1.septembrī plkst. 9:00 Staiceles vidusskolā, kā ierasts, vadība un skolotāju kolektīvs gaidīs vasaras saules sasildītos, mazliet paaugušos rātnos un nerātnos skolēnus, lai kopīgi krātu un apgūtu zināšanas. Kas jauns sagaida skolā - stāsta direktors Juris Krastiņš.

J.Krastiņš: „Bijām nolēmuši, ka jāremontē fizikas un ķīmijas kabinets, pavasarī atradām naudu un iesākām remontu. Zināju, ka naudas pietrūks, bet draugi palīdzēja, tagad kabinetā nokrāsotas sienas, griesti, ielikta jauna grīda, būs jauni soli un jauna tāfele.

Iepriekšējā mācību gadā saņēmām stingru aizrādījumu, ka skolai ar futbola novirzienu tādas skolēnu ģērbtuves uz sporta stundām nevar būt, tādēļ šovasar tur veikts kosmētiskais remonts – griestu un sienu krāsošana, vienā telpā arī mainīta grīda, sakārtota dušas telpa, būs jauni soli un drēbju pakaramie.

Sporta zāles remonts prasa nopietnu projektu un kārtīgu darbu, tur saimnieciskā kārtā nevaru kādu aizsūtīt griestus pakrāsot, tādēļ šogad izmaiņu nav.

Esam veikuši aprēķinus, cik maksā skolas logu nomaiņa, mēģināsim piedalīties kādā projektu konkursā, lai iegūtu līdzekļus.

Domāsim, ko darīt ar nišām koridoros (veco garderobi) – tur varētu būt vitrīnas politikai, sportam, aktuālai informācijai, kādai izstādei un tamlīdzīgi.

Šobrīd skolā dežurants nebūs, iztiksim ar novērošanas kameru sistēmu. Drošības jautājumi ir aktuāli, iespēju robežās nākošā gada budžetā par to domāsim.

Paldies visiem, kas palīdzējuši skolai materiālās bāzes nostiprināšanā - no mazumiņa līdz lielumam!”

J.Krastiņš: „Šobrīd katram bērnam no valsts nāk līdzi 34 lati mēnesī, pareizinot šo skaitli ar skolēnu skaitu (27. augustā Staiceles vidusskolā tas ir 192), iegūstam skolotāju algu fondu. Algas ir samazinātas, pensionāriem nav izdevīgi strādāt, pelnītā atpūtā aiziet skolotājas J.Laicāne un E.Rudoviča. Līdz ar to dabas zinības pasniegs Sandra Strauta. Nevaru noliegt, ka šoreiz dabas zinībās tas ir arī kvalitātes jautājums - lai strādātu un vadītu stundas ar multimediju aparātiem, piemēram, interaktīvo tāfeli, vajadzīgi citi apgriezieni. Bērnam, kas sēž skolas solā, cilvēcīgās problēmas interesē maz, viņš šeit nāk paņemt zināšanas, ir jābūt izmaiņām.

Tā kā skolas administrācijas izmaksas no kopējā darba algu fonda var sastādīt 15 %, notika štatu samazināšana. Neaizskaramo statusā atstājām logopēdi, lai 5-6 gadīgajiem un pirmās klases skolēniem būtu kas māca pareizi locīt mēli, līdz ar to samazinot iespējamās problēmas valodu apguvē nākotnē. Skolas bibliotekārei atstājām pusslodzi. Runājoties ar citu novadu skolu direktoriem, viņi izteica izbrīnu, ka mums vēl ir skolas bibliotēka.

Mums nekad nav bijis sociālais pedagogs, šo pakalpojumu vajadzības gadījumā esam pirkuši no ārpuses. Tagad novadā domājam, ka uz abām lielajām skolām vismaz vienu šādu pedagogu vajadzētu.

