Staicele -
Reportāžas - Veļu laika pārdomas
02.11.2007.
Veļu laika pārdomas
Ir darbdienas rīts plkst. 7 ar minūtēm, eju uz skolu,
un man aiz muguras tipina droši soļi. Labrīt, skolotāj! priecīgs
sveiciens, un kājas mācīties gribošo žiperīgi aiznes uz darbu uz
skolu. Allaž prieks skatīties, kā mūsu bērni pat skriešus dodas uz
skolu, un ne jau tāpēc, ka līst vai salst deguns. Daži audzēkņi rītos
skolā ierodas samērā agri. Patīkami, ka lielākā daļa atnāk
dzīvespriecīgi, labās gribas pārpilni, rosīgi, vecāku vai vecvecāku
uzmundrināti, motivēti un tādi ir visu garo, grūto darbdienu. Bet kāpēc
daļa skolēnu izskatās nomākti? Vai viņi ir neizgulējušies? Varbūt kāds
no vecākiem istabā smēķē, tāpēc bērnam ir nelabi? Varbūt citu ģimenes
apstākļu dēļ bērns ir regulārā stresā? Un tāds ar visu mājas skumjo
gaisotni viņš atnāk uz klasi tīru, gaišu, mājīgu telpu, pilnu ar
saviem bezrūpīgajiem vienaudžiem, kurus droši vien klusībā apskauž kā
laimīgus cilvēkus.
Plkst. 8.00 noskan zvans uz stundu sākas pedagogu un
jauno personību kopdarbs. Es varētu nosaukt tik daudz skolēnu, kas prot
dienu iesākt jauki (un tas atkal, protams, nāk no ģimenes): sagaidīt
skolotāju pie klases durvīm, tās atverot, prot novēlēt veiksmīgu dienu,
palīdz izdalīt mācību materiālus, savāc, notīra, atnes, sameklē un ar
lielu centību ķeras klāt mācībām. Cienījamie vecāki, tik brīnišķīgi ir
jūsu bērni skolā! Pedagogi saka lielu paldies par ieaudzināto
pieklājību, darba tikumu, izpalīdzību! Vai bērni ir savu vecāku
spogulis? Lielākoties. Cik brīnišķīgi bērns izturas mājās, tāds pats
viņš parasti ir kolektīvā! Cik pieklājīgi runājam savā starpā, tādi
vārdi nāk no jaunā cilvēka mutes. Arī tie zelta vārdi lūdzu, paldies,
piedodiet iesakņojas ģimenē.
Noris stunda, kur jādomā, jāpieraksta, jāzīmē, jāizsaka
savs viedoklis, jāstāsta mājās iemācītais, jāatbild, jāvērtē, jālasa,
jāsapņo, jāsporto, jāveido, jādzied vai jāklausās. Cik liela māka ir
klausīšanās! Jebkurā vecumā bērnam patīk dzirdēt dzīvo balsi, kas ir
mierīga, ar savu enerģiju, gudra. Jebkura mācību stunda ir savstarpējās
saskarsmes veidotāja: vai protu izteikties, kad man dod vārdu; vai
apzinos to, ka kļūdos; vai protu nedusmoties, ja klasesbiedrs centīgāks;
vai man neskauž, ja viņa darba novērtējums augstāks? Prieks par
jauniešiem, kad stundās redzu jā, izdodas 27 individualitātēm cienīt
vienam otra domas, ieklausīties, saprasties ar acu skatienu, žestiem, ar
godu iziet no simtiem sīku problēmsituāciju. Un atkal gribas teikt
paldies vecākiem, kas mājās prasa no saviem bērniem cienīgu uzvedību un
runu, precīzi veikt jebkuru darbu, iecietību. Mēs, pieaugušie, taču
varam būt tik ideāls paraugs jaunatnei, vai ne! Tā ir liela māka savu
prasmi, gudrību, savas labākās personības īpašības nodot saviem bērniem,
kuri ir kā sūklīši, visu ņem pretī. Diemžēl, ja paraugu nerod mājās, to
meklē citur. Priecājos, ja mācību vai audzināšanas stundās (pēc tikšanās
ar rakstnieku Viku un folkloristiem no Pociema ar gandarījumu viesi
secināja, cik kārtīgi ir mūsu skolēni, kā viņi prot uzklausīt). Arī
skolēnu pašpārvaldes ik trešdienas sapulcēs, ko ļoti centīgi vada
desmitklasniece Dārta Vilne, veidojamies par sabiedriskiem, aktīviem,
domājošiem cilvēkiem.
