Staicele - Reportāžas - 3. tēva dēla balva

11.06.2008.

„Trešā tēva dēla” balva Staiceles pilsētas bibliotēkai un Staiceles pilsētas domei

Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros tika izvērtēta visu 874 Latvijas publisko bibliotēku un pašvaldību sadarbība, sniegums un ieguldījums sabiedrības integrācijas un attīstības veicināšanā. 18. maijā Dailes teātrī tika pasniegta „Trešā tēva dēla” balva tām bibliotēkām un pašvaldībām, kurās šī sadarbība bijusi un ir veiksmīgākā. Laureātu vidū arī Staiceles pilsētas bibliotēka un Staiceles pilsētas dome.

Apsveicam bibliotēkas ilggadējo vadītāju Anitu Strokšu un ilggadējo Staiceles pašvaldības vadītāju Jāni Bakmani! Svinīgajā pasākumā viņi nepiedalījās, taču balvu varam redzēt pilsētas bibliotēkā.

Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls” tiek īstenots ar mērķi – parādīt, ka šodien bibliotēkas ir informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centri, nevis noputējušu grāmatu krātuves. Projekta finansējumu veido Bila & Melindas Geitsu fonds, Latvijas valsts un korporācijas Microsoft programmatūras ziedojums, koordinē Kultūras ministrijas valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas. Fonda ziedojums ir 16,2 miljoni USD, Latvijas valsts ieguldījums – 21,2 miljoni USD, korporācijas Microsoft ziedojums – 8,9 miljoni USD. Projektu īsteno 874 pašvaldību publiskās bibliotēkas sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām. Mazāk nekā divu gadu laikā projekta ietvaros 524 pašvaldību 874 bibliotēkās ir uzstādīti 4181 datori ar platjoslas interneta pieslēgumu. Lai labāk varētu palīdzēt bibliotēku apmeklētājiem, paralēli ir apmācīti 2000 bibliotekāri.

Arī Staiceles bibliotēkā šī projekta ietvaros saņemti 5 datorkomplekti, krāsu multifunkcionālā iekārta, 2 WEB kameras, bibliotēkas darbinieces piedalījās profesionālos apmācību kursos.

„Trešā tēva dēla” balvu piešķīra trīs nominācijās - veiksmīgākā rajona galvenās bibliotēkas sadarbība ar pašvaldībām, veiksmīgākā pilsētas vai novada bibliotēkas sadarbība ar vietējo pašvaldību un veiksmīgākā pagasta bibliotēkas sadarbība ar vietējo pašvaldību.

Par veiksmīgāko pilsētas vai novada bibliotēkas sadarbību ar vietējo pašvaldību balvu saņēma Staiceles pilsētas bibliotēka un Staiceles pilsētas dome, vēl šajā kategorijā tika suminātas - Saldus pilsētas bibliotēka un Saldus pilsētas dome, Auces pilsētas bibliotēka un Auces pilsētas dome, Latgales centrālā bibliotēka un Daugavpils pilsētas dome, Saulkrastu pilsētas bibliotēka un Saulkrastu pilsētas dome.

Ar gandarījuma sajūtu, ka pilsētas bibliotēkas attīstībā ieguldītais lielais darbs atzinīgi novērtēts Latvijas mērogā, pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis stāsta: „Kad mani ievēlēja par Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāju, bibliotēka atradās kultūras nama 2. stāvā apmēram 40 m2 lielā telpā. Tur bija pieaugušo bibliotēka, bērnu bibliotēka un lasītava. Deviņdesmito gadu sākumā vienu daļu no bērnudārza telpām atdevām bibliotēkas rīcībā. Tad vadītāja bija Erna Bērziņa, gaiša un enerģiska sieviete, radošu ideju pilna, domājām pat par āra kafejnīcas ierīkošanu. Pirmos gadus jaunajās telpās nekāda īpaša attīstība nenotika, taču Limbažos, Viļķenē un arī Staicelē sāka naudu piesaistīt ar projektiem, ko darīja Anita Strokša, kura bija kļuvusi par bibliotēkas vadītāju. Gods un slava Anitai, viņa atrada atbalstītājus, draugus, kas ieklausījās - ar projektiem lēnām sākām virzīties uz priekšu. Sakārtojām pirmo telpu. Celtniecības un telpu remontu lielāko daļu nofinansēja pilsēta, projektu nauda vairāk izmantota pasākumu organizēšanai, mēbelēm, iekārtām, datoriem.

