Staicele -
Reportāžas - Dāliju izstāde 10.09.2008.
Ligitas Dubovas dālijas priecē staiceliešus
No 8. līdz 10. septembrim Staiceles bibliotēka bija
ziedu pārpilna varējām aplūkot 87 dāliju šķirnes no limbažnieces
Ligitas Dubovas dārza.


Ikdienā viņu pazīstam kā Pārtikas un veterinārā
dienesta Limbažu pārvaldes vadītāju, bet mīlestība uz dālijām sākās
pirms 36 gadiem kopā ar meitas piedzimšanu.

Ligita Dubova: Caur manām rokām ir simtiem dāliju izgājušas. Puķes
vairāk vai mazāk mani visu mūžu uzturējušas. Tagad gan vairāk šis ir
dvēselisks bizness, absolūti neatmaksājas ieguldītais darbs. Kādreiz
Dārzkopības biedrībā varēja gumus nodot un saņemt pretī labas naudas
summas, citi pat mājas nopirka. Mana mamma bija liels puķu mīlis un mana
meita - vēl jo trakāk. Meita darbojas citā virzienā - viņai ir
ziemcietes. Man ir divas puķes dālijas un dienziedes. Kad meita bija
maza, dzīvoju laukos, Rūjienā. Atceros, kad draudzene piedāvāja, atnesu
mājās kādus 17 dāliju gumiņus, meitene bija autiņos, un tā, no 1972.
gada pavasara, man viņas ir. Domāju, ka šogad ir pēdējais gads, bet
laikam jau tā nebūs. Dālijas ir ļoti skaistas, kad sāk plaukt vaļā, tās
nevar nemīlēt.

Kāda vai kādas ir Jūsu vismīļākā šķirnes?
Ligita Dubova: Lai viņas neapvainojas, bet ir tā, ka
man mīļa tā šķirne, ko es iegūstu no jauna. Viena no tām, kas man tagad
patīk ir Candlelight (svečugaisma), arī Cariebien fantasies viņš ir
ļoti krāsains un jauks. Redzat, man baltu ziedu tikpat kā nav. Balts
zieds ir skaists, tā ir klasiska krāsa, bet man patīk visas tādas dullās
krāsas.
Kā jūs iegūstat jaunās šķirnes?
Ligita Dubova: Jaunas dāliju šķirnes praktiski
neiegūstu. Dienziedēm gan, tur es krustoju un audzinu viņas no sēklām.
Dāliju gumus pērku. Var jau stādīt sēkliņas un mēģināt audzēt jaunus
sējeņus, jo dālijas tiek apputeksnētas, to dara bitītes, kamenes, un
viss notiek. Taču esmu veterinārārste, iestādes vadītāja, un man nav tik
daudz laika. Bet katru gadu dāliju šķirnes mainu: 15 20 iet projām un
tikpat daudz nāk vietā. Kopumā man ir pāri par 100, izstādē redzamas
87.
Kad vislabāk dālijas stādīt?
Ligita Dubova: Dālijas stādu vecā mēnesī, apmēram no
5. līdz 10. maijam. Vecā mēnesī vajag stādīt, lai sakne būtu labāka. Ja
iestāda vēlāk par 10. maiju, dālija var vispār neuzziedēt.
Kāda dālijām vislabākā augsne?
Ligita Dubova: Laba kartupeļu zeme. Kādreiz cilvēki
liek apakšā kūtsmēslus, bet ar slāpekļa mēsliem ir jāpiebremzē, jo tad
gumi izaug ļoti lieli un var neglabāties. Vajag visu darīt normāli. Es
stādu vagās divas blakus un vienu brīvu. Tad varu iziet pa vienu un
otru pusi, viņas labi izgaismojas, varu redzēt, apmīļot, aprunāties.
Kā ilgāk uzglabāt ziedus vāzē?
Ligita Dubova: Ziedi labi stāv vairākos variantos -
ūdenim, kurā jūs tās liekat, vajag pieliet etiķi vai citronskābi, Fairy
vai kaut ko citu, lai kāts nepūtu. Dālijas aiziet bojā tikai tāpēc, ka
kāts sāk pūt. Var arī kātu uz 15-20 sekundēm ielikt vārošā ūdenī. Es
parasti izmantoju etiķi vai novāru. Dālijas, ko redzējāt izstādē,
stāvēja 3 dienas bez nekā. Roze arī labi stāv, ja kātu patur karstā
ūdenī. Ziedi jāplūc no rīta vai vēlu vakarā.
Dāliju ziedu skaistums mūs apbur apmēram divus
mēnešus, bet pēc tam svarīgi prast dāliju gumus ziemā saglabā, kas ne
visiem izdodast. Kāda Jūsu pieredze dāliju gumu saglabāšanā?
Ligita Dubova: Es glabāju skaidās. Ja ir iespēja
dabūt zaļi zāģētas egles vai priedes skaidas, tad labāks par to nekas
vairs nav, jo šīs skaidas satur terpentīnu, kurš ir konservētājs pats
par sevi. Kad dāliju gumus izroku, kakliņu nogriežu līdz 1,5 cm augstu
un sadalu gumu uz divām vai četrām daļām, skatoties, kur ir pumpuri.
Vajag mēģināt sadalīt mazākās dāļās, jo tad ir lielāka iespēja, ka
saglabāsies, citādi var sapūt viss. Kad kātu nogriež, vajag tā viducīti
izgrebt, tur tāda zaļa masa iekšā un ļaut, lai gumi apžūst un tikai tad
ielikt skaidās. Telpa man ir silts jaunās mājas pagrabs. Kas izkalst,
tas izkalst, reizēm ir šķirnes ar smalkiem gariem gumiem. Ja ir mitrs
pagrabs, derēs zāģētavas vai pārstrādes cehos ņemtas baļķu ēveļskaidas,
tās ir ideāli sausas. Dāliju gumi ziemā nedrīkst sasalt. Vēl zinu, ka
cilvēki dara tā laukos kūtī glabā virs dzīvniekiem, jo žurkas un peles
dālijas neēd.

