Staicele -
Reportāžas - Stārķu sagaidīšanas
svētki
01.04.2009.Stārķu sagaidīšanas svētki
1.aprīlī, kad saules stari kausēja vēl atlikušo
sniegu, un visās malās jautri čaloja pavasara strautiņi, Tūrisma
informācijas centra vadītāja Inese Timermane aicināja staiceliešu jauno
paaudzi iesaistīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs,
kurās vairāk vai mazāk tika pievērsta uzmanību mūsu pilsētas simbolam -
stārķim, jo pavisam drīz jau atkal cēlos putnus redzēsim pļavās un
laukos.
Taču, iepriekšējā dienā ar Anda Timermaņa palīdzību
tika sakopta liepa, kas atrodas laukumā pretī fabrikas direktormājai, un
tās galotnē stārķu ligzda. Te kādreiz mitinājās stārķi, atliek vien
cerēt, ka šogad kādam pārim iepatiksies šī vieta, un pilsētā būs par
vienu ligzdu vairāk.
Svētki iesākās ar anekdošu konkursu Staiceles
vidusskolā Skolas Jokdaris 2009. Atsaucība bija neliela, pieteicās
tikai četri dalībnieki Edgars Tenisons no 10. klases, Beāte Vītiņa no
6. klases, Kaiva Apiņa no 5. klases un Līga Ozola no 10. klases.
Anekdošu stāstītājus vērtēja barga žūrija skolotājas Vija Brente,
Vizma Tiltiņa, Linda Abendrote un Inese Timermane no Tūrisma un
informācijas centra, konkursu vadīja muzeja Pivālind darbiniece un 12.
klases skolniece Anda Timermane. Pārliecinoši uzvarēja un Skolas
jokdara titulu 10. - 12. klašu grupā ieguva Edgars Tenisons, bet 5.
9. klašu grupā - Kaiva Apiņa. Zaudētājs nebija neviens - pārējie
dalībnieki saņēma nelielas pateicības balvas par piedalīšanos.
Izsmējušies no sirds un jautri pavadījuši laiku gatavojāmies uzklausīt
ko mums par putniem un ne tikai putniem stāstīs Īrisa Mukāne un Inta
Soma no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta. Inta Soma atveda ziņu, ka
balto stārķi Staiceles lauku teritorijā redzējusi jau 27. martā.
Īrisa Mukāne savu stāstījumu iesāka ar īsu informāciju par rezervātu,
kura teritorijā visi dzīvojam, aicinot skolēnus šad tad ieskatīties arī
rezervāta mājaslapā www.biosfera.lv . Interesanta
saruna raisījās par gājputniem bezdelīgu, dzeguzi, svīri un balto
stārķi. Tie lido līdz Āfrikas vidienei, ceļā pārvarot dažādas grūtības,
pat Sahāras tuksnesi, tādēļ patiešām ar lielu prieku varam sagaidīt un
sveikt tos stipros, kas atgriežas. Īrisa pastāstīja, ka mūsu stārķi
vairāk lido pāri Rietumeiropai, taču tos, kas lido pāri Austrumeiropas
valstīm, piemēram, Turcijai, bieži vien sagaida vietējo šāvieni, jo
šajās valstīs baltā stārķa gaļa ir liela delikatese, ko gatavo īpašām
svinībām kāzām, bērna piedzimšanai.
Inta Soma Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā vada projektu par
sabiedrisko monitoringu (sistemātiski un regulāri veikti vides
pētījumi). Šinī programmā nu jau trīs gadu garumā iesaistījušies bērni
sākot no 1. klases, bet vecākajam dalībniekam ir pāri 70 gadiem. Cilvēki
veic regulārus novērojumus blakus savai mājai, tādējādi kļūstot daudz
redzīgāki, un dabā ievēro to, kam agrāk pagāja garām. Savāktie dati tiek
nodoti zinātniekiem analīzei, tos izmanto studenti un skolēni
zinātniskajiem darbiem.
Monitoringa programmā tiek lūgti dati par putniem, dzīvniekiem,
kokiem, dabas parādībām un citām jomām. Piemēram, informāciju par
latvāņiem kartēšanai ļoti izmanto Lauku atbalsta dienests. Latvāņi ir
invazīvais augs un savā ceļā iznīcina visu, izņemot kokus, tajās vietās
neaug citi augi. Latvāņi izplatās ļoti ātri ja pirmajā gadā ir viens
augs, tad otrajā jau būs 10, tādēļ valsts mērogā domā par to
iznīcināšanu, lai gan viens cilvēks Latvijā veido floristikas darbus no
latvāņu stumbriem, jo tie ir resni un izturīgi (jāvāc ziemā, kad sula
neapdedzina).
