Staicele -
Reportāžas - Salacas upe atgūst
Straujteces
27.10.2007.
Salacas upe atgūst straujteces
Salacas lielākā bagātība ir te saglabājušies
straujteču posmi. Tie ir Eiropas nozīmes aizsargājamo zivju un
bezmugurkaulnieku dzīves vieta un, vienlaikus, nozīmīgi tūristu
piesaistes objekti. Lai arī cilvēka mūžs parasti ir par īsu, lai
pamanītu nozīmīgas izmaiņas dabā, Salacas un arī citu Latvijas upju
straujo aizaugšanu ir pamanījis ikviens. Tā kā lielāko ieguldījumu
Salacas upes aizaugšanā ir devusi cilvēku darbība, tad palīdzēt upei
atgūt dabisko stāvokli arī ir cilvēku pienākums tā Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāta administrācija pēdējos divos gados ir piesaistījusi
Salacas upes atjaunošanai apmēram 50 000 latu.
Apsekojot Salacas upi, Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta administrācijas darbinieki un zinātnieki secināja, ka lielā
daļā straujteču posmu upes aizaugums pārsniedz 1/3 no ūdens virsmas. Tas
nozīmē, ka šajos posmos samazinās atklātas upes gultnes platības, kuras
ir piemērotas tādām straujus ūdeņus mīlošām sugām, kā lasis, taimiņš,
vimba un nēģis. Visas šīs zivis nārsto straujās vietās ar vairāk vai
mazāk rupju granti, oļiem un akmeņiem.
Upju aizaugšanu veicina gan dabiski procesi, gan
cilvēku darbības ietekme. Tā viens no galvenajiem Salacas aizauguma
iemesliem ir plašā minerālmēslu pielietošana laika posmā no 1960. līdz
1980. gadam. Šis laika periods neveiksmīgi sakrita arī ar baļķu
pludināšanas pārtraukšanu Salacā un faktu, ka pēdējos gadu desmitos
Salacā daudz retāk ir novērojama spēcīga ledus iešana - ledus, kā arī
pludināmie baļķi, savulaik nodrošināja upes gultnes regulāru
uzirdināšanu un ūdensaugu sakņu sistēmas iznīcināšanu. Zināma ietekme
upes aizaugšanā ir arī Staiceles papīrfabrikas dambim, kas pārvērta daļu
no straujtecēm par lēni plūstošiem upes posmiem. Savu ieguldījumu deva
arī salīdzinoši nesenā apdzīvoto vietu un lopkopības notekūdeņu
nekontrolētā ieplūšana upē un tās pietekās. Apsīkstot saimnieciskajai
darbībai, bijušās augstvērtīgās piekrastes pļavas strauji aizauga ar
alkšņiem un tas gan samazināja upes izgaismojumu, gan palielināja upē
nonākošo trūdvielu daudzumu. Kopumā tas viss veicināja ezermeldru
augšanu to saknes veido režģveidīgo klājumu, kas nu palīdz augam no
upes malas lēnām izplesties pat ļoti straujos upes posmos.
Pirmie Salacas upes tīrīšanas izmēģinājuma darbi
notika 2006. gada vasarā ANO Attīstības programmas un Pasaules vides
fonda (Global Enviroment facility) projekta Bioloģiskās daudzveidības
aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ietvaros kopumā tika
iztīrīti 6 hektāri straujteču. Šovasar upes tīrīšanas darbi tika
finansēti jau iepriekšminētā projekta un ZBR administrācijas projekta
Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un
monitoringa veicināšana Ziemeļu Livonijas teritorijā kā atbalsts
vietējai attīstībai (INTERREG III A projekts) ietvaros. Atkarībā no
katra konkrētā Salacas upes posma īpatnībām tika kombinēta upes
izpļaušana ar rokas izkapti un ūdens augu sakņu iznīcināšana, uzirdinot
upes gultni. Nopļautie ūdens augi tika izvākti krastā un izlīdzināti.
Kopumā šogad attīrīti un atjaunoti vairāk nekā 20 hektāru straujteču
Salacā un tās pietekā Jaunupē. Paralēli tika veikta kritušo koku un
sagāzumu izvākšanu no Salacas upes 5 hektāru platībā. Darbus veica SIA
Skals RJ, upes augštecē strādāja Mednieku klubs Mazsalaca.
Īpaši spilgti paveikto var redzēt pie Staiceles
aizsprosta-dambja, kur upē koki bija krājušies gadiem. Darbi noritēja
veiksmīgi, lai arī vietām upei nebija iespējams piekļūt klāt ar
traktoru, kurš baļķus vilktu ārā no upes, un darbi bija jāveic ar laivu
- piemēram, posmā no Vecvietām līdz Sarkanajām klintīm. Sagāztie
koki, kas atradās tuvāk atpūtas vietām, tika sazāģēti un sakrauti
ugunskuru kurināšanai.
Lai salīdzinātu dažādu tehnoloģiju izmantošanas
efektivitāti laša dzīvotņu atjaunošanā, daļu no darbiem veica ar rokām
pļaujot ar izkaptīm. Darbus veica apmēram 20 vietējie jaunieši, kuri
kopumā ar rokām izpļāva apmēram 16 hektārus. A/s BF Serviss gultnes
irdināšanu uzsāka ar pontonu ekskavatoru, taču akmeņainā upes grunts
radīja nozīmīgas tehniskas problēmas un ekskavatoru nācās nomainīt uz
traktoru ar speciāli aprīkotu gultnes irdinātāju. Par spīti visām
grūtībām plānotie gultnes irