Tā noskaņa, ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot,
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.             /K. Apškrūma/

Advents – tas ir kluss, bet dvēseles prieka pilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks, mīlestības laiks. Tad blakus ikdienas gaitām vairāk ieraugām viens otru, vērtējam citā gaismā paši savus darbus, domas un sirdis vēršam augšup un atceramies, ka ir Debesis un Radītājs.

Adventa pirmajā svētdienā zinām, ka vēl četras nedēļas diena turpinās sarukt, bet ir sācies gaismas gaidīšanas laiks, kad paši kliedējam tumsu ar svecīšu liesmām.

Adventa vainaga vēsture no grāmatas „Ziemassvētku laikā”: „1833. gadā Hamburgā evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns nodibināja tā saucamo „Skarbo māju” (Rauhe haus) – patversmi pabērniem un grūti audzināmiem pusaudžiem. Viņa mērķis bija tos ievest „apsolītajā zemē”, kur valda kārtība, mīlestība un savstarpējā uzticība. Uzsākot Adventa laiku, mācītājs kopā ar bāreņiem un pusaudžiem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm. Adventa laiks ir 23 dienas. Tas bija pirmais Adventa vainaga priekštecis Vācijā. Kopš šī laika Advents ticis svinēts dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām un 19 sarkanām svecēm. Baltās sveces bija domātas svētdienām – prieka un augšāmcelšanās dienām. Tāpat pamazām pušķoto koka krustu aizvietoja ar egļu zaru vītu vainagu, ko rotāja četras sveces – katrai Adventa svētdienai viena.”

Arī Staicelē katrā iestādē vadītāji un darbinieki centīsies radīt gaišu noskaņu. Pilsētā dekorējumus jau redzēsim uz Pirmo Adventi.

Pirmie pacentušies Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.

Viņu darbus redzam arī skatlogā pie skolas ieejas durvīm.

Visos attēlos redzami Staiceles Mūzikas un mākslas skolas un interešu izglītības centra „Krustpunkti” audzēkņu darbi.

Sagatavoja Ieva Drone