Tad radās jauna iniciatīva - bibliotēku vajag paplašināt. Daudzi iestājās pret to, jo bērnudārza grupiņu vajadzēja pārvietot uz citām telpām. Skolotāja Jautrīte Pelēkā man toreiz nesita uz pleca un neteica – tu esi malacis! Tas bija nepopulārs lēmums no priekšsēdētāja puses, kārtējo reizi varētu teikt - voluntārs, neņemot vērā sabiedrību utt. Bet gala rezultātā izveidota liela un skaista bibliotēka, par kuru šobrīd priecājamies paši un tā Latvijas sabiedrības daļa, kas prot novērtēt lielo darbu, ko ieguldījusi pilsētas dome kopā ar bibliotēkas darbiniekiem.

Uz šo skaisto bibliotēku esam ilgi gājuši – visu laiku, kopš esmu domes priekšsēdētājs. Tagad bibliotēkā mainīsies vien interjers, tehnoloģijas, pakalpojumu dažādība, vēl ieliksim jaunus logus, varbūt ierīkosim uzbrauktuvi cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Kad likām bērnudārza ēkai jumtu, bija cilvēki, kas teica – man to jumtu nevajag... Nekas dzīvē nav viennozīmīgi, bet tāpēc iestādei ir vadītājs, kuram jāredz kopsakarības – kā attīstīsies sabiedrība, vai bibliotēkai būs loma sabiedrības veidošanā un izglītošanā. Jāpriecājas, ka ap bibliotēku grupējas cilvēki, veidojas klubiņi.

Tāpat arī ar pārējiem objektiem. Kamēr internāts nebija pabeigts, visādi runāja... Aizejiet tagad un pajautājiet skolā – vai mums vajag vidusskolu? Visi teiks, ka vajag, bet 3 gadi atpakaļ mums ļoti karsti gāja... Aizejiet tagad uz Mūzikas un mākslas skolu un pajautājiet 45 bērniem un viņu vecākiem, vai to vajag? Daži bērni šobrīd saviem vecākiem jautā – mamma, kāpēc tu man nepiespiedi pabeigt mūzikas skolu? Vecākiem ir jāredz, kas bērniem dzīvē būs vajadzīgs, tikai mēs gribam, kā vieglāk pašiem. Tagad domājam par ēku Lielā ielā 8, kur varētu izveidot nevalstisko organizāciju centru, bet kādam atkal to nevajag, labāk lai kādu ielu salabo... Bet nevalstisko organizāciju centrā darbosies aktīvi cilvēki, kas piesaistīs dažādas sociālās grupas, un galu galā celsies kopējā labklājība, labosies arī ielu stāvoklis. Saprotu, ka patreiz neesmu sakātojis telpas 5-6 gadīgo bērnu apmācībai, bet es eju uz to. Skolas pārbūves projektā paredzēts atsevišķs bokss mazajiem, pēc 3-4 gadiem arī viņi būs laimīgi. Šoreiz viņu kārta vēl nav pienākusi. Diemžēl mēs visu gribam ļoti ātri – vienā dienā!

Tā ir priekšsēdētāja trakā uzdrīkstēšanās - reizēm noturēties pretī straumei. Kad iet viss pa straumi, nav grūti. Man Staicelē veidot futbolu bija viegli - gāju pa straumi. Bet kā ir ar tūrismu, ar Stārķu pili? Labi, tagad viedoklis mainās, jo visi saprot, ka vajag brendus, ažiotāžu, notikumus, ar ko cilvēkus piesaistīt. Tūrismā ir atalgots darbs muzejniekiem, informatīvo centru vadītājiem, tās ir darba vietas radošiem cilvēkiem. Muzejs un Tūrisma informācijas centrs (TIC) audzina un izglīto sabiedrību. Ja kādam mājās nebūtu ģimenes bildes, tad mēs droši vien teiktu – vai tur viss ir kārtībā? Tāpat ar pašvaldības kultūrvēsturisko vērtību glabāšanu – ja mēs tās neglabājam, uzskatu - esam tuvredzīgi. Pēc mums cilvēki arī gribēs zināt – kas un kā te ir noticis. Vai mēs šodien varam iedomāties, ka nav telefona numurs 1188, kur var iegūt informāciju. Jūs teiksiet - kā var nebūt! Pilsētā TIC ir informatīvais centrs, kur var uzzināt jebkuru jautājumu. Mēs tikko sākam, un TIC vēl veidosies, taču pēc 10 gadiem būs uzkrāta datu bāze. Patreiz var jautāt, vai TIC vadītāja ir noslogota, vai algu maksājam adekvāti? Bet tieši tagad ir jāsavāc daudz informācijas, jāraksta projekti, īpaši ziemas periodā.

