Staicele - Reportāžas - Pārgājiens pa veloceliņa maršrutu

04.04.2008.

Pārgājienā "Sagaidot stārķus"

Šogad Staicelē stārķi ieradās jau marta beigās. Pilsētas centrālajā - „Profesora ligzdā” saimnieks atlidoja aprīļa sākumā.


Tātad, īstais laiks svinēt Stārķu sagaidīšanas svētkus, ko pilsētā vēlamies veidot kā interesantu tradīciju.


4. aprīlī - dienā, kad visa apkārtne putnu dziesmu, saules siltuma un pirmo ziedu burvības piestarota, Inese Timermane, Tūrisma informācijas centra vadītāja, aicināja staiceliešus pārgājienā pa veloceliņa maršrutu. Paldies skolēniem un skolotājiem, kuri atbalstīja šo pasākumu.

Tuvākā vai tālākā nākotnē Staicelē būs veloceliņš, kurš šobrīd jau iezīmēts tūrisma kartēs un kura sakārtošanai INTERREG IIIA pārrobežu projekta ietvaros tiks piešķirti finansu līdzekļi. Veloceliņš sāksies pie autoostas, tālāk virzīsies līdz Tūrisma informācijas centram, kur būs velosipēdu novietne, tad pa Lielo ielu pāri gaisa tiltam pie fabrikas, gar Stārķu pili, gar piemiņas vietu 1949. gadā represētajiem, gar kapsētu, gar bijušo Strazdu kroga ēku, līdz izies uz šosejas Ainaži - Staicele – Aloja - Matīši.


Stazeles piemineklis Salacas krastā.


Gaisa tilts pār Salacu.


Fabrikas tilts.


Ruku kalns, kurā tagad slejas nepabeigtā Stārķu pils. Ruku kalnā vērojama krasta erozija. Muzeja direktore Indra Jaunzeme pastāstīja, kā kādreiz te bijusi māja un pirtiņa, kādu vakaru cilvēki nopērušies un aizgājuši gulēt. Otrā rītā pirtiņa pazudusi – krasts nobrucis un ēka aizpeldējusi.


Stāvot Ruku kalnā un veroties apkārt, Indra ieminējās – cik fabrika kādreiz bija skaista! To apliecina arī muzeja arhīvos esošās fotogrāfijas.


Pārgājiena laikā tika uzdotas dažādas mīklas, par atminēšanu – balviņa. Šoreiz jāatmin – balta gove kalnā māva. (baznīca)


Piemiņas vieta 1949. gadā represētajiem.


Esam pārgājuši vecajai dzelzceļa līnijai, kas darbojās līdz 70-to gadu beigām. Stacijas ēka vēl saglabājusies.


Šajā ēkā jau pagājušā gadsimta sākumā bijis Strazdu krogs, kas piederēja Ungurpils muižai.


Pie Strazdu kroga ēkas nogriezāmies no veloceliņa maršruta, lai dotos uz Karogsila ezeriņu.


Kamēr tika iekurināts ugunskurs, pārgājiena dalībnieki varēja sacensties staigāšanā ar koka kājām. Visveiksmīgākās izrādījās – Laila Grīnberga un Iveta Apsīte.


Pionieru ugunskuru jauniešiem mācīja iekurt Ilga Līsmane.


Visjaunākā pārgājiena dalībniece – Krista Brente pacietīgi “tusēja” līdz ar mums. Viņa pārgājienā piedalījās kopā ar savu māmiņu Andu, vecmāmiņu Inesi un vecvecmāmiņu Ilgu.


Pie ugunskura notika ne tikai desu cepšana, bet arī mīklu minēšana. Indra pastāstīja, ka stārķis ir viens no pētītākajiem putniem Eiropā, pēdējā laikā visstraujākais šo putnu pieaugums vērojams Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Portugālē. Stārķis sver 3 – 3,5 kg un dzīvo līdz 20 gadiem. Senajā Ēģiptē stārķis bijis tabu – neaizskarams, svētais putns. Arī pie mums ir ticējumi, ka mājai, kur apmeties stārķis, visas ugunsnelaimes ies garām. Ja stārķis vij ligzdu skursteņa galā, būs liela laime. Taču skolotāja Alda zināja, ka stārķi Latvijā parādījušies tikai kādus pārsimts gadus atpakaļ, jo tautas dziesmās nav minēts ne stārķis, ne gandrs.

Mājās devāmies apmierināti par jauki pavadīto laiku. Pārgājiena dalībnieki saņēma brīvbiļetes šim vakaram uz Daces Robules autorkoncertu.

Sagatavoja Ieva Drone