Staicele -
Reportāžas - Svētā putna Pivālind
svētki Staicelē 19.07.2008.
Svētā putna Pivālind svētki Staicelē (2. daļa)
Brīvdabas kompleksa atklāšana
Kopš 2006. gadā jūnija, kad Staiceles audēju studija
pārcēlās uz Audēju namiņu Lielā ielā 19, tika domāts par tā apkārtnes
sakopšanu. Ideju konkretizēšana, veiksmīga apstākļu sakritība, domes
priekšsēdētāja Jāņa Bakmaņa neatlaidība, un viena aizaugusi pļava
pilsētas centrā tiek brīnišķīgi sakārtota un atvēlēta kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanai.
19. jūlijā, Pivālind svētku ietvaros aiz Audēju
namiņa Lielā ielā 19 tika atklāts Brīvdabas komplekss Mākslinieku
šķūnis, guļbaļķu klētiņa un dīķis. Nākotnē te vēl iecerēts pārcelt veco
stacijas noliktavas ēku, kuru patreiz ēd laika zobs. Tajā varētu
veidoties ekspozīcija par bijušo dzelzceļu, arī par ugunsdzēsēju
biedrības vēsturi.
Bet svētku dienā notikumi risinājās šādi.

Pirms audēju studijas vadītāja Kīnes kundze atvēra
Mākslinieku šķūņa durvis un aicināja svētku dalībniekus iekšā, Jānis
Bakmanis teica: Jūsu priekšā šodien Mākslinieku šķūnis, kura idejiskais
autors ir Liepiņa kungs. Man ir gods būt par pašvaldības vadītāju 18
gadus, un 18 gadus viņš man zāģēja, teikdams Staicelē ir pilnīgi
viss, bet nav izstāžu zāles. Tāpēc šodien pilsētā atveram izstāžu
zāli mūsu māksliniekiem, audējiem, keramiķiem, kokgriezējiem, grebējiem,
zeķu meistariem utt.
Paldies visiem, kuri ieguldīja lielu darbu šī objekta
tapšanā. Kad pietrūka materiālu, tos uzdāvināja Kuzina kungs. Firma
noplēsa šķūni un atvēlēja mums vecos dēļus. Daži jaunieši šeit strādāja
līdz pusvieniem naktī, Edītes kundze deva ūdeni, audēju meitenes vārīja
kafiju. Un viss notika.

Studijas vadītāja un dalībnieki teica paldies domes
priekšsēdētājam Jānim Bakmanim gan par to, ka viņš domās un dzīvē ir
kopā ar audējiem, gan par lielo ieguldīto darbu izstāžu zāles tapšanā.
Liels paldies arī celtniekiem.

Mākslinieku šķūņa iekšpusē gan Staiceles audēju
studijas darbu izstāde, gan ciemiņu Mazirbes Lībiešu savienības Tautas
nama audēju pulciņa darbu izstāde.

