Staicele - Reportāžas - Staiceles vidusskola

22.05.2009.
„Mēs vēl tiksimies!” - Pēdējā zvana svētki Staiceles vidusskolā


22. maijā Pēdējā zvana svētkos pie Staiceles vidusskolas pulcējās skolēni, skolotāji un vecāki, lai ar krāšņiem ziedu pušķiem, kādi ir tikai maijā, satiktos un īsu mirkli pabūtu kopā, vēlētu 9. un 12. klašu jauniešiem lielu, lielu veiksmi priekšā stāvošajos eksāmenos, savukārt viņi varētu teikt paldies skolotājiem par gūtajām zināšanām.

   Kad no rīta gaiļi dziedās, suņi skaļi ries,
   Gaismas stari miglu kliedēs, - mēs vēl tiksimies.
   Dienas vidū tēva sētā saule zeltu lies,
   Tajā brīdī klusā svētā - mēs vēl tiksimies.

   Zilgu segu vakarpusē zemei pārklāj Dievs,
   Vēji pieklust, putni klusēs, - mēs vēl tiksimies.
   Un kad naktī sapņu stirnas cauri siliem skries,
   Runcim maļot miega dzirnas - mēs vēl tiksimies.

Dzejas rindās izteikto domu direktora vietniece izglītības jomā Alda Grāvere turpināja: „Šajā brīdī liekas, ka mēs šķiramies, šķiramies no ikdienas mācībām, no klases biedriem, varbūt no draugiem, varbūt no pirmās mīlestības, bet mēs vēl tiksimies ļoti atbildīgā brīdī – eksāmenos. Gribētos, lai īstajā, lielajā dzīvē tiekoties, nepaejam viens otram garām.”


Staiceles vidusskolas direktors Juris Krastiņš, uzrunājot jauniešus, teica: „Kā Jūs domājat - šī ir skumja vai priecīga diena? Es domāju, ka priecīga. Mēs katru dienu domājam par sīkumiem un par lielām lietām. Šodien runāsim par lielām lietām.

9. un 12. klašu beidzēji, - man ļoti gribas, lai Jūs esat nacionāli pēc savas būtības! Jūs esat vienreizēji šajā pasaulē, un Jums ir viena tēvu zeme – Latvija.

Vēl man gribas, lai Jūs būtu ļoti emocionāli, tā kā sporta spēlēs – ja uzvaras, tad ārkārtīgi lielas gaviles, ja bēdas - tad asaras, bet lai jaunībā ir tas, kas nāk uz āru.

Un treškārt, esat ļoti racionāli un saprotat, - lai cik tālu aicinājums, dzīve, nauda un karjera aizvestu Jūs pasaulē, atceraties, kas ir jūra, bērzi un odi Latvijā, un kas varbūt ir bezskābekļa situācija Tokijā. Jums ir jāsaprot – no kurienes nākat un uz kurieni ejat.

Gribu novēlēt, lai šīs lietas Jūs atcerētos pārdomu brīžos.”


9. klases skolēni.


12. klases skolēni.

   Mācos nenēsāt līdzi
   Ceļā uzlasītus akmeņus,
   Negribu apgrūtināt sev ejamā ceļa vieglumu,
   Ne riskēt, lai kādam trāpa.

   Mācos nenēsāt līdzi rūgtumā pateiktus vārdus
   Un debesis smagas – bez krāsas.
   Mācos nenēsāt līdzi vērmeļu buntītes,
   Vai ežu adatas asas.

   Vienkārši eju, eju un kļūdos,
   Un savām kļūdām klusītēm,
   Klusītēm, klusītēm padomu prasu.


12. klases skolēni izteica savu vēlmi, ka Staiceles vidusskolai vajadzīga arī sava himna: „Mēs, 12. klases kolektīvs, vēlamies uzdāvināt Staiceles vidusskolai himnu, to dziesmu, ko dziedājām mūsu Žetonu vakarā - „Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”, Māras Zālītes vārdi, Imanta Kalniņa mūzika. Lai šī dziesma turpmāk ir mūs vidusskolas apliecinātājs.”