Man ir tas gods jums kalpot, saku, mācību cēlienu
uzsākot. Tieši tā jebkurš pedagogs nesavtīgi atdod visas savas
zināšanas, prasmes, dzīvesziņas, pieredzi, audzēkņiem tik jāpaņem, kā ar
karoti reizēm mutē lejam, tikai jānorij. Priecājamies, ja ģimenēs
izglītības loma cilvēka dzīvē nopietni novērtēta, to redz it visā:
bērnam sagādāts nepieciešamais kvalitatīvam mācību darbam, grāmatas
apvākotas, ir sporta tērps un apavi, ir nauda pusdienām un kultūras
pasākumiem, ir atbalsts, ja audzinātājs piezvana (vecāks norij rūgtumu,
bet saprot, ka audzinātājs, tā vai citādi rīkodamies, vēl bērnam tikai
to labāko), ir pārrunāti skolas iekšējās kārtības noteikumi, sakārtots
skolēna dokuments dienasgrāmata. Prieks par šādiem audzēkņiem un viņu
vecākiem!
Kad 5.novembrī skolā strādāja Vecāku domes pārstāvji
(pārrunājām skolas dzīvi, problēmas, uzklausījām pilsētas
izpilddirektoru Agri Rubeni par dažādiem jautājumiem, arī jauno skolas
katlu māju, pabijām katrā klasē), par labākajiem dienasgrāmatu
īpašniekiem 2.9. kl. Vecāku dome atzina 27 skolēnus, lūk, viņi: ADRIANS
MIŅINS, ROLANDS LĪSMANIS, KRIŠS PINKULIS 2.kl.; DINA ČIPOTE 3.kl.;
SANTA VOLDE 4.kl.; RITVARS ČIPOTS, DENISS KUZMENKO, DITA KAŽOKA
5.kl.; SANDIS SALA, MARE ĶIRULE, LĪGA LĪSMANE, ATIS SIJĀTS, ANETE DRONE,
MADARA KRĪVĀNE 6.a kl.; LOLITA ĀDAMSONE, VALTS JAUNZEMS, SABĪNE
PODSKOČIJA 6.b kl.; DIĀNA VUŠKĀNE, ELVIS TIMERMANIS, ANNIJA PĒCE,
REINIS GRAVIŅŠ, LAURA USTRISOVA, SIGNIJA METNIECE 7.kl.; RANDA GRUMSLE
8.kL.; JĀNIS KOVISĀRS, AGNESE JANČEVSKA, SAIVA PODSKOČIJA 9.kl.
Protams, ir vēl audzēkņi, kam pavisam nedaudz pietrūka, lai Vecāku domes
pārstāvji viņus atzīmētu kā labākos, bet šī dokumenta pārbaudes notiks
arī turpmāk, tā kā jebkurā ģimenē var pārrunāt skolas prasības. Vecāku
interesēs būtu regulāri kontrolēt savu bērnu darbu.
Stunda beigusies jeb starpbrīdis. Viss notiek skaļi,
strauji, dažādi. Priecājamies, ka ir skolā daudz kārtīgu audzēkņu vai
cenšas tādi būt, ievēro skolotāju aizrādījumus, palīdz kādam problēmās
nonākušam, uzrauga vai pat nebaidās aizrādīt otram, palīdz
dežūrskolotājam. Par ko tas liecina? Gluži vienkārši šiem bērniem ģimenē
uzticas, liek strādāt, viņus novērtē. Protams, neviens nevaram būt
pasargāti, ka mūsu bērns vienā jaukā dienā nostrādās ko neiedomājamu,
tāpēc tik svarīgi izrunāties, pārrunāt, pamācīt, ja vajadzīgs ar prātu
sabārt. No malas šķiet, ka dažiem vecākiem piedzimuši eņģelīši?
Patiesībā audzināšana ģimenē ir smags darbs kopš bērna piedzimšanas
brīža. Visvairāk darbs ar sevi: ja vecāks ir apmierināts ar dzīvi
tāds lielākoties ir arī bērns. Ja vecāks ir dzīvespriecīgs, strādīgs,
allaž patīk sevi izglītot, pilnveidot tādās noskaņās ir arī bērns. Ja
vecāki ciena savu tēvu, māti, savu senču piemiņu, tā ir liela svētība
bērnam. Ja arī šobrīd topošā personība iet savu kļūdu pilno ceļu, mums
jācenšas būt gudrākiem par viņiem, neatlaidīgi, reizēm līdz pat spēku
izsīkumam pamācot. Jāmeklē padoms, ja tā pietrūkst. Varbūt bibliotēkā.
Katram mums noteikti ir arī līdzcilvēks, kam pajautāt. Uzdrīkstēsimies!
Izdomāsim savus svētvārdus ģimenei.
1. Cienīsim paši savus vecākus, vecvecākus, citus
Cilvēkus!
