Staicele - Reportāžas - Demolējumi pie skolas

26.12.2008.

„Priecīgus Ziemassvētkus!...”

Labdien!
Nekā priecīga diemžēl šeit (bildēs) nebūs.

Atbraucot uz Staiceli un ejot aplūkot jauno skolas piebūvi - pavērās šāds skats....
Viss ir sasists:


... gaismas lukturis, ejot uz skolu,


... atkritumu statīvs salauzts - sadalīts pa detaļām.


Egles, kas augušas pie skolas jau gadu desmitiem - appluinītas un skujas mētājas visapkārt tām....


Karoga kāts arī nav paticis...

Bet pats skumjākais, visas lampiņas, kas rotā skolas ceļa liepas, ir izdemolētas (sadalītas pa detaļām!)..... šo visu var aplūkot attēlos....



Un tas viss Ziemassvētku laikā!

Man ir ļoti žēl, ka uz gada gaišāko laiku - Ziemassvētkiem, notiek šādas lietas. Ļoti skumji...
Un tad aizdomājos, priekš kam vispār kas Staicelei.... vajadzīgs?!...

Skumji...

Ar cieņu,
Laura Priekule

     Kad 29. decembrī savā e-pastā saņēmu Lauras Priekules vēstuli, lūdzu šīs situācijas komentāru pašvaldības policistam Modrim Lilenblatam. Viņš pastāstīja, ka Ziemassvētku laikā pilsētā sasistas laternas pie skolas, skolā no jumta noņemts prožektors, norautas lampiņas pie muzeja, izsists stikls informācijas stendam centrā u.c. Nežēlīgā lampiņu demolēšana liepu alejā pie skolas notikusi naktī no 25. uz 26. decembri. Pēc pēdām, kas aizved uz Līvānciemu var secināt, ka lampiņas norāvis viens cilvēks... Šobrīd postījumus izdarījušās vainīgās personas nav noskaidrotas, ir tikai aizdomas.

     Viens pats naktī, kad pasaulē tik daudz ļaužu svin gaismas atgriešanās svētkus, viņš dodas sabojāt svētku prieku... Kam? Skolas direktoram? Domes priekšsēdētājam? Pašvaldības policistam? Staiceliešiem? Kāpēc? Darbiem, ko darām, vienmēr ir kāda motivācija. Kādu naidu vai dusmas sevī bija sakrājis šis cilvēks? Kāpēc par vienīgo pareizo veidu, kā no tām atbrīvoties, viņš izvēlējās pavisam nevainīgu lampiņu demolēšanu? Varam jautāt un jautāt, līdz noskaidrosies vainīgais. Taču visiem, kas pielika savu roku un izdomu, lai gada pašā tumšākajā laikā mūsu pilsētā iemirdzas tūkstošiem mazu gaismiņu, saku lielu paldies. Mēs tik ļoti gribam, lai gaisma noturas! Domāsim, kā, nenosodot tumsu, vispirms nenogurstoši vairot gaismu katram savā dvēselē!

     Ko darīt tālāk? Kad iestāžu vadītāju sapulcē pārrunājām notikušo, domes priekšsēdētājs teica - viss izdemolētais tiks sakārtots. Par mūsu kopējo pilsētas budžeta naudu. Un tā, ļoti iespējams, pietrūks kāda cita vairāk vai mazāk svarīga darba veikšanai...

     Paldies Laurai, ka nepagāja vienaldzīgi garām. Domāju, ka sabiedrības attieksme pret šādām darbībām, arī publiski pausta, varētu likt vainīgajiem vairāk padomāt, kā turpmāk rīkoties.

Ieva Drone