Projekts: Apmācību cikls „No idejas līdz realitātei”
Līgums Nr.: VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1./0001/0110/70
Projektu finansē: Eiropas Savienība (80%) un Latvijas valsts (20%)

25. oktobrī Staiceles pilsētas bibliotēkā pulcējās gan paši staicelieši, gan arī tuvākās apkārtnes – Alojas, Ainažu, Puikules, Brīvzemnieku aktīvākie ļaudis ar pieredzi projektu rakstīšanā, nevalstisko organizāciju pārstāvji, vietējās pašvaldības iestāžu vadītāji, lai uzzinātu vairāk un detalizētāk par projektu rakstīšanu Eiropas Sociālajam Fondam (ESF). Šāda iespēja radās pateicoties Staiceles radošo sieviešu kluba „Stazele” īstenotajam projektam „No idejas līdz realitātei”, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Savienība (80%) un Latvijas valsta (20%). Kursantu grupa strādās vairākas dienas un iepazīsies ar iespējām piesaistīt Eiropas Sociālā Fonda līdzekļus šajā periodā.

Projekta vadītāja Anita Strokša nodarbību atklāšanā teica: „Rakstot šo projektu, domāju, ka mēs daudz esam mācījušies projektu rakstīšanu „no nulles punkta”, bet es gribēju pie viena galda aicināt cilvēkus, kā tagad mēdz teikt – ar priekšzināšanām. Man bija liels prieks, ka projekts tomēr tika atbalstīts.”

Ar pasniedzēju Lailu Balgu, Sieviešu tiesību institūta vadītāju, staicelieši jau ir pazīstami, tāpēc bija patiess prieks atkal tikties un uzklausīt profesionālās vērienīgu projektu rakstītājas vērtīgos padomus. Iepazīšanās gaitā nopietnās pasniedzējas uzslavu saņēma mūsu bibliotēkas vadītāja un aktīvākā projektu rakstītāja Staicelē - Anita Strokša. Laila Balga teica: „Es apbrīnoju Anitu, jo viņa ir cilvēks, kurš raksts projektus un ar katru reizi ļoti racionāli un spēcīgi uzlabo projekta kvalitāti. Tādus cilvēkus Latvijā neesmu sastapusi - profesionalitātes strauja izaugsme un ārkārtīgi loģiska izpratne par dažādām projektu iesniegšanas formām. Staicelei ir paveicies. Latvijā ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kas raksta projektus, visi ir filozofi, visi grib naudu. Nopelnīt ārkārtīgi lielo punktu skaitu un uzvarētu konkursā – tas ir ļoti grūti. Anitai ir talants.”

Laila Balga stāstīja par Eiropas Sociālā Fonda (ESF) ienākšanu Latvijā, par apgūto naudu laika periodā no 2004. – 2006. gadam, kā arī par iespējām nākošajā sešgadē - līdz 2013. gadam.

L. Balga: „Salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības fondiem, ESF dod vismazāk naudas aktivitātēm Latvijai. Taču šī nauda ir pietiekoši liela un pieejamāka cilvēkiem, kas strādā ar cilvēkiem. Sociālais Fonds ir cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības fonds, tas virza naudu šādiem pasākumiem - nodarbinātības sekmēšanai, īpašas uzmanības pievēršanai riska grupām, apmācībai, izglītībai, konsultācijām, mūža izglītības veicināšanai, kvalificēta darbaspēka attīstībai, jaunradei, jaunu darba vietu veidošanai, darba vietu veidošanai pie uzņēmumiem, lai jaunieši iemācītos strādāt.

Sociālā fonda konkrētas programmas un konkursi jaunajam laika posmam līdz 2013. gadam vēl nav atvērti.

Ja naudu dod un fonds ir Latvijā, tad tam maksimāli jātiek klāt caur savu organizāciju vai partnerībām. Rezultātā naudai Latvijā jāpaliek, jo sūtīt naudu atpakaļ uz ES ir ļoti slikts rādītājs.

ESF naudas apguves situācija uz 2007. gada 30. jūniju – saņemts finansējums: 89 milj. 500 tūkst. latu uz 3 gadiem. No šīs summas apstiprināti projekti par 99,7%. Nav iztērēti 0,3%. Tas ir labs rādītājs, bet ESF ir vienīgais fonds, kas nav iztērējis naudu. Visiem fondiem nauda pietrūkusi. Rodas jautājums - kāpēc vismazāk naudu apgūst tas, kam visvairāk naudu vajag – cilvēkresursiem? Projektu rakstītāju trūkums ir viens no iemesliem. Cilvēkā ieguldot, neredzam ātru rezultātu, visi grib pelnīt un ātrāk tikt pie naudas. Izglītības liels trūkums vispār. Domāju, ka līdz gada beigām nauda tiks apgūta. Reāli ESF naudas tiek izmaksātas ar pēcapmaksu, tas arī ir bremzējošs faktors. Turpmākajos konkursos darbosies avansa sistēma.

Visaktīvākais ESF naudas apguvē bijis Rīgas reģions (Tukums, Rīga, Limbaži, Ogre), kur vairāk projektus raksta pašvaldības - 126 projekti. Vidzemes reģions (Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona) – 41 projekts. Latgalē – 79 projekti, Zemgale ir vispasīvākā, to redzu arī braukājot apkārt ar lekcijām. Salīdzinu, cik bieži tur mācās grupas, cik cilvēku nāk uz nodarbībām, kādi veidi interesē, cik ir NVO. Zemgale Latvijā šobrīd ir daudz sliktāk attīstīta kā Latgale. Latgale ir viens no bagātākajiem reģioniem pateicoties arī ESF naudām. Kurzemē iesniegti 60 projekti.

Rīgas reģions apguvis – 6,8 milj. latu, Vidzeme – 1,7 milj. latu, Kurzeme – 3,1. milj. latu, Zemgale – 2,5 milj. latu, Latgale – 4,4 milj. latu. Bijuši 97 projekti par 41 milj. latu, kas skāruši visus Latvijas reģionus partnerībās.”

Lai apgūtu Eiropas Sociālā Fonda piedāvātās iespējas, vēlams regulāri apmeklēt šādas interneta mājas lapas: dominējošo: www.esfondi.lv, ministriju mājas lapas: Labklājības ministrija – www.lm.gov.lv, Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrija – www.raplm.gov.lv, Izglītības un zinātnes ministrija – www.izm.gov.lv, kā arī zem ministrijām esošo aģentūru interneta mājas lapas: Valsts izglītības attīstības aģentūra – www.viaa.gov.lv, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra – www.liaa.gov.lv, Eiropas Savienības informācijas aģentūra – www.esia.gov.lv, Nodarbinātības valsts aģentūra – www.nva.gov.lv, kā arī Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapu – www.lsif.lv.

Kursantu grupā mācās un strādā cilvēki ar konkrētām idejām, un šī ir viena no retajām iespējām - kvalitatīva pasniedzēja vadībā pārvērst idejas realitātē.

Sagatavoja Ieva Drone