Staicele - Reportāžas - Stārķu sagaidīšanas svētki

01.04.2009.

Stārķu sagaidīšanas svētki

1.aprīlī, kad saules stari kausēja vēl atlikušo sniegu, un visās malās jautri čaloja pavasara strautiņi, Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane aicināja staiceliešu jauno paaudzi iesaistīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, kurās vairāk vai mazāk tika pievērsta uzmanību mūsu pilsētas simbolam - stārķim, jo pavisam drīz jau atkal cēlos putnus redzēsim pļavās un laukos.


Taču, iepriekšējā dienā ar Anda Timermaņa palīdzību tika sakopta liepa, kas atrodas laukumā pretī fabrikas direktormājai, un tās galotnē stārķu ligzda. Te kādreiz mitinājās stārķi, atliek vien cerēt, ka šogad kādam pārim iepatiksies šī vieta, un pilsētā būs par vienu ligzdu vairāk.

Svētki iesākās ar anekdošu konkursu Staiceles vidusskolā “Skolas Jokdaris – 2009”. Atsaucība bija neliela, pieteicās tikai četri dalībnieki – Edgars Tenisons no 10. klases, Beāte Vītiņa no 6. klases, Kaiva Apiņa no 5. klases un Līga Ozola no 10. klases. Anekdošu stāstītājus vērtēja “barga” žūrija – skolotājas Vija Brente, Vizma Tiltiņa, Linda Abendrote un Inese Timermane no Tūrisma un informācijas centra, konkursu vadīja muzeja “Pivālind” darbiniece un 12. klases skolniece Anda Timermane. Pārliecinoši uzvarēja un “Skolas jokdara” titulu 10. - 12. klašu grupā ieguva Edgars Tenisons, bet 5. – 9. klašu grupā - Kaiva Apiņa. Zaudētājs nebija neviens - pārējie dalībnieki saņēma nelielas pateicības balvas par piedalīšanos. Izsmējušies no sirds un jautri pavadījuši laiku gatavojāmies uzklausīt ko mums “par putniem un ne tikai putniem” stāstīs Īrisa Mukāne un Inta Soma no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta. Inta Soma atveda ziņu, ka balto stārķi Staiceles lauku teritorijā redzējusi jau 27. martā.

Īrisa Mukāne savu stāstījumu iesāka ar īsu informāciju par rezervātu, kura teritorijā visi dzīvojam, aicinot skolēnus šad tad ieskatīties arī rezervāta mājaslapā www.biosfera.lv . Interesanta saruna raisījās par gājputniem – bezdelīgu, dzeguzi, svīri un balto stārķi. Tie lido līdz Āfrikas vidienei, ceļā pārvarot dažādas grūtības, pat Sahāras tuksnesi, tādēļ patiešām ar lielu prieku varam sagaidīt un sveikt tos stipros, kas atgriežas. Īrisa pastāstīja, ka mūsu stārķi vairāk lido pāri Rietumeiropai, taču tos, kas lido pāri Austrumeiropas valstīm, piemēram, Turcijai, bieži vien sagaida vietējo šāvieni, jo šajās valstīs baltā stārķa gaļa ir liela delikatese, ko gatavo īpašām svinībām – kāzām, bērna piedzimšanai.


Inta Soma Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā vada projektu par sabiedrisko monitoringu (sistemātiski un regulāri veikti vides pētījumi). Šinī programmā nu jau trīs gadu garumā iesaistījušies bērni sākot no 1. klases, bet vecākajam dalībniekam ir pāri 70 gadiem. Cilvēki veic regulārus novērojumus blakus savai mājai, tādējādi kļūstot daudz redzīgāki, un dabā ievēro to, kam agrāk pagāja garām. Savāktie dati tiek nodoti zinātniekiem analīzei, tos izmanto studenti un skolēni zinātniskajiem darbiem.

Monitoringa programmā tiek lūgti dati par putniem, dzīvniekiem, kokiem, dabas parādībām un citām jomām. Piemēram, informāciju par latvāņiem kartēšanai ļoti izmanto Lauku atbalsta dienests. Latvāņi ir invazīvais augs un savā ceļā iznīcina visu, izņemot kokus, tajās vietās neaug citi augi. Latvāņi izplatās ļoti ātri – ja pirmajā gadā ir viens augs, tad otrajā jau būs 10, tādēļ valsts mērogā domā par to iznīcināšanu, lai gan viens cilvēks Latvijā veido floristikas darbus no latvāņu stumbriem, jo tie ir resni un izturīgi (jāvāc ziemā, kad sula neapdedzina).

