Staicele -
Reportāžas -
Vidusskola
20.06.2009.
Staiceles vēsturē pirmais vidusskolas izlaidums
2009. gada 20. jūnijs Staiceles pilsētas vēsturē kļuva par ļoti nozīmīgu
datumu - kultūras namā notika pirmais vidusskolas izlaidums. 17
jaunieši, kas ieguvuši vidējo izglītību kādā no divām programmām
Sports vai Vide. Māja. Stils., šajā dienā saņēma Staiceles
vidusskolas piederības zīmi, pedagogu, vecāku un draugu apsveikumus.
Atestātus un eksāmenu rezultātus viņi saņems 17. jūlijā, lai pēc tam
dotos uz kādu no Latvijas augstskolām, universitātēm, koledžām.

Svētku dienā absolventi atcerējās, kā pirms 12 gadiem
nedroši un bikli nākuši uz skolu, lai sāktu mācības 1. klasē, bet tagad
kļuvuši par interesantām personībām.


Tādēļ šodien liels paldies skolotājiem, kas pacietuši
skolēnu stiķus un niķus, izskolojuši viņus, allaž mudinājuši mācīties,
pilnveidot sevi.


Absolventu paldies par ikdienā dāvāto gaišo smaidu
saņēma skolas direktors Juris Krastiņš, arī dāvanu 12. klases skolēnu
fotogrāfiju kopā ar novēlējumu iesākt jaunu tradīciju - izveidot skolā
goda stūrīti, kur būtu vidusskolas absolventu foto, arī nākošo.
Liels paldies mīļajiem vecākiem, kas lutinājuši,
lolojuši un skolojuši.

Pēc tam īpašs sveiciens superīgajai, foršajai un
vislabākajai skolotājai, klases audzinātājai Antrai Rudzītei skanēja
dziesma un Mārtiņš aicināja dejot valsi.
Vidusskolas direktors Juris Krastiņš savā uzrunā
absolventu dzīvē aizvadīto laiku salīdzināja ar vilcienu un tā pieturām
pirmie patstāvīgie soļi, bērnudārza laiks, pirmais skolas zvans,
mācību laiks, devītās klases pietura, kurā daži izkāpj, bet daži dodas
tālāk: Kas devās tālāk, - jūs redzat, tie ir viņi! Šodien ir nākamā
pietura. Tagad domāju, kas ir padarīts - es stāvu priekšā, bet viņi man
aiz muguras, jo skola ir tik stipra, cik stipri ir viņi. Viņi ir
veidojuši šīs skolas pamatu, tas ir mūsu pirmais izlaidums. Skola paliek
lielāka, gaišāka, skola aug, skola ir pārvērtību priekšā - vajadzīgi
gudri, zinoši un darīt griboši jaunieši. Man ir prieks, ka jaunieši
atraduši šo pieturu, un gribu, lai viņi pēc pasaules ceļojumiem
atgriežas atpakaļ - zināšanu iekarošana ir iespējama visur, bet Dzimtene
ir tikai viena.
Novēlu meklēt, meklēt, meklēt un atrast, līdz sevi
esat piepildījuši!

Vidusskolas idejas autors, deputāts Jānis Bakmanis:
Trīs gadi šķiet, tas ir mazs laiks tam ideju kopumam, ko sākām ar
Edgaru Ozolu 11 gadus atpakaļ, kad pirmo reizi radās doma par
vidusskolas nepieciešamību Staicelē. Pienāca tālā 2005.gada novembris,
un pilsētas domē mēs šo lēmumu pieņēmām. Visādi gāja, bija iebildumi, ka
nav ķīmijas un fizikas kabineta, ka nav citu lietu - to kabinetu nav arī
tagad, bet mums ir skaisti 17 jaunieši, kuri pirmie uzdrīkstējušies
uzticēties direktoram, skolotājiem, pilsētas domei, un vecāki, kuri
uzdrīkstējās un domāja, ka Staicelē jābūt šādai mācību iestādei.
Vidusskola dod izglītību, lai varētu veikalā
saskaitīt naudu, uzrakstīt internetā mīļotajai dāmai vēstuli, bet
pilsēta, kuru man bija gods vadīt, mēģināja ar sakoptību, Mūzikas un
mākslas skolu dot sirds izglītību, ko skola iedot nevar. Daudziem mājās
iet dažādi, bet tāpēc ir sabiedrība, pilsētas dome, kurai šādas lietas
jāveido. Kad, gatavojoties šim pasākumam, skolotāja Rudzīte lūdza atrast
kādu citātu - manas domas sakrita ar Kārļa Skalbes vārdiem: Es
nezinu, kas bija vakar, / Es nezinu, kas rītu būs. / Tik apkārt
šalc tā melodija - / Sirds bagātība nesarūs.

