Staicele -
Reportāžas - 3. tēva dēla balva
11.06.2008.
Trešā tēva dēla balva Staiceles pilsētas bibliotēkai
un Staiceles pilsētas domei
Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības
projekta Trešais tēva dēls ietvaros tika izvērtēta visu 874 Latvijas
publisko bibliotēku un pašvaldību sadarbība, sniegums un ieguldījums
sabiedrības integrācijas un attīstības veicināšanā. 18. maijā Dailes
teātrī tika pasniegta Trešā tēva dēla balva tām bibliotēkām un
pašvaldībām, kurās šī sadarbība bijusi un ir veiksmīgākā. Laureātu vidū
arī Staiceles pilsētas bibliotēka un Staiceles pilsētas dome.

Apsveicam bibliotēkas ilggadējo vadītāju Anitu
Strokšu un ilggadējo Staiceles pašvaldības vadītāju Jāni Bakmani!
Svinīgajā pasākumā viņi nepiedalījās, taču balvu varam redzēt pilsētas
bibliotēkā.
Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības
projekts Trešais tēva dēls tiek īstenots ar mērķi parādīt, ka šodien
bibliotēkas ir informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centri, nevis
noputējušu grāmatu krātuves. Projekta finansējumu veido Bila & Melindas
Geitsu fonds, Latvijas valsts un korporācijas Microsoft programmatūras
ziedojums, koordinē Kultūras ministrijas valsts aģentūra Kultūras
informācijas sistēmas. Fonda ziedojums ir 16,2 miljoni USD, Latvijas
valsts ieguldījums 21,2 miljoni USD, korporācijas Microsoft ziedojums
8,9 miljoni USD. Projektu īsteno 874 pašvaldību publiskās bibliotēkas
sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām. Mazāk nekā divu gadu laikā
projekta ietvaros 524 pašvaldību 874 bibliotēkās ir uzstādīti 4181
datori ar platjoslas interneta pieslēgumu. Lai labāk varētu palīdzēt
bibliotēku apmeklētājiem, paralēli ir apmācīti 2000 bibliotekāri.
Arī Staiceles bibliotēkā šī projekta ietvaros saņemti
5 datorkomplekti, krāsu multifunkcionālā iekārta, 2 WEB kameras,
bibliotēkas darbinieces piedalījās profesionālos apmācību kursos.
Trešā tēva dēla balvu piešķīra trīs nominācijās -
veiksmīgākā rajona galvenās bibliotēkas sadarbība ar pašvaldībām,
veiksmīgākā pilsētas vai novada bibliotēkas sadarbība ar vietējo
pašvaldību un veiksmīgākā pagasta bibliotēkas sadarbība ar vietējo
pašvaldību.
Par veiksmīgāko pilsētas vai novada bibliotēkas
sadarbību ar vietējo pašvaldību balvu saņēma Staiceles pilsētas
bibliotēka un Staiceles pilsētas dome, vēl šajā kategorijā tika
suminātas - Saldus pilsētas bibliotēka un Saldus pilsētas dome, Auces
pilsētas bibliotēka un Auces pilsētas dome, Latgales centrālā bibliotēka
un Daugavpils pilsētas dome, Saulkrastu pilsētas bibliotēka un
Saulkrastu pilsētas dome.
Ar gandarījuma sajūtu, ka pilsētas bibliotēkas
attīstībā ieguldītais lielais darbs atzinīgi novērtēts Latvijas mērogā,
pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis stāsta: Kad mani
ievēlēja par Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāju, bibliotēka atradās
kultūras nama 2. stāvā apmēram 40 m2 lielā telpā. Tur bija
pieaugušo bibliotēka, bērnu bibliotēka un lasītava. Deviņdesmito gadu
sākumā vienu daļu no bērnudārza telpām atdevām bibliotēkas rīcībā. Tad
vadītāja bija Erna Bērziņa, gaiša un enerģiska sieviete, radošu ideju
pilna, domājām pat par āra kafejnīcas ierīkošanu. Pirmos gadus jaunajās
telpās nekāda īpaša attīstība nenotika, taču Limbažos, Viļķenē un arī
Staicelē sāka naudu piesaistīt ar projektiem, ko darīja Anita Strokša,
kura bija kļuvusi par bibliotēkas vadītāju. Gods un slava Anitai, viņa
atrada atbalstītājus, draugus, kas ieklausījās - ar projektiem lēnām
sākām virzīties uz priekšu. Sakārtojām pirmo telpu. Celtniecības un
telpu remontu lielāko daļu nofinansēja pilsēta, projektu nauda vairāk
izmantota pasākumu organizēšanai, mēbelēm, iekārtām, datoriem.