2. Godāsim un sargāsim savu zemi - Latviju!
3. Strādāsim kopā ar saviem bērniem!
4. Būsim līdzjūtīgi, izpalīdzīgi, kulturāli!
5. Nesmēķēsim istabā!
6. Nelietosim alkoholu bez jēgas!
7. Mācīsim bērniem atvērt durvis, lai palaistu
sievieti pirmo, pasniegt krēslu mātei, vecaimātei, klusēt, kad
pieaugušie runā savā starpā!
8. Neaprunāsim citus bērna klātbūtnē!
9. Nenosodīsim līdzcilvēkus, bet labāk kritizēsim
sevi!
10. Pateiksimies, ja kaimiņi aizrāda mūsu bērniem
uz viņu palaidnībām!
11. Noteiksim bērnam (kopīgi ar viņu, bet paturot
pēdējo vārdu) dienas režīmu!
12. Priecāsimies kopā ar bērnu par viņa priekiem,
būsim viņam vienmēr līdzās bēdās, runāsimies ar bērnu, būsim viņa
gudrais sargeņģelis!
13. Pateiksim bērnam visas tās mūsu dzīves
gudrības, ko zinām, ko vēlamies nodot tālāk, atkārtojot tās vēl un
vēl! (Ieskatieties Ē. Valtera atziņās skolēna dienasgrāmatā!)
14. Katru dienu kaut pusstundu lasīsim (avīzi,
žurnālu, grāmatu) un ieteiksim to darīt bērnam!
15. Vakaros savā milzu aizņemtībā tomēr atradīsim
brīdi, lai palasītu kaut ko bērnam priekšā, tā būs brīnišķīga
emocionālā saikne!
16. Brīvdienās vairāk būsim kopā ar savu bērnu!
17. Katru dienu pajautāsim bērnam, kā viņam
veicies, uzklausīsim! (Kaut pa telefonu.)
18. Sestdienas rītos bērnam iedosim veicamo darbu
sarakstu un pārbaudīsim izdarīto, uzslavēsim par paveikto!
19. Reizi mēnesī piezvanīsim klases audzinātājam
vai aiziesim uz skolu vienkārši aprunāties par savu bērnu!
20. Nepieļausim, ka bērns mums skarbi runā pretī!
21. Ja bērns nesaprot ar vārdiem teikto,
pamēģināsim audzināt ar klusumu bērnam mierīgi (kādreiz lika
istabas stūrī stāvēt) jāpārdomā sava rīcība.
22. Centīsimies būt vienoti prasībās: pedagogi,
vecāki, līdzcilvēki!
23. Par tīšu nepaklausību bērnam jāsaņem sods:
patiesi vārdi par rīcību, kādu laiku noteikts režīms vai reāla darba
terapija.
24. Katru vakaru palūgsim, lai bērns parāda savu
dokumentu dienasgrāmatu, kurā jābūt ierakstītam uzdotajam,
sestdienās to parakstīsim!
25. Prasīsim, lai bērns skolā pieraksta
dienasgrāmatā uzdoto!
26. Reizumis noskaidrosim pie bērna klases
biedriem, kas uzdots!
27. Par katru labo darbu bērnu paslavēsim, celsim
viņa pašapziņu!
28. Mēģināsim dzīvot ar prieku, mācīsim bērnam
priecāties par katru mūža dienu!
29. Runāsim pieklājīgi, lai bērns vairāk dzird
vārdus: lūdzu, paldies, piedod!
30. Atcerēsimies, kā vecāki mūs audzināja, kas no
tā iznācis, un būsim ar lielu pacietību, neatlaidību, gudrību, savus
bērnus audzinot! Mēs katrs to varam, jo taču ļoti mīlam savus
bērnus!
Kam, māmiņa, tad nerāji, Kas klausīja tēva,
mātes,
Kad es biju rāšanā? Pilnu krāsni maizes cepa;
Nu es liela izaugusi, Kas neklausa tēva, mātes,
Nu rīkstīti pušu lauzu. Pavardā rušināja.
Dēli, meitas, jaunuvītes, Tēvu tēvu laipas mestas,
Klausiet tēvu, māmulīti: Bērnu bērni laipotāji;
Neiet labi tai sētā, Tā, bērniņi, laipojiet,
Kur vecākus neklausīja. Ka pietika mūžiņam. (latv. tautasdziesmas)
Ir svētdiena. Uzģērbjam svētdienas drēbes, visi kopā
ģimenē kaut ko garšīgu pagatavojam, izvārām smaržīgu liepziedu tēju,
uzklājam baltu galdautu, iededzam sveci, un klusiņām mūsu mājās ienāk
svētbrīdis ar veļu laika pārdomām. Un mīlestība.
Ar cieņu - skolotāja Antra Rudzīte
|
|