Staicele - Reportāžas - Staiceles vidusskola

14.04.2008.

„Par šo vidusskolu ir jācīnās!” - izglītības kvalitātes izvērtēšanas process jeb akreditācija vidusskolā

Staiceles vidusskolas kolektīvam šis mācību gads bija ļoti atbildīgs – jāsagatavojas skolas kārtējai akreditācijai, tas ir, vispusīgai skolas darba izvērtēšanai, kas valsts iestādēs notiek reizi sešos gados. Vidusskola pastāv tikai otro gadu, arī direktors Juris Krastiņš skolu vada tikpat ilgi. Kā būs? Satraukums visiem: skolas vadībai, pedagogiem, audzēkņiem, tehniskajam personālam.


14. un 15. aprīlī skolā strādāja zinoša un ļoti labvēlīga ekspertu komisija – priekšsēdētāja Lilita Kreicberga, Valkas ģimnāzijas direktore; Inta Lemešonoka, Carnikavas pamatskolas direktore; Vita Broka, Baložu vidusskolas direktore; Gunta Puriņa, Raiskuma pamatskola direktora vietniece mācību darbā un Valda Siņicina no Mazsalacas vidusskolas.


Akreditācijas komisijas ekspertes kopā ar skolotājiem un vecākiem vēro skolas prezentāciju.


Direktors Juris Krastiņš stāstīja par skolas vēsturi un šodienu, par skolas vīziju, skolotāju kolektīvu, skolēnu skaitu, skolas renovāciju un sporta aktivitātēm.


Direktora vietnieces stāstīja par mācību darbu, audzināšanas darbu un skolas tradīcijām. Attēlā: runā direktora vietniece mācību darbā Alda Grāvere.

Neskatoties uz saspringto darba grafiku, ekspertes Lilita Kreicberga un Inta Lemešonoka atrada brīdi, lai pastāstītu staiceliešiem plašāk – ko vidusskolā dara akreditācijas komisija un kādi ir pirmie vērojumi, iespaidi.

Inta Lemešonoka (piedalījusies ap 10 Latvijas skolu akreditēšanā): „Lai iegūtu objektīvu skolas vērtējumu, anketējam vecākus, skolēnus, pedagogus, elektroniskajā izdrukā redzam kopējo ainu. Skatāmies pēc procentuālā vairākuma. Redzam visdažādāko attieksmi. Tad domājam par problēmām skolā. Ko varam ieteikt saviem kolēģiem? Vairāk ar atbalstošu pozīciju dodam rekomendācijas, jo visi esam praktiķi. Skatāmies, lai skolā viss atbilstu valsts normatīvajiem aktiem, likumdošanai (visa obligātā dokumentācija). Vērojam pedagogu praktisko darbību stundās. Tam klāt liekam pedagogu obligātās dokumentācijas izvērtēšanu – kā sastādīti pārbaudes darbi, vērtēšanas kritēriji, vai skolēnam skaidrs, par ko saņem 6 balles, par ko – 8. Vērtējam pedagogu darba plānojuma dokumentus, analīzes gada beigās: kas izdevies, kas jādara, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti. Skatām vadības darbu gan dokumentācijas līmenī, gan komandas kontekstā. Saistībā ar pašvaldību – skolas fizisko vidi, materiāli tehnisko bāzi, kā jaunās tehnoloģijas ienāk izglītības procesā. Galvenais, ko gribam redzēt – izglītības procesa kvalitāte. Pārējās lietas ir pakārtotas – vide, tehnoloģijas, personāls, atbalsts.

Bija tikšanās ar Sociālā dienesta, Bāriņtiesas vadītājiem un darbiniekiem, ar pašvaldības policistu, logopēdu, medmāsu – viss kopumā veido atbalstu (atbalsta personāls).

Divās dienās jāizskata ļoti daudz dokumentācijas, klašu žurnāli, dienasgrāmatas, bērniem lūdzām pierakstus, viņu klades, burtnīcas, lai kopējais vērtējums būtu objektīvs.”

Kad varētu būt rezultāti?

I. Lemešonoka: „Tie taps apmēram mēneša laikā. Kad visi eksperti uzrakstīs savus ziņojumus, nosūtīs komisijas priekšsēdētājam, lai rakstītu gala ziņojumu, ko iesniegs vidusskolai. Gala ziņojumā būs vērtējums apmēram 20 jomās. Pēc līmeņiem varēsiet redzēt, kuras jomas ir stiprākas.”

Kādi ir pirmie secinājumi saistībā ar nesen izveidoto vidusskolu?

