2009. gada 20. jūnijs Staiceles pilsētas vēsturē kļuva par ļoti nozīmīgu datumu - kultūras namā notika pirmais vidusskolas izlaidums. 17 jaunieši, kas ieguvuši vidējo izglītību kādā no divām programmām – „Sports” vai „Vide. Māja. Stils.”, šajā dienā saņēma Staiceles vidusskolas piederības zīmi, pedagogu, vecāku un draugu apsveikumus. Atestātus un eksāmenu rezultātus viņi saņems 17. jūlijā, lai pēc tam dotos uz kādu no Latvijas augstskolām, universitātēm, koledžām.

Svētku dienā absolventi atcerējās, kā pirms 12 gadiem nedroši un bikli nākuši uz skolu, lai sāktu mācības 1. klasē, bet tagad kļuvuši par interesantām personībām.

Tādēļ šodien liels paldies skolotājiem, kas pacietuši skolēnu stiķus un niķus, izskolojuši viņus, allaž mudinājuši mācīties, pilnveidot sevi.

Absolventu paldies par ikdienā dāvāto gaišo smaidu saņēma skolas direktors Juris Krastiņš, arī dāvanu – 12. klases skolēnu fotogrāfiju kopā ar novēlējumu iesākt jaunu tradīciju - izveidot skolā goda stūrīti, kur būtu vidusskolas absolventu foto, arī nākošo.

Liels paldies mīļajiem vecākiem, kas lutinājuši, lolojuši un skolojuši.

Pēc tam īpašs sveiciens superīgajai, foršajai un vislabākajai skolotājai, klases audzinātājai Antrai Rudzītei – skanēja dziesma un Mārtiņš aicināja dejot valsi.

Vidusskolas direktors Juris Krastiņš savā uzrunā absolventu dzīvē aizvadīto laiku salīdzināja ar vilcienu un tā pieturām – pirmie patstāvīgie soļi, bērnudārza laiks, pirmais skolas zvans, mācību laiks, devītās klases pietura, kurā daži izkāpj, bet daži dodas tālāk: „Kas devās tālāk, - jūs redzat, tie ir viņi! Šodien ir nākamā pietura. Tagad domāju, kas ir padarīts - es stāvu priekšā, bet viņi man aiz muguras, jo skola ir tik stipra, cik stipri ir viņi. Viņi ir veidojuši šīs skolas pamatu, tas ir mūsu pirmais izlaidums. Skola paliek lielāka, gaišāka, skola aug, skola ir pārvērtību priekšā - vajadzīgi gudri, zinoši un darīt griboši jaunieši. Man ir prieks, ka jaunieši atraduši šo pieturu, un gribu, lai viņi pēc pasaules ceļojumiem atgriežas atpakaļ - zināšanu iekarošana ir iespējama visur, bet Dzimtene ir tikai viena.

Novēlu meklēt, meklēt, meklēt un atrast, līdz sevi esat piepildījuši!”

Vidusskolas idejas autors, deputāts Jānis Bakmanis: „Trīs gadi – šķiet, tas ir mazs laiks tam ideju kopumam, ko sākām ar Edgaru Ozolu 11 gadus atpakaļ, kad pirmo reizi radās doma par vidusskolas nepieciešamību Staicelē. Pienāca tālā 2005.gada novembris, un pilsētas domē mēs šo lēmumu pieņēmām. Visādi gāja, bija iebildumi, ka nav ķīmijas un fizikas kabineta, ka nav citu lietu - to kabinetu nav arī tagad, bet mums ir skaisti 17 jaunieši, kuri pirmie uzdrīkstējušies uzticēties direktoram, skolotājiem, pilsētas domei, un vecāki, kuri uzdrīkstējās un domāja, ka Staicelē jābūt šādai mācību iestādei.

Vidusskola dod izglītību, lai varētu veikalā saskaitīt naudu, uzrakstīt internetā mīļotajai dāmai vēstuli, bet pilsēta, kuru man bija gods vadīt, mēģināja ar sakoptību, Mūzikas un mākslas skolu dot sirds izglītību, ko skola iedot nevar. Daudziem mājās iet dažādi, bet tāpēc ir sabiedrība, pilsētas dome, kurai šādas lietas jāveido. Kad, gatavojoties šim pasākumam, skolotāja Rudzīte lūdza atrast kādu citātu - manas domas sakrita ar Kārļa Skalbes vārdiem: Es nezinu, kas bija vakar, / Es nezinu, kas rītu būs. / Tik apkārt šalc tā melodija - / Sirds bagātība nesarūs.”