Zinām, ka bebri uzpludina dambjus, un tādējādi aiziet bojā daudzas
pļavas un mežu platības, koki nokalst. Svarīgi ir uzzināt bebru skaitu,
lai varētu pagarināt viņu medīšanas sezonu. Te atkal var palīdzēt
cilvēki, kas veic bebru mājvietu uzskaiti.
Vēl pagastu un pilsētu iedzīvotāji tiek lūgti skaitīt alejas. Daudzas
ir vecas, iet bojā. Viena daļa cilvēku saka - zāģējam nost, citi domā -
vajag sakopt. Bet kā? Kad alejas tiks uzskaitītas, taps materiāli, kā
tās labāk sakopt. Inta rādīja divu 8.klases skolēnu zinātnisko darbu,
kurā viņi uzskaitījuši alejas savā pagastā. Tātad cilvēku savāktie dati
tiek izmantoti ļoti daudzveidīgi.
Inta Soma stāstīja, ka 2005. gadā programmā iesaistījās tikai 86
dalībnieki, bet tagad - 409. Sākumā tika saņemtas ziņas tikai par 162
objektiem, bet tagad - par 835. Ir izstrādāta Sabiedriskā monitoringa
rokasgrāmata, kurā ietverti metodiskie materiāli un novērojumu
protokoli. Šī grāmata pieejam skolu bibliotēkās un arī internetā.
Inta Soma teica paldies Inesei Timermanei par balto stārķu ligzdu
uzskaiti Staicelē. 2008. gadā viņa saskaitījusi 49 ligzdas. Pavisam ZBR
teritorijā to ir 353. Informācija tiek vākta arī par ligzdām, kas
aizgājušas bojā, par izmestajiem mazuļiem. Pēdējā laikā novērots, ka
reizēm atlido stārķi, izkaujas savā starpā un aizlido katrs uz savu
pusi, mazuļi nedzimst. Ir arī tā - dzīvo stārķi, bet mazuļi nedzimst.
Izrādās, ka ķimizētā pārtika ietekmē putnu, zīdītāju, varētu teikt, arī
cilvēku dzimstību.
Vai Jūsu pagrabā dzīvo sikspārņi? Ja jā, tad sameklējiet novērošanas
protokolu un aizsūtiet Intai Somai. Viesturs Vintulis, viens no
spēcīgākajiem sikspārņu pētniekiem Latvijā, būs ieinteresēts šādas
informācijas saņemšanā, jo sikspārņi arī iet mazumā. Pagājušajā gadā pie
Salacgrīvas tika atklāta viena māja, kur stundas laikā izlidoja 160
sikspārņi.
Pēc Intas Somas stāstījuma daudzi skolēni labprāt vēlējās
iesaistīties monitoringa programmā un paņēma novērojuma protokolus.
Īrisa Mukāne dāvināja skolas bibliotēkai plakātu Dabas simboli 2009
un citus materiālus.
Pēc tam viņa pamācīja, kā izgatavot papīra lidojošo stārķīti. Tie
atgādināja kādreiz Staicelē redzētos no finiera darinātos stārķus.
Pēcpusdienā visus interesentus izrādē Datārponis pulcēja Dikļu
skolēnu teātris. Dikļu pamatskolas mājaslapā atradu informāciju, ka šo
lugu par ļoti aktuālu tēmu bērnu un jauniešu vidū uzrakstījis Dikļu
skolas absolvents Andris Niedzviedzis. Arvien vairāk skolēnu sēž pie
datoriem, kļūst kūtri, viņus neinteresē aktīvās atpūtas formas. Viņi
nelasa grāmatas. Andris ar savas lugas tēliem - zaķu ģimeni un viņu
draugiem - parāda, kas var notikt, ja aizraujas ar datorspēļu spēlēšanu,
cauru dienu sēžot pie datora. Datārponis vai datortārps atnāk un barojas
ar bērna smadzenēm un acīm. Datārponis skaidri pasaka - "Man garšo viņu
smadzenes un acis!"
Lugas tēlus patiešām meistarīgi atveidoja skolēni,
lugas režisore (Datārpoņa lomas atveidotāja) ir Ina Krēsliņa. Aktieriem
bija interesanti tērpi, kas iegūti par projekta līdzekļiem, startējot
Leader programmā.
Daži izrādes skatītāji kopīgā foto ar aktieriem.
Pēc izrādes Staiceles jaunieši varēja izklaidēties
diskotēkā, taču aktīvāka dejošana sākās tikai līdz ar krēslas
iestāšanos.
Ieva Drone un Inese Timermane
P.S.
Ja kādam ir vēlēšanās iesaistīties ZBR Monitoringa programmā griezties
Staiceles TIC.
|
|