Zinām, ka bebri uzpludina dambjus, un tādējādi aiziet bojā daudzas pļavas un mežu platības, koki nokalst. Svarīgi ir uzzināt bebru skaitu, lai varētu pagarināt viņu medīšanas sezonu. Te atkal var palīdzēt cilvēki, kas veic bebru mājvietu uzskaiti.

Vēl pagastu un pilsētu iedzīvotāji tiek lūgti skaitīt alejas. Daudzas ir vecas, iet bojā. Viena daļa cilvēku saka - zāģējam nost, citi domā - vajag sakopt. Bet kā? Kad alejas tiks uzskaitītas, taps materiāli, kā tās labāk sakopt. Inta rādīja divu 8.klases skolēnu zinātnisko darbu, kurā viņi uzskaitījuši alejas savā pagastā. Tātad cilvēku savāktie dati tiek izmantoti ļoti daudzveidīgi.

Inta Soma stāstīja, ka 2005. gadā programmā iesaistījās tikai 86 dalībnieki, bet tagad - 409. Sākumā tika saņemtas ziņas tikai par 162 objektiem, bet tagad - par 835. Ir izstrādāta „Sabiedriskā monitoringa rokasgrāmata”, kurā ietverti metodiskie materiāli un novērojumu protokoli. Šī grāmata pieejam skolu bibliotēkās un arī internetā.

Inta Soma teica paldies Inesei Timermanei par balto stārķu ligzdu uzskaiti Staicelē. 2008. gadā viņa saskaitījusi 49 ligzdas. Pavisam ZBR teritorijā to ir 353. Informācija tiek vākta arī par ligzdām, kas aizgājušas bojā, par izmestajiem mazuļiem. Pēdējā laikā novērots, ka reizēm atlido stārķi, izkaujas savā starpā un aizlido katrs uz savu pusi, mazuļi nedzimst. Ir arī tā - dzīvo stārķi, bet mazuļi nedzimst. Izrādās, ka ķimizētā pārtika ietekmē putnu, zīdītāju, varētu teikt, arī cilvēku dzimstību.

Vai Jūsu pagrabā dzīvo sikspārņi? Ja jā, tad sameklējiet novērošanas protokolu un aizsūtiet Intai Somai. Viesturs Vintulis, viens no spēcīgākajiem sikspārņu pētniekiem Latvijā, būs ieinteresēts šādas informācijas saņemšanā, jo sikspārņi arī iet mazumā. Pagājušajā gadā pie Salacgrīvas tika atklāta viena māja, kur stundas laikā izlidoja 160 sikspārņi.

Pēc Intas Somas stāstījuma daudzi skolēni labprāt vēlējās iesaistīties monitoringa programmā un paņēma novērojuma protokolus.


Īrisa Mukāne dāvināja skolas bibliotēkai plakātu „Dabas simboli 2009” un citus materiālus.


Pēc tam viņa pamācīja, kā izgatavot papīra lidojošo stārķīti. Tie atgādināja kādreiz Staicelē redzētos no finiera darinātos stārķus.


Pēcpusdienā visus interesentus izrādē „Datārponis” pulcēja Dikļu skolēnu teātris. Dikļu pamatskolas mājaslapā atradu informāciju, ka šo lugu par ļoti aktuālu tēmu bērnu un jauniešu vidū uzrakstījis Dikļu skolas absolvents Andris Niedzviedzis. Arvien vairāk skolēnu sēž pie datoriem, kļūst kūtri, viņus neinteresē aktīvās atpūtas formas. Viņi nelasa grāmatas. Andris ar savas lugas tēliem - zaķu ģimeni un viņu draugiem - parāda, kas var notikt, ja aizraujas ar datorspēļu spēlēšanu, cauru dienu sēžot pie datora. Datārponis vai datortārps atnāk un barojas ar bērna smadzenēm un acīm. Datārponis skaidri pasaka - "Man garšo viņu smadzenes un acis!"




Lugas tēlus patiešām meistarīgi atveidoja skolēni, lugas režisore (Datārpoņa lomas atveidotāja) ir Ina Krēsliņa. Aktieriem bija interesanti tērpi, kas iegūti par projekta līdzekļiem, startējot Leader programmā.


Daži izrādes skatītāji kopīgā foto ar aktieriem.

Pēc izrādes Staiceles jaunieši varēja izklaidēties diskotēkā, taču aktīvāka dejošana sākās tikai līdz ar krēslas iestāšanos.

Ieva Drone un Inese Timermane

P.S.
Ja kādam ir vēlēšanās iesaistīties ZBR “Monitoringa programmā” griezties Staiceles TIC.