Staicele -
Reportāžas - Novadu reforma
20.02.2008.
Novadu reformas šūpoles
Ar novadu reformu saistītie jautājumi kļūst arvien
aktuālāki, jo tuvojas 2009. gada pašvaldību vēlēšanas, kad visam jābūt
skaidram. Jaunā novadu karte Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināta
2007. gada 4. septembrī, precizēta 11. decembrī. Staicele šajā kartē
šobrīd iezīmēta kopā ar Alojas, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldībām
Alojas novadā, kaut gan visu šo laiku mūsu deputāti un arī lielākā daļa
Staiceles iedzīvotāji nesuši sevī pārliecību - jāpaliek vieniem. Līdz ar
valdības maiņu parādījies cerību stariņš, tādēļ ar jauno novadu karti
neapmierināto pašvaldību vadītāji un deputāti 20. februārī pulcējās
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Staiceli tur pārstāvēja mērs Jānis
Bakmanis un deputāts Gatis Endziņš.

Vispirms sapulcē savu viedokli pauda reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt nākotnē,
neatkarīgi no teritoriju sadalījuma, svarīgākā būs izlīdzināšanas fonda
jaunā kārtībā (sākot ar 2010. gadu), jo reformas mērķis ir: ne tikai
šodien izdzīvot, bet veidot nākotnē saprātīgi, samērīgi un pietiekami
labi attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras uzlabos tos pakalpojumus
iedzīvotājiem, kuri dzīvo šo pašvaldību teritorijās. Ministrs
uzsvēra, ka atslēgas likums reformas veiksmei ir finanšu resurss, ar
kuru pašvaldība spēs un varēs saimniekot.
Ministrs savu viedokli par karti paudis jau iepriekš,
taču vēl atkārtoja: Uzskatu, ka kartē ir problēmas. Šīs problēmas
bija neizbēgamas, simtprocentīgi visi apmierināti nebūs nekad. Pirmā
problēma ir tā, ka lielām pilsētām atļāva būt neatkarīgām. Tas pēc
būtības neatbilst reformas mērķim teritorijas attīstība tiek
nodrošināta tikai caur mijiedarbību, kas ir starp attīstīta centra un
lauku teritorijām, vienam otru barojot pozitīvā veidā. Līdz ar to šī
iespēja tika izslēgta, tā bija pirmā piekāpšanās no ministrijas puses.
Līdz ar to karte nav ideāla, visi ar to rēķināmies. Mans novēlējums
esat vai neesat apmierināti, mēģiniet rast pozitīvus scenārijus savai
turpmākai darbībai. (...) Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu šodien
pieņemsiet, katrs pārdomājiet, kādā veidā darīsiet tās lietas, kuras
jums būs uzticētas ar likumiem.

Sapulces turpinājumā reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atbildēja uz pašvaldību vadītāju
jautājumiem.
Jautājumu un neskaidrību daudz. Pats galvenais -
kāpēc reforma tiek uzsākta un pabeigta bez spēles noteikumiem: nav
zināms, kā ievēlēs novadu domes, kāds būs naudas sadalījums, kādas būs
pašvaldību funkcijas, ja otrā līmeņa pašvaldības (rajona padomes) tiks
likvidētas. Pašvaldību vadītāji nevar izskaidrot saviem iedzīvotājiem,
kāpēc jāiet tajā vai citā novadā.
Staiceles domes priekšsēdētājs atgādināja par 167
novadu modeli, ko veiksmīgi modelēja toreizējais reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
Izskanēja viedoklis, ka analīze, ko taisa Pašvaldību
savienība, pilnīgi neapgāžami pierāda - iedzīvotāju skaita matemātiska
palielināšana nav pamats pašvaldības finansiālai izaugsmei. Tikai
ģeogrāfiskais novietojums izšķir pašvaldības finansu izaugsmi. Kādas būs
jaunā novada finanšu izaugsmes iespējas, ja tajā apvienosies daudz
dotējamas pašvaldības? Valstī jābūt ilgtermiņa pašvaldību investīciju
atbalsta programmai.

Atbildot uz jautājumiem, ministra kungs Edgars Zalāns
atgādināja āfrikāņu sakāmvārdu - gribi kaut kur ātri aizskriet, tad
skrien viens, gribi ilgi un kaut kur tālu aiziet, tad ej kopā ar kādu.
Sapulces vadītājs Edmunds Pētersons, Lapmežciema novada domes
priekšsēdētājs, sarunu laikā pieminēja citu patiesību - lielākam
sunītim vairāk vajag dot ēst, nekā mazākam, un mazāks ir šiverīgāks.

Gunārs Laicāns, Saeimas deputāts, runāja par divām
ļoti būtiskām lietām, kas jāievēro, veicot administratīvi teritoriālo
reformu. Viena no tām ir piederība teritorijai. Otra ir pārstāvniecība
kad notiks vēlēšanas, kā šī teritorija tiks pārstāvēta? Pie 167 novadu
modeļa tas bija ievērots, taču tad par apvienošanos lielākos novados
solīja naudu. Divsimt tūkstoši daudziem aizmigloja acis, parādījās
lielie novadi, un sistēma tika izjaukta. Šodien izveidojušās milzīgas
šķēres lielais Ogres novads ar 47000 iedzīvotājiem un Vārkavas
novads ar 2000 tūkstošiem. Tagad ir grūti atrast pareizo risinājumu.
Šodienas situāciju vērtēja un nākotnes scenārijus
novadu reformas sakarā modelēja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs
Andris Jaunsleinis: Šodienas situācijā es uzskatu, - labāk valdībai
iet uz kompromisu, uz novadu skaita palielināšanu, it sevišķi tām
pašvaldībām, kas visu laiku stingri stāvējušas pie savas pozīcijas.
(...) Mans ieteikums politiķiem ir miers baro un nemiers posta.
Domāju, ka Latvijas valstij ir pilnīgi vienalga vai mums ir 120 vai 140
novadi. Kur novilkt līniju, valdībai jāizlemj.
Jaunsleiņa kungs minēja, ka Satversmes tiesā varētu
parādīties ne tikai pašvaldību iesniegumi, bet arī iedzīvotāju
iesniegumi par viņu interešu aizskaršanu vai neaizskaršanu.
|
 |

Sapulcē piedalījās pašvaldības, kurām ar MK
noteikumiem piešķirts novada statuss, bet tas nav ņemts vērā,
apstiprinot administratīvi teritoriālo iedalījumu Amata, Lapmežciems,
Valgunde un Inčukalns, un 34 pašvaldības (starp tām arī Staicele), kuras
līdz pagājušā gada beigām pieņēma lēmumu par novada izveidošanu, bet šis
lēmums nav ņemts vērā, apstiprinot administratīvi teritoriālo
iedalījumu.
Sapulces noslēgumā tika pieņemts lēmums, ka katra
neapmierinātā pašvaldība gatavos individuālu pieteikumu Satversmes
tiesai. Tuvākajā laikā Pašvaldību savienība organizēs neapmierināto
pašvaldību vadītāju tikšanos ar ministru prezidentu Ivaru Godmani.
Sagatavoja Ieva Drone
|
|