Staicele -
Reportāžas - Latvijas 90. gadadiena
15.11.2008.Mans ceļš Latvijas 90.
gadadienas pasākums Staicelē
Latvi, lai kurā zemes malā Tu būtu, piemini Latviju.
Ja esi tēvs, paud to saviem bērniem. Ja esi māte, dziedi par to saviem
bērniem. Ja esi bērns, nerimsti taujāt par šo zemi. Latvija ozolu un
ezeru zeme, Latvija saules zeme. 15. novembra pēcpusdienā
staicelieši pulcējās kultūras namā Latvijas 90. gadadienas pasākumā
Mans ceļš.

Jānis Bakmanis: 18. novembris ir dzimšanas diena
visiem Latvijas iedzīvotājiem, cilvēkiem, kuriem rūp notikumi mūsu zemē.
Staicelē tikai 9 cilvēki ir vecāki par mūsu valsti, pārējie - jaunāki.
Tas nozīmē, ka Latvijas valsts paliek sirmāka, nopietnāka un drošāka.
Darbs - tas, ko spējam padarīt paši, ir mūsu dzīves
mērs un rādītājs, ar ko apliecinām sevi un valsti lielajā pasaulē.
Deputātu un izpildvaras vārdā vēlu visiem
staiceliešiem jauki sagaidīt valsts 90. dzimšanas dienu!
Kā katru gadu, Valsts svētkos sveicam labākos darba
darītājus.
Staiceles pilsētas dome, pamatojoties uz
apstiprinātiem konkursa nolikumiem par Staiceles pašvaldības labāko
iedzīvotāju apbalvošanu par nozīmīgu darbu izglītībā, sabiedriskās
dzīves norisēs, kultūrā, sportā, kā arī par citiem ieguldījumiem
pašvaldības attīstībā nolēma apbalvot:

Jevgēniju Laicāni, skolotāju par mūža
ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un skolēnu sasniegumiem fizikas un
matemātikas olimpiādēs;

Ingu Konrādi, Staiceles vidusskolas skolotāju
par piedalīšanos sporta pasākumos un aktīvu sporta dzīves organizēšanu
bērniem Līvānciemā;

Randu Grumsli, 9. klases skolnieci par apzinīgu
mācību darbu un radošu aktivitāti skolas un pilsētas kultūras dzīvē;

Reini Graviņu, 8.klases skolnieku par nopietnu
un apzinīgu mācību darbu un sabiedrisko aktivitāti skolā, par
sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs;

Imantu Ģedertu, Staiceles vidusskolas
saimniecības pārzini par lielu atbildību un godaprātu, veicot
saimniecības pārziņa pienākumus skolā;

Dzidru Roci, ansambļa Dziesmu draugi vadītāju
par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un pilsētas kultūras dzīves
veidošanā;

Kārli Keri, mākslinieku par mūža ieguldījumu
pilsētas kultūras un sabiedriskās dzīves veidošanā;

Indru Jaunzemi, Muzeja Pivālind direktori par
apzinīgu darbu pildot darba pienākumus un aktīvu dalību pilsētas
sabiedriskās dzīves veidošanā;
Ievu Droni, domes literāro redaktori par radošu
pieeju informatīvā izdevuma Kastanis izdošanā un informācijas
sniegšanu interneta mājaslapā;

Jau 11 gadus dažādos Staiceles svētkos mēs lepni
dziedam savu himnu Dziesmu Staicelei, tādēļ tieši šajos svētkos teicām
lielu paldies tās autorei - Intai Jurkai. Viņa tika apbalvota ar
Atzinības rakstu un naudas balvu 500 EUR, ko dāvināja Latvijas Futbola
federācija, tās ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka personā;

Andreju Krūmiņu, Futbola centra Staicele
strādnieku par pašaizliedzīgu darbu futbola laukumu iekārtošanā un
sakopšanā;
Āriju Korpu, lauku sieviešu klubiņa Saulgriezes
vadītāju par ilggadēju darbu lauku sieviešu klubiņa vadīšanā;
Nelliju Kalniņu, pensionēto skolotāju par mūža
ieguldījumu pedagoģiskajā darbā.
Skolotāja Nellija Kalniņa svētku viesiem bija
atsūtījusi vēstuli ar vēlējumu: Latvijai dzimšanas dienā vēlu saules
mūžu, gudru valdību un Saeimu, bet tautai nākamajās varas vēlēšanās
būt aktīvākai, zinošākai un atbildīgākai, un visiem - skaistus svētkus!

Rasmu Upmani, SIA Bērnu psihoneiroloģiskās
slimnīcas Ainaži valdes locekli par mūža ieguldījumu slimnīcas
attīstībā un vietējās vides sakopšanā;

Jāni Treiju, makšķernieku biedrības Ūdensroze
un pensionāru biedrības Staiceles seniori valdes priekšsēdētāju par
ieguldīto darbu biedrību izveidošanā un aktīvu dalību pilsētas
sabiedriskajā dzīvē;

Leonīdu Veidi, SIA Staiceles komunālais uzņēmums
sētnieku par 12 gadu garumā apzinīgi veiktu darbu pilsētas sakopšanā.
Attēlā no kreisās: Jevgēnija Laicāne, Leonīds Veide, Andrejs Krūmiņš,
Dzidra Roce.
Pasākuma laikā tika apbalvoti arī Plakātu konkursa
Latvijai - 90 uzvarētāji Staiceles Mūzikas un mākslas skolas
audzēkņi: Randa Grumsle 1. vieta, Madara Krīvāne 2. vieta, Emīls
Konrāds 3. vieta (vairāk atsevišķā reportāžā).
Svētku koncertā piedalījās ansamblis Dziesmu
draugi, Staiceles mūzikas un mākslas skolas mūzikas klašu audzēkņi un
viņu pedagogi, kā arī interešu izglītības centra Krustpunkti popgrupa
Raibās notiņas un sporta deju dejotāji.

Ar trīs brīnišķīgiem priekšnesumiem klausītājus
iepriecināja Kristiāna Vanaga - klavierspēli jauniete apgūst Limbažu
mūzikas skolā pedagoģes Liāna Kulmanes vadībā (7. klase), bet vokālo
dziedāšanu uzsākusi tikai šogad - Staiceles Mūzikas un mākslas skolā
pedagoga Jāņa Kalēja vadībā. Klausījāmies arī Līgas Andersones
klavierspēli (pedagogs Gatis Vanags).

Interešu izglītības centra Krustpunkti popgrupa
Raibās notiņas, kuru šajā gadā uzsāka vadīt skolotāja Antra Ķestere,
pieteica sevi ar Kaspara Dimitera dziesmu Princesīte.

Flautu spēlēja Laura Poļaka un Justīne Vītola kopā ar
skolotāju Antru Ķesteri (attēlā).

Vairākus priekšnesumus sniedza vijolnieces. Attēlā
vijolnieču ansamblis Sabīne Podskočija, Linda Suhanova, Lāsma un
Kristīne Grīnbergas kopā ar skolotāju Katrīnu Eglonu.

Vokālo dziedāšanu pārstāvēja arī Santa Taube
(pedagogs Jānis Kalējs). Pasākuma sākumā viņas izpildījumā klausījāmies
Staiceles himnu.

Gatis Vanags izpildīja Šopēna skaņdarbu Poēma.

Katrīna Eglona izpildīja V. Monti skaņdarbu Cardašs.

Antra Ķestere izpildīja Stinga skaņadarbu Populāra
melodija.

Dejoja Linda Štelce un Edgars Tenisons.

Palikšu dzimtajā zemē, kur dzimis un uzaudzis es...
Gintera dziesmu Gājputni dziedāja ansamblis Dziesmu draugi.

Pasākuma noslēgumā salūts un kopīga došanās pie
Latvijas karoga, kur, ...



... skanot Latvijas himnai, balto balonu nestajām
gaismiņām līdzi savas gaišās domas sūtīja apbalvotie staicelieši un
pilsētas mērs Jānis Bakmanis.
Par pasākuma norisi un māksliniecisko noformējumu
domāja Ārija Bakmane un Ārija Daugule, pasākumu vadīja Baiba Eglīte.
Ieva Drone
|