Staicele -
Reportāžas - Staiceles vidusskola
05.01.2009.Vidusskola iegūst jaunas telpas
5. janvārī, pēc ziemas brīvdienām, skolēni atsāka
mācības.

Staiceles vidusskolas kolektīvam šī diena bija īpaša,
jo tika atklāta jaunā piebūve, kurā būs skolēnu garderobes un dežuranta
telpa, mācību klase, kā arī sanmezgls un garderobe skolotājiem un
viesiem.


Skolas direktors īsajā uzrunā atzīmēja, ka Vērša gada
sākumā patīkami brīži būs vairāki, jo pavisam drīz pēc remonta atvērsies
krievu valodas un sociālo zinību kabinets, kur strādā 11. klases
audzinātāja, skolotāja Valentīna Andrejeva. Datorklase (informātikas
kabinets) tiks aprīkota ar 17 jauniem datoriem.

Pašvaldības vadītājs Jānis Bakmanis skolēnus aicināja
darīt Vērša gadam atbilstošus nopietnus darbus: Es būtu ļoti priecīgs,
ja katru nākošo gadu mēs varētu sagaidīt tāpat kāds gabaliņš pie
skolas būtu piebūvēts klāt, un vecais korpuss kādā vietā paremontēts.
Apsolīt nevaru, bet kopā ar skolas direktoru un skolotājiem darīsim tā,
lai jums šeit būtu labi. Pilsētas dome no jums gaida sekmīgi risinātu
mācību procesu un disciplīnu.
Pašvaldības izpilddirektors Agris Rubenis, novēlot
veiksmīgu mācību gada otro pusi, aicināja skolēnus saudzēt jaunās
telpas, jo pašvaldība jauno telpu būvē ieguldījusi lielu naudu.


Par godu visiem priecīgajiem notikumiem šī gada sākumā tika pārgriezta
simboliskā lenta.

Vairāk par to, ko skolas ikdienas dzīvē atrisinās jaunās telpas,
stāstīja direktors Juris Krastiņš.
Vispirms direktors domā, ka jaunās, gaišās telpas,
skolas vides sakārtošana vairāk vai mazāk sakārtos šeit esošo cilvēku
domāšanu. Ļoti svarīga skolā būs dežuranta telpa - no tās varēs
pārredzēt skolēnu garderobi, tur iekārtota ugunsdzēsības pults, jo visas
jaunās telpas tiks aprīkotas ar ugunsdrošības signalizāciju, tur būs
visu kabinetu atslēgas, lai brīvās klašu telpas vienmēr varētu aizslēgt.
Direktors domā, kā, izmantojot viņa rīcībā esošos resursus, radīt vienu
štata vietu dežurantam, kurš ne tikai sēdētu savā kabīnē, bet prastu vēl
citus darbus, līdz ar to iegūstot sev patstāvīgu darba vietu, arī
vasarā. Skolēnu garderobe drīzumā tiks aprīkota ar stieņiem virsdrēbju
kāršanai, kā arī būs domāts par to, kur nolikt apavus, lai skolā varētu
pāriet uz maiņas apaviem.
J. Krastiņš: Mums jāstrādā pie noformēšanas. Gribu,
lai ienākot skolā, ciemiņam būtu skaidrs, kur ēdnīca, bibliotēka,
skolotāju istaba, direktora kabinets vai attiecīgā klase. Būtu jānoformē
ieeja, tā ir ļoti pateicīga informācijas izvietošanai. Domāju, te
vajadzētu būt lielākai ieinteresētībai no skolotājiem. Pagaidām ir tā
ja direktors liks, tad darīs, ja nē, - tad nē.

