Staicele -
Reportāžas - Aija Vālodze
15.09.2009.
Mūsu viešņa tulkotāja Aija Vālodze
Klāt septembris - Dzejas un Valodu dienu laiks.

Staiceles pilsētas bibliotēkā 15. septembrī tikšanās
ar tulkotāju un prozaiķi Aiju Vālodzi, pazīstamās rakstnieces Regīnas
Ezeras meitu.

Tā kā skolēniem literatūrā jāiepazīstas ar diviem
R.Ezeras darbiem - Cilvēkam vajag suni un esejām Zvaigžņu lietus,
klausītāju pulkā arī skolotāja Antra Rudzīte ar vidusskolas audzēkņiem.
Un viešņa, atzinusi, ka žurnālisti intervijās bieži uzdod jautājumus par
mammu, arī šoreiz savu stāstījumu sāka ar rakstnieces dzīves līkločiem,
ar interesantiem faktiem no viņas biogrāfijas, kas nav grāmatās par
Regīnas Ezeras vecākiem, kāpēc viņa izvēlējās dzīvot lauku mājās, kā
sāka rakstīt, kā palīdzēja vīram tulkot krievu rakstnieka Bondareva
darbus, kāpēc izšķīrās, kāpēc nodega māja, un kā tā tika atkal uzcelta
no jauna. Atbildot uz skolotājas Antras jautājumu, Aija stāstīja par
R.Ezeras mīlestības vēstulēm Gunāram Priedem, kāpēc tās varēja rasties
un kā šī platoniskā mīlestība atstājusi sekas literatūrā romāna Aka
un filmas Ezera sonāte izpausmē. Vienlaikus tā bija arī vēstures
stunda - iepazīšanās ar padomju laika inteliģences dzīvi.
Skolotāja Antra pastāstīja, ka Limbažu rajona
skolotāji pirms pāris gadiem ciemojušies Regīnas Ezeras mājās Brieži,
kas atrodas ļoti skaistā vietā Ķeguma novadā. Šīs mājas par rakstnieces
memoriālo muzeju izveidojusi un kopj meita Aija, viņa ar interesantu
stāstījumu sagaida apmeklētājus, tāpēc tur ir vērts aizbraukt.

Pati Aija, ieguvusi žurnālistes izglītību, šajā
profesijā nostrādājusi tikai trīs mēnešus, sākusi rakstīt stāstus, bet
tad pievērsusies daiļliteratūras tulkošanai no angļu valodas. Viņa tulko
arī bērnu grāmatas, ceļvežus, daudz interesanta uzzinājusi strādājot pie
albūma Pasaules skaistākās pilsētas tulkošanas.

Aija Vālodze ir čakla tulkotāja, jo garajā ceļā no
Rīgas uz Staiceli bija nolēmusi strādāt, taču skaistie skati viņu paņēma
savā varā, bet pasākumā klausītāji ieraudzīja šobrīd tulkojamo
interesanto grāmatu, par kuru Aija stāstīja: Grāmata saucas The Art of
WAR, ko es iztulkoju kā Cīņas māksla. Tā ir 2000 gadus veca ķīniešu
grāmata - ne tik daudz par karu un karošanu, bet - kā novērst konfliktu,
nodarot maksimāli maz zaudējumus gan sev, gan pretiniekam, cenšoties
nenonākt līdz bruņotai sadursmei. Grāmatā arvien tiek atkārtots, ka
ieroči ir nelaimi nesoši rīki, ka ķeršanās pie tiem ir galējā
nepieciešamība. Jebkuru konfliktu var noregulēt ar veselu īpašību
kompleksu - gudrību, viltību, labsirdību, pazemību un arī nelielu spēka
spiedienu. Kāpēc šī grāmata tiek tulkota un izdota tagad - 2000 gadus
pēc tās uzrakstīšanas? Tāpēc, ka to izmanto gan komersanti, gan politiķi
ne tikai Āzijā, bet arī Rietumu valstīs kā psiholoģijas stratēģijas
rokasgrāmatu - kā apieties ar saviem konkurentiem, kā iziet no
situācijām, kurās var rasties potenciāls interešu konflikts.
Aijai Vālodzei padomā, ja būs kāds brīvs brīdis no
tulkošanas, arī šādi darbi - izdot Regīnas Ezeras Stopētāja piezīmes,
izmantojot viņas dienasgrāmatas, kā arī rakstīt viņas biogrāfiju.

Tikšanās laikā viešņa teica: Runas plūdi man
iedzimti no mammas, viņai visi stāsti bija kā upes ar neskaitāmām
attekām, un attekām bija vēl attekas..., ka beigu beigās upe aizplūda
savu ceļu, bet mēs palikām kādā tālā, tālā attekā.

Paldies Staiceles bibliotēkas vadītajai Anitai, ka
varējām klausīties viešņas dzīvajā un tēlainajā stāstījumā un iepazīt
tuvāk divus brīnišķīgus cilvēkus - rakstnieci Regīnu Ezeru un tulkotāju
Aiju Vālodzi.

Pēc pasākuma tiek lūgti autogrāfi.

Tikšanās tika organizēta kopā ar IK Virja grāmatu
galdu.
Ieva Drone
|
|