Staicele - Reportāžas - Dienas centrs

19.12.2008.

Ziemassvētku Rūķis Dienas aprūpes centrā

Ļauj Dievs mums ieraudzīt to gaismu,
To brīnumu, ko Ziemassvētki nes.
No mīlestības siltiem vārdiem,
Lai sasilst mūsu dvēseles.

19. decembrī Dienas aprūpes centra zālē pulcējās sociālo darbinieču Lailas Līsmanes un Ļenas Vinogradovas mīļi aicināti pirmās grupas invalīdi, politiski represētās personas un pensionāri bez apgādniekiem, lai saņemtu pašvaldības sarūpēto Ziemassvētku sveicienu.


Ļoti iespējams, ka slidenais laiks daudzus ielūgtos, īpaši tos, kam tālāks ceļa gabals mērojams, atturēja apmeklēt pasākumu, taču tie, kas atnāca, guva prieku un gandarījumu.


Ar vecākai paaudzei tuvām un mīļām Alfrēda Vintera dziesmām uzstājās senioru ansamblis „Dziesmu draugi”.


Šajā dienā Staicelē ciemojās Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļas pārstāve Lilita Kalnāja. Viņa bija atvedusi neparastu Ziemassvētku sveicienu gan pasākuma dalībniekiem, gan visiem staiceliešiem – ceļojošo zīmējumu izstādi „Laivu kapsēta Mazirbē”.


Zīmējumi tapuši lībiešu vasaras nometņu laikā, kurās piedalījās arī Staiceles bērni, tādēļ tie noteikti jāredz.


Izstādē vēl skatāmi ar somugru rakstiem apgleznoti akmentiņi.

Lilita Kalnāja saistoši stāstīja, kāpēc Mazirbes jūrmalā ir šāda laivu kapsēta, kuru uzskata par netradicionālu kultūras mantojumu.


Lībietes Ēdrōm Velde un Dagmāra Ziemele, ansambļa „Līvlist” dalībnieces, piektdienās tiekas ar Staiceles bērniem kopā dziedot un ejot rotaļās lībiešu valodā, arī pasākumā skanēja viņu dziedātās dziesmas.


Aina Berga ar savām mazmeitiņām jau divus gadus braukusi uz paaudžu nometnēm Mazirbē, atcerējās tur valdošo sirsnīgo un radošo atmosfēru, šodien bija patiesi priecīga satikt mīļos draugus Staicelē. Arī viņa mākslas stundās iesāka gleznot pamestās laivas, taču bija jādodas mājās, un darbs netika pabeigts. Bet zīmēšanas stunda radīja spēcīgu pārdzīvojumu: „Nogriezāmies pa meža taku, sākumā tā bija kopta, bet vēlāk kļuva aizvien šaurāka, šaurāka. Gandrīz jau mežā ieraudzījām laivu galus, kam cauri izauguši krūmi. Pieejot klāt, radās tāda dīvaina sajūta - it kā domas aizklīda tajos tālajos gados, gribējās iedomāties, kādi šo cilvēku dzīvesstāsti, kā viņi braukuši jūrā un pārcietuši vētras, kā pārveduši lomus, kā meža nostūrī palikušas viņu laivas...”

Atgriežoties šodienā, Aina Bergas kundze optimistiski uzrunāja klātesošos, jo šai paaudzei nav ko baidīties no latviešiem priekšā stāvošajām grūtībām, viņi savā mūžā pārdzīvojuši un izturējuši ne to vien. Tāpēc vismīļākie vēlējumi svētkos un vārds tika dots Rūķim.


Pie eglītes Rūķis klausījās jaukus dzejoļus un sveica sirmgalvjus, dāvanā katram arī 2009. gada kalendārs „Lībiešu kultūrvide un jaunrade”. Pēc tam sarunas un laba vēlējumi pie kafijas tases.

Ieva Drone