20.06.2008.

„Stārķa kausa” izcīņa Latvijas 9-gadīgo zēnu futbola komandām

No 18. līdz 20. jūnijam Staicelē notika „Stārķa kauss” – turnīrs Latvijas deviņgadīgo zēnu komandām. Turnīru organizēja Latvijas Futbola federācija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes Futbola Līgu. Turnīrā piedalījās 10 komandas – Jelgavas BJSS/6.vsk., Jūrmalas JFC Kauguri, Šitika Futbola skola, Smiltenes BJSS, Rīgas Futbola skola, Jelgavas FK Viola, FK Tukums-2000/TSS, JFC Skonto no Rīgas, Valmieras Futbola klubs un VJFC Staicele.

Pēc emocionālām spēlēm trīs dienu garumā U-9 vecuma grupā uzvarēja:

1.vieta - FK Tukums-2000/TSS komanda

2.vieta - Šitika Futbola skolas komanda

3.vieta - Jelgavas FK Viola komanda

Par VJFC „Staicele” komandas dalību „Stārķa kausa” izcīņās stāsta treneris Edgars Konstantinovičs: „No 11. līdz 13. jūnijam spēlējām „Stārķa kausa” izcīņas sacensībās 2000. gadā dzimušajiem ar jauktu komandu – deviņgadīgie un astoņgadīgie. Tā kā 2000. gadā dzimušie zēni trenējas tikai 3, komandā iekļāvām arī 1999. gadā dzimušos. Mācību – treniņu process nevar notikt bez spēles prasmes, jo citādi zēniem zūd motivācija trenēties. Trīs dienās nospēlējām 7 spēles, visās guvām uzvaras ar kopējo vārtu starpību – 46 iesistie un 7 ielaistie. Šoreiz galvenais uzdevums bija – mācīt bērniem spēles laikā ieņemt pareizu vietu, izspēlēt mācītās kombinācijas, iesaistīt spēlēs 1999. gadā dzimušos vājākos spēlētājus. Zēni spēlēja ļoti labi un disciplinēti, tomēr vienīgi spēle ar Rēzeknes komandu mani apmierināja (rezultāts 11:1).

No 18. līdz 20. jūnijam atkal spēlējām „Stārķa kausa” izcīņā 1999. gadā dzimušajiem. Apakšgrupā sacentāmies ar Valmieras FK (2:5), ar Jelgavas FK Viola (1:6), Rīgas JFC Skonto (5:0) un FK Tukums-2000/TSS (1:6) komandām. Iekļūstot otrajā finālgrupā cīnījāmies par 5. – 8. vietu. Diemžēl, spēlējot ar Kauguru komandu, kārtējo reizi pievīla vārtsargs. Kaut gan visu spēli spēlējām pie Kauguru komandas vārtiem, šoreiz veiksme uzsmaidīja viņiem – zaudējām (1:3). Otrajā spēlē ar Jelgavas BJSS komandu arī zaudējām. Kopvērtējumā ieguvām 8. vietu. Jāsaka, ka zēni šoreiz bija noguruši, jo pirms tam, 17. jūnijā spēlējām Valmierā Vidzemes čempionātā U-10 vecuma grupā.

Mācījāmies spēlēt, katrā spēlē izvirzījām dažādus uzdevumus – kā jāspēlē, kā jāredz pretinieks, kā jāveido uzbrukums gar malām, pa centru, kā jāskatās vārtsargam. Visiem vēl daudz un cītīgi jātrenējas. Lai augtu meistarība, arī daudz jāspēlē, taču varu teikt, ka cenšas visi zēni.”

Redzot laukumā Nordea bankas, futbola kartes u.c. reklāmas jautāju Jaunatnes Futbola Līgas valdes priekšsēdētājam Dainim Gudermanim par šī pasākuma sponsoriem. Viņš pastāstīja: „Šajās sacensībās konkrētu sponsoru nav, bet laikam jāsāk par to domāt, jo cenas aug un vecākiem rodas grūtības visu samaksāt. Vajadzēs piemeklēt konkrētām sacensībām konkrētus sponsorus. Bet šeit redzamie ir Jaunatnes Futbola Līgas sponsori. Viens ir Nordea banka. Šeit tiek reklamēta futbola karte, tā ir pasaulē atzīta starptautiska kredītkarte (MasterCard). Daļa naudas, ko banka iekasē par kartes apkalpošanu, reizi gadā tiek ieskaitīta Jaunatnes Futbola Līgai. Jo vairāk būs šīs kartes lietotāju, jo lielāka nauda ienāks jaunatnes futbolā. Pagaidām summas nav lielas, jo karte tikko sāk darboties. Kartei ar futbola simboliku ir dažas priekšrocības – uz atsevišķiem futbola mačiem ar šo karti var iet pa brīvu, piemēram, Latvijas čempionātā. Ir atlaides, ja iepērkas saistībā ar sportu. Ja cilvēks grib izņemt kādu kredītkarti un grib palīdzēt Latvijas jaunatnes futbolam, tad labāk izvēlēties šo karti, jo zaudējumu nav, vairāk ieguvumu un daļa naudas aiziet sportam.”