Mazirbes audēju pulciņa vadītāja Ausma Goldberga
(attēlā 2. no labās) pastāstīja: Nevaram līdzināties ar Staiceli, jo
Staicele ir studija, bet mēs esam tikai pulciņš un trešo gadu
darbojamies Lībiešu savienības Tautas namā Mazirbē. Pulciņā ir 7 sievas
audējas, kopīga nodarbība notiek vienu reizi nedēļā, bet individuāli
viņas nāk aust arī citās dienās. Vispirms audām vienkārtņa tehnikā
pavisam vienkāršās sienas segas. Tad uzlikām linu dvieļus, trinīša
drellī izaudām 5 rakstus. Kam bija uzņēmība, tie notamborēja arī dvieļu
galus. Tad uz tā paša trinīša dreļļa pamata, izmantojot 4 paminas, audām
šalles. Ļoti čakla rokdarbniece mums ir Ingrīda Annusa, viņa izauda 5
šalles. Uz otrām stellēm jau trešo gadu aužam lupatu segas, jo iespējama
liela krāsu bagātība. Mums palīdz Lībiešu (līvu) lietu nodaļas pārstāve
Lilita Kalnāja ar humānās palīdzības drēbēm ko citiem nevajag
valkāšanai, mēs lietojam sagriešanai. Tad ir iespējas dabūt ļoti
bagātīgus krāsu salikumus. Divas reizes gadā mums ir izstādes Lībiešu
svētkos Mazirbē un Lībiešu konferencē. Tad visa skatuves mala ir noklāta
ar lupatu segām, katru reizi citām. Šeit mēs atvedām tādas, kas vairāk
raksturo Kurzemes jūrmalu rozīgi violetajos un zilajos toņos. Viena no
tām ir Valnetīnai Dzenei, viņa veido ļoti interesantus, pārsteidzošus
krāsu salikumus.
Pati esmu beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas
aušanas nodaļu. Pamati man ir, bet pagājuši 40 gadi, strādāju citos
darbos - kā skolotāja, mākslas skolas direktore, un visu šo laiku nebija
ar stellēm nekāda sakara. Tagad izrādās, atceros, un sievas ir ļoti
atsaucīgas.
Staicelē mēs varam nobrīnīties par tehniku dažādību,
arī par to, ka platajās stellēs izausti ļoti grezni darbi. Krāsu
salikumi ļoti labi. Sievas bija sajūsmā, bija lasīts arī avīzē, par
puspersieša tehnikā austajiem paklājiem. Gribētos izmēģināt, lai gan tas
ir ļoti darbietilpīgi un dārgi. Interesantas ir smilgu sedziņas.

Svētku sveicienu no priekšsēdētāja Jāņa Bakmaņa saņem
Mazirbes audēja Ingrīda Annusa.
Valentīna Dzene, Mazirbes audēja: Mazirbe ir
ciematiņš, kur kultūras dzīve ziemā tikpat kā citāda nav, tāpēc ir
brīnišķīgi, ka varam pensionāru grupiņa sanākt kopā, aprunāties un aust.
Mūsu audēju vārdā gribētu teikt lielu paldies Lilitai Kalnājai, jo
materiālais atbalsts arī ļoti svarīgs. Viņa ir Mazirbes dzinējspēks,
viņa rūpējas par Tautas namu, gādā, lai tur notiktu remonts. Neviena no
mūsu pulciņa dalībniecēm stellēs nebija audusi, es pati Kolkā tikai
vienu lupatu segu. Mana mamma bija ļoti laba audēja, bet tajā laikā, kad
man bija padsmit gadi, nedomāju, ka tas būs vajadzīgs.
Par Staiceli mums ir ļoti liels prieks. Kas visā
pilsētā paveikts! Paldies Jūsu priekšniecībai un kolektīvam un visiem
pārējiem cilvēkiem, kuri centušies savas mājas sakopt - mēs izstaigājām
daudzas vietas. Es labprāt gribētu, ka mums Kolkā arī būtu tāda pati
priekšniecība, kāda ir Staicelē straujiem soļiem ļoti progresīvi iet
uz priekšu. No priekšsēdētāja izstaro enerģija, kas spēj aizraut citus.
Man ļoti labi patika viss, arī kā svētki organizēti. Mazirbē mums svētki
parasti vienkopus, te dažādās vietās pa interesēm. Mēs priecājamies.

Pie Mākslinieku šķūņa sienas gleznas Limbažu
Mākslinieku apvienības dalībnieku darbu izstāde. Starp viņiem arī Digna
Čuikova, Staiceles mākslas skolas skolotāja, Aivars Romanovskis, Jureta
Dobenberga u.c. Sakot paldies staiceliešiem par šo uzaicinājumu,
apvienības vadītāja Maija Pīlāga atzīmēja, ka Staicele ir skaista
pilsēta ar īpašu auru, kur kultūras un vēstures mantojums tiek turēts
godā.

Svētku sveicienu saņem Limbažu Mākslinieku apvienības
vadītāja Maija Pīlāga.