Piebūves otrā stāva jaunajā klasē strādā matemātikas skolotāja Vija
Brente, šo telpu izmantos eksāmenu norisei, drīzumā tiks iegādātas
žalūzijas. Tā kā šī telpa skolā ir vislielākā, te varētu notikt dažādas
sanāksmes, apmācības, tādēļ būtu jāiegādājas konferenču krēsli. Vai
kabinetu aprīkosim ar moderniem tehniskiem līdzekļiem, nezinu. Mūsu
pašmērķis nav par katru cenu nopirkt interaktīvo tāfeli, paskatīsimies,
kā tā darbojas Mūzikas un mākslas skolā. Tad ir jautājums kurš
skolotājs gatavs strādāt uz tās, pārdomās dalās direktors.
Viņš turpina: Divas lietas, kas prasa pārsimts latu,
mums pagaidām paliek nesakārtotas. Pirmā lieta ir kanalizācija, kas
jāpārskata, vajadzētu visu kārtīgi izsūkt. Otrā lieta apkures
radiatori. Meklējam iemeslus, kāpēc nesilst viena vai otra telpa. Katrs
eksperts skaidro savādāk, domājam, varbūt tie vienkārši aizauguši 25
30 gados ar netīru ūdeni, tādēļ vasarā tos vajadzētu nogriezt, nest ārā
un izskalot, jo celtnieki saka, ka čuguna radiatori ir ļoti labi.
Vēl palicis man vissāpīgākais - fizikas kabineta
remonts. Esam atraduši naudu sienu remontam, bet grīdai vēl nē, līdz ar
to šī jautājuma risināšanā pagaidām iestājās pauze.
Ja iepriekšminēto padarīsim, tad es varētu teikt
skolas nodrošinājumā ar piemērotām telpām sasniegts nulles līmenis, un
tālāk var domāt vai lozēt, kuru kabinetu remontēsim.
Koridori pagaidām jāatstāj tā kā ir, jo to remonts
prasa fundamentālus ieguldījumus. Ar mūsu spēkiem varam tikai
pieremontēt, jo, piemēram, vienā no kaimiņu skolām tādā remontā iegulda
40 50 tūkstošus latu. Tad līdzīgi kā klasē, sienas izlīdzina, ieliek
iekaramos griestus, vadus saliek šahtās, ieliek jaunu grīdu utt. Ja man
jāizvēlas, ko remontēt koridoru vai klasi, izvēlos klasi, jo tā ir
darba telpa, tur bērni strādā ilgāk.
Bez telpu remontiem, direktora kompetencē ir arī citi
jautājumi.
J. Krastiņš: Tagad domājam par reklāmu, kā
piesaistīt bērnus futbola programmas apguvei, divpadsmitie varētu braukt
uz tuvākajām pamatskolām un pastāstīt par Staicelē piedāvātajām
iespējām.
Skolā mēģināsim sakārtot vērtēšanas sistēmu, lai tā
būtu vienota.
Līdz ar to, ka pilsētā šobrīd pievērš uzmanību
sociāliem jautājumiem, skolā arī, sadarbībā ar audzinātājiem, pavērtēsim
bērnu problēmas šajā jomā. Mēs esam vispirms izglītības iestāde, pēc tam
audzināšanas (pēc izglītības ministres T. Koķes teiktā), bet vērosim
vai vienam un tam pašam bērnam ir nepietiekami vērtējumi vairākos mācību
priekšmetos, kad būtu jārunā ar vecākiem, vai arī daudziem skolēniem
tikai vienā mācību priekšmetā ir nepietiekams vērtējums, kas varētu būt
viņa slinkuma rezultāts. Vispirms audzinātāji paši mēģinās konsekventi
strādāt, tad griezīsimies pēc palīdzības Sociālajā dienestā vai pie
psihologa, kurš strādās gan ar skolēniem, gan skolotāju kolektīvu līdz
mācību gada beigām katru piektdienu.
Sporta stundās ziemā mēģināsim pāriet uz slidošanu,
jo slidas bērniem ir vairāk nekā slēpes, tās ir lētākas un var nopirkt
arī lietotas, var uzvilkt arī lielākas. Es neredzu nākotni slēpošanai,
jo ziemas pie mums ir nepatstāvīgas. Priecājos, ka Staicele ir ļoti
sportiska, redzu, ka cilvēki pa vakariem soļo, nūjo.
Ieva Drone
|
|