Staicele - Reportāžas - Lāčplēša diena Staicelē

11.11.2008

Lāčplēša dienā vienojamies gaismas ceļā

11. novembrī Staiceles kapsētā četriem Lāčplēša ordeņa kavalieriem ziedus nolika Latvijas Republikas Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 2. rotas komandieris virsleitnants Juris Pētersons, viņu pavadīja Modris Lilenblats.

Godājot un atceroties savas tautas vēsturi, vidusskolas kolektīvs 11. novembrī aicināja staiceliešus piedalīties Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā.

Šogad atsaucība aicinājumam bija liela – skolēnu lāpu gājienam pievienojās daudzi bērni, jaunieši, ģimenes un vecākā gadagājuma ļaudis.

Pa gaismas ceļu visi kopīgi devās uz parku Salacas malā,...

... kur pie ugunskura klātesošos uzrunāja pašvaldības izpilddirektors Agris Rubenis:

„Šī diena Latvijas valstij, kad ar asinīm tika izcīnīta mūsu brīvība, ir ļoti svarīga. Cīņas bija grūtas, jo labi bruņotie svešzemju karaspēki bija lielākā pārspēkā. Taču pateicoties mūsu cīnītāju varonībai un vēlmei iegūt savas valsts brīvību, uzvarējām. Cīņu laikā gāja bojā gan jauni zēni, gan vecāki vīri, gan civiliedzīvotāji. Par godu šīm cīņām tika izveidots Lāčplēša ordenis, kuru līdz šai dienai saņēmuši vairāk nekā 2000. Šo ordeni pasniedz par nopelniem mūsu valsts neatkarības atjaunošanā. Tā valsts un tā tauta, kura godā un atceras savu vēsturi ilgi pastāvēs.”

To dienu izjūtas, to dienu saikne ar šodienu – ieklausījāmies skolotājas Lanas Bergas teiktajā: „Pūta ledusauksts rudens vējš, sāka līt lietus, kas lija arvien stiprāk. Vakarā uz cīņu posās daudzi tūkstoši cīnītāju. Viņos bija aicinājums steigties palīgā Tēvzemei. Brīvprātīgie devās cauri pilsētai uz Daugavmalu dziedādami. Dziedāja visi, atpakaļ neatgriezās neviens. Zināja, ka iet nāvē un tomēr gāja droši. Te, roku rokā, gāja dzīvība un nāve. Un tā nedēļu ilga cīņa. Kas uzvarēs - dzīvība? Nāve? Nē – brīvība! Par to 1919. gada 11. novembrī vēstīja katrs Rīgas baznīcas zvans. Bet mums par to šodien vēsta aizdegtas svecītes, trīsošas gaismiņas. Gandrīz visas piemiņas dienas latviešiem saistās ar zaudējumiem, toties Lāčplēša diena – 11. novembris, ir diena ar pretēju nozīmi – tie ir drosmīgi uzvaras svētki.”


Dzejnieku vārdus, veltītus Dzimtenei, skandēja vidusskolas literārā pulciņa dalībnieki, 11. klases skolniece Rota Priede lasīja savu dzejoli „Latvijai”.


Pēc tam visi klātesošie aizdedzināja svecītes simboliskajā auseklītī, kā uzticību savai zemei un tautai. Mūsu kopīgo gaismu Salacas viļņi aiznesa uz jūru.

Svecītes liesmiņa silda sirdi, rosina atmiņas un simbolizē kopības sajūtu. Vai Tu iededzi svecīti savas mājas logā Lāčplēša dienā? Pilsētas dome aicina staiceliešus to darīt arī Latvijas 90. gadadienā – 18. novembrī plkst. 20.00.

Ieva Drone