Attēlā: Dainis Gudermanis sarunā ar VJFC „Staicele” direktoru Juri Krastiņu.

Dainis Gudermanis: „Komandu skaits šinī vecumā Latvijā ir ap 40 – tādas, kas regulāri trenējas. Šobrīd izveidojusies situācija, kad turnīrus rīko daudzas vietās, un klubiem ir iespēja izvēlēties, kur piedalīties. Tieši šajās dienās šinī pašā vecumā Liepājā arī notiek turnīrs. Viena daļa komandas aizbraukušas tur. Vēl ir tāda lieta - Liepājā turnīrs notiek divām vecuma grupām – 14-gadīgiem un 9-gadīgiem. Ja klubam ir lielā komanda, viņi mazos paņem līdz, tas ir ekonomiski izdevīgi. Līdz ar to šobrīd te ir 10 komandas.”

Kā jau ierasts – otrās dienas vakarā visi turnīra dalībnieki, vecāki, treneri un līdzjutēji bija uz laukuma un piedalījās dažādās aktivitātēs. Dainis Gudermanis: „14 gadu garumā Latvijas Jaunatnes Futbola Līgas rīkoto turnīru laikā nav neviena brīva vakara. Notiek kāds pasākums vai stafetes. Cilvēki ir atsaucīgi, dodiet tikai iespēju viņiem darboties. Pastāstīšu kādu piemēru – rīkojām pasākumu, futbola laukumam blakus auga egle, uz laukuma krita čiekuri. Kā piespiedīsim bērnus nolasīt čiekurus? Mēs izsludinājām konkursu – kurš vairāk čiekuru salasīs... Tad čiekuru pietrūka pat apkārtējā mežā. Rezultātā visi bija apmierināti.”

Šautriņu mešana jauno futbolistu mātēm, māsām un līgavām (piedalījās apmēram 20 dalībnieces)

1.vieta – Inga Zinčenko no Ainažiem (augšējā attēlā)
2. vieta – Šlikova Žanna
3.vieta – Udovičenko

Nenogurdināma azarta pilni, bērni piedalījās divās stafetēs, kopsummā uzvarēja:

1.vieta – FK Viola no Jelgavas
2. vieta – Šitika futbola skolas komanda
3.vieta – FK Tukuma komanda

Kungu futbolā piedalījās jauno futbolistu tēvi, treneri, tiesneši un turnīra organizatori

1.vieta – Apvienotā komanda (Tukums, Jelgava)
2. vieta – Staiceles izlase
3.vieta – Šitika Futbola skolas zēnu vecāki

Attēlā: stafetes bērniem organizēja Aigars Ragainis.

Par to, cik viegli vai grūti ir tiesnesim uz laukuma stāsta Aigars Ragainis, Staiceles vidusskolas sporta novirziena specializācijas pasniedzējs: „Turnīrā „Stārķa kauss” spēles tiesāja Staiceles vidusskolas puiši, kuri izvēlējušies sporta specializāciju – Jānis Vanags, Dāvis Mickevičs, Dāvis Veipāns un Vjačelavs Mitņičuks, izpalīdzēja Toms Smiļģis, kas jau tiesājis iepriekšējos gados. Kājas operācijas dēļ tiesnešu skaitā iztrūka ļoti labs tiesnesis - Mārtiņš Strokšs.

Sporta specializācijā puiši apgūst spēles noteikumus, labākajiem tiek piedāvāts tiesāt. Šogad 5 nokārtoja eksāmenus Futbola Federācijas tiesnešu kursos. Jau iepriekšējā gadā to izdarīja Toms Smiļģis un Mārtiņš Strokšs. Tātad šobrīd mums ir 7 tiesneši, tas ir ļoti daudz. Puišiem ir uzņēmība, par to tikai jāpriecājas.

Par tiesāšanu varētu teikt tā – 40 minūtes uz laukuma ir vesela dzīve. Tiesāt var ne katrs. It sevišķi grūti tiesāt mazo bērnu spēles, jo viņi paši vēl mācās, spēles laikā ir burzma, viens otru grūsta. Tāpēc jaunam tiesnesim bieži vien grūti pareizi novērtēt situāciju. Tiesājot mazo bērnu spēles, tiesnesim uz laukuma vispirms jābūt mammai (bērni krīt, sasitas, viņiem tik daudz emociju), pēc tam – trenera palīgam un tikai tad - tiesnesim.

Ja laukumā būs „roka”, tad viens treneris noteikti sauks - par to roku nedod, otrs – kāpēc tiesnesis nesvilpj. Vēl bērnu turnīriem raksturīgi, ka spēles skatās vecāki. Vecāku spiediens no malas ir vēl lielāks, nekā stadiona vidū, kur spēli skatās 10000 cilvēku.

