Staicele - Reportāžas - Staiceles vidusskola

05.01.2009.

Vidusskola iegūst jaunas telpas

5. janvārī, pēc ziemas brīvdienām, skolēni atsāka mācības.

Staiceles vidusskolas kolektīvam šī diena bija īpaša, jo tika atklāta jaunā piebūve, kurā būs skolēnu garderobes un dežuranta telpa, mācību klase, kā arī sanmezgls un garderobe skolotājiem un viesiem.

Skolas direktors īsajā uzrunā atzīmēja, ka Vērša gada sākumā patīkami brīži būs vairāki, jo pavisam drīz pēc remonta atvērsies krievu valodas un sociālo zinību kabinets, kur strādā 11. klases audzinātāja, skolotāja Valentīna Andrejeva. Datorklase (informātikas kabinets) tiks aprīkota ar 17 jauniem datoriem.

Pašvaldības vadītājs Jānis Bakmanis skolēnus aicināja darīt Vērša gadam atbilstošus nopietnus darbus: „Es būtu ļoti priecīgs, ja katru nākošo gadu mēs varētu sagaidīt tāpat – kāds gabaliņš pie skolas būtu piebūvēts klāt, un vecais korpuss kādā vietā paremontēts. Apsolīt nevaru, bet kopā ar skolas direktoru un skolotājiem darīsim tā, lai jums šeit būtu labi. Pilsētas dome no jums gaida sekmīgi risinātu mācību procesu un disciplīnu.”

Pašvaldības izpilddirektors Agris Rubenis, novēlot veiksmīgu mācību gada otro pusi, aicināja skolēnus saudzēt jaunās telpas, jo pašvaldība jauno telpu būvē ieguldījusi lielu naudu.


Par godu visiem priecīgajiem notikumiem šī gada sākumā tika pārgriezta simboliskā lenta.


Vairāk par to, ko skolas ikdienas dzīvē atrisinās jaunās telpas, stāstīja direktors Juris Krastiņš.

Vispirms direktors domā, ka jaunās, gaišās telpas, skolas vides sakārtošana vairāk vai mazāk sakārtos šeit esošo cilvēku domāšanu. Ļoti svarīga skolā būs dežuranta telpa - no tās varēs pārredzēt skolēnu garderobi, tur iekārtota ugunsdzēsības pults, jo visas jaunās telpas tiks aprīkotas ar ugunsdrošības signalizāciju, tur būs visu kabinetu atslēgas, lai brīvās klašu telpas vienmēr varētu aizslēgt. Direktors domā, kā, izmantojot viņa rīcībā esošos resursus, radīt vienu štata vietu dežurantam, kurš ne tikai sēdētu savā kabīnē, bet prastu vēl citus darbus, līdz ar to iegūstot sev patstāvīgu darba vietu, arī vasarā. Skolēnu garderobe drīzumā tiks aprīkota ar stieņiem virsdrēbju kāršanai, kā arī būs domāts par to, kur nolikt apavus, lai skolā varētu pāriet uz maiņas apaviem.

J. Krastiņš: „Mums jāstrādā pie noformēšanas. Gribu, lai ienākot skolā, ciemiņam būtu skaidrs, kur ēdnīca, bibliotēka, skolotāju istaba, direktora kabinets vai attiecīgā klase. Būtu jānoformē ieeja, tā ir ļoti pateicīga informācijas izvietošanai. Domāju, te vajadzētu būt lielākai ieinteresētībai no skolotājiem. Pagaidām ir tā – ja direktors liks, tad darīs, ja nē, - tad nē.”


Piebūves otrā stāva jaunajā klasē strādā matemātikas skolotāja Vija Brente, šo telpu izmantos eksāmenu norisei, drīzumā tiks iegādātas žalūzijas. Tā kā šī telpa skolā ir vislielākā, te varētu notikt dažādas sanāksmes, apmācības, tādēļ būtu jāiegādājas konferenču krēsli. „Vai kabinetu aprīkosim ar moderniem tehniskiem līdzekļiem, nezinu. Mūsu pašmērķis nav par katru cenu nopirkt interaktīvo tāfeli, paskatīsimies, kā tā darbojas Mūzikas un mākslas skolā. Tad ir jautājums – kurš skolotājs gatavs strādāt uz tās,” – pārdomās dalās direktors.