Skolotājs dod nevis no sava prāta, bet gan no savas ticības un mīlestības. Apsveikumi skolotājiem.


10. klases skolēnu vēlējums skolas biedriem: „Lai Jūsu laiks neapstājas un auļo kā neprātīgs kumeļš pretim Jūsu sapņiem un cerībām.”

10. klases audzinātāja Inese Baltmane, uzrunājot devītos un divpadsmitos, nolasīja interesantu pasaku „Pa īstam un pa jokam” un jautāja - kurš no 4 vīriem vēlaties būt Jūs?

Reiz dzīvoja 4 vīri, viņu vārdi bija Katrs, Kāds, Neviens un Jebkurš. Kādreiz, kad bija jādara kāds svarīgs darbs, Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs. Jebkurš to varēja izdarīt, bet neviens to nedarīja. Kad Neviens to nedarīja, Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs. Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs, bet Neviens nevarēja iedomāties, ka Kāds to nedarīs. Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varēja būt izdarījis Jebkurš no jums.


1. klases audzinātāja Glorija Vizule vēlēja: „Lai Jums visiem pietiek sirdsgudrības, mīlestības un prāta sev atvēlēto laiku ar godu izdzīvot un gaišumu citiem dot!”, bet Mārtiņš aicināja – „Cilvēki, vai dzirdat, pamēģināsim būt labi!”


Izlaiduma klašu skolēnus pilsētas domes vārdā sveica priekšsēdētāja vietnieks Gatis Endziņš: „Šis Pēdējais zvans Staicelē nav parasts, gribētos teikt, ka tas ir pat vēsturisks, jo vidusskolai tas ir pirmais. Pēdējais zvans – tas ir arī atskaites punkts. Līdz šim Jūs esat cītīgi mācījušies, un pašlaik ir brīdis, kad sākas pārbaudījumi. No savas pieredzes varu teikt, ka pamatskolas eksāmeni dzīvē ir vissatraucošākie, jo tie ir pirmie. Vidusskolas eksāmeni – grūtākie, bet augstskolas eksāmeni – vieglāki, jo cilvēks pie visa pierod.

Gribētos vēlēt, lai eksāmenos gan pamatskolas, gan vidusskolas beidzējiem veicas, lai mēs smaidīgi un priecīgi satraukti varam tikties izlaidumā.”

Vidusskolas direktors šajā svētku reizē atzīmēja arī lielākos sasniegumus darbā:


„Šodien man ir tas gods paziņot, ka uz divām budžeta vietām Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā skola izvirza 12. klases skolēnus Mārtiņu Strokšu un Jāni Vanagu (attēlā).


Aizvadītajā mācību gadā bijuši ļoti labi sasniegumi mācību olimpiādēs - Valsts olimpiādēs vēsturē un ģeogrāfijā ļoti atzinīgus panākumus izcīnīja 9. klases skolniece Zane Kubuliņa (attēlā), bet valsts olimpiādē vizuālajā mākslā – 9. klases skolniece Randa Grumsle.”

Abām meitenēm tika pasniegta Staiceles vidusskolas kolektīva dāvana – biļete 2 minūšu lidojumam Aerodium vēja tunelī.


Paldies par ieguldīto darbu skolnieču sagatavošanā olimpiādēm direktors teica skolotājām Ilgai Ozolai (attēlā), Dignai Čuikovai un Aldai Grāverei.


Vecāku vārdā, novēlot bērniem veiksmi eksāmenos, paldies skolotāju kolektīvam un direktoram teica vecāku pārstāve Inta Meistere.


Zvaniņš pirmklasnieku rokās ieskandināja gan mācību stundu beigas, gan pārbaudījumu sākumu.


Skolotāju kolektīvs kopā ar 9. klases skolēniem.


Skolotāju kolektīvs kopā ar 12 klases skolēniem.

Ieva Drone