Tad radās jauna iniciatīva - bibliotēku vajag
paplašināt. Daudzi iestājās pret to, jo bērnudārza grupiņu vajadzēja
pārvietot uz citām telpām. Skolotāja Jautrīte Pelēkā man toreiz nesita
uz pleca un neteica tu esi malacis! Tas bija nepopulārs lēmums
no priekšsēdētāja puses, kārtējo reizi varētu teikt - voluntārs, neņemot
vērā sabiedrību utt. Bet gala rezultātā izveidota liela un skaista
bibliotēka, par kuru šobrīd priecājamies paši un tā Latvijas sabiedrības
daļa, kas prot novērtēt lielo darbu, ko ieguldījusi pilsētas dome kopā
ar bibliotēkas darbiniekiem.
Uz šo skaisto bibliotēku esam ilgi gājuši visu
laiku, kopš esmu domes priekšsēdētājs. Tagad bibliotēkā mainīsies vien
interjers, tehnoloģijas, pakalpojumu dažādība, vēl ieliksim jaunus
logus, varbūt ierīkosim uzbrauktuvi cilvēkiem, kuri pārvietojas
ratiņkrēslos. Kad likām bērnudārza ēkai jumtu, bija cilvēki, kas teica
man to jumtu nevajag... Nekas dzīvē nav viennozīmīgi, bet tāpēc
iestādei ir vadītājs, kuram jāredz kopsakarības kā attīstīsies
sabiedrība, vai bibliotēkai būs loma sabiedrības veidošanā un
izglītošanā. Jāpriecājas, ka ap bibliotēku grupējas cilvēki, veidojas
klubiņi.
Tāpat arī ar pārējiem objektiem. Kamēr internāts
nebija pabeigts, visādi runāja... Aizejiet tagad un pajautājiet skolā
vai mums vajag vidusskolu? Visi teiks, ka vajag, bet 3 gadi
atpakaļ mums ļoti karsti gāja... Aizejiet tagad uz Mūzikas un mākslas
skolu un pajautājiet 45 bērniem un viņu vecākiem, vai to vajag? Daži
bērni šobrīd saviem vecākiem jautā mamma, kāpēc tu man nepiespiedi
pabeigt mūzikas skolu? Vecākiem ir jāredz, kas bērniem dzīvē būs
vajadzīgs, tikai mēs gribam, kā vieglāk pašiem. Tagad domājam par ēku
Lielā ielā 8, kur varētu izveidot nevalstisko organizāciju centru, bet
kādam atkal to nevajag, labāk lai kādu ielu salabo... Bet nevalstisko
organizāciju centrā darbosies aktīvi cilvēki, kas piesaistīs dažādas
sociālās grupas, un galu galā celsies kopējā labklājība, labosies arī
ielu stāvoklis. Saprotu, ka patreiz neesmu sakātojis telpas 5-6 gadīgo
bērnu apmācībai, bet es eju uz to. Skolas pārbūves projektā paredzēts
atsevišķs bokss mazajiem, pēc 3-4 gadiem arī viņi būs laimīgi. Šoreiz
viņu kārta vēl nav pienākusi. Diemžēl mēs visu gribam ļoti ātri vienā
dienā!
Tā ir priekšsēdētāja trakā uzdrīkstēšanās - reizēm
noturēties pretī straumei. Kad iet viss pa straumi, nav grūti. Man
Staicelē veidot futbolu bija viegli - gāju pa straumi. Bet kā ir ar
tūrismu, ar Stārķu pili? Labi, tagad viedoklis mainās, jo visi saprot,
ka vajag brendus, ažiotāžu, notikumus, ar ko cilvēkus piesaistīt.
Tūrismā ir atalgots darbs muzejniekiem, informatīvo centru vadītājiem,
tās ir darba vietas radošiem cilvēkiem. Muzejs un Tūrisma informācijas
centrs (TIC) audzina un izglīto sabiedrību. Ja kādam mājās nebūtu
ģimenes bildes, tad mēs droši vien teiktu vai tur viss ir kārtībā?