Viņš turpina: „Divas lietas, kas prasa pārsimts latu, mums pagaidām paliek nesakārtotas. Pirmā lieta ir kanalizācija, kas jāpārskata, vajadzētu visu kārtīgi izsūkt. Otrā lieta – apkures radiatori. Meklējam iemeslus, kāpēc nesilst viena vai otra telpa. Katrs eksperts skaidro savādāk, domājam, varbūt tie vienkārši „aizauguši” 25 – 30 gados ar netīru ūdeni, tādēļ vasarā tos vajadzētu nogriezt, nest ārā un izskalot, jo celtnieki saka, ka čuguna radiatori ir ļoti labi.

Vēl palicis man vissāpīgākais - fizikas kabineta remonts. Esam atraduši naudu sienu remontam, bet grīdai vēl nē, līdz ar to šī jautājuma risināšanā pagaidām iestājās pauze.

Ja iepriekšminēto padarīsim, tad es varētu teikt – skolas nodrošinājumā ar piemērotām telpām sasniegts nulles līmenis, un tālāk var domāt vai lozēt, kuru kabinetu remontēsim.

Koridori pagaidām jāatstāj tā kā ir, jo to remonts prasa fundamentālus ieguldījumus. Ar mūsu spēkiem varam tikai pieremontēt, jo, piemēram, vienā no kaimiņu skolām tādā remontā iegulda 40 – 50 tūkstošus latu. Tad līdzīgi kā klasē, sienas izlīdzina, ieliek iekaramos griestus, vadus saliek šahtās, ieliek jaunu grīdu utt. Ja man jāizvēlas, ko remontēt – koridoru vai klasi, izvēlos klasi, jo tā ir darba telpa, tur bērni strādā ilgāk.”

Bez telpu remontiem, direktora kompetencē ir arī citi jautājumi.

J. Krastiņš: „Tagad domājam par reklāmu, kā piesaistīt bērnus futbola programmas apguvei, divpadsmitie varētu braukt uz tuvākajām pamatskolām un pastāstīt par Staicelē piedāvātajām iespējām.

Skolā mēģināsim sakārtot vērtēšanas sistēmu, lai tā būtu vienota.

Līdz ar to, ka pilsētā šobrīd pievērš uzmanību sociāliem jautājumiem, skolā arī, sadarbībā ar audzinātājiem, pavērtēsim bērnu problēmas šajā jomā. Mēs esam vispirms izglītības iestāde, pēc tam audzināšanas (pēc izglītības ministres T. Koķes teiktā), bet vērosim – vai vienam un tam pašam bērnam ir nepietiekami vērtējumi vairākos mācību priekšmetos, kad būtu jārunā ar vecākiem, vai arī daudziem skolēniem tikai vienā mācību priekšmetā ir nepietiekams vērtējums, kas varētu būt viņa slinkuma rezultāts. Vispirms audzinātāji paši mēģinās konsekventi strādāt, tad griezīsimies pēc palīdzības Sociālajā dienestā vai pie psihologa, kurš strādās gan ar skolēniem, gan skolotāju kolektīvu līdz mācību gada beigām katru piektdienu.

Sporta stundās ziemā mēģināsim pāriet uz slidošanu, jo slidas bērniem ir vairāk nekā slēpes, tās ir lētākas un var nopirkt arī lietotas, var uzvilkt arī lielākas. Es neredzu nākotni slēpošanai, jo ziemas pie mums ir nepatstāvīgas. Priecājos, ka Staicele ir ļoti sportiska, redzu, ka cilvēki pa vakariem soļo, nūjo.”

Ieva Drone