Staicele -
Reportāžas -
Staiceles vidusskola
22.05.2009.
Mēs vēl tiksimies! - Pēdējā zvana svētki
Staiceles vidusskolā
22. maijā Pēdējā zvana svētkos pie Staiceles vidusskolas pulcējās
skolēni, skolotāji un vecāki, lai ar krāšņiem ziedu pušķiem, kādi ir
tikai maijā, satiktos un īsu mirkli pabūtu kopā, vēlētu 9. un 12. klašu
jauniešiem lielu, lielu veiksmi priekšā stāvošajos eksāmenos, savukārt
viņi varētu teikt paldies skolotājiem par gūtajām zināšanām.
Kad no rīta gaiļi dziedās, suņi skaļi ries,
Gaismas stari miglu kliedēs, - mēs vēl tiksimies.
Dienas vidū tēva sētā saule zeltu lies,
Tajā brīdī klusā svētā - mēs vēl tiksimies.
Zilgu segu vakarpusē zemei pārklāj Dievs,
Vēji pieklust, putni klusēs, - mēs vēl tiksimies.
Un kad naktī sapņu stirnas cauri siliem skries,
Runcim maļot miega dzirnas - mēs vēl tiksimies.
Dzejas rindās izteikto domu direktora vietniece
izglītības jomā Alda Grāvere turpināja: Šajā brīdī liekas, ka mēs
šķiramies, šķiramies no ikdienas mācībām, no klases biedriem, varbūt no
draugiem, varbūt no pirmās mīlestības, bet mēs vēl tiksimies ļoti
atbildīgā brīdī eksāmenos. Gribētos, lai īstajā, lielajā dzīvē
tiekoties, nepaejam viens otram garām.
Staiceles vidusskolas direktors Juris Krastiņš,
uzrunājot jauniešus, teica: Kā Jūs domājat - šī ir skumja vai priecīga
diena? Es domāju, ka priecīga. Mēs katru dienu domājam par sīkumiem un
par lielām lietām. Šodien runāsim par lielām lietām.
9. un 12. klašu beidzēji, - man ļoti gribas, lai Jūs
esat nacionāli pēc savas būtības! Jūs esat vienreizēji šajā pasaulē, un
Jums ir viena tēvu zeme Latvija.
Vēl man gribas, lai Jūs būtu ļoti emocionāli, tā kā
sporta spēlēs ja uzvaras, tad ārkārtīgi lielas gaviles, ja bēdas - tad
asaras, bet lai jaunībā ir tas, kas nāk uz āru.
Un treškārt, esat ļoti racionāli un saprotat, - lai
cik tālu aicinājums, dzīve, nauda un karjera aizvestu Jūs pasaulē,
atceraties, kas ir jūra, bērzi un odi Latvijā, un kas varbūt ir
bezskābekļa situācija Tokijā. Jums ir jāsaprot no kurienes nākat un uz
kurieni ejat.
Gribu novēlēt, lai šīs lietas Jūs atcerētos pārdomu
brīžos.
9. klases skolēni.
12. klases skolēni.
Mācos nenēsāt līdzi
Ceļā uzlasītus akmeņus,
Negribu apgrūtināt sev ejamā ceļa vieglumu,
Ne riskēt, lai kādam trāpa.
Mācos nenēsāt līdzi rūgtumā pateiktus vārdus
Un debesis smagas bez krāsas.
Mācos nenēsāt līdzi vērmeļu buntītes,
Vai ežu adatas asas.
Vienkārši eju, eju un kļūdos,
Un savām kļūdām klusītēm,
Klusītēm, klusītēm padomu prasu.
12. klases skolēni izteica savu vēlmi, ka Staiceles
vidusskolai vajadzīga arī sava himna: Mēs, 12. klases kolektīvs,
vēlamies uzdāvināt Staiceles vidusskolai himnu, to dziesmu, ko dziedājām
mūsu Žetonu vakarā - Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Māras Zālītes
vārdi, Imanta Kalniņa mūzika. Lai šī dziesma turpmāk ir mūs vidusskolas
apliecinātājs.
