Valsts ilgtermiņa programmas „Lībieši Latvijā” viena no prioritātēm ir lībiešu (līvu) valodas saglabāšanas un tālāknodošanas programmas izstrāde un īstenošana. Lībiešu (līvu) lietu nodaļas vadītāja Vija Virtmane raksta: „Lībiešu (līvu) valoda pieder somugru valodu saimei, un tai ir ne tikai unikāla valodnieciska vērtība, bet tā ir arī lībiešu identitātes simbols. Tomēr asimilācijas procesu dēļ, to kā sarunas valodu var izmantot mazāk nekā simts cilvēku. Tās ikdienas pielietojuma sfēras ir ļoti ierobežotas. Tomēr lībiešu (līvu) etniskās piederības apziņas nostiprināšanai to apgūst arvien vairāk cilvēku, lai arī bieži tas notiek ierobežotā zināšanu apjomā. Piemēram, laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam vasaras nometnēs Mazirbē, valodas nodarbībās Rīgā, Ventspilī, Kolkā un cituviet, lībiešu valodas apgūšanā iesaistījušies vairāk nekā 200 cilvēku, tostarp arī latvieši un citu tautību pārstāvji. Izvērtējot situācijas dinamiku un iespējas, par praksē īstenojamu prioritāti būtu jāizvirza valodas pamatu apguves pieejamības paplašināšana, kā mērķauditoriju akcentējot jauniešus, ģimenes, arī interesentus „ne – lībiešus”, kuri vēlas bagātināt savu kultūras pieredzi. Īpaša vērība veltāma arī valodas padziļinātas apguves iespējas nodrošināšanai un mērķtiecīgai attīstībai. Tādējādi valodas apguvē un lietošanā iesaistītos aizvien vairāk dažādu grupu, sekmējot tās tālāk nodošanu un pārmantošanu.”

     Lībiešu (līvu) lietu nodaļas pārstāve Lilita Kalnāja pastāstīja, ka saistībā ar valodas saglabāšanu un tālāknodošanu tiks realizēti vairāki projekti: Valsts valodas aģentūra atbalstījusi projektu „Lībiešu valodas portfeļa pieaugušajiem izstrāde”, kura ietvaros eksperti sagatavos valodas mācīšanas metodiku, un Lībiešu valodas pasi – „pase” ir Eiropas Savienībā pielietota metodika valodas prasmju pašnovērtējumam; kopā ar LU Moderno valodu fakultātes speciālistiem tiks izveidota valodas mācīšanas un saglabāšanas programma.

     Lilita Kalnāja pastāstīja, ka lībiešu valodas mācīšana notiek vairākās vietās Latvijā: Ventspils Augstskolā Mūžizglītības programmā ir valodas un kultūrvēstures lekcijas 60 akadēmisko stundu programmā un noslēgumā klausītāji saņems augstskolas izsniegtu sertifikātu, nodarbības vada Edgars un Zoja Sīļi; Rīgā – „klasiskas nodarbības” vairākiem līmeņiem: pirmās pakāpes (iesācējiem) nodarbības vada Zoja Sīle Mūzikas akadēmijas telpās, otrās pakāpes nodarbības - cilvēkiem ar priekšzināšanām, Sekretariāta telpās Blaumaņa ielā vada Ērika Krautmane; Kolkā ir skolēnu lībiešu interešu kopa, kuru vada skolotāja Mārīte Zandberga. Staiceles jaunieši kopš 2005. gada piedalās lībiešu vasaras nometnēs Mazirbē, šogad pieaugušo un paaudžu nometnē piedalījās Aina Berga ar savām trim burvīgajām mazmeitiņām, 2005./2006. gadā skolotāja Ērika Krautmane te bērniem mācīja lībiešu valodu To visu ņemot vērā, radies secinājums, ka interese par lībiešu valodas apguvi kļūst arvien lielāka un valodas mācīšana jāsaglabā.

Valodas mācīšana Staicelē šogad tiek piedāvāta caur dziesmām – apgūt lībiešu dziesmu tekstus, klausīties, dziedāt un iet rotaļās pašiem. Šeit darboties tika uzaicinātas Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” dalībnieces.

Šobrīd strādā Dagmāra Ziemele, viņa katru gadu lībiešu bērnu jauniešu nometnē „Mierlinkitz” mācījusi valodas pamatus, ir viena no labākajām audzinātājām. Nākošā nodarbība būs 14. decembrī, atkal ieradīsies divas skolotājas – Dagmāra Ziemele un Ēdrōm Velde. Sākumā šis pasākums tika domāts skolu jaunatnei, bet tagad Lilita Kalnāja saka - tas atvērts ikvienam interesentam.

Lai realizētu savas ieceres, Lībiešu (līvu) lietu nodaļa slēdz līgumus ar juridiskām organizācijām, iestādēm, kam ir prasme atbilstošu pasākumu organizēšanā. Staicelē tāda ir pašvaldības iestāde – interešu izglītības centrs „Krustpunkti”. Lilita Kalnāja ir gandarīta: „Pagājušajā reizē interese bija ļoti liela, pieteicās 17 bērni un jaunieši. Esam pateicīgi, ka pašvaldība nāk pretī. Telpas jums ir jaukas, interese ir, atliek tikai to piepildīt.”

Sagatavoja Ieva Drone