Tāpat ar pašvaldības kultūrvēsturisko vērtību glabāšanu ja mēs tās
neglabājam, uzskatu - esam tuvredzīgi. Pēc mums cilvēki arī gribēs zināt
kas un kā te ir noticis. Vai mēs šodien varam iedomāties, ka nav
telefona numurs 1188, kur var iegūt informāciju. Jūs teiksiet - kā
var nebūt! Pilsētā TIC ir informatīvais centrs, kur var uzzināt
jebkuru jautājumu. Mēs tikko sākam, un TIC vēl veidosies, taču pēc 10
gadiem būs uzkrāta datu bāze. Patreiz var jautāt, vai TIC vadītāja ir
noslogota, vai algu maksājam adekvāti? Bet tieši tagad ir jāsavāc daudz
informācijas, jāraksta projekti, īpaši ziemas periodā.
Nav vienkārši saskatīt pilsētas attīstību. Mēs visi
saprotam, ka govis jāslauc, ka zemnieku darbs jāatvieglo un par darbu
labi jāsamaksā. Bet visgrūtāk ir sākt ko jaunu un aicināt sabiedrību tam
noticēt.
Trešā tēva dēla balvas pretendenti tika vērtēti pēc
tādiem kritērijiem kā vispārējā sadarbība starp pašvaldību un
bibliotēku, pašvaldības ieguldījums bibliotēkas infrastruktūras
sakārtošanā, bibliotēkas pieejamības veicināšanā un bibliotēkas
personāla attīstībā, bibliotēkas spēja kalpot par socializācijas centru,
pašvaldības informācijas pieejamība vietējā bibliotēkā un bibliotēkas
publicitātes veicināšana.
Lūk, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītājas Anitas
Strokšas sniegtais bibliotēkas izvērtējums pa kritērijiem.
Vispārēja sadarbība starp pašvaldību un bibliotēku
Staiceles pilsētas bibliotēkai ir visciešākā
sadarbība ar pilsētas domi. Tikai pateicoties šai sadarbībai bibliotēka
saņēma Atzinības rakstu, ieguva titulu Gaišākā no Gaismas pilīm un 1.
vietu pilsētu bibliotēku grupā 2007. gada Limbažu rajona pašvaldību
publisko bibliotēku konkursā.
Jau 2003. gadā, kad bibliotēka izstrādāja un dome
apstiprināja bibliotēkas attīstības plānu 2003. 2010. gadam, bija
skaidrs - bez domes atbalsta to nevar īstenot. Tagad, 2008. gadā, plāns
jau praktiski īstenots pilsētas bibliotēka ir ģimenes bibliotēka
Staicelē, kurā informāciju var iegūt ikviens staicelietis, savu brīvo
laiku dažādās aktivitātēs var pavadīt skolēni, vienmēr laipni gaidīti
mazie staicelieši viņiem domātajā lasītāju stūrītī, sirmgalvji var savu
laiku pavadīt dažādos kultūras pasākumos, zinātkārie mācās mūžizglītības
kursos.
Blakus tradicionālajiem bibliotēkas organizētajiem
pasākumiem izstādēm, tikšanām ar rakstniekiem, mono izrādēm u.c.,
bibliotēka diskusiju, pārrunu un semināru veidā palīdz pašvaldībai
komunicēt ar vietējo sabiedrību par tai aktuālām tēmām.
Pateicoties sadarbībai ar domi, Staiceles pilsētas
bibliotēka ir azartiski iesaistījusies dažāda veida projektos, kas
veicinājuši bibliotēkas attīstību un atpazīstamību ne tikai savas
pašvaldības teritorijā, bet arī plašākā reģionā. Veiksmīgākā projekta
rezultātā bibliotēka ieguvusi starptautisku skanējumu no 2005. gada 1.
jūlija Staiceles pilsētas bibliotēkā darbojas Eiropas Komisijas
informācijas punkts EUROPE DIRECT Mēs Eiropā.
Tā pamatā ir Staiceles pilsētas domes un Eiropas
Komisijas finansētais ilgtermiņa projekts. Informācijas punkta galvenie
uzdevumi ir :
- nodrošināt vietējām vajadzībām pieskaņotu
informāciju par Eiropas Savienību (ES),
- nodrošināt atgriezenisko saiti, uzklausīt
iedzīvotāju jautājumus, viedokļus un ieteikumus par ES,
- organizēt informatīvus seminārus par būtiskām
norisēm ES.
Centra darbības lauks ir visa Latvijas Ziemeļrietumu
pierobeža.
