Staicele - Reportāžas - Jānis Anmanis Staicelē

16.09.2008.

„Bet PASAULE joprojām man, ir brīnums liels, kas jāuzmin ...”– diena kopā ar Jāni Anmani

Šī gada pavasarī Alojā, Grāmatu svētkos, ciemojās Jānis Anmanis – gleznotājs, dzejnieks un mūzikas radītājs savām personālizstādēm, Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas dibinātājs un vadītājs. Jau tad bibliotēkas vadītāja Anita zināja, ka aicinās šo daudzām mūzām apveltīto, talantīgo mākslinieku arī uz Staiceli. Iecere piepildījās 16. septembrī, kad Jānis Anmanis viesojās Mūzikas un mākslas skolā, kur vadīja radošo darbnīcu bērniem, un vēlāk tikās ar staiceliešiem Dzejas pēcpusdienā.


Pirms paša mākslinieka ierašanās, atceļoja 10 viņa gleznas, kuras varēsim skatīt Dienas aprūpes centra zālē līdz 24. septembrim.


Staiceles Mūzikas un mākslas skolas mākslas klašu skolēni kopā ar mākslinieku vispirms skatījās viņa gleznas, tad...


...saņēmuši uzdevumus, radoši strādāja uz papīra.


Pusotras stundas garumā tapa šādi darbi.


Pats aizraujošākais bija redzēt radošā darbā arī mākslinieku - Jānis Anmanis zīmēja Sanijas un Līgas portretus. Gribēju, protams, bija vairāk...


„Tik nopietna žūrija man ilgi nav bijusi”, ienākot pēcpusdienā Dienas centra zālē, teica dzejnieks un noskaņojās nemaz ne vieglam uzdevumam – runāt ar auditoriju, kur jaunākajam klausītājam ir 5 gadi, bet vecākajam – pāri 50. Jau pirmajās minūtēs nojautām, ka bibliotēkas vadītājas Anitas Strokšas pieteikumā pietrūka vēl viena mūza, ar kuru apveltīts Jānis Anmanis – aktiera talants. Un kopumā varētu teikt, ka šī noteikti bija viena no oriģinālākajām Dzejas dienām Staicelē.


Skanēja Jāņa Anmaņa paša sacerētas un iedziedātas dziesmas, dzeja, tika stāstītas epizodes no dzīves, un katrā priekšnesumā iesaistīti drosmīgākie no publikas.


Te, lūk, drosmīgi zēni un meitene rādīja, kā zaļumballē jāiepazīstas, jo māksliniekam gleznojot tas aizmirstas, un viņš līdz šim brīdim nav paspējis apprecēties.


Te tiek lasīts dzejolis „Tobja piedzīvojumi”, kuru autors uzskata par pirmo oficiālo publicējumu žurnālā „Zīlīte” studiju laikā.


Muzikālajai kompozīcijai „Tauriņa skūpsts” pirmo reizi skanēja klavieru pavadījums.

„Man vienkārši ir labi gēni”, savu talantu mākslā, mūzikā, dzejā un sportā skaidroja Jānis Anmanis.

Kad biju mazs,
Man pasaule kā brīnums bija.
Nu esmu liels,
Jau daudzu gadu lieti lija –
Bet pasaule joprojām man,
Ir brīnums liels, kas jāuzmin.

„Ir labi, ja divdesmit gados tev viss ir skaidrs. Man nekas nav skaidrs. Tāpēc es meklēju, iepazīstos pats ar sevi, ar pasauli – pārvēršu viņu mākslas tēlos, jo viņa ir tik daudzveidīga. (...) Jums vajag skatīt vislabākās pasaules lietas, pat sakrāt naudiņu un aizbraukt uz Luvru, jo man acu priekšā ir pasaules šedevri, ģeniālākie komponisti, no kuriem es mācos. (...) Cilvēka iespējas ir fenomenālas, tāpēc, lūdzu, realizējiet savas gaišās idejas – rakstiet, gleznojiet, veidojiet, lai jums ir ko atcerēties...” – mudināja mākslinieks.

Šobrīd Jānis Anmanis gatavojas personālizstādei Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā, kura būs skatāma no 3. oktobra līdz 9. novembrim.


Pasākuma noslēgumā bibliotēkas vadītāja Anita pasniedza māksliniekam dāvanu, novēlot satikt Mīlestības mūzu, un kādu mirkli vēl bijām kopā.


Autogrāfi uz lietussarga.


Kopīgs foto ar pasākuma dalībniekiem.


Kopīgs foto ar Staiceles vidusskolas skolēniem.


Nākošajā dienā Staiceles Mūzikas un mākslas skolas 3. mākslas klases audzēkņiem tika dots uzdevums – zīmēt Jāņa Anmaņa gleznu reprodukcijas.

Sagatavoja Ieva Drone