Direktoram būs tikai viens vietnieks mācību darbā uz pusslodzi, nebūs vietnieks audzināšanas darbā un ārpusklases darbā, jo nav iespējas tos algot. Patīk vai nepatīk - visu nosaka bērnu skaits. Ja nauda mazāk, skolā vairs nevaram atļauties visu, ko uzskatām par vajadzīgu un pareizu. Tāpēc skolas tiek likvidētas, apvienotas, tiek veidotas filiāles, tiek apvienotas klases, kā, piemēram, Ainažu, Puikules un Ozolu pamatskolās, mēs ar Alojas vidusskolu pašreiz klašu apvienošanas ceļu vēl neejam. Pašvaldībā un skolā tagad jāstrādā ar katru bērnu, jāiemāca kritiskā domāšana, ka maize bez garozas dzīvē nebūs nekur, jāiemāca izvērtēt, vai dzīvošana un braukšana citur atmaksāsies.”

J.Krastiņš: „Limbažu novads pateica, ka līdz gada beigām viņu dotētais maršruts Limbaži-Aloja-Staicele būs. Kas būs pēc tam? Viņi rausta plecus un saka - ja Alojas novads nepiemaksās, tad maršruts varētu arī nebūt, visu izšķirs braucēju skaits autobusā. Ne jau mums vien nebrauks šos 10 km, autobusi varbūt kursēs uz pusi mazāk, kā tagad. Pie bērnu vešanas jautājuma būs jāatgriežas, jo skaitlis, ko iztērējam ceļu kompensācijām, nemaz tik mazs nav – vidēji 750 latu mēnesī, bet ja pašvaldība nolems vest, šie maršruti zudīs. Sajaukt ir ļoti vienkārši, bet pēc tam atjaunot - grūti, principā neiespējami. Varbūt maršrutu turēt un ļaut, lai bērnus no Rozēniem ved satiksme? Man nav īsti drosmes pateikt kā darīt – braukt ar sabiedrisko transportu vai sūtīt pašvaldības autobusu? Ja pašvaldības autobuss vienreiz saplīsīs, man apmēram 30 bērnu nebūs skolā. Skolēni jāved arī atpakaļ, stundas beidzas katram savā laikā... Šogad skolā nebūs pagarinātā grupa, tādēļ bibliotēkas darbu pārkārtosim tā, lai bērniem būtu kur uzkavēties līdz autobusam.

Vīķu bērni mums ir skaitliski maz, tur nav problēmu, jādomā par Alojas pusi, jo skolā mācās bērni no Ungurpils.”

J.Krastiņš: „Bērni, kas atnāk no citām pašvaldībām nenes skolai mīnusus, jo savstarpējos norēķinos par katru bērnu no citas pašvaldības mums pārskaita 39,14 latus mēnesī. Šo skaitli esam precīzi aprēķinājuši, ņemot vērā atlīdzības, preču un pakalpojumu izmaksas, ko sedz pašvaldība.

Bērnu skaits no citām pašvaldībām ir palielinājies, salīdzinājumā ar pagājušo gadu - par kādiem 6 vairāk, šobrīd internātā pieteikušies jau 28 bērni. Esam strādājuši pie reklāmas – TV, laikrakstā „Auseklis”, izlīmējām Valmieras, Cēsu un Madonas rajonos. Novadā mūsu internāts būs vienīgais, taču arī tā darbības nodrošināšanai nauda aizgāja mazumā. Problēma, kas drīz vien izlīdīs kā īlens no maisa, ir tajā apstāklī, ka nedēļas nogalē bērnam brauciens uz mājām varētu būt dārgāks, kā palikšana internātā, tādēļ mums būs jādomā - ko un kur bērni ēdīs sestdienās un svētdienās, kurš viņus pieskatīs. Esmu runājis ar skolotājiem par to, ka varētu būt brīvprātīgas dežūras, jo novadā varam izdzīvot tikai tad, ja piesaistām bērnus no citām pašvaldībām.”

