No 3.līdz 5. jūnijam Staiceles futbola laukumā turnīrā „Stārķa kauss 2009” spēkiem mērojās 15 Latvijas 8-gadīgo futbolistu komandas.

Nelabvēlīgie laika apstākļi netraucēja turnīra veiksmīgu norisi ar šādiem rezultātiem:

A fināls (turnīra uzvarētāji)

1. vieta – Futbola klubs „Ventspils olimpiskā cerība”

2. vieta – Jura Docenko Futbola skola „Alberts”

3. vieta – Sporta klubs „Liepājas Metalurgs”

B fināls
1. vieta – Jaunatnes futbola centrs „Skonto”
3. vieta – Futbola skola Metta/Ķekava
3. vieta – Futbola klubs „Olaine”

C fināls
1. vieta – Jūrmalas futbola skola
2. vieta – Futbola klubs „Viola” (Jelgava)
3. vieta – Valmieras futbola klubs

D fināls
1. vieta – Sporta klubs „Blāzma” – 1 (Rēzekne)
2. vieta – Futbola skola Metta/Rīga
3. vieta – Futbola skola Metta-2002

E fināls
1. vieta – Sporta klubs „Blāzma” – 2 (Rēzekne)
2. vieta – Sporta klubs „Kengaroos”
3. vieta – Sporta klubs „Babīte”

Ar turnīra direktoru Daini Gudermani (attēlā labajā pusē), Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekli, Latvijas Jaunatnes Futbola Līgas (LJFL) prezidentu runājām par bērnu futbolu Latvijā un Staiceles futbola bāzes iespējamo attīstību, ko šobrīd apsaimnieko Latvijas Futbola federācijas un Staiceles pilsētas domes izveidotais kopuzņēmums – SIA „Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs „Staicele””.

D.Gudermanis: „Latvijā diemžēl iesakņojusies šāda sistēma – ja kādai vecuma grupai ir sacensības, tiek iedalīta nauda un izrādīta interese par šo vecumu. Ja mēs - LFF gribētu, lai viengadīgie spēlē futbolu, tad noteikti vajadzētu paziņot, ka nākošajā gadā viengadīgajiem būs Latvijas čempionāts ar izeju uz pasaules finālu. Uzreiz radīsies tādas komandas. Tas, protams, humors. Taču, lai iekustinātu Latvijā jaunāku bērnu darbošanos futbolā, vairākus gadus atpakaļ LFF aicināja veidot dažādas eksperimentālās grupas, kurās pieņemti bērni no 8 gadu vecuma. Bija vairāki klubi, kas atsaucās, un šobrīd Latvijā vieni tādi īstie celmlauži, kas nodarbojas ar visiem mazākajiem, ir tieši arī jūsu tuvumā esošā futbola skola Metta ar grupām Rīgā, Ķekavā un Limbažos. Viņi orientējas uz bērnudārzniekiem – 3-4-5 gadīgiem bērniem, rīko savus iekšējos turnīrus. Mettai ir vesela sacensību sistēma „Ziķeris”.

Starp citu, gadus 10 atpakaļ, Latvijas čempionāts futbolā sākās tikai no 12 gadiem, tad pakāpeniski pārgāja uz 9, līdz mēs pateicām – 8. Tikko LFF pateica, ka būs čempionāts 8-gadīgiem, sporta skolām bija juridisks pamats atvērt grupas, dabūt valsts finansējumu, un viss veidojās. Tātad tagad masveidīgi sāk darboties jau septiņgadīgie. Brīdī, kad šī sistēma aizgāja, atcēlām lēmumu par Latvijas čempionātu 8-gadīgiem, jo ļoti labi saprotam, ka nevajag mazajiem nekādu čempionātu. Tajā gadā nolikumā ierakstījām, ka būs atsevišķi turnīri, un viens no centrālajiem turnīriem bija „Stārķa kauss”, kur aicinājām 8-gadīgos. Mūsu piemēram sekoja citi, un tagad 8-gadīgajiem ir daudz turnīru, taču šis ir viens no labākajiem. „Stārķa kauss” dzīvo savu dzīvi, neatkarīgi no čempionātiem. Turpmāk domājam, ka izdevīgāk būtu „Stārķa kausu” organizēt 7-gadīgiem, nevis 9-gadīgiem, jo šajā vecumā ir Latvijas čempionāts. To parāda arī komandu skaits – ja ziemā pieteicās 18 komandas, tad tagad saraksts sarucis līdz 10. Iemesli, protams, dažādi.

