Staicele - Reportāžas - 25. marts

25.03.2009.

Dzīvā vēstures stunda


25. martā ar svecītēm un ziediem krustcelēs pie pelēkā laukakmens ar iegravēto gadskaitli 1949 pulcējās dažādu paaudžu staicelieši. Pirms 60 gadiem šajā dienā un šajā vietā no Vīķiem, Rozēniem un Puršēniem ar varu tika atvesti ļaudis, kuru ceļš tālāk vijās tūkstošiem kilometru projām no mājām, no Dzimtenes - uz Sibīriju. Daļa no viņiem atdusas svešajā zemē, daļa atgriezās Dzimtenē, citi palika uz dzīvi turpat. Katram savs sāpju ceļa stāsts. Tie, kas spēj, šajā dienā nāk klusumā noliekt galvu likteņa līdzgaitnieku piemiņai.


Piemiņas brīdī klātesošos uzrunāja deputāte Aina Berga un domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis.

Viņi pauda patiesu prieku par jauniešu līdzdalību pasākumā un uzsvēra, ka tieši ar savu darbu šodien mēs parādām vislielāko godu saviem senčiem. Bakmaņa kungs vēlēja domāt labas domas un turēt stingru mugurkaulu, kas mazai tautai palīdz pastāvēt. Staiceles vidusskolas literārā pulciņa „Kalliope” jaunieši, lasot dzeju un prozu, pieskārās 1949. gada 25. marta notikumiem. 12. klases skolniece Rota Priede lasīja savu dzejoli, ko bija uzrakstījusi pirms dažām dienām tieši par godu šim notikumam, un par kuru vēlāk saņēma baigo notikumu aculiecinieku atzinību.

Reiz aukstums kala miesas,
Un deldēja kaulus.
Cilvēka vājprāts lēma likteņus
Un slēdza vagonos cietos.
Kāds atgriezās, kāds ne.
Tik tālu no ģimenes prom,
No mājām, no Dzimtenes...

Kur Dzimtenes mīlestība šodienas latvietim?
Meklējot ko labāku,
Latvietis zaudē latvietību
Un neciena brīvību.
Jo Dzimtenes mīlestība
Mums no vecākiem jāmācas.

Kur aug brīvība?
Sirdī!
Necieniet varu, jo tā nes postu,
Necieniet divkosību, kas atņem brīvību
Necieniet tautu brālību, kas patiesībā liekulīga.

Tajā latvieša sirdī ieklausies, kas pukst tik strauji
Par savu zemi, ģimeni un mājas mīlot.
Dāvā liktens gara spēku ikvienai brīvai sirdij,
Kas par savu tautu stāv kā sēta.

Aina Bergas kundze iesāka atmiņu pavedienu, stāstot 10-gadīgās meitenes redzēto un pārdzīvoto 1949. gada 25. martā Staicelē.

Nedaudz vēlāk, jau saulainajā Dienas aprūpes centra zālē pie tējas un kafijas tasēm, atmiņu stāstu turpināja Erna Reide, Vizma Zaļaiskalns, Aina Vītola, Milda Bērziņa, Antons Skuja, Aivars Pētersons un Arvīds Krogzems. Sirmie vīri un sievas, asarām acīs un balsij ietrīsoties stāstīja. Jaunieši pieklusuši klausījās. Šī dzīvā vēstures stunda noteikti paliks atmiņā.

Ieva Drone