Staicele - Reportāžas - Dāliju izstāde

10.09.2008.

Ligitas Dubovas dālijas priecē staiceliešus

No 8. līdz 10. septembrim Staiceles bibliotēka bija ziedu pārpilna – varējām aplūkot 87 dāliju šķirnes no limbažnieces Ligitas Dubovas dārza.

Ikdienā viņu pazīstam kā Pārtikas un veterinārā dienesta Limbažu pārvaldes vadītāju, bet mīlestība uz dālijām sākās pirms 36 gadiem kopā ar meitas piedzimšanu.


Ligita Dubova: „Caur manām rokām ir simtiem dāliju izgājušas. Puķes vairāk vai mazāk mani visu mūžu uzturējušas. Tagad gan vairāk šis ir dvēselisks bizness, absolūti neatmaksājas ieguldītais darbs. Kādreiz Dārzkopības biedrībā varēja gumus nodot un saņemt pretī labas naudas summas, citi pat mājas nopirka. Mana mamma bija liels puķu mīlis un mana meita - vēl jo trakāk. Meita darbojas citā virzienā - viņai ir ziemcietes. Man ir divas puķes – dālijas un dienziedes. Kad meita bija maza, dzīvoju laukos, Rūjienā. Atceros, kad draudzene piedāvāja, atnesu mājās kādus 17 dāliju gumiņus, meitene bija autiņos, un tā, no 1972. gada pavasara, man viņas ir. Domāju, ka šogad ir pēdējais gads, bet laikam jau tā nebūs. Dālijas ir ļoti skaistas, kad sāk plaukt vaļā, tās nevar nemīlēt.”

Kāda vai kādas ir Jūsu vismīļākā šķirnes?

Ligita Dubova: „Lai viņas neapvainojas, bet ir tā, ka man mīļa tā šķirne, ko es iegūstu no jauna. Viena no tām, kas man tagad patīk ir Candlelight (svečugaisma), arī Cariebien fantasies – viņš ir ļoti krāsains un jauks. Redzat, man baltu ziedu tikpat kā nav. Balts zieds ir skaists, tā ir klasiska krāsa, bet man patīk visas tādas dullās krāsas.”

Kā jūs iegūstat jaunās šķirnes?

Ligita Dubova: „Jaunas dāliju šķirnes praktiski neiegūstu. Dienziedēm gan, tur es krustoju un audzinu viņas no sēklām. Dāliju gumus pērku. Var jau stādīt sēkliņas un mēģināt audzēt jaunus sējeņus, jo dālijas tiek apputeksnētas, to dara bitītes, kamenes, un viss notiek. Taču esmu veterinārārste, iestādes vadītāja, un man nav tik daudz laika. Bet katru gadu dāliju šķirnes mainu: 15 – 20 iet projām un tikpat daudz nāk vietā. Kopumā man ir pāri par 100, izstādē redzamas 87.”

Kad vislabāk dālijas stādīt?

Ligita Dubova: „Dālijas stādu vecā mēnesī, apmēram no 5. līdz 10. maijam. Vecā mēnesī vajag stādīt, lai sakne būtu labāka. Ja iestāda vēlāk par 10. maiju, dālija var vispār neuzziedēt.”

Kāda dālijām vislabākā augsne?

Ligita Dubova: „Laba kartupeļu zeme. Kādreiz cilvēki liek apakšā kūtsmēslus, bet ar slāpekļa mēsliem ir jāpiebremzē, jo tad gumi izaug ļoti lieli un var neglabāties. Vajag visu darīt normāli. Es stādu vagās – divas blakus un vienu brīvu. Tad varu iziet pa vienu un otru pusi, viņas labi izgaismojas, varu redzēt, apmīļot, aprunāties.”

Kā ilgāk uzglabāt ziedus vāzē?

