabāšana un aktualizēšana”. Kā tiešā mērķa grupa jeb labuma ņēmēji paredzēti: pašvaldības, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un iedzīvotāji (bērni, jaunieši, ģimenes).

Projekta mērķis - atjaunot kultūrvēsturiskas nozīmes ugunsdzēsēju celtnes un popularizēt to kultūrvēsturisko vērtību un ugunsdzēsēju darbu šodien, aktualizēt skolu jaunatnes izglītošanas nozīmi drošības jautājumos u.c.

2008. gadā šis projekts tika iesniegts, bet ilgu laiku skaidrības par akceptēšanu un realizēšanu nebija. Iemesls varētu būt - krīzes situācija mūsu valstī un pasaulē.

Projekta galvenais realizētājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (Latvijas Ugunsdzēsības muzejs), kā projekta partneri izvēlēti Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Ainažu pilsētas pašvaldība, Staiceles pilsētas pašvaldība un Hēdemēstes pašvaldība. Diemžēl apstiprinājums nācis ļoti ilgi un stipri par vēlu, jo projekta Staiceles daļas realizēšana jāpārņem Alojas novadam, bet Ainažu daļa – Salacgrīvas novadam.

Projekta kopējais finansējums ir 296’189 eiro, Staiceles daļa ir 20’788 eiro, no kuriem 85% sedz Eiropas Savienība, t.i. 17669,80 eiro, bet 3118,20 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums. Kaimiņu novada – Ainažu daļa ir 41’069 eiro, no kuriem pašvaldības finansējums ir 6160,30 eiro. Projekts jārealizē 6 mēnešu laikā, bet vēl pēc 4 mēnešiem tiek atmaksāts paredzētais finansējums no Eiropas Savienības.

Šajā laikā tiks veidotas jaunas ekspozīcijas Rīgas ugunsdzēsības, Ainažu ugunsdzēsības un Staiceles muzejos (jauns muzejs netiks veidots, kā tas izskanējis laikraksta „Auseklis” forumā, jo jaunu muzeju izveidot nav tik vienkārši un tas nav arī nepieciešams - muzeja viena no galvenajām funkcijām ir dažādu ekspozīciju un izstāžu veidošana), jo lielākā finansējuma daļa paredzēta kvalitatīvu ekspozīciju iekārtošanai. Projekta rezultātā izveidotās mobilās ceļojošās izstādes par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību darbību, par ugunsdrošības jautājumu aktualitāti visos laikos, arī mūsdienās tiks rādītas skolās speciāli organizētu ugunsdrošības kampaņu laikā, kad ar skolēniem tiksies profesionāli ugunsdzēsēji. Staiceles muzejā tiks izveidota ekspozīcija un mobilā izstāde par Staiceles BUB vēsturi, to parādīšanai projektā paredzēti līdzekļi trīs vitrīnu, multimediju projektora, interaktīvās tāfeles un datora iegādei. Projektā vēl paredzēti līdzekļi publikācijām presē, kā arī brošūras ar pētījumu rezultātu apkopojumu izdošanai.

Kāpēc VUGD par partneriem izvēlējās tieši Staiceli un Ainažus? Tāpēc, ka šajās apdzīvotajās vietās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību aktivitātes bijušas sevišķi rosīgas.

Jau 19.gs. beigās Latvijas teritorijā tika izveidotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes, kuru biedri sabiedrībā iemantoja augstu stāvokli tāpēc, ka strādāja labu darbu un ziedojas sabiedrības labā. Šodien gan biedrību ēkas, gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību kultūrvēsturiskā nozīme netiek pienācīgi popularizēta un novērtēta. Tādēļ būtu jāaktualizē brīvprātīgo ugunsdzēsēju vēsture, apskatot katram vēstures posmam raksturīgās iezīmes, un skaidrojot biedrību nozīmi latviešu sabiedrības veidošanās procesos. Šis laiks ir jo īpaši nozīmīgs ar to, ka lielākā daļa biedrību šajā gadā svin apaļas jubilejas – 135 un 140 to pastāvēšanas gadus.

Arī Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai 2008. gadā apritētu 95 gadu jubileja - 1913. gada 15. septembris ir Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas diena.

1931. gadā Staiceles BUB iestājās Latvijas Ugunsdzēsēju Savienībā.

Biedrībai bija savs priekšnieks, grāmatvedis un sekretārs. Biedrība sastāvēja no biedriem, biedriem veicinātājiem un goda biedriem.

Biedrības sastāvdaļa bija arī Dāmu komiteja, ...

... viņu rīkotās Balto puķu dienas atceras vēl šodien.

Ugunsdzēsēji katru gadu maksāja biedru naudas, par ko pretī saņēma dažādus atvieglojumus veselības apdrošināšanai un ievērojamas atlaides kultūras pasākumu apmeklēšanai.

Biedrībai bija savi statūti, bija izstrādāti Staiceles BUB bēru un palīdzības kases noteikumi. Visas Rozēnu pagasta saimniecības bija sadalīts iecirkņos, atzīmētas tuvākās ūdens ņemšanas vietas.