Idejai par vidusskolu iedegta svecīte, savu vēlējumu Atmiņu grāmatā pirmais ierakstīja Jānis Bakmanis.

„Piena Ceļš” - Staiceles vidusskolas himna, solo Rota Priede.

Svētku dienā absolventi saņēma skolas piederības zīmes, direktora un klases audzinātājas apsveikumu, Atmiņu grāmatā rakstīja vēlējumu skolai, klases audzinātāja lasīja pašu absolventu domas vai kādu viņu izvēlētu citātu.

DIĀNA VOLDE: „Vislabāk vidusskolas gados man patika būt kopā ar saviem klasesbiedriem, paldies par jaukajām atmiņām, citā kolektīvā nemaz nevaru sevi iedomāties, tik atmiņā paliekošas bija mūsu kopīgās ekskursijas. Otrreiz labprāt izbaudītu daudz ko, piemēram, spartakiādi, iejušanos skolotāju ādā, novadot 2 mācību stundas mazajiem, un jautros mēģinājumus mūsu Žetonu vakaram. Tā labāk varēju iepazīt savus klasesbiedrus. Man ļoti patika veselības mācības stundas un sports, iepatikās arī uzstāties publikas priekšā. Neaizmirstams bija brauciens ar politikas skolotāju J.Bakmani uz Rīgu.

Es nesaprotu, kāpēc bērni samērā maz iesaistās pasākumos, to organizēšanā? Divpadsmitie – esiet nākamgad tikpat forši kā mēs, nepadodieties, ja gadās pakrist! Atziņa, kura man vislabāk palikusi atmiņā no vidusskolas laika: „Labāk divreiz padomāt, nekā uzreiz rīkoties!”

Skolas direktoram paldies par sapratni un visiem darbiem, kas veikti, lai mēs šajā vidusskolā justos labi! Es nevienu brīdi nenožēloju, ka atnācu uz šejieni mācīties! Kaut arī visi staicelieši nepadotos dažādu grūtību priekšā!

Novēlu Staiceles vidusskolai pastāvēt mūžīgi!”

JĀNIS VANAGS

Diāna Volde un Jānis Vanags kopā ar Jāni Bakmani, skolas direktoru un klases audzinātāju.

ROTA PRIEDE: „Visvairāk es no vidusskolas Staicelē atcerēšos jauko klases kolektīvu, kurš mani pieņēma un radīja sajūtu, ka kopā mācāmies 12 nevis 1 gadu. Gribu pateikt, ka jūs, mani klasesbiedri, esat tik īpaši, bet galvenais – patiesi. Man ļoti patika ar jums kopā būt krosā Lāņos, mūsu futbola treniņos, kultūrvēstures stundās un pie Vīķu bērniem, patika jautrā dzīve internātā, dejot valsi ar gleznotāju Jāni Anmani, lasīt haikas un dalība janvāra mītiņā pie Saeimas un, protams, Žetonu vakars.

Bet apbrīnoju Diānu un Mārtiņu, ja Diāna man ir paraugs mācībās, tad Mārtiņš – ar savām dažādajām spējām. Paldies arī direktoram, ka viņš saredz un cīnās par skolas perspektīvām un motivācijas radīšanu jauniešos, lai mēs nepadotos. Mani nebiedē grūtības, pārmaiņas un izaicinājums, jo neatlaidīgāks darbs, jo lielāks gandarījums, to paveicot.

Arī turpmāko dzīvi nespēju iedomāties bez sporta, mūzikas, dejas, mākslas, radošo darbu rakstīšanas. Bet Latvijai labprāt novēlētu, lai mēs nepamestu savu zemi, šajā laikā būt cilvēcīgākiem vienam pret otru, nepazaudēt optimismu un labo domu spēku.”

JĀNIS IVANOVS

JĀNIS BALSIS

DZINTRS KRUMHOLCS

KRISTAPS KRŪZE

JURIS MASĻEŅIKOVS

UĢIS MIEZIS

VJAČESLAVS MITNIČUKS

REINIS PERSIDKIS

LAURA SMIĻĢE: „Ja ir gribasspēks, var paveikt lielas lietas!

Vidusskolas gadi un foršais, draudzīgais klases kolektīvs mani veidoja kā personību, padarīja gudrāku un atvērtāku. Vidusskolas gadi Staicelē man atmiņā paliks kā piepildīts un labi pavadīts laiks.

Man ļoti patika skolotāju attieksme pret mums, varbūt tāpēc nav jābrīnās, ka visi esam tik tālu tikuši.