Vienmēr tiek atbalstītas bibliotēkas idejas par sava
novada vēstures saglabāšanu. Tā bibliotēka ir sakārtojusi, un dome
izdevusi trīs novadpētniecības rakstura grāmatas, kurās ir apkopota
Staiceles sākotne un vēsture līdz 2007. gada maijam (tad iznāca pēdējā
grāmata Staicele šūpolēs).
Pašvaldības ieguldījums bibliotēkas infrastruktūras sakārtošanā
Kopējā projektā sadarbojoties Staiceles pilsētas
domei (piešķīra līdzfinansējumu), Staiceles pilsētas bibliotēkai un
biedrībai Staiceles Radošo sieviešu klubs Stazele, 2005. gadā
bibliotēka tika pie jaunām gaišām atremontētām telpām - tajās
izvietojies Europe Direct informācijas punkts, vides izglītības un
informācijas centrs, iekārtota datorzāle un konferenču zāle 30 vietām.
Izrietot no tā, bibliotēkā tika sakārtotas elektrosistēmas un
komunikāciju tīkli, atrisināti drošības jautājumi ugunsdrošība un
signalizācija.
Esam tikuši pie moderna mūsdienīga tehniskā
aprīkojuma semināru, kursu un konferenču izvešanai.
Pašvaldības ieguldījums bibliotēkas personāla attīstībā
Staiceles pilsētas dome novērtējusi bibliotēkas
sniegumu pilsētiņas iedzīvotāju attīstībā un saprot, ka bibliotēkā
jāstrādā ļoti zinošiem, kompetentiem, idejām bagātiem darbiniekiem. Līdz
ar to vienmēr tiek atbalstītas darbinieku iespējas pilnveidoties
nodrošina transportu uz tālākizglītības kursiem, maksā dienas naudas
pieredzes apmaiņas braucieniem gan uz ārzemēm, gan tepat pa Latviju.
Pateicoties domes līdzfinansējumam, 2005. gadā,
startējot Valsts Nodarbinātības aģentūras programmā noteiktām personu
grupām Invalīdu bezdarbnieku subsidētās nodarbinātības pasākumi,
tika iegūta iespēja 2 gadiem piesaistīt bibliotēkai vienu bibliotēkas
informācijas speciālistu, kura galvenais uzdevums ir grāmatu
elektroniskā kataloģizācija.
2007. gada jūlija un augusta mēnesī bibliotēkā uz
līguma pamata par pasākuma dalībnieku nodarbināšanu vasaras brīvlaikā
strādāja divas meitenes, kuras turpināja informācijas speciālista
iesākto. Līdz ar to bibliotēka ir gatava pāriet uz elektronisko
apkalpošanu.
Bibliotēka kā socializācijas centrs
Staiceles pilsētas bibliotēkā ir notikušas gan rajona
padomes, gan pilsētas domes sēdes. Organizētas sabiedriskās apspriešanas
par teritoriālo plānojumu, par novadu reformu, par piemiņas akmens
skulptūru pasaules karos kritušajiem staiceliešiem u.c. svarīgām lietām
mazpilsētiņas attīstībā. Kopā ar domi bibliotēka bijusi iniciatore
diskusijām ar vietējiem uzņēmējiem, ar Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta darbiniekiem, ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
darbiniekiem.
No 2006. gada Staiceles pilsētas bibliotēkā vienu
reizi nedēļā klientus pieņem Hansabankas pārstāve - tam ir īpaša nozīme,
jo pilsētiņā nav citu banku.
Bibliotēkas publicitātes veicināšana
Galvenā publicitāte - pilsētas interneta mājas lapā
www.staicelesnovads.lv/2007_2012 ir sadaļa (http://www.staicelesnovads.lv/2007_2012/biblioteka.php) un vietējais pilsētas laikraksts Kastanis. Ir izdota grāmatzīme ar
bibliotēkas informāciju, iespiesti bukleti, lietussargi un pildspalvas
ar bibliotēkas logo.
Cita informācija
Ar pašvaldības atbalstu darbojas biedrībā Salacas baseina bibliotēku
apvienība Salacas bibliotēkas. Ir iniciatores šo bibliotēku Bērnu
žūrijas dalībnieku kopējam draudzības pasākumam katra gada decembra
sākumā.
Lielākais sadarbības novērtētājs ir bibliotēkas klients -
No apmeklētāju mutes:
Te jau Jums kā bankā...
Bibliotēka ir kā civilizācijas saliņa Staicelē.
Ko mēs darītu, ja nebūtu tāda (pēc piedāvāto grāmatu klāsta)
bibliotēka.
Sagatavoja Ieva Drone
|