Ugunsdzēsības inventāru: mašīnas, moto šļirces un citus piederumus ugunsdzēsēji iegādājās paši, vācot ziedojumus, rīkojot dažādus pasākumus, pēc kuriem, atskaitot attaisnotos izdevumus, skaidrais naudas atlikums palika inventāra iegādei un telpu uzturēšanai. Tika rīkoti saviesīgi pasākumi, zaļumballes, teātru izrādes (gan brīvdabas, gan telpās - biedrības namā), biedrības vakari, bet pats populārākais pasākums, ko biedrība rīkoja rudenī, kad raža novākta un darbi laukos apdarīti, bija Bazārs. Jau mēnesi pirms Bazāra rīkošanas biedrības biedri un Dāmu komitejas aktīvākās biedres, ar apstiprinātām ziedojumu vākšanas listēm devās pa iecirkņu lauku sētām vākt ziedojumus. Ziedojumi bija dažādi: gan nauda, gan sadzīvē derīgas lietas, bet visvairāk tomēr produkti no rudens ražas - graudi, āboli, ķirbji, sīpoli, kāposti, pupas un gurķi, bija arī vistas, gailis un pat sivēns. To visu varēja iegādāties Bazāra dienā, kad notika tirgošanās, izsoles, loterijas un atrakcijas. Bet skaidro naudas atlikumu noguldīja ugunsdzēsības mašīnas iegādei.

Arī jaukais Staiceles parks ir Staiceles BUB veikums.

To ierīkoja talku veidā, valdības piešķirtie līdzekļi atļāva uzcelt un iekārtot parkā paviljonu ar restorānu, skatuvi un zāli. Biedrības sievietes izšuva skatuves aizkarus un veidoja noformējumu pasākumiem, darbos tika iesaistīti arī bērni. Par to liecina ļoti retas fotogrāfijas no Staiceles ugunsdzēsības pirmsākumiem, ko vairākos sūtījumos atsūtījis kādreizējā BUB priekšnieka Kārļa Gaigaļa un Martas Gaigales dēls Leo Gaigals, kurš dzīvo Austrālijā Balacslavas pilsētā.

Viņa sūtījumā ir arī mātes Martas Gaigales izšūtais rokdarbs - biedrības emblēma.

Par to muzejs saka lielu paldies staicelietei - muzeja atbalstītājai Edītei Kalniņai, kura kontaktējas ar Leo Gaigalu, jo tieši pateicoties viņas laipnībai šie vēstures liecinieki nonāk muzejā.

Tajā laikā cilvēki bija ļoti aktīvi, nevaicāja, kas man par to būs, bet visu darīja kopīgās lietas labā. Lūk, izraksts no Ziedojumu listes (Avots: muzeja materiāli):

Staiceles BUB cieši apņēmusies iegādāties ar visu līdzcilvēku atbalstu ugunsdzēsēju auto, kādam nolūkam no iepriekšējiem bazāriem un atsevišķiem ziedojumiem jau noguldīti lati. Lai rastu pārējos līdzekļus, biedrība nolēmusi 1935. gada 22. septembrī rīkot bazāru, un tādēļ griežos pie jums, Rozēnu pagasta un apkārtnes iedzīvotājiem, atbalstīt šo cēlo mērķi, kā valsts interešu un savas mantas aizsardzības labā, tāpat aiz cilvēku līdzjūtības pret sava līdzcilvēka labklājību. Biedrība cer, ka ziedojumu vācējiem, iegriežoties pie jums nebūs tukšām rokām projām jāiet, bet katrs ziedos ko un cik spēs, jo tikai visiem kopīgi sadarbojoties iespējams sasniegt mērķi.

Un kopīgi sadarbojoties viņi sasniedza augstus mērķus, viņu rosīgā darbība tika atzīta visā Latvijā. Par to liecina muzeja krājuma materiāli: apsveikumi, biedrības sarakstes ar citām ugunsdzēsēju biedrībām, protokoli, ugunsgrēku dzēšanas akti un Bazāra lietas, ko muzejam nodeva ilggadējais Staiceles ugunsdzēsēju posteņa priekšnieks Agris Rubenis. Vienu no tradīcijām – Bazāru, ar Ainas Bergas kundzes gādību ir izdevies atdzīvināt. Arī šajā gadā iecerēts rīkot gadskārtējo Mārtiņdienas Bazāru, kurā laipni aicināti tirgotāji un pircēji. Bet ziedot kādu lietu, kuru paši vairs nelietojat, bet cietiem tā vēl varētu noderēt, Jūs varat jau tagad, nodot muzejā, lai Mārtiņdienas pasākumā saņemtu tie, kam tā būtu vairāk nepieciešama.

Staiceles BUB savas darbības laikā ir paveikusi daudzas labas lietas Staiceles un iedzīvotāju labā. Varbūt arī mums pienācis laiks nemeklēt „uti otra kažokā”, bet vispirms vairāk skatīties uz sevi un atcerēties BUB devīzi: „Viens par visiem, visi par vienu!” un, kopīgi darbojoties, paveikt ko labu, derīgu un interesantu.

Muzeja direktore – Indra Jaunzeme
Fotogrāfijas no Staiceles lībiešu muzeja „Pivālind” krājuma (Leo Gaigaļa dāvinājums)