Paldies skolas direktoram, ka viņš vienmēr bija atsaucīgs un smaidīgs, veidoja mūsu skolu arvien mājīgāku un labāku. Kā gribētos otrreiz izbaudīt mūsu Žetonu vakaru un vairākus skolas pasākumus, mājsaimniecības un psiholoģijas stundas!

Kaut mūsu skola pastāvētu ilgi un arvien paplašinātos! Nākamie 12-tie, noteikti izturiet līdz galam tāpat kā mēs, bet uztraukums pirms eksāmeniem būs liels.

Lai Staicele turpina savu attīstību un lai Latvija kļūst atkal arvien attīstītāka un latviska!”

EVA SMIRNOVA: „Popielas, Ziemassvētku koncerti, „Dejo kā zvaigzne!”, „Zini vai mini!”, ”Erudīts”, „Sporta laureāts”, 10.kl. iesvētības, talkas – šie pasākumi visvairāk bija mani. Vēl labprāt otrreiz izbaudītu 1.septembri un iesvētības, kad pati sāku mācīties Staiceles vidusskolas 10.klasē.

Kā es apbrīnoju Andu, jo viņa mūsu kolektīvā pilnīgi visu dara ar vislielāko optimismu, apbrīnoju Inesi, Lauru un skolas direktoru par to, ka mums ir vidusskola! Kaut mūsu skola arī turpmāk piesaistītu no visas Latvijas talantīgākos futbolistus.

Visskaistākais, man šķiet, bija eksāmenu laiks. Atmiņā paliks krievu val. un veselības mācības stundas, jo daudz jauna uzzināju. Bet nesaprotu vienu: kāpēc skolā, kurā mācās visforšākie skolēni, jābūt novērošanas kamerām?

Un visu mūžu atcerēšos atziņu, ko vienmēr atgādināja audzinātāja, kā vajag dzīvē par sevi pastāvēt: „Ja tevi pa durvīm dzen ārā, kāp pa logu iekšā. Ja pa logu dzen ārā, lien pa skursteni iekšā, ja pa skursteni dzen ārā, sameklē spraugu, bet, ja pa spraugu dzen prom – ej pa durvīm!””

MĀRTIŅŠ STROKŠS: „Es apbrīnoju mūsu audzinātāju, kurai pietika spēka ar mums cīnīties. Pagaidām negribas neko no vidusskolas gadiem otrreiz atkārtot, bet zinu, ka paies kādi gadi un es gribēšu atkārtot VISU.

Paldies klasesbiedriem par jautrajiem vidusskolas gadiem! Paldies skolotājiem, kultūras vēstures un sporta skolotājiem īpaši, šīs bija manas labākās stundas! Vēl man atmiņā noteikti paliks 1.septembris un pēdējais zvans.

Visam skolas kolektīvam novēlu saticību un neatlaidību! 12-tajiem – centību un gudrību, citādāk darbosies atziņa: „Solīts makā nekrīt!” Paldies skolas direktoram par skolas labiekārtošanu! Staicelei novēlu vēl vairāk spodrināt savu vārdu plašajā pasaulē!

Jā, esmu palicis nopietnāks, tāpēc atļauju audzinātājai izlaidumā par sevi teikt sekojošo: „Puika no laukiem, mute ar taukiem, dzīvoju es dziļos laukos, atrast varat mani draugos!””

ANDA TIMERMANE: „Vidusskolas gadi mani kā personību pārveidojuši par 360 grādiem, jo nostiprināja manu pārliecību, deva iespēju pilnveidot sevi, tāpēc ka skolotāji bija ļoti mīļi un atsaucīgi.

Vislabāk man patika mājsaimniecības un psiholoģijas stundas, tās ir manas sirdslietas, it īpaši psiholoģija, ko nopietni domāju studēt. Paliks atmiņā skolas pasākumi, tāpēc ka daudzus no tiem pati organizēju, sadarbojoties ar dažāda vecuma jauniešiem mūsu pilsētā. Paliks atmiņā viss skolotāju kolektīvs, direktors un, protams, mūsu superīgā klase, jo mēs taču esam vislabākie, visgudrākie, visskaistākie, visforšākie! Un kā mūsu Rota prot rakstīt dzeju!

Paldies skolas direktoram J. Krastiņam par viņa entuziasmu, pacietību un gribasspēku, cīnoties par vidusskolu, remontējot un uzlabojot skolas vidi!

Nākamajiem 12-tajiem novēlu audzināt raksturu un izdomāt, kā skolā pārmācīt nepaklausīgos! Bet Staicelei novēlu augt un attīstīties! Savai Latvijai – izķepuroties no „ķezas”!”