Par attēlā redzamo seno guļbaļķu klētiņu muzeja
direktore Indra Jaunzeme pastāstīja, ka to Dzirnavu ielā 16 ievēroja
skolotāja Antra Rudzīte. Viņai bija iepaticies pasēdēt un smelties spēku
pie klētiņas durvīm. Radās doma klētiņu pārvietot un pilsētā veidot pie
muzeja esošu brīvdabas kompleksu. Klētiņas īpašnieks Dainis Grāvītis to
uzdāvināja muzejam, tā pieņemta kā krājuma priekšmets. Tā īsti
saglabājusies tikai klētiņas viena siena, uz baļķiem iegravēti gadskaitļi 1891. un 1901., arī paraksts.
Svētku dienā pie klētiņas durvīm rotājās keramiķes
Ingrīdas Žagatas veidotie māla trauki.

Pēc tam uzmanības lokā dīķis, kurš izraksts nesen un
tajā ūdens pavisam maz. Tāpēc veselu dienu te, plenēra laikā, strādājuši
Staiceles Mūzikas un mākslas skolas bērni kopā ar savu skolotāju, vienu
no Latvijas izcilākajiem tēlniekiem - Kārli Īli. Apkārt dīķim
sarindojušās smilšu skulptūras nāra, bruņurupuči, krupji, astoņkāji
utt.
 

Tēlnieka Kārļa Īles darinātais krupis domīgs gaida
dīķa piepildīšanos ar ūdeni.
 
Bruņurupuci veidoja Anete Drone un Madara Krīvāne,
krupi Klāvs Ozols un Kalvis Sietiņsons.
 
Medūzu veidoja Kaiva Apiņa, vali Ritvars Čipots.
 
Zivi veidoja Līga Līsmane un Laura Ustrisova,
bruņurupuci Rinalds Ozols.
 
Nāru veidoja Kristaps Sietiņsons, pīli Emīls
Konrāds.
 
Gliemezi veidoja Līga Andersone un Sanija Ozola,
jūras zvaigzni Anda Prokopoviča.

Astoņkāji veidoja Mare Ķirule, Alojas Mūzikas un
mākslas skolas audzēkne.
Lai ūdens rastos ātrāk, svētku dienā visi tika
aicināti piedalīties rituāla dejā.

Nedaudz tālāk visu ap dīķi notiekošo vēroja krāšņs un
neparasti liels stārķis. To veidoja interešu izglītības centra
Krustpunkti floristikas pulciņa dalībnieces Zane Kubuliņa un Agnese
Jančevska kopā ar skolotāju Ilzi Kalēju. Viņas šovasar dosies uz Vāciju,
kur Storkovā piedalīsies tradicionālajā floristikas festivālā Salmu
stārķis.

Šo svētku tapšanā savu radošo domu ielika,
Mākslinieku šķūni iekārtoja, ar mākslas skolas bērniem strādāja
māksliniece Digna Čuikova. Lūdzu viņai pastāstīt, kāpēc viss ir tieši
tā.
Digna Čuikova: Dzīve man šobrīd izvirza arvien
jaunus uzdevumus, kas atskan no Bakmaņa kunga mutes. Kad radās ideja par
izstāžu zāli, man uzticēja to iekārtot. Tā kā tas ir sens šķūnis, no
īstiem koka materiāliem, ar ļoti patīkamu krāsu un toni, man radās divas
idejas iekšpusē izlikt audēju darbus un izkārtot tos kā šķūnī, nevis
akadēmiski, kā parasti esam pieraduši redzēt, bet brīvi - parotaļājoties
ar šiem darbiem. Sākt ar meijām, kalmēm, pamēģināt ar dažādiem zaļumiem,
zālītēm, un starp tiem izvietot zeķītes, cimdiņus, skaistos lakatus un
segas. Koka raupjums pret audumiem, brīnišķīgajiem liniem un vilnu tie
kopā ļoti saderas. Nekad šie Vidzemes šatiera deķi un lakati nav tik
labi un organiski izskatījušies, kā šajā īstajā šķūnī, īstajās lietas.
Šeit ir pavisam citāda aura. Ja tie būtu salikti smalkā zāle, tie tur
neiederētos, būtu sveši, bet te ir viņu īstā vieta.