Idejai par vidusskolu iedegta svecīte, savu vēlējumu
Atmiņu grāmatā pirmais ierakstīja Jānis Bakmanis.

Piena Ceļš - Staiceles vidusskolas himna,
solo Rota Priede.
Svētku dienā absolventi saņēma skolas piederības
zīmes, direktora un klases audzinātājas apsveikumu, Atmiņu grāmatā
rakstīja vēlējumu skolai, klases audzinātāja lasīja pašu absolventu
domas vai kādu viņu izvēlētu citātu.

DIĀNA VOLDE: Vislabāk vidusskolas gados man
patika būt kopā ar saviem klasesbiedriem, paldies par jaukajām atmiņām,
citā kolektīvā nemaz nevaru sevi iedomāties, tik atmiņā paliekošas bija
mūsu kopīgās ekskursijas. Otrreiz labprāt izbaudītu daudz ko, piemēram,
spartakiādi, iejušanos skolotāju ādā, novadot 2 mācību stundas mazajiem,
un jautros mēģinājumus mūsu Žetonu vakaram. Tā labāk varēju iepazīt
savus klasesbiedrus. Man ļoti patika veselības mācības stundas un
sports, iepatikās arī uzstāties publikas priekšā. Neaizmirstams bija
brauciens ar politikas skolotāju J.Bakmani uz Rīgu.
Es nesaprotu, kāpēc bērni samērā maz iesaistās
pasākumos, to organizēšanā? Divpadsmitie esiet nākamgad tikpat forši
kā mēs, nepadodieties, ja gadās pakrist! Atziņa, kura man vislabāk
palikusi atmiņā no vidusskolas laika: Labāk divreiz padomāt, nekā
uzreiz rīkoties!
Skolas direktoram paldies par sapratni un visiem
darbiem, kas veikti, lai mēs šajā vidusskolā justos labi! Es nevienu
brīdi nenožēloju, ka atnācu uz šejieni mācīties! Kaut arī visi
staicelieši nepadotos dažādu grūtību priekšā!
Novēlu Staiceles vidusskolai pastāvēt mūžīgi!

JĀNIS VANAGS

Diāna Volde un Jānis Vanags kopā ar Jāni Bakmani,
skolas direktoru un klases audzinātāju.

ROTA PRIEDE: Visvairāk es no vidusskolas
Staicelē atcerēšos jauko klases kolektīvu, kurš mani pieņēma un radīja
sajūtu, ka kopā mācāmies 12 nevis 1 gadu. Gribu pateikt, ka jūs, mani
klasesbiedri, esat tik īpaši, bet galvenais patiesi. Man ļoti patika
ar jums kopā būt krosā Lāņos, mūsu futbola treniņos, kultūrvēstures
stundās un pie Vīķu bērniem, patika jautrā dzīve internātā, dejot valsi
ar gleznotāju Jāni Anmani, lasīt haikas un dalība janvāra mītiņā pie
Saeimas un, protams, Žetonu vakars.
Bet apbrīnoju Diānu un Mārtiņu, ja Diāna man ir
paraugs mācībās, tad Mārtiņš ar savām dažādajām spējām. Paldies arī
direktoram, ka viņš saredz un cīnās par skolas perspektīvām un
motivācijas radīšanu jauniešos, lai mēs nepadotos. Mani nebiedē
grūtības, pārmaiņas un izaicinājums, jo neatlaidīgāks darbs, jo lielāks
gandarījums, to paveicot.
Arī turpmāko dzīvi nespēju iedomāties bez sporta,
mūzikas, dejas, mākslas, radošo darbu rakstīšanas. Bet Latvijai labprāt
novēlētu, lai mēs nepamestu savu zemi, šajā laikā būt cilvēcīgākiem
vienam pret otru, nepazaudēt optimismu un labo domu spēku.