Nav vienkārši saskatīt pilsētas attīstību. Mēs visi saprotam, ka govis jāslauc, ka zemnieku darbs jāatvieglo un par darbu labi jāsamaksā. Bet visgrūtāk ir sākt ko jaunu un aicināt sabiedrību tam noticēt.”

„Trešā tēva dēla” balvas pretendenti tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā vispārējā sadarbība starp pašvaldību un bibliotēku, pašvaldības ieguldījums bibliotēkas infrastruktūras sakārtošanā, bibliotēkas pieejamības veicināšanā un bibliotēkas personāla attīstībā, bibliotēkas spēja kalpot par socializācijas centru, pašvaldības informācijas pieejamība vietējā bibliotēkā un bibliotēkas publicitātes veicināšana.

Lūk, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītājas Anitas Strokšas sniegtais bibliotēkas izvērtējums pa kritērijiem.

Vispārēja sadarbība starp pašvaldību un bibliotēku

Staiceles pilsētas bibliotēkai ir visciešākā sadarbība ar pilsētas domi. Tikai pateicoties šai sadarbībai bibliotēka saņēma Atzinības rakstu, ieguva titulu „Gaišākā no Gaismas pilīm” un 1. vietu pilsētu bibliotēku grupā 2007. gada Limbažu rajona pašvaldību publisko bibliotēku konkursā.

Jau 2003. gadā, kad bibliotēka izstrādāja un dome apstiprināja bibliotēkas attīstības plānu 2003. – 2010. gadam, bija skaidrs - bez domes atbalsta to nevar īstenot. Tagad, 2008. gadā, plāns jau praktiski īstenots – pilsētas bibliotēka ir ģimenes bibliotēka Staicelē, kurā informāciju var iegūt ikviens staicelietis, savu brīvo laiku dažādās aktivitātēs var pavadīt skolēni, vienmēr laipni gaidīti mazie staicelieši viņiem domātajā lasītāju stūrītī, sirmgalvji var savu laiku pavadīt dažādos kultūras pasākumos, zinātkārie mācās mūžizglītības kursos.

Blakus tradicionālajiem bibliotēkas organizētajiem pasākumiem – izstādēm, tikšanām ar rakstniekiem, mono izrādēm u.c., bibliotēka diskusiju, pārrunu un semināru veidā palīdz pašvaldībai komunicēt ar vietējo sabiedrību par tai aktuālām tēmām.

Pateicoties sadarbībai ar domi, Staiceles pilsētas bibliotēka ir azartiski iesaistījusies dažāda veida projektos, kas veicinājuši bibliotēkas attīstību un atpazīstamību ne tikai savas pašvaldības teritorijā, bet arī plašākā reģionā. Veiksmīgākā projekta rezultātā bibliotēka ieguvusi starptautisku skanējumu – no 2005. gada 1. jūlija Staiceles pilsētas bibliotēkā darbojas Eiropas Komisijas informācijas punkts EUROPE DIRECT „ Mēs Eiropā”.

Tā pamatā ir Staiceles pilsētas domes un Eiropas Komisijas finansētais ilgtermiņa projekts. Informācijas punkta galvenie uzdevumi ir :

- nodrošināt vietējām vajadzībām pieskaņotu informāciju par Eiropas Savienību (ES),

- nodrošināt atgriezenisko saiti, uzklausīt iedzīvotāju jautājumus, viedokļus un ieteikumus par ES,

- organizēt informatīvus seminārus par būtiskām norisēm ES.

Centra darbības lauks ir visa Latvijas Ziemeļrietumu pierobeža.

Vienmēr tiek atbalstītas bibliotēkas idejas par sava novada vēstures saglabāšanu. Tā bibliotēka ir sakārtojusi, un dome izdevusi trīs novadpētniecības rakstura grāmatas, kurās ir apkopota Staiceles sākotne un vēsture līdz 2007. gada maijam (tad iznāca pēdējā grāmata „Staicele šūpolēs”).