Ligita Dubova: „Ziedi labi stāv vairākos variantos - ūdenim, kurā jūs tās liekat, vajag pieliet etiķi vai citronskābi, Fairy vai kaut ko citu, lai kāts nepūtu. Dālijas aiziet bojā tikai tāpēc, ka kāts sāk pūt. Var arī kātu uz 15-20 sekundēm ielikt vārošā ūdenī. Es parasti izmantoju etiķi vai novāru. Dālijas, ko redzējāt izstādē, stāvēja 3 dienas bez nekā. Roze arī labi stāv, ja kātu patur karstā ūdenī. Ziedi jāplūc no rīta vai vēlu vakarā.”

Dāliju ziedu skaistums mūs apbur apmēram divus mēnešus, bet pēc tam svarīgi prast dāliju gumus ziemā saglabā, kas ne visiem izdodast. Kāda Jūsu pieredze dāliju gumu saglabāšanā?

Ligita Dubova: „Es glabāju skaidās. Ja ir iespēja dabūt zaļi zāģētas egles vai priedes skaidas, tad labāks par to nekas vairs nav, jo šīs skaidas satur terpentīnu, kurš ir konservētājs pats par sevi. Kad dāliju gumus izroku, kakliņu nogriežu līdz 1,5 cm augstu un sadalu gumu uz divām vai četrām daļām, skatoties, kur ir pumpuri. Vajag mēģināt sadalīt mazākās dāļās, jo tad ir lielāka iespēja, ka saglabāsies, citādi var sapūt viss. Kad kātu nogriež, vajag tā viducīti izgrebt, tur tāda zaļa masa iekšā un ļaut, lai gumi apžūst un tikai tad ielikt skaidās. Telpa man ir – silts jaunās mājas pagrabs. Kas izkalst, tas izkalst, reizēm ir šķirnes ar smalkiem gariem gumiem. Ja ir mitrs pagrabs, derēs zāģētavas vai pārstrādes cehos ņemtas baļķu ēveļskaidas, tās ir ideāli sausas. Dāliju gumi ziemā nedrīkst sasalt. Vēl zinu, ka cilvēki dara tā – laukos kūtī glabā virs dzīvniekiem, jo žurkas un peles dālijas neēd.”

Vai Jūsu ziedi bijuši daudzās izstādēs?

Ligita Dubova: „Jā, ļoti, ļoti daudzās, tikai mana nebija tādas grāmatas, kur ierakstīt atsauksmes. Tagad, no 2005. gada, šo grāmatu izveidoju. Visās izstādēs neesmu bijusi klāt, bet ir ļoti interesanti vērot cilvēkus, kā viņi izstādi skatās. Kad bijām Norvēģijā, iegājām grafikas izstādē, angļu valodā varējām izlasīt, bet mēs tā apskatījāmies visapkārt un diezgan fiksi laukā. Pēc tam iedomājos, - tas ir tāpat kā šeit. Ir cilvēki, kuri ienāk iekšā, apiet apkārt un aiziet – viņš ir bijis. Ir tādi, kuri vienreiz apiet, kaut ko pieraksta, iet vēlreiz un vēlreiz un tad nāk jautāt. Tas ir ļoti interesanti. Ne jau visi pasūta dāliju gumus, bet neviltota interese ir ļoti daudz. Staicelē man šī vismaz ir kāda trešā izstāde. Atceros, ka divas reizes esmu bijusi Jauniešu klubā pie bijušās grāmatnīcas. Kādi pieci gadi gan neesmu te rādījusi savas dālijas.”

Paldies Ligitas kundzei par trīs krāsainām dienām Staicelē! Dāliju ziedu krāšņums uzrunāja un neļāva vienaldzīgi paiet garām, tādēļ izstādei bija ļoti daudz apmeklētāju. Tie, kas vēlējās, dāliju gumus varēja pasūtīt un izstādes noslēgumā saņemt pieredzējušās puķu audzētājas atbildes uz saviem jautājumiem. Tagad atliek gaidīt krāšņus dāliju ziedus staiceliešu dārzos nākošā gada vasaras nogalē.

Sagatavoja Ieva Drone