J.Krastiņš: „Jūnijā sākumā izsludinājām konkursu „Par skolēnu ēdināšanas organizēšanu Staiceles vidusskolā” ar mērķi - atrast ēdinātāju, kurš piedāvātu iespējami lētāku pusdienu cenu. Pieteicās divi uzņēmumi – līdzšinējais ēdinātājs SIA „Kuivižu enkurs” un SIA LFF Mācību un treniņu centrs „Staicele”.

SIA LFF Mācību un treniņu centrs „Staicele” konkursā vinnēja vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar to, ka pusdienas piedāvāja par 90 santīmiem pie nosacījuma, ka nedēļā trīs reizes ir otrais ēdiens, bet divas – zupa. Internātā dzīvojošajiem skolēniem brokastis, pusdienas, launags un vakariņas vienā dienā izmaksās Ls 2,75. Otrkārt, futbolistiem, kuru treniņu un mācību darbs atbildīs nolikumam, tiks piešķirtas brīvpusdienas, un trešais iemesls – Latvijas Futbola federācija vēlējās vasaras periodā nodrošināt specifisku ēdienkarti futbolistiem, izlašu spēlētājiem, kuri te uzturas nometnēs. Tagad situācija valstī mainījusies - var iepirkt produktus no zemniekiem, kam ir atbilstošas atļaujas. Šovasar pie tā tika daudz strādāts - ir iepirktas upenes un jāņogas, sagatavotas, lai ziemā varētu izmantot saldo ēdienu gatavošanai.

LFF grib investēt naudu ēdināšanas korpusa paplašināšanā - uzbūvēt lielāku ēdnīcu ar atsevišķu ieeju. Arī man kā direktoram interesē, lai skolā varētu piedāvāt pusdienas visiem Staicelē strādājošiem, pusfabrikātus, lai pie ēdnīcas varētu piebraukt ar mašīnu, lai būtu vasaras terase. Gan jau ar laiku arī skolotājiem būs 40 stundu darba nedēļa, tad vajadzēs paēst pusdienas, padzert kafiju, tādēļ no šī projekta visi būs ieguvēji.

Vēl novada un LFF kopuzņēmums domā par mākslīgā futbola laukuma ierīkošanu, arī par internāta ēkas trešā stāva būvniecību, jo viņu darbībai vasarā nepieciešamas plašākas telpas. Sporta zāle viņiem nav būtisks jautājums, vairāk tas skar skolu, taču viņi grib palīdzēt mums to risināt. Uzbūvēt ir viens, bet apsaimniekot... Viļķenē, Pālē un Alojā būs jādomā, no kurienes ņemt naudu, lai apsildītu un apgaismotu lielās zāles. Cik daudz ir to, kas tās īrēs un izmantos?”

J.Krastiņš: „Pirmskolā mums ir 2 grupas – 3-4 gadīgo grupa un 5-6 gadīgo grupa, tās abas izvietosies blakus, bijušajā bērnudārza ēkā Parka ielā 2 - pagalms būs kopējs un strādās 5 cilvēki – 4 pedagogi un viena aukle. Grupas būs atvērtas visu dienu (darba laikā).

3-4 gadīgo grupā ir 20 vietas, visas pilnas, bet rindas praktiski nav, tā ir nepārtrauktā kustībā, daži vecāki dažādu apstākļu dēļ izņem bērnu no bērnudārza, nākošais bērns nāk vietā un tādu, kas nepārtraukti gaidītu, nav.

5-6 gadīgo grupa būs līdzšinējās Mūzikas un mākslas skolas telpās, kur tika ielikti pakešu logi un līdz ar to ziemā būs siltāks. 5-6 gadīgajiem vairs nav obligāti jāapmeklē pirmskolas izglītības iestāde, taču, kad jautājām vecākiem, gandrīz visi (ap 40) ir gatavi nācēji. Grupa uzsāks darbu nevis 1. septembrī, bet apmēram nedēļu pēc tam, līdzko sakārtos jauno mājvietu.