Bet lai turnīrus rīkotu, Staiceles bāzē gada laikā būs daudz jāizdara. Piemēram, visā Latvijā iegājies, ka vasarā orientējamies uz karstu laiku un lielu sauli, bērniem somas pilnas ar vasaras drēbēm, lai gan būtu jādara otrādi – kad izbraucam no mājām, jāņem līdzi ziemas jaka un cepure. Ja būs silts, to neizmantosim. Tāpēc mainīgo laika apstākļu dēļ laukumu malās jāveido speciālas stacionāras nojumes rezervistiem, jo šoreiz uzliktās pagaidu nojumes spēcīgais vējš aizpūta pa gaisu. Vajadzīgas vairākas vietas, kur žāvēt slapjās drēbes. Jāizveido arī stacionāra apbalvošanas vieta - goda pjedestāls ar aizmugurējo fonu pie internāta ēkas, kas no organizatoriskā viedokļa ir izdevīgāk, kā stadiona malā.

Šis turnīrs bija plānots 16 komandām, viena vieta bija rezervēta Staicelei, bet diemžēl Staiceles komanda nepiedalījās – vai šeit nav bērnu? Pirmajās divās dienās notika priekšsacīkstes – 3 apakšgrupās pa 5 komandām katrā un pēc tam, pēc šo apakšgrupu rezultātiem komandas iekļuva attiecīgos finālos: 1. vietu ieguvēji - A finālā, otro vietu ieguvēji – B finālā, utt., piekto vietu ieguvēji – E finālā. 5. jūnijā notika finālsacensības. Tātad, jebkuram bērnam ir apziņa – es iekļuvu finālā, un finālā viņš cīnās par 1., 2. vai 3.vietu. Pēc būtības – E fināla trešās vietas ieguvējs pēc sportiskā principa ir piecpadsmitais un pēdējais. Maziem bērniem nevajag radīt traumu, ka viņš ir palicis pēdējais. Bērni ļoti nopietni to uztver – šorīt no rīta viens puisis skrien pie trenera un saka – trener, trener, mēs esam finālā! Treneris saka – jā, ļoti patīkami. Bet viņi bija iekļuvuši E finālā.

Šādā veidā turnīrus praktizē daudzās vietās Eiropā. Katra fināla uzvarētājs – komanda saņem kausu, diplomu un balviņas. Medaļas dodam tikai A fināla dalībniekiem, kaut kāds sportiskais princips jāsaglabā, bet visi tiek apbalvoti.

Laika apstākļi šoreiz tiešām bija unikāli, es savā 30 gadu praksē neatceros, ka turnīrā visas dienas pēc kārtas būtu lijis lietus.”

D.Gudermanis: „Neskatoties uz vienreizējiem laika apstākļiem un to, ka bērni ir tikai 8-gadīgi - nezinu, vai viņi ir apmierināti, bet neviens nav izrādījis kaut kādu nepatiku. Ja ir kāda nepatika, to uzreiz var just. Viss ir normāli. Viss notika pēc plāna un precīzi, es pat pabrīnījos, ka neviena spēle netika izlaista.

Visus turnīrus organizējam 3 dienās ar 2 naktīm, jo 2 naktis nav bīstamas, bet trešā nakts pie tādiem apstākļiem var radīt temperatūras, ir kopējs nogurums, sadzīviskās traumas, skrienot pa kāpnēm utml. Trešās dienas beigās un ceturtajā dienā vairāk parādās cilvēku raksturi, nāk ārā negatīvās puses, rodas strīdi un konflikti. Tas tāpat kā radiem – satikties vienu dienu ir interesanti, bet ja ilgstoši jādzīvo kopā – rodas problēmas.

Man ir informācija, ka atsevišķas personas ir neapmierinātas, ka Staicelē kaut kas nodots Futbola federācijai. Es nepārstāvu federāciju, bet no sava personīgā viedokļa šiem cilvēkiem gribētu uzdot jautājumu – kuram traucē, ka šeit ir bērnu čalas? Jebkurā apdzīvotā vietā bērnu čalas nozīmē, ka tur ir dzīvība, tai vietai ir nākotne. Ja nākošie domnieki, uzskatīs, ka tas ir traucēklis, tad viņiem atliek te organizēt kapu rožu audzēšanu, palielināt kapličas caurlaidību, uzlabot kapus, jo, cik es saprotu, turpmākajos 10 gados te nav plānota Tayota vai Sony Ericsson rūpnīcu ienākšana. Futbols ir ekoloģiski tīra nodarbošanās un varētu radīt papildienākumus vietējiem iedzīvotājiem. Mums šī nav vienīgā vieta, kur varētu veidot bāzi. Latvijā, sevišķi krīzes apstākļos, daudzi redz, ka vairs nevar uzturēt savu stadionu un bāzi, ir ar mieru to gandrīz dāvināt, lai tikai kāds tur būtu. Ja nekas nenotiks, bāze sagrūs. Domāju, ka jaunatnes futbola bāzes attīstību Staicelē vajadzēja tikai veicināt. Mums, sākot no federācijas vadības līdz katram darbiniekam, nav doma par biznesu, tas nav iespējams. Bērnu futbols bizness varētu būt tikai tiem, kas to apkalpo – vāra putru, piedāvā zemenes vai citu produkciju.