Vai Jūsu ziedi bijuši daudzās izstādēs?
Ligita Dubova: Jā, ļoti, ļoti daudzās, tikai mana
nebija tādas grāmatas, kur ierakstīt atsauksmes. Tagad, no 2005. gada,
šo grāmatu izveidoju. Visās izstādēs neesmu bijusi klāt, bet ir ļoti
interesanti vērot cilvēkus, kā viņi izstādi skatās. Kad bijām Norvēģijā,
iegājām grafikas izstādē, angļu valodā varējām izlasīt, bet mēs tā
apskatījāmies visapkārt un diezgan fiksi laukā. Pēc tam iedomājos, - tas
ir tāpat kā šeit. Ir cilvēki, kuri ienāk iekšā, apiet apkārt un aiziet
viņš ir bijis. Ir tādi, kuri vienreiz apiet, kaut ko pieraksta, iet
vēlreiz un vēlreiz un tad nāk jautāt. Tas ir ļoti interesanti. Ne jau
visi pasūta dāliju gumus, bet neviltota interese ir ļoti daudz. Staicelē
man šī vismaz ir kāda trešā izstāde. Atceros, ka divas reizes esmu
bijusi Jauniešu klubā pie bijušās grāmatnīcas. Kādi pieci gadi gan
neesmu te rādījusi savas dālijas.
 
 
 
 
 
 
 

Paldies Ligitas kundzei par trīs krāsainām dienām
Staicelē! Dāliju ziedu krāšņums uzrunāja un neļāva vienaldzīgi paiet
garām, tādēļ izstādei bija ļoti daudz apmeklētāju. Tie, kas vēlējās,
dāliju gumus varēja pasūtīt un izstādes noslēgumā saņemt pieredzējušās
puķu audzētājas atbildes uz saviem jautājumiem. Tagad atliek gaidīt
krāšņus dāliju ziedus staiceliešu dārzos nākošā gada vasaras nogalē.
Sagatavoja Ieva Drone
|
|