Pirmskolas grupu skolotājām panācām gandrīz tādu pašu algu kā visiem pedagogiem - ir kāds lats mazāk, motivējot ar to, ka pirmskolas pedagogam nav tik liels gatavošanās darbs mājas. Ja citās pašvaldībās maksā 180 latus, mēs varam vairāk, un uzskatām, ka tādējādi esam zolīdi pret saviem pedagogiem, kuri tikko pabeiguši augstskolas, un bērniem.

Ēdināšana pirmskolas abām grupām tiks piegādāta no skolas. Brokastu cena – Ls 0,30; par pusdienām 3-4 gadīgajiem būs jāmaksā Ls 0,70, bet 5-6 gadīgajiem - Ls 0,75; launags visiem pirmskolas bērniem – Ls 0,30.”

J.Krastiņš: „Interešu izglītībai un ārpusskolas profesionālai ievirzei līdzekļi tiek samazināti, tas skar arī sporta skolu. Man palika 33% – bija 4 treneru likmes, palika 1,5. Līdz šim VJFC „Staicele” bija futbolistu grupas Staicelē, Alojā, Pālē un Ainažos. Tagad paliks tikai Staicelē, jo to varu nodrošināt. Alojai jāatrod futbolam nauda savā budžetā, domāju, ka viņi to izdarīs. Pālē ir koris un deju kolektīvs, viņi nevarēs futbolu atbalstīt, tur viss iesāktais apstāsies. Ainažnieki domās sava novada ietvaros. Par treneriem strādās Imants Dalka un Jānis Valaņins, Aigars Ragainis būs skolā futbola specializācijas pasniedzējs. Nākošajā gadā nauda braukšanai uz turnīriem būs mazāk, būs vairāk jātrenējas uz vietas, jāspēlē novada robežās. Turnīros piedalīsimies ar apvienotām komandām.

Sporta skolas audzēkņi vasarā bija nometnēs – J.Valaņins vadīja divas – vienu Jūrmalā, otru Staicelē, I.Dalka vadīja nometni Staicelē, kurā piedalījās Staiceles un Valkas futbolisti. Kādi ir panākumi, to redzēsim, sezona tūlīt noslēgsies. Verners Apiņš 10 dienas trenējās pie izlases futbolistiem, arī Artūrs Petrivs šeit trenējās. Pārējiem nebija ko piedāvāt, jo valsts izlases ir stabili kolektīvi, Rīgas treneri audzēkņus no malas negrib pieņemt, vai nu tas mums patīk vai nē. Ja arī pieņem, tad futbolistam jābūt labā līmenī.

Priecē, ka tagad stadions Staicelē dzīvāks - ar pasākumiem, reklāmām, draudzības spēlēm, starpvalstu sacensībām - mazā pilsētā tas ir notikums.

Strādājam kopā visi novada skolu direktori, domājam, kā izveidot sporta skolu, uz kuras bāzes tiktu organizētas skolēnu sacensības – tās varam rīkot futbolā, jo Staicelē ir laukumi, galda spēlēs sporta klubā „Čempiņš”, Alojā ziemā būs zāle, Vilzēnos ir jauns stadions. Iespējams, ka sporta skolā būs kāds cilvēks, kas nodarbosies ar dažādu sacensību organizēšanu. Vairāk orientēsimies uz dzīvi savā novadā.”

Skolas direktors Juris Krastiņš pastāstīja, ka interesi par Staiceles izglītības iestādēm izrādījuši arī Alojas novada domes deputāti, iepazīstoties ar Staiceles vidusskolu un sporta skolu. Bija deputāti, kas vēlējās redzēt skolā padarīto un kā tā būs sagatavojusies jaunajam mācību gadam, tādēļ piedalījās skolas pieņemšanā kopā ar Limbažu rajona Izglītības pārvaldes pārstāvjiem.

Ieva Drone