Staicele -
Reportāžas - Dabiskas upes
11.12.2007.Dabiskas upes Baltijas reģiona nākotne
2007.g. 10. decembrī laikā no plkst. 10.00 līdz 16.30 Rīga, Peldu
ielā 25, Vides ministrijas lielajā zālē notiks starptautisks seminārs,
kurā Baltijas reģiona zinātnieki diskutēs par dabisko upju saglabāšanu
un atjaunošanu Baltijas reģionā. 11. decembrī semināra dalībnieki
iepazīsies ar līdz šim vērienīgāko upes atjaunošanu Latvijā atgūtajām
Salacas straujtecēm.
Divu dienu semināra mērķis ir pieredzes apmaiņa par upju atjaunošanas
metodēm Baltijas reģionā. Tā lekciju Upju atjaunošana: zinātne, māksla
vai vienkārši lietpratība nolasīs Bent Lauge Madsen no Dānijas, viens
no upju atjaunošanas pionieriem Eiropā. Par paveikto upju atjaunošanā
stāstīs tuvākie kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas, diskusijās piedalīsies
arī Baltijas jūras vides nevalstisko organizāciju apvienības Koalīcija
par tīru Baltiju sekretārs Gunārs Norens no Zviedrijas.
Seminārā stāstīs arī par šobrīd lielāko upes atjaunošanas pasākumu
Baltijā Salacas straujteču rekultivāciju. 11. decembrī paredzēts
izbraukums uz atjaunotajiem Salacas un tās pieteku posmiem, lai
praktiski diskutētu par konkrētu metožu pielietojamību un efektivitāti.
Pēdējo gadu desmitu laikā cilvēka darbības un arī bezdarbības
iespaidā upes ir būtiski mainījušās tās iztaisnotas, bagarētas,
uzbūvēti aizsprosti, ievadīti notekūdeņi, izpostīti krasti. Šodien mēs
saskaramies ar situāciju, kad upes dabiskums ir izpostīts tiktāl, ka tā
vairs nespēj pati atjaunoties tā aizaug Salaca un Venta, iznīkst mazās
upītes. Šie procesi ir līdzīgi visās Baltijas jūras valstīs un
degradācijas procesus veicina gan mantojumā no intensīvās
lauksaimniecības un neattīrītajiem notekūdeņiem saņemtais slāpeklis un
fosfors, gan arvien notiekošā ūdensteču bagātināšanās ar fosfora un
slāpekļa savienojumiem no mājsaimniecībām un lauksaimniecības zemēm.
Mazāk novērtēta ir upju degradācija saistībā ar cilvēka darbības
apsīkumu upju piekrastes joslā un pašu upju aizsargjoslu aizsērēšanu.
Baltijas jūras reģiona upju veselības stāvoklis tieši ietekmē seklās un
ar skābekli nabadzīgās Baltijas jūras stāvokli un tādejādi arī jebkuru
šīs jūras krastā dzīvojošo cilvēku.
Upes ir dabiska Latvijas ainavas sastāvdaļa. Tās ir ūdensaugu un
dzīvnieku dzīvesvietas, nozīmīgs augu un dzīvnieku pārvietošanās ceļš un
vienlaikus darbojas arī kā efektīvas dabiskas attīrīšanas iekārtas un
filtri. Upē ieskalotie ķīmiskie savienojumi, atmirušās augu, dzīvnieku
un augsnes daļiņas bioķīmisko reakciju un fizikālo faktoru iespaidā
pārvēršas par barības vielām citiem augiem un dzīvniekiem, vai vienkārši
pārvēršas izgulsnēs. Šo pārvērtību efektivitāti nosaka upes veselības
rādītāji ūdens caurplūde, straumes ātrums, gultnes un piekrastes
joslas stāvoklis.
Latvijā īstenoti tikai daži upju atjaunošanas pasākumi un šobrīd
nozīmīgākais ir Salacas upes straujteču attīrīšana no aizauguma. 2006.
un 2007. gadā notika atsevišķu Salacas posmu attīrīšana kopumā ap 30
hektāru platībā ūdensaugu izpļaušana, koku sagāzumu izvākšana, gultnes
irdināšana, straujteču atjaunošana.
Seminārs notiek BSR INTERREG IIIB projekta Pārrobežu aizsargājamo
teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un monitoringa veicināšana
Ziemeļu Livonijas teritorijā kā atbalsts vietējai attīstībai ietvaros.
Aija Jakubovska,
Projekta Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervātā sabiedrisko attiecību speciāliste
Papildu informāciju var sniegt Andris Urtāns
mobilais tālrunis 2 6535641,
e-pasts
andris.urtans@biosfera.gov.lv

|