DĀVIS VEIPĀNS

INESE ZALCMANE

Divpadsmitie - esiet vērīgi, modri, gudri, nekad nevienam neļaujiet nozagt sev spārnus, lidojiet tālu un augstu! Direktors un mācību pārzine ieraksta savus vēlējumus Atmiņu grāmatā.

Muzikālos priekšnesumus izlaidumā sniedza Staiceles Mūzikas un mākslas skolas pasniedzēji –

Jānis Kalējs,

Gatis Vanags,

Kārlis Vanags un

Katrīna Eglona. Paldies viņiem, kā arī Mūzikas un mākslas skolas direktorei Ārijai Bakmanei.

Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Endziņš: „Šodien esam pulcējušies vēsturiskā brīdī - Staicelē pirmais vidusskolas izlaidums, nākotnē būs otrais, desmitais, trīsdesmitais, varbūt vēl lielāks skaitlis, bet šodien ir pirmais.

Pieņemot lēmumu par Staiceles vidusskolas izveidi, domē vienprātības nebija. Varbūt pietrūka nedaudz ticības, ka mēs to varam. Tomēr uzvarēja pārliecība: ar šo grūto uzdevumu – izveidot vidusskolu – galā tiksim.

Domes vārdā gribētos sveikt puišus - futbolistus, kas Staiceles vārdu nesuši plašākā sabiedrībā – Mārtiņu Strokšu, Jāni Vanagu, Vjačeslavu Mitņičuku, Kristapu Krūzi, Juri Masļeņikovu, Jāni Balsi un Dāvi Veipānu.

Paldies klases audzinātājai Antrai Rudzītei, paldies futbolistu audzinātājam, sporta skolotājam Imantam Dalkam.

Absolventiem novēlu – esiet lepni, jūs esat pirmie, kas beiguši Staiceles vidusskolu.”

Pašvaldības izpilddirektors Agris Rubenis: „Man liels prieks piedalīties šajā pasākumā. Jaunie cilvēki - pirmie absolventi Staiceles vidusskolā ierakstījuši lielu lapaspusi mūsu pilsētas vēsturē. Kā jau šeit atzīmēja, sākotnēji nebija ticība, ka šī skola varētu pastāvēt, bet trijos gados pierādījās, ka varam, mākam, protam, pateicoties skolotājiem un pilsētas domei.

Novēlu absolventiem mēģināt arī dzīvē visur būt pirmajiem.

Pilsētas domes un personīgi savā vārdā gribu izteikt pateicību vidusskolas absolventei Andai Timermanei par aktīvu darbību vidusskolas un pilsētas sabiedriskās vides veidošanā.”

Limbažu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Gunārs Mežapuķe: „Sveicu ar pirmo izlaidumu un vēlu, lai Staicelē ne tikai vidusskola, bet visa izglītības infrastruktūra, kas jums sagatavota, turpinātos, un bērni tiktu mācīti ļoti dažādos veidos. Šodien pasniegšu ziedus un mūsu atzinību trīs nominācijās. Pirmā nominācija – krusttēvs vai krustmāte – ir tie cilvēki, kas pieņēma lēmumu un sagatavoja Staiceles vidusskolas atklāšanu un darba turpināšanu. Šajā nominācijā ziedi Jānim Bakmanim. Nākošā nominācija būtu – menedžeris vai menedžere. Pirms daudziem gadiem man bija tas gods strādāt Staiceles vidusskolā, un tāpat kā toreiz, arī tagad skola nevar iztikt bez saviem atbalstītājiem, kurus agrāk sauca par šefiem (tās bija Staiceles iestādes) un bez vecākiem. Taisnība gan – vecāki toreiz bija drusciņ vairāk, jo arī skolēni bija apmēram par trešdaļu vairāk, nekā tagad Staiceles vidusskolā. Redzu zālē daudzus no tiem cilvēkiem, kas piedalījās dažādās talkās skolā, kas šobrīd jau ir vectēvi un vecmāmiņas un sveic savus mazdēlus, bet viņu devums skolai ir ļoti nozīmīgs. Un tāpēc skolas direktoram, manuprāt, ir jābūt tādam menedžerim, kas prot piesaistīt gan vecāku palīdzību, gan sponsoru palīdzību, lai skola pastāvētu un būtu sakārtota atbilstoši mūsdienu prasībām. Šajā nominācijā sveicu skolas direktoru Juri Krastiņu. Un trešo nomināciju es sauktu – mamma vai tētis. Manā uztverē tie ir visi tie skolotāji, kas bērnus uzņem skolā, kas rada viņiem tādu vidi, lai viņi spēj attīstīties, lai viņiem ir vēlme mācīties. Šajā nominācija sveicu klases audzinātāju Antru.

