Staicele - Reportāžas - Tiesībsargs Romāns Apsītis Staicelē

04.03.2009.

Tiesībsargs aizstāv darba cilvēku intereses

Aktīvā un radošā Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša 4. martā aicināja visus interesentus uz tikšanos ar pirmo Tiesībsargu Latvijā – Romānu Apsīti.

Tā kā Tiesībsarga biroja darbinieki katru mēnesi dodas uz kādu Latvijas pilsētu, lai stāstītu par savu darbu, pie staiceliešiem ieradās vesela komanda – kopā ar Apsīša kungu bija arī Gita Miruškina – Tiesībsarga biroja Konsultāciju daļas juriskonsulte, Liene Zariņa no Sociālo un ekonomisko tiesību daļas un Ieva Vikmane – Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja.

Romānu Apsīti Staicelē pazīst vairāk kā citviet Latvijā, jo te viņš pavadījis agrīno bērnību. Arī pats Tiesībsargs atzina, ka lielā mērā jūtas kā Staiceles novadnieks. Klausītāju pulkā bija radinieki, tāpēc tikšanās izvērtās sirsnīga un ļoti interesanta. Augstais viesis stāstīja par savu piedzimšanu Rīgā, par pirmo un vienīgo skolas dienu Staicelē, par dienestu armijā, jā, arī par Tiesībsarga darbu, kuru atzina par grūtu, jo katru dienu jāklausās cilvēku bēdu stāsti. Taču gan viņam, gan biroja darbiniekiem ir liels gandarījums, ja izdodas kādam palīdzēt.

R. Apsītis uzskata, ka represīvo iestāžu (policija, prokuratūra, tiesas utt.) Latvijā ir pietiekoši, tās var pieņemt spriedumu ar likuma spēku. Tiesībsargs var tikai izteikt viedokli, dot rekomendāciju tālākai rīcībai, dot atzinumu, bet tam ir rekomendējošs raksturs. Daudzās valstīs, kur demokrātija pastāvējusi ilgāk, ar ombuda (tiesībsarga) atzinumu rēķinās. Ombudam ir tikai autoritāte, taču pasaulē ombuda atzinums ir likuma vietā, bet mums uz to vēl diezgan tāls ceļš ejams.

Apsīša kungs labprātāk vēlētos sava amata nosaukumā svešvārdu, proti, ombuds, jo latviskotais tiesībsargs tika ātri pārtverts un iegājās dzīvē, un tagad katrs policists ir tiesībsargs... Viņš uzskata, ka latvieši būtu pamazām pieraduši pie svešvārda, un tas izceltos pārējo vārdu vidū, jo Tiesībsargam jārisina cita līmeņa jautājumi.

Tiesībsargam un biroja darbiniekiem katru nedēļu jāpiedalās kādā no Saeimas komisijas sēdēm, kur jāizsaka savs viedoklis par apspriestajiem likumprojektiem – ir reizes, kad izdodas likumdevējus pārliecināt, ir reizes, kad nē. R. Apsītis uzskata, ka cilvēktiesības ir viens no valsts pamatiem, tās neviens nevar atņemt. Cita lieta ir – vai mēs tās apzināmies.

Tiesībsargs pauda savu šā brīža nostāju: „Sociālie jautājumi manā uztverē ir tie, kurus nedrīkstētu aiztikt arī šajā krīzes posmā. Nedrīkstētu ķerties pie atalgojuma, nedrīkstētu atlaist darbiniekus, bet nevaram iziet arī sausām kājām no tā ūdens, kurā esam. Nedrīkstētu ķerties pie pensijām un pabalstiem. Tie ir tie ienākumi, pie kuriem cilvēki vēl turas. Nevajadzētu ķerties klāt veselības aizsardzības budžetam, bet...”


Stāstot par sociālajām tiesībām, L. Zariņa uzsvēra: „Sociālās tiesības nav maznozīmīgākas, piemēram, par tiesībām vēlēt. Starptautiskās cilvēktiesības uzliek valstij par pienākumu sociālās tiesības realizēt maksimāli pieejamo resursu ietvaros, progresīvi, līdz pat pilnībai. Sociālās tiesības nav tiekšanās uz minimumu, bet Latvijā bieži vien nav nodrošināts šis minimums. Pieejamais resurss nav tikai tas, kas iedalīts labklājības jomai – tie ir jebkuri resursi.”


G. Miruškina plašāk skaidroja cilvēktiesību jēdzienu (tās regulē attiecības starp indivīdu /cilvēku, cilvēku grupu vai privāto tiesību juridisku personu/ un valsti /valsts un pašvaldības institūcijas vai amatpersonas/), stāstīja par biroja darbu, kādos termiņos tiek izskatīti iesniegumi, par biroja darba prioritātēm 2009. gadā. Tikšanās dalībnieki saņēma informatīvus materiālus.

Tiesībsarga palīdzība un konsultācijas birojā ir bez maksas, tikai pie juriskonsulta iepriekš jāpierakstās. Kopā ar Tiesībsargu, visi tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka jurisprudence ir tikpat sazarota, kā medicīna – katrs jurists pārzina savu jomu, tāpēc Tiesībsarga birojā ir vairāki departamenti – Bērnu tiesību, Cilvēktiesību, Diskriminācijas novēršanas un Labās pārvaldības departaments, un cilvēkiem būtu jāvēršas pie konkrētās jomas speciālista.

Ieva Drone

Tiesībsarga birojs
Baznīcas ielā 25, Rīgā, LV – 1010
Tālrunis: 67686768
Fakss: 67244074
E-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv
Interneta adrese: www.tiesibsargs.lv
Bezmaksas konsultatīvais tālrunis: 80008899