JĀNIS IVANOVS

JĀNIS BALSIS

DZINTRS KRUMHOLCS

KRISTAPS KRŪZE

JURIS MASĻEŅIKOVS

UĢIS MIEZIS

VJAČESLAVS MITNIČUKS

REINIS PERSIDKIS

LAURA SMIĻĢE: Ja ir gribasspēks, var paveikt
lielas lietas!
Vidusskolas gadi un foršais, draudzīgais klases
kolektīvs mani veidoja kā personību, padarīja gudrāku un atvērtāku.
Vidusskolas gadi Staicelē man atmiņā paliks kā piepildīts un labi
pavadīts laiks.
Man ļoti patika skolotāju attieksme pret mums, varbūt
tāpēc nav jābrīnās, ka visi esam tik tālu tikuši.
Paldies skolas direktoram, ka viņš vienmēr bija
atsaucīgs un smaidīgs, veidoja mūsu skolu arvien mājīgāku un labāku. Kā
gribētos otrreiz izbaudīt mūsu Žetonu vakaru un vairākus skolas
pasākumus, mājsaimniecības un psiholoģijas stundas!
Kaut mūsu skola pastāvētu ilgi un arvien
paplašinātos! Nākamie 12-tie, noteikti izturiet līdz galam tāpat kā mēs,
bet uztraukums pirms eksāmeniem būs liels.
Lai Staicele turpina savu attīstību un lai Latvija
kļūst atkal arvien attīstītāka un latviska!

EVA SMIRNOVA: Popielas, Ziemassvētku koncerti,
Dejo kā zvaigzne!, Zini vai mini!, Erudīts, Sporta laureāts,
10.kl. iesvētības, talkas šie pasākumi visvairāk bija mani. Vēl
labprāt otrreiz izbaudītu 1.septembri un iesvētības, kad pati sāku
mācīties Staiceles vidusskolas 10.klasē.
Kā es apbrīnoju Andu, jo viņa mūsu kolektīvā pilnīgi
visu dara ar vislielāko optimismu, apbrīnoju Inesi, Lauru un skolas
direktoru par to, ka mums ir vidusskola! Kaut mūsu skola arī turpmāk
piesaistītu no visas Latvijas talantīgākos futbolistus.
Visskaistākais, man šķiet, bija eksāmenu laiks.
Atmiņā paliks krievu val. un veselības mācības stundas, jo daudz jauna
uzzināju. Bet nesaprotu vienu: kāpēc skolā, kurā mācās visforšākie
skolēni, jābūt novērošanas kamerām?
Un visu mūžu atcerēšos atziņu, ko vienmēr atgādināja
audzinātāja, kā vajag dzīvē par sevi pastāvēt: Ja tevi pa durvīm dzen
ārā, kāp pa logu iekšā. Ja pa logu dzen ārā, lien pa skursteni iekšā, ja
pa skursteni dzen ārā, sameklē spraugu, bet, ja pa spraugu dzen prom
ej pa durvīm!

