26.09.2008.

26. septembris gan Latvijas, gan Staiceles vēsturē iegājis kā Eiropas Valodu diena. Staiceles bibliotēkā šī diena tiek atzīmēta jau ceturto gadu - bija tikšanās ar lībiešiem, ar izdevniecības „Avots” pārstāvjiem un sarunas par vārdnīcu izdošanu, viktorīna un ...

... šogad pasākumā „Svešvaloda Tavai karjerai” ciemos aicināti pārstāvji no Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā un studentes no Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes,...

... tādēļ pasākuma apmeklētāju pulkā pārsvarā vidusskolēni. Ivars Apinis no EK pārstāvniecības Latvijā pastāstīja, ka Valodu diena Eiropā pirmo reizi tika svinēta pirms 7 gadiem, jo 2001. gadā bija Eiropas valodu gads. Tas tik veiksmīgi norisinājās, ka Eiropas Padome izdomāja - šī diena jāatzīmē katru gadu.

Ivara Apiņa stāstā par to, ko dara tulki un tulkotāji EK pārstāvniecībā, kā tur var nokļūt darbā, par Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kāpēc tās ir tieši 23, kāpēc šobrīd dominējošā ir angļu valoda, cik katram no mums izmaksā tas, ka varam ES pieņemtos likumus lasīt latviešu valodā. Vēl sarunas par EK rīkoto konkursu, izglītības iespējām ārzemēs.

Pēc neliela konkursiņa un balvu pasniegšanas tikšanos turpināja Jana un Asnāte – 3. kursa studentes no Universitātes Moderno valodu fakultātes. Viņas Āzijas studiju programmā apgūst ķīniešu valodu.

Sarunas par studiju programmām un to, kādas valodas šobrīd iespējams apgūt moderno valodu fakultātē, ka vispieprasītākā studentu vidū šobrīd japāņu valoda, bet Latvijas tūrisma biznesā - skandināvu valodas, par kopmītnēm, iestājeksāmeniem, studiju maksām, studentu pasākumiem, pašpārvaldi un arī špikošanu.

Atraktīvā studentu uzstāšanās beidzās ar runāšanu ķīniešu valodā, hieroglifu rakstīšanu uz tāfeles un, protams, dāvanām – aktīvākie jautātāji saņēma krūzītes, uz kurām vārds „Labdien!” redzams visās 23 Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

- Ja jūs zināt kādu svešvalodu, jūs spējat iejusties tās tautas un kultūras „ādā” un paskatīties uz pasauli ar viņu acīm.

- Iepazīstoties ar kādas tautas kultūras un tradīciju mantojumu regulāri lasiet darbus oriģinālvalodā. Lasot latviski, tur daudz kas pazūd.

- Valodas var iemācīties ne tikai skolā, tas dažreiz ir stipri sauss pasākums un atkarīgs no skolotāja, tagad ir pieejams internets, satelīttelevīzija, kas var daudz palīdzēt.

- Lai iemācītos svešvalodu, uz to jāskatās nevis kā uz skolas priekšmetu, bet jādara tā, lai valoda iepatiktos, vajadzētu sazināties ar šajā valodā runājošiem cilvēkiem. Atrast motivāciju priekš sevis, nevis mācīties diploma iegūšanai vai izpildot vecāku vēlmi.

- Valodu apguvē ļoti palīdz muzikālā dzirde.

- Valodu zināšanas noder ne tikai kultūras sakaros, bet arī biznesā. ES ir veikusi pētījumu attiecībā uz biznesu – tajos uzņēmumos, kur iedzīvotāji nezina svešvalodas, viņi reāli zaudē biznesa iespējas, jo nevar sadarboties ar starptautiskiem partneriem.

- Eiropas Savienībai ir mērķis - lai visi iedzīvotāji zinātu savu dzimto valodu un vēl divas svešvalodas. Diemžēl viņi pagaidām ir ļoti tālu no šī mērķa – tikai 28 % no visiem iedzīvotājiem izpilda šo kritēriju.

- Pasaulē ir aptuveni 6500 valodu, daži apgalvo, ka katru mēnesi 2 no tām pazūd. No tām 800 valodās tiek izdotas grāmatas, bet mācīties var tikai 400 valodās. Pārējās ir mutvārdu un cilšu valodas. Vairāk nekā 2000 valodu ir Āfrikā, bet izglītību tur var iegūt tikai 66 valodās, universitātes izglītību - tikai 10. Lielākā ir ķīniešu valoda.

- Arī latviešu valoda ir viena no lielākajām pasaulē, jo vairāk nekā miljons runātāju ir tikai 347 valodām no 6,5 tūkstošiem, un mēs esam starp tiem. Tikai 104 valodām ir valsts valodas statuss (aizsargā konstitūcija), lai gan pasaulē ir apmēram 190 valstis.

- Neviena valoda nav grūtāka par citām, jo bērni savu dzimto valodu iemācās vienlīdz viegli – vai tā būtu ķīniešu, japāņu vai arābu, vai arī kāda cita.

Sagatavoja Ieva Drone