Vēl runājot par tiesnešiem – viena lieta ir zināt noteikumus, bet otra lieta – praktiski tos pielietot. Šobrīd Latvijā gandrīz visi Virslīgas un 1. Līgas tiesneši izgājuši caur bērnu turnīriem (Nike, Bērnu festivāls, Stārķa kauss u.c.). Neslēpšu, tā ir izdzīvošanas skola, ne katrs to var izturēt. Bet labākie nepārtraukti tiek virzīti uz priekšu, tiesā arvien grūtākās spēlēs. Par piemēru varu minēt – tikko bija Latvijas kausa izcīņa, spēlēja „Ventspils” ar „Daugavu”, tiesāja Vadims Direktorenko, uz līnijas Haralds Gudermanis, arī viņi kādreiz tiesāja bērnu turnīrus. Šogad viņi kļuvuši par Starptautiskās futbola federācijas FIFA tiesnešiem.

Tāpat kā futbolistiem divreiz vairāk jātrenējas, lai nospēlētu vienu spēli, arī tiesnešiem regulāri jātiesā. Man ļoti liels prieks par Staiceles vidusskolas puišiem, jo viņi atzina savas kļūdas, prata pamatot savu rīcību – tas liecina par progresu. Vienam puisim pārmeta 5 situācijas, bet tā kā pats biju klāt, varu teikt, ka viņš visur notiesāja pareizi. Piemēram, komanda „Kauguri” ļoti labi spēlēja, bet bumba negāja vārtos, kaut arī spēlētāji visu it kā izdarīja, gols nebija. Rezultātā viņi netika finālā, bet tiesnesis tur nav vainīgs. Bieži vien treneri komandas zaudējumu vecāku klātbūtnē pārmet tiesnešiem.

Latvijā attīstās arī meiteņu futbols, līdz ar to meitenēm jāprot tiesāt. Pagājušajā gadā meitenes ļoti jauki tiesāja „Stārķa kausā” un Coca-Cola turnīrā (5 nedēļu svētdienas turnīrs bērniem un jauniešiem, tur ir arī vecāki klāt, bērniem dažāda līmeņa sagatavotība). Jāsaka, ka pret meitenēm gan treneri, gan vecāki izturas ar pietāti.

Klusībā, kad analizējām spēles, brāzienu puiši dabūja, bet man patika, ka viņi kļūdas atzina, par rupjāko atvainojās treneriem, treneri ļoti diplomātiski to pieņēma. Nav viegli, pats esmu tiesājis Virslīgas un zinu, caur ko bērni iziet. UEFA un FIFA savus tiesnešus vienmēr aizstāv, mēs arī aizstāvam savus tiesnešus. Vienīgais, tur pēc smagām kļūdām zināmu laiku neļauj tiesāt, lai cilvēks psiholoģiski „atiet”. Lielo tiesnešu darbam arī masu mediji neatlaidīgi seko, visi radi un ģimenes locekļi lasa. Spānijā, Itālijā, Anglijā, kur futbols kā reliģija, visu raksta ne tikai par futbolistiem, bet arī par tiesnešiem. Tas viņiem un ģimenes locekļiem ir liels psiholoģisks slogs. Man ļoti patīk slavenais itāļu tiesnesis Kolina, viņš pasaules čempionātā, kad spēlēja Čehijas komanda pret Holandi, iedeva divdomīgu pendeli. Kad turnīrs beidzās, čehu līdzjutēji staigāja ar krekliem „Nost Kolinu!”, bija preses ažiotāža. Taču pēc tam, par spīti visam, viņš paņēma ģimeni un aizbrauca uz Čehoslovākiju atpūsties. Tā ir tāda liela drosme, un čehu līdzjutēji pret viņu izturas ar cieņu. Tiesnešu darbs nav viegls. Kad sasniegtas lielas virsotnes, alga arī ir liela - Eiropas un pasaules čempionātos tiesnešus nopirkt nevar, pretējā gadījumā viņi zina, ka var zaudēt savu karjeru. Lai gan, kā vienmēr, pastāv arī negatīvā puse.

Kad tiesnesis uziet uz laukuma, eksistē tikai noteikumi, tie jāprot pareizi interpretēt. UEFA tiesnešu nodarbībās pārbauda, kā vienu un to pašu situāciju katrs tiesnesis novērtē. Testos pierādīts, ka situācijās 50%: 50% (var iedot sodu un var neiedot), kad mājinieku publika - kādi 30 – 60 tūkstoši tribīnēs kliedz, tiesnesis paceļ roku mājinieku labā. Tas ir pierādīts. Cilvēks ir tikai cilvēks, būt pilnīgi neitrālam ir grūti, tādi ir tikai elites klases tiesneši. Ne par velti ar visiem tiesnešiem strādā psihologi.”

Sagatavoja Ieva Drone