I. Lemešonoka: „Tas bijis pašvaldības politiskais lēmums, bet jāveido materiāli tehniskā bāze. Ir noteiktas prasības vidusskolām, piemēram, kabinetiem fizikā, ķīmijā, dabaszinībās.”

L. Kreicberga: „Uzņemot skolēnus, sākot ar skolas direktoru, pedagogiem un arī pašvaldības vadītājs dod solījumu, ka jaunieši saņems kvalitatīvu izglītību. Tas ir drosmīgs solis, bet izglītībā jāiegulda milzīgi daudz naudas, cilvēkresursu un arī attieksmes ziņā.”

I. Lemešonoka: „Arī personāls jāpiesaista ar naudu. Sarunā ar pašvaldības vadītāju klausījāmies, ka varētu būt sociālās garantijas, kas piesaistītu profesionālus trūkstošos cilvēkresursus. Klausījos, ko runāja atbalsta personāls. Bija prieks dzirdēt, ka sabiedrība atbalsta vidusskolas izveidi, jo vietējiem te dota iespēja iegūt vidējo izglītību. Prieks par 11. klases jauniešiem. Jādod iespēja skolotājiem celt kvalifikāciju, jārod iespēja apmaksāt kursus, jo vidusskolas skolotājam jābūt krietni augstākai kvalifikācijai.

Atbalsta personāls teica, ka skolai ir labs prestižs vietējā sabiedrībā, tas ir ļoti jauki, bet sasniegto nedrīkst nogremdēt un pazaudēt.”

L. Kreicberga: „Nāku no sporta stundas 11. klasē, kuru vadīja skolotājs Aigars Ragainis. Sajutu, kāpēc ir jācīnās par vidusskolu – nedrīkst piemānīt šos puišus! To azartu, ar kādu viņi trenējas! 11. klase jums ir brīnišķīga! Pat tad, ja viņi nebūs futbolisti, te iegūs dzīvei ļoti vajadzīgās prasmes.

Vajadzētu ļoti, ļoti atbalstīt skolu. Mēs anketējām 87 skolēnus. 90% vai pat vairāk saka – man patīk šī skola. Tas nekas, ka viņi pēc tam atrod dažādas lietas, kas nepatīk, dažam nepatīk pat mācīties, bet patīk skola! Tā ir milzīga uzslava Staiceles vidusskolai.”

I. Lemešonoka: „Patīkami šodien bija dzirdēt no atbalsta personāla, ka konkrēti ar šī direktora ienākšanu skolā viņi jūt reālas pārmaiņas, ka direktors ir ļoti aizrautīgs un redz skolai nākotni. Viņi saka – beidzot kaut kas mainās, beidzot kaut kas notiek! Ja arī kaut kas vēl nav izremontēts, tad būs nākošajā solī. Viņi redz pozitīvo virzību un pauž uzticēšanos direktoram. Domāju, ir ļoti svarīgi, ka cilvēki uzticas.”

L. Kreicberga: „Projektu jomā skola varētu attīstīties. Direktors viens pats to nevar, vajag komandu. Skolotājos potenciāls ir. Skatījos, kādus uzdevumus pedagogi izvirza savai darbībai prezentācijā – harmoniska personība; saikne: vecāki – skolēns – skolotājs; vides veidošana. Jaunizveidotai vidusskolai svarīgākais jautājums ir izglītības kvalitāte.”

I. Lemešonoka: „Mums ir vēl viena rekomendācija, ko pārrunājām tiekoties ar vecākiem – skolā vajadzīgs psihologs. Pašvaldībā ir, bet viņš nodarbojas ar krīžu jautājumiem.”

L. Kreicberga: „Naudas ziņā skola ir ļoti neizdevīga pašvaldībai, bet citādi – tā nav pašvaldība, kurai nav skolas. Lai Staicelei veicas un jūs spējat šinī konkurencē izturēt un savu vietu saglabāt!

Staicelē esmu pirmo reizi. Valkas ģimnāzijā mācās skolēni no 7. – 12. klasei, mums nav sporta novirziena, bet ir sporta halle, stadions ar mākslīgo segumu un visu pārējo, mums arī ir problēmas, ko risinām. Skolēnu skaits – 350, citas mācību programmas, bet audzēkņi jau līdzīgi.

Staiceles vidusskolā vēlam visiem izturību, sākums nekad nav viegls. Ja reiz esat nolēmuši, ka ir vidusskola, tad atpakaļceļa nav bērnu dēļ. Kopumā patīkama jums vidusskola un pati pilsētiņa.”

Paldies par sarunu!

Apsveicam Staiceles vidusskolas kolektīvu ar iegūto akreditāciju uz 6 gadiem!

Sagatavoja Ieva Drone