Absolventiem - izvēlēties to ceļu, kas jums šobrīd liekas tīkamāks, perspektīvāks un pa kuru jūsu griba var aizvest.”

Vecāku vārdā absolventus sveica un pateicību skolotāju kolektīvam teica Anita un Oskars Strokši: „Mīļie absolventi, man ir patiess prieks, ka Žetonu vakarā dotais solījums - visi tiksimies izlaidumā, ir piepildījies. Apsveicu! Šajā mirklī jums jāzina, ko gribat, un tad jāizvēlas ceļš, pa kuru iesiet. Lai izdodas!

Mīļie pedagogi! Gribu teikt vienkāršu, sirsnīgu un mīļu paldies par to lielo darbu, ka esat sapratuši mūsu jauniešus, ka esat bijuši viņiem blakus, arī tad, kad visādi gāja. Paldies direktoram par brīnišķīgo kolektīvu, ko veidojat ap sevi. Klases audzinātājai gribētu teikt paldies par mīļumu un sirsnīgumu, ko Jūs ielikāt, darbojoties ar viņiem. Paldies jums!”

Nākamie absolventi kopā ar skolotāju Valentīnu Andrejevu šodienas gaviļniekiem dāvināja ziedus, kuros parasti mīt daudz skudru (peonijas), lai viņi visi būtu tikpat čakli kā skudras un darbotos Latvijas labā.

Klases audzinātāja Antra Rudzīte: „Tā tas patiešām ir domāts – jaunieši šodien sēž tur, tronī, bet audzinātāja – pie kalpotājiem, lai gan 3 gadus mēs lielākoties atradāmies vienā līmenī. 3 gadi lielajā laika plūdumā ir pavisam mazs nogrieznītis. Jūs, jaunieši, to saucat par izvēli mācīties Staiceles vidusskolā. Es to saucu par klases audzinātājas un skolotājas darbu, bet mēs visi kopā to saucam par dzīvi. Un raiba ir bijusi mūsu kopīgā dzīve!

Šodien jūs no sirds apsveicu ar iegūto vidējo izglītību un ļoti-ļoti-ļoti priecājos, ka visiem kopā mums izdevās! Bet ceļamaizei līdzi došu vēl dažas atziņas un vēlējumus.

Rīt ap pusdienlaiku, kad pamodīsieties, atcerieties, ka vislielākā vērtība cilvēka veselībai, dzīvespriekam un gudram prātam jeb veiksmīgam mūžam ir DARBS. Bet lai viņš kā draugs nostātos jūsu priekšā un visu mūžu ar jums būtu kopā, vispirms par viņu jādomā: izdomājiet, izsapņojiet, izfantazējiet savu darbu, mācības, kas arī ir darbs, un tad sāciet darboties: lasīt, pētīt, izzināt, strādāt. Galvenais – katru dienu rosīties, darot jebko, piemēram, savai mājai, ģimenei, pagalmā, savā zemītē! Tā jūs radīsiet tāāāādu enerģiju, ka nostrādās LIELAIS KOSMOSA LIKUMS: „Kam ir, tam tiek dots!” Un līdzcilvēki brīnīsies: kā tas iespējams, šinīs laikos, kad mūsu zemē tūkstošiem cilvēku ir bezdarbnieki, Staiceles vidusskolas 12.klases visiem 17 jauniešiem ir darbs vai iespēja mācīties! Bet šajā brīdī jūs varat sazvērnieciski pasmaidīt, jo apzināsieties: ar savām stiprajām domām, ar savu labo gribu un strādīgajām rokām savu likteni esat godam nopelnījuši!

Jūsu rokās Dieviņš šodien ielicis visskaistākos izlaiduma ziedus un klusu vēlmi: arī tad, ja kādreiz savā mūžā jūs sēdētu visaugstākajā, visgreznākajā tronī, atcerieties cilvēkiem, kas kaut nedaudz jums laba darījuši, pateikt to maģisko vārdiņu – paldies!

Paldies jums, jaunieši, par mūsu kopīgajiem gadiem! Paldies vecākiem un vecvecākiem par jauko sadarbību! Paldies Liktenim – jūs esat mana 6. audzināmā klase! Paldies skolas vadībai un J. Bakmaņa kungam, ka man bija tas gods audzināt Staicelē 1. vidusskolas klasi!

Direktor, atļaujiet nolaisties – mana kosmiskā misija izpildīta!”

Paldies pasākuma vadītājam Kasparam Ribakam (11. klase).

Izlaiduma scenārija autore – Anda Timermane.

Ieva Drone