MĀRTIŅŠ STROKŠS: Es apbrīnoju mūsu audzinātāju,
kurai pietika spēka ar mums cīnīties. Pagaidām negribas neko no
vidusskolas gadiem otrreiz atkārtot, bet zinu, ka paies kādi gadi un es
gribēšu atkārtot VISU.
Paldies klasesbiedriem par jautrajiem vidusskolas
gadiem! Paldies skolotājiem, kultūras vēstures un sporta skolotājiem
īpaši, šīs bija manas labākās stundas! Vēl man atmiņā noteikti paliks
1.septembris un pēdējais zvans.
Visam skolas kolektīvam novēlu saticību un
neatlaidību! 12-tajiem centību un gudrību, citādāk darbosies atziņa:
Solīts makā nekrīt! Paldies skolas direktoram par skolas
labiekārtošanu! Staicelei novēlu vēl vairāk spodrināt savu vārdu plašajā
pasaulē!
Jā, esmu palicis nopietnāks, tāpēc atļauju
audzinātājai izlaidumā par sevi teikt sekojošo: Puika no laukiem, mute
ar taukiem, dzīvoju es dziļos laukos, atrast varat mani draugos!

ANDA TIMERMANE: Vidusskolas gadi mani kā
personību pārveidojuši par 360 grādiem, jo nostiprināja manu pārliecību,
deva iespēju pilnveidot sevi, tāpēc ka skolotāji bija ļoti mīļi un
atsaucīgi.
Vislabāk man patika mājsaimniecības un psiholoģijas
stundas, tās ir manas sirdslietas, it īpaši psiholoģija, ko nopietni
domāju studēt. Paliks atmiņā skolas pasākumi, tāpēc ka daudzus no tiem
pati organizēju, sadarbojoties ar dažāda vecuma jauniešiem mūsu pilsētā.
Paliks atmiņā viss skolotāju kolektīvs, direktors un, protams, mūsu
superīgā klase, jo mēs taču esam vislabākie, visgudrākie, visskaistākie,
visforšākie! Un kā mūsu Rota prot rakstīt dzeju!
Paldies skolas direktoram J. Krastiņam par viņa
entuziasmu, pacietību un gribasspēku, cīnoties par vidusskolu,
remontējot un uzlabojot skolas vidi!
Nākamajiem 12-tajiem novēlu audzināt raksturu un
izdomāt, kā skolā pārmācīt nepaklausīgos! Bet Staicelei novēlu augt un
attīstīties! Savai Latvijai izķepuroties no ķezas!

DĀVIS VEIPĀNS

INESE ZALCMANE

Daudz tālāk tu ietu, ja vienlaikus tev nebūtu jābūvē
ceļš,
Daudz vairāk tu nestu, ja vienā rokā tev nebūtu
jātura zobens,
Daudz augstāk tu lidotu, ja katru rītu tev nebūtu
jāmeklē nozagtie spārni ...
Divpadsmitie - esiet vērīgi, modri, gudri, nekad
nevienam neļaujiet nozagt sev spārnus, lidojiet tālu un augstu!
Direktors un mācību pārzine ieraksta savus vēlējumus Atmiņu grāmatā.
Muzikālos priekšnesumus izlaidumā sniedza Staiceles
Mūzikas un mākslas skolas pasniedzēji

Jānis Kalējs,

Gatis Vanags,

Kārlis Vanags un

Katrīna Eglona. Paldies viņiem, kā arī Mūzikas un
mākslas skolas direktorei Ārijai Bakmanei.
Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
Gatis Endziņš: Šodien esam pulcējušies vēsturiskā brīdī - Staicelē
pirmais vidusskolas izlaidums, nākotnē būs otrais, desmitais,
trīsdesmitais, varbūt vēl lielāks skaitlis, bet šodien ir pirmais.
Pieņemot lēmumu par Staiceles vidusskolas izveidi,
domē vienprātības nebija. Varbūt pietrūka nedaudz ticības, ka mēs to
varam. Tomēr uzvarēja pārliecība: ar šo grūto uzdevumu izveidot
vidusskolu galā tiksim.
Domes vārdā gribētos sveikt puišus - futbolistus, kas
Staiceles vārdu nesuši plašākā sabiedrībā Mārtiņu Strokšu, Jāni
Vanagu, Vjačeslavu Mitņičuku, Kristapu Krūzi, Juri Masļeņikovu, Jāni
Balsi un Dāvi Veipānu.
Paldies klases audzinātājai Antrai Rudzītei, paldies
futbolistu audzinātājam, sporta skolotājam Imantam Dalkam.
Absolventiem novēlu esiet lepni, jūs esat pirmie,
kas beiguši Staiceles vidusskolu.