Šogad šajā bāzē vairāk domāts – ja neko jaunu neuzcelt, tad tikt skaidrībā, kādā stāvoklī tā ir. Šogad jāizdara viss, kas neprasa lielu naudu – jānopļauj zāle, jānokrāso stabi, jāiestāda puķes. Turpmāk te domāts ieguldīt diezgan lielus līdzekļus, lai šeit būtu īsta, lieliska futbola bāze. Tāpēc dažas dienas atpakaļ te bija atbraucis futbola laukumu zālāju speciālists Buivida kungs ar visu tehniku, un pirmajā laukumā jau ir iesēta jauna zāle. Pēc viņa tehnoloģijas vajadzēja, lai būtu lietus un galvenais, lai bērni skraidītu pa laukumu un sēkla vairāk iegremdētos augsnē. Ja šobrīd tam laukumam var likt atzīmi 3 (pēc 5 baļļu sistēmas), tad nākošajā vai aiznākošajā gadā jābūt ar atzīmi 5, lai uz tā varētu spēlēt jebkura līmeņa futbola spēles. Tur nevarēs spēlēt Eiropas kausu, jo nav tribīnes 10000 cilvēkiem, bet segumam jābūt visaugstākās klases. Plānots uzlabot zālāja segumu arī otrā laukumā, lai pēc vajadzības varētu veidot dažādu konfigurāciju futbola laukumus. Blakus tam plānots lielais sintētiskais futbola laukums. Nākošais – ēkās Sporta ielā 5 (internāts) renovācija un jauna bloka celšana, kur būtu ēdināšanas bloks, varbūt trenažieru zāle. Visi plāni tiek šobrīd apkopoti, un šī gada jūlijā tiks iesniegti Eiropas Futbola savienībā (UEFA), un mēs lūgsim, lai tos iekļautu kādā no attīstības programmām. Sarunu līmenī tas jau ir saskaņots, ja to apstiprinās, tad UEFA iedalīs diezgan ievērojamu summu, lai varētu šos projektus realizēt. Tad Staiceles bāzē sāksies īsta futbola dzīve - varēs rīkot lielākas spēles ar bagātākām komandām, arī pieaugušajiem.

Jāsaprot viena lieta (tās ir manas domas), ka man kā jaunatnes futbola vadītājam šī halle vajadzīga tikai vienā gadījumā - lai būtu kur organizēt darbošanos, ja ārā līst lietus. Bet futbolam vasarā tā nav vajadzīga, to naudu labāk ieguldīt citās lietās. Ja halle būtu, tā, protams, netraucētu. Halli uzcelt var viegli, bet problēmas radīsies, kad būs jādomā par uzturēšanu. Hallei šeit jābūt daudzfunkcionālai, lai varētu spēlēt basketbolu utt., un jābūt arī zināmai skaidrībai – kas nāks to basketbolu spēlēt? Jo Vidzemes pusē ir diezgan nopietnas halles – ne pārāk tālu Valmierā, Limbažos. Vai vietējam novadam būs nauda tās uzturēšanai, jo ziemā tur vajag siltumu. Ziemā mums (futbolistiem) braukt uz šejieni nav nekāda vajadzība, jo halles pietiekoši ir Rīgā. Ja arī braucam, tad labāk lai sportists te slēpo, slido, nekā atkal iet zālē. Vasarā Rīgā ir asfalts, bet te svaigs gaiss un zālīte, upe - tad ir jēga. Tāpēc radīts šis kopuzņēmums. Kad tas tika nofiksēts un aizgāja tautā, Futbola federācijā uzreiz ienāca divi priekšlikumi no divām nelielām pilsētām, ka viņi arī būtu gatavi tādu pašu kopuzņēmumu taisīt un atdot savu teritoriju, lai tikai tur kaut kas notiktu. Tas ir tas, ko teicu sākumā - cilvēki saprot, ka paši nevar uzturēt. Ja saka – atdevām par sviestmaizi, tad iebilstu - bet nav jau jums tā sviesta...”

D.Gudermanis: „Jūlija mēnesī būs jaunatnes izlašu nometnes un jūlija beigās - 3 dienas (29. – 31.) būs Latvijas reģionālo izlašu turnīrs 14-gadīgiem – jauno talantu pirmās atlases sacensības. Turnīrā piedalīsies 8 izlases – Zemgale, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, divas Rīgas, Ziemeļaustrumlatvija un Daugavpils pilsētas komanda, jo viņi šajā vecumā ir Latvijas čempioni. Pēc šī turnīra izlašu treneri, kas apstiprināti uz šo vecumu, no 8 reģionālajām izlasēm atlasīs cilvēkus 40 un turpinās gatavoties ar viņiem uz Eiropas čempionātu un tālāk.”

P.S. Uz jautājumu, kāpēc staicelieši nepiedalījās turnīrā, VJFC „Staicele” direktors Juris Krastiņš atbildēja, ka šobrīd sporta skolā nav attiecīgā vecuma grupas (2001. un 2000. gadā dzimušie zēni), jo nav darba algu fonds treneriem.

Ieva Drone