Skolotājs dod nevis no sava prāta, bet gan no savas
ticības un mīlestības. Apsveikumi skolotājiem.
10. klases skolēnu vēlējums skolas biedriem: Lai
Jūsu laiks neapstājas un auļo kā neprātīgs kumeļš pretim Jūsu sapņiem un
cerībām.
10. klases audzinātāja Inese Baltmane, uzrunājot
devītos un divpadsmitos, nolasīja interesantu pasaku Pa īstam un pa
jokam un jautāja - kurš no 4 vīriem vēlaties būt Jūs?
Reiz dzīvoja 4 vīri, viņu vārdi bija Katrs, Kāds,
Neviens un Jebkurš. Kādreiz, kad bija jādara kāds svarīgs darbs, Katrs
bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs. Jebkurš to varēja izdarīt, bet
neviens to nedarīja. Kad Neviens to nedarīja, Katrs sadusmojās, jo tas
bija Kāda darbs. Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs, bet Neviens
nevarēja iedomāties, ka Kāds to nedarīs. Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad
Neviens nebija izdarījis to, ko varēja būt izdarījis Jebkurš no jums.
1. klases audzinātāja Glorija Vizule vēlēja: Lai
Jums visiem pietiek sirdsgudrības, mīlestības un prāta sev atvēlēto
laiku ar godu izdzīvot un gaišumu citiem dot!, bet Mārtiņš aicināja
Cilvēki, vai dzirdat, pamēģināsim būt labi!
Izlaiduma klašu skolēnus pilsētas domes vārdā sveica
priekšsēdētāja vietnieks Gatis Endziņš: Šis Pēdējais zvans Staicelē nav
parasts, gribētos teikt, ka tas ir pat vēsturisks, jo vidusskolai tas ir
pirmais. Pēdējais zvans tas ir arī atskaites punkts. Līdz šim Jūs esat
cītīgi mācījušies, un pašlaik ir brīdis, kad sākas pārbaudījumi. No
savas pieredzes varu teikt, ka pamatskolas eksāmeni dzīvē ir
vissatraucošākie, jo tie ir pirmie. Vidusskolas eksāmeni grūtākie, bet
augstskolas eksāmeni vieglāki, jo cilvēks pie visa pierod.
Gribētos vēlēt, lai eksāmenos gan pamatskolas, gan
vidusskolas beidzējiem veicas, lai mēs smaidīgi un priecīgi satraukti
varam tikties izlaidumā.
Vidusskolas direktors šajā svētku reizē atzīmēja arī
lielākos sasniegumus darbā:
Šodien man ir tas gods paziņot, ka uz divām budžeta
vietām Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā skola izvirza 12. klases
skolēnus Mārtiņu Strokšu un Jāni Vanagu (attēlā).
Aizvadītajā mācību gadā bijuši ļoti labi sasniegumi
mācību olimpiādēs - Valsts olimpiādēs vēsturē un ģeogrāfijā ļoti
atzinīgus panākumus izcīnīja 9. klases skolniece Zane Kubuliņa (attēlā),
bet valsts olimpiādē vizuālajā mākslā 9. klases skolniece Randa
Grumsle.
Abām meitenēm tika pasniegta Staiceles vidusskolas
kolektīva dāvana biļete 2 minūšu lidojumam Aerodium vēja tunelī.
Paldies par ieguldīto darbu skolnieču sagatavošanā
olimpiādēm direktors teica skolotājām Ilgai Ozolai (attēlā), Dignai
Čuikovai un Aldai Grāverei.
Vecāku vārdā, novēlot bērniem veiksmi eksāmenos,
paldies skolotāju kolektīvam un direktoram teica vecāku pārstāve Inta
Meistere.
Zvaniņš pirmklasnieku rokās ieskandināja gan mācību
stundu beigas, gan pārbaudījumu sākumu.
Skolotāju kolektīvs kopā ar 9. klases skolēniem.
Skolotāju kolektīvs kopā ar 12 klases skolēniem.
Ieva Drone
|