Šeit ir sena, ļoti skaista koka gultiņa ar kokā
grieztiem galiem, gultiņā ir gan spilveni, gan segas, pat vainadziņš
palicis, bet meita aizskrējusi un gultu nav saklājusi... Arī audēju un
rokdarbnieku amata rīki te iederas kā dekoratīvs elements. Tiešām,
šodien mani mākslas skolas bērni nezināja, ko dara ar vērpjamo ratiņu.
Es pastāstīju kā tiek pie dzijas, lai varētu zeķi uzadīt kāds ir šis
sakars - no aitiņas līdz zeķītei.

Un ārpusē - pati šķūņa fasāde un krāsojums prasījās,
ka tas ir ļoti labs fons gleznām - portretiem, ainavām, klusajām dabām
utt. Tādēļ tika uzaicināti mani kolēģi, Limbažu mākslinieki, ar gleznām.
Pelēkais tonis ir ļoti patīkams gan kā fons, gan pats par sevi tas ir
ļoti jauks dzīvs koks, kas laika gaitā ieguvis šo nokrāsu, ko ļoti grūti
atkārtot. Piemēram, muzejā, senajā krogā, man vajadzēja dažas lietiņas
tā kā padarīt vecākas, tas ir ļoti sarežģīti un grūti, to ar koku prot
izdarīt tikai laika zobs.
Man pašai prieks, domāju - šī izstāde izdevās.
Kolēģiem, kuri kārtoja greznas, arī ļoti patika. Ja man uzticēs, arī
nākotnē veidošu Mākslinieku šķūņa iekārtojumu. Tā kā austuve ir ļoti
maza, te būs izvietoti arī nopērkamie audēju darbi plašajā telpā tos
varēs labi aplūkot un izvēlēties sev tīkamāko. Brīnišķīgās smilgu
sedziņas tagad saliktas grozā, jo šodien nebija uzdevums tās parādīt un
tās nevar tā aplūkot, bet te noteikti tiks izvietoti koka galdi, un uz
tiem būs viss salikts. Šis šķūnis būs kā tūrisma objekts. Senie amati ir
ļoti iecienīti, labprāt katrs grib apskatīt un baudīt, piemēram,
brīnišķīgos krāsu salikumus.


Mākslas kolas bērniem šonedēļ bija prakse. Tā kā bija
paredzēti lībiešu svētki, viņi no bibliotēkas atnesa visu, kas bija
pieejams par latviešu tautas tērpiem, par lībiešu tērpiem, par lībiešu
rakstiem, krāsu salikumiem. Tad viņi tos studēja, un uz lieliem
nogruntētiem kartoniem mēģināja nevis tieši kopijas veidot, bet rādīt
savu skatījumu - ko viņi guva studējot šos rakstus. Darbi bija redzami
pie bērnudārza sētas.
Tēlnieks Kārlis Īle mēģināja pie dīķa strādāt
tēlniecībā veidojot smilšu skulptūras. Tā kā tēma bija jaunais dīķis,
tad tur tādi dzīvnieki, kas pie dīķa iederas vardes, gliemeži. Darbs
ir fiziski grūts, bērni bija noguruši un strādāja ļoti ilgi, vienu
vakaru pat līdz 10 vakarā. Lielu tēlniecības darbu viņi veidoja pirmo
reizi, stundās ir veidoti mazie darbi, sīkplastika, kad sāk no mazumiņa
un veido veselo. Tāpēc veidošana kā tāda viņiem nav sveša, bet
tēlniecībā parasti ir otrādi no lielās masas jāatskalda liekais.
Viņiem bija jāapgūst pavisam cita pieeja darbam. Bērni to uztvēra ļoti
nopietni un darba procesā bieži sauca mani, lai nāku paskatīties un
vērtēju. Domāju - bērni lepojas, ka pilsētas iedzīvotāji un ciemiņi redz
šos darbus, ka pieaugušie var novērtēt. Man liekas, ka prakses nedēļa
izdevās. Vēl pie mums viesojās Suntažu mākslas skolas audzēkņi, tā ir
Ogres mākslas skolas filiāle, viņu darbi redzami Ceplī, mūsējiem bija
iespēja apskatīt, kā viņi strādā.
Sagatavoja Ieva Drone
Smilšu skulptūras - astoņkāja foto: Rasma Taulavičus
|
|