Pašvaldības ieguldījums bibliotēkas infrastruktūras sakārtošanā

Kopējā projektā sadarbojoties Staiceles pilsētas domei (piešķīra līdzfinansējumu), Staiceles pilsētas bibliotēkai un biedrībai Staiceles Radošo sieviešu klubs „Stazele”, 2005. gadā bibliotēka tika pie jaunām gaišām atremontētām telpām - tajās izvietojies Europe Direct informācijas punkts, vides izglītības un informācijas centrs, iekārtota datorzāle un konferenču zāle 30 vietām. Izrietot no tā, bibliotēkā tika sakārtotas elektrosistēmas un komunikāciju tīkli, atrisināti drošības jautājumi – ugunsdrošība un signalizācija.

Esam tikuši pie moderna mūsdienīga tehniskā aprīkojuma semināru, kursu un konferenču izvešanai.

Pašvaldības ieguldījums bibliotēkas personāla attīstībā

Staiceles pilsētas dome novērtējusi bibliotēkas sniegumu pilsētiņas iedzīvotāju attīstībā un saprot, ka bibliotēkā jāstrādā ļoti zinošiem, kompetentiem, idejām bagātiem darbiniekiem. Līdz ar to vienmēr tiek atbalstītas darbinieku iespējas pilnveidoties – nodrošina transportu uz tālākizglītības kursiem, maksā dienas naudas pieredzes apmaiņas braucieniem gan uz ārzemēm, gan tepat pa Latviju.

Pateicoties domes līdzfinansējumam, 2005. gadā, startējot Valsts Nodarbinātības aģentūras programmā noteiktām personu grupām „Invalīdu – bezdarbnieku subsidētās nodarbinātības pasākumi”, tika iegūta iespēja 2 gadiem piesaistīt bibliotēkai vienu bibliotēkas informācijas speciālistu, kura galvenais uzdevums ir grāmatu elektroniskā kataloģizācija.

2007. gada jūlija un augusta mēnesī bibliotēkā uz līguma pamata par pasākuma dalībnieku nodarbināšanu vasaras brīvlaikā strādāja divas meitenes, kuras turpināja informācijas speciālista iesākto. Līdz ar to bibliotēka ir gatava pāriet uz elektronisko apkalpošanu.

Bibliotēka kā socializācijas centrs

Staiceles pilsētas bibliotēkā ir notikušas gan rajona padomes, gan pilsētas domes sēdes. Organizētas sabiedriskās apspriešanas par teritoriālo plānojumu, par novadu reformu, par piemiņas akmens skulptūru pasaules karos kritušajiem staiceliešiem u.c. svarīgām lietām mazpilsētiņas attīstībā. Kopā ar domi bibliotēka bijusi iniciatore diskusijām ar vietējiem uzņēmējiem, ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbiniekiem, ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniekiem.

No 2006. gada Staiceles pilsētas bibliotēkā vienu reizi nedēļā klientus pieņem Hansabankas pārstāve - tam ir īpaša nozīme, jo pilsētiņā nav citu banku.

Bibliotēkas publicitātes veicināšana

Galvenā publicitāte - pilsētas interneta mājas lapā www.staicelesnovads.lv/2007_2012 ir sadaļa (http://www.staicelesnovads.lv/2007_2012/biblioteka.php) un vietējais pilsētas laikraksts „Kastanis”. Ir izdota grāmatzīme ar bibliotēkas informāciju, iespiesti bukleti, lietussargi un pildspalvas ar bibliotēkas logo.

Cita informācija

Ar pašvaldības atbalstu darbojas biedrībā Salacas baseina bibliotēku apvienība „Salacas bibliotēkas”. Ir iniciatores šo bibliotēku „Bērnu žūrijas” dalībnieku kopējam draudzības pasākumam katra gada decembra sākumā.

Lielākais sadarbības novērtētājs ir bibliotēkas klients -

No apmeklētāju mutes:

„Te jau Jums kā bankā...”
„Bibliotēka ir kā civilizācijas saliņa Staicelē”.
„Ko mēs darītu, ja nebūtu tāda (pēc piedāvāto grāmatu klāsta) bibliotēka”.

Sagatavoja Ieva Drone