Pašvaldības izpilddirektors Agris Rubenis: Man liels
prieks piedalīties šajā pasākumā. Jaunie cilvēki - pirmie absolventi
Staiceles vidusskolā ierakstījuši lielu lapaspusi mūsu pilsētas vēsturē.
Kā jau šeit atzīmēja, sākotnēji nebija ticība, ka šī skola varētu
pastāvēt, bet trijos gados pierādījās, ka varam, mākam, protam,
pateicoties skolotājiem un pilsētas domei.
Novēlu absolventiem mēģināt arī dzīvē visur būt
pirmajiem.
Pilsētas domes un personīgi savā vārdā gribu izteikt
pateicību vidusskolas absolventei Andai Timermanei par aktīvu darbību
vidusskolas un pilsētas sabiedriskās vides veidošanā.

Limbažu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Gunārs
Mežapuķe: Sveicu ar pirmo izlaidumu un vēlu, lai Staicelē ne tikai
vidusskola, bet visa izglītības infrastruktūra, kas jums sagatavota,
turpinātos, un bērni tiktu mācīti ļoti dažādos veidos. Šodien pasniegšu
ziedus un mūsu atzinību trīs nominācijās. Pirmā nominācija
krusttēvs vai krustmāte ir tie cilvēki, kas pieņēma lēmumu un
sagatavoja Staiceles vidusskolas atklāšanu un darba turpināšanu. Šajā
nominācijā ziedi Jānim Bakmanim. Nākošā nominācija būtu menedžeris
vai menedžere. Pirms daudziem gadiem man bija tas gods strādāt
Staiceles vidusskolā, un tāpat kā toreiz, arī tagad skola nevar iztikt
bez saviem atbalstītājiem, kurus agrāk sauca par šefiem (tās bija
Staiceles iestādes) un bez vecākiem. Taisnība gan vecāki toreiz bija
drusciņ vairāk, jo arī skolēni bija apmēram par trešdaļu vairāk, nekā
tagad Staiceles vidusskolā. Redzu zālē daudzus no tiem cilvēkiem, kas
piedalījās dažādās talkās skolā, kas šobrīd jau ir vectēvi un vecmāmiņas
un sveic savus mazdēlus, bet viņu devums skolai ir ļoti nozīmīgs. Un
tāpēc skolas direktoram, manuprāt, ir jābūt tādam menedžerim, kas prot
piesaistīt gan vecāku palīdzību, gan sponsoru palīdzību, lai skola
pastāvētu un būtu sakārtota atbilstoši mūsdienu prasībām. Šajā
nominācijā sveicu skolas direktoru Juri Krastiņu. Un trešo nomināciju es
sauktu mamma vai tētis. Manā uztverē tie ir visi tie skolotāji,
kas bērnus uzņem skolā, kas rada viņiem tādu vidi, lai viņi spēj
attīstīties, lai viņiem ir vēlme mācīties. Šajā nominācija sveicu klases
audzinātāju Antru.
Absolventiem - izvēlēties to ceļu, kas jums šobrīd
liekas tīkamāks, perspektīvāks un pa kuru jūsu griba var aizvest.

Vecāku vārdā absolventus sveica un pateicību
skolotāju kolektīvam teica Anita un Oskars Strokši: Mīļie absolventi,
man ir patiess prieks, ka Žetonu vakarā dotais solījums - visi tiksimies
izlaidumā, ir piepildījies. Apsveicu! Šajā mirklī jums jāzina, ko
gribat, un tad jāizvēlas ceļš, pa kuru iesiet. Lai izdodas!
Mīļie pedagogi! Gribu teikt vienkāršu, sirsnīgu un
mīļu paldies par to lielo darbu, ka esat sapratuši mūsu jauniešus, ka
esat bijuši viņiem blakus, arī tad, kad visādi gāja. Paldies direktoram
par brīnišķīgo kolektīvu, ko veidojat ap sevi. Klases audzinātājai
gribētu teikt paldies par mīļumu un sirsnīgumu, ko Jūs ielikāt,
darbojoties ar viņiem. Paldies jums!


Nākamie absolventi kopā ar skolotāju Valentīnu
Andrejevu šodienas gaviļniekiem dāvināja ziedus, kuros parasti mīt daudz
skudru (peonijas), lai viņi visi būtu tikpat čakli kā skudras un
darbotos Latvijas labā.

Klases audzinātāja Antra Rudzīte: Tā tas patiešām ir
domāts jaunieši šodien sēž tur, tronī, bet audzinātāja pie
kalpotājiem, lai gan 3 gadus mēs lielākoties atradāmies vienā līmenī. 3
gadi lielajā laika plūdumā ir pavisam mazs nogrieznītis. Jūs, jaunieši,
to saucat par izvēli mācīties Staiceles vidusskolā. Es to saucu par
klases audzinātājas un skolotājas darbu, bet mēs visi kopā to saucam par
dzīvi. Un raiba ir bijusi mūsu kopīgā dzīve!
Šodien jūs no sirds apsveicu ar iegūto vidējo
izglītību un ļoti-ļoti-ļoti priecājos, ka visiem kopā mums izdevās! Bet
ceļamaizei līdzi došu vēl dažas atziņas un vēlējumus.
Rīt ap pusdienlaiku, kad pamodīsieties, atcerieties,
ka vislielākā vērtība cilvēka veselībai, dzīvespriekam un gudram prātam
jeb veiksmīgam mūžam ir DARBS. Bet lai viņš kā draugs nostātos jūsu
priekšā un visu mūžu ar jums būtu kopā, vispirms par viņu jādomā:
izdomājiet, izsapņojiet, izfantazējiet savu darbu, mācības, kas arī ir
darbs, un tad sāciet darboties: lasīt, pētīt, izzināt, strādāt.
Galvenais katru dienu rosīties, darot jebko, piemēram, savai mājai,
ģimenei, pagalmā, savā zemītē! Tā jūs radīsiet tāāāādu enerģiju, ka
nostrādās LIELAIS KOSMOSA LIKUMS: Kam ir, tam tiek dots!
Un līdzcilvēki brīnīsies: kā tas iespējams, šinīs laikos, kad mūsu zemē
tūkstošiem cilvēku ir bezdarbnieki, Staiceles vidusskolas 12.klases
visiem 17 jauniešiem ir darbs vai iespēja mācīties! Bet šajā brīdī jūs
varat sazvērnieciski pasmaidīt, jo apzināsieties: ar savām stiprajām
domām, ar savu labo gribu un strādīgajām rokām savu likteni esat godam
nopelnījuši!
Jūsu rokās Dieviņš šodien ielicis visskaistākos
izlaiduma ziedus un klusu vēlmi: arī tad, ja kādreiz savā mūžā jūs
sēdētu visaugstākajā, visgreznākajā tronī, atcerieties cilvēkiem, kas
kaut nedaudz jums laba darījuši, pateikt to maģisko vārdiņu paldies!
Paldies jums, jaunieši, par mūsu kopīgajiem gadiem!
Paldies vecākiem un vecvecākiem par jauko sadarbību! Paldies Liktenim
jūs esat mana 6. audzināmā klase! Paldies skolas vadībai un J. Bakmaņa
kungam, ka man bija tas gods audzināt Staicelē 1. vidusskolas klasi!
Direktor, atļaujiet nolaisties mana kosmiskā misija
izpildīta!

Paldies pasākuma vadītājam Kasparam Ribakam (11.
klase).
Izlaiduma scenārija autore Anda Timermane.
Ieva Drone
|
|