09.10.2008.

     Akreditēts muzejs – skan tā nopietni, vieš lielāku uzticību un ļauj startēt daudzos projektu konkursos, lai piesaistītu gan valsts naudu, gan dažādu citu fondu finanšu līdzekļus.
     Tādēļ Staiceles muzejs akreditācijas procesu uzsāka 2007. gada 23. maijā, kad ieradās komisija 7 cilvēku sastāvā. Jau pirms tam daudz tika paveikts, lai muzejs atbilstu akreditācijas nosacījumiem, tiktu ievērots Muzeja likums un Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu, taču komisija secināja, ka vēl nedaudz pietrūkst līdz vēlamajam rezultātam.
     Viena no minētajām nepilnībām bija krājuma telpas trūkums, jo parasti muzeja ekspozīcijā tiek izstādīti 5-10 % no visiem muzeja krājumā priekšmetiem un pārējie, ievērojot glabāšanas noteikumus, tiek kārtoti krājuma telpās. Vēl bija prasība pēc otra darbinieka - krājuma glabātāja un vajadzēja strādāt pie pilnīgākas krājuma dokumentācijas, jo katram muzejā pieņemtajam priekšmetam tiek sagatavoti šādi dokumenti - akts par pieņemšanu, līgums par pieņemšanu, tiek piešķirts inventāra un kolekcijas numurs, veikts ieraksts inventāra grāmatā, veidots apraksts. Tālāk informācija par priekšmetu tiek ievadīta Latvijas Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, pievienojot arī katra priekšmeta foto.

Veselu gadu čakli strādājām pie ieteikumu izpildes.

Attēlos: muzeja krājuma telpas tapšana 2008. gada aprīlī.

Šī gada 6. jūnijā sagaidījām akreditācijas komisiju otro reizi. Viņi bija patīkami pārsteigti par gada laikā paveikto un atzina - tagad Staiceles muzejs izskatās pēc profesionāla muzeja.

Attēlā: priekšplānā – Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns sarunā ar Staiceles lībiešu muzeja direktori Indru Jaunzemi.

Komisijas priekšsēdētāja Anita Jirgensone pamanīja pašvaldības lielo ieinteresētību muzeja gaitās un attīstībā.

Attēlā: domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis (pirmais no kreisās) sarunājas ar akreditācijas komisijas dalībniekiem.

Akreditācijas komisija izvērtēja šādas muzeja darbības jomas: muzeja darbību reglamentējošos dokumentus, muzeja misiju, mērķus un uzdevumus, materiāli tehnisko bāzi un finanses, muzeja personālu un tā kvalifikāciju, muzeja krājuma komplektēšanu, uzskaiti, glabāšanu, kā arī saglabāšanu un restaurāciju, drošības aspektus, ekspozīcijas un izstādes, darbu ar sabiedrību un pētniecības darbu.

Katrs komisijas loceklis mēneša laikā sagatavoja savu vērtējumu un iesniedza to Muzeju valsts pārvaldē. Komisijas priekšsēdētāja šo informāciju apkopoja un sagatavoja kopējo atzinuma projektu, kuru prezentēja Latvijas Muzeju padomes sēdē septembrī. Šajā sēdē tikām uzaicināti un piedalījāmies arī mēs - Indra Jaunzeme, muzeja direktore, un Agris Rubenis, domes izpilddirektors. Tika skatīta Staiceles muzeja atbilstība Muzeju likumam un MK noteikumiem Nr. 532 „Muzeju akreditācijas noteikumi”. Muzeju padomē 15 valdes locekļi vienbalsīgi nolēma - atzīt, ka Staiceles lībiešu muzejs „Pivālind” atbilst sākotnējās akreditācijas prasībām un ieteikt Muzeju valsts pārvaldei izsniegt muzejam Akreditācijas apliecību uz pieciem gadiem.

Lūk, esam saņēmuši Muzeju valsts pārvaldes izsniegto Akreditācijas apliecību!

Tuvojas ziema – periods, kad muzeji pievēršas pētniecībai, krājuma kārtošanai un dokumentēšanai, projektiem. Tā kā esam akreditēti, varam piedalīties Muzeju valsts pārvaldes administrētajās Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmās, lai modernizētu muzeju un darītu sabiedrībai pieejamāku. Nākamajā gadā ceram gūt atbalstu Pārrobežu sadarbības programmā: „Latvija – Igaunija – Krievija (Civilās aizsardzības kultūrvēsturisko objektu saglabāšana un aktualizēšana)”, kas dos iespēju pētīt Ugunsdzēsēju biedrību darbu, saglabāt un popularizēt to atstāto kultūrvēstures mantojumu. No Limbažu rajona šajā programmā ir iekļauti divi muzeji: Ainažu Ugunsdzēsības muzejs un Staiceles muzejs. Tāpēc pašlaik tiek pētīti un apkopoti Staiceles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (biedrība dibināta 1913.gadā) dokumenti un fotogrāfijas, lai veidotu izstādi un ekspozīciju.

Vēl daudz būtu jāpaveic pie lauku sētu izpētes turpināšanas, jo šīs mājvietas ir daudzu staiceliešu dzimtu saknes. Tāpēc lūgums staiceliešiem – nākt ar saviem ierosinājumiem, stāstījumiem, fotogrāfijām, liksim kopā atmiņu lauskas, lai mēs un nākamās paaudzes redzētu mūsu vēstures spoguli.

Indra Jaunzeme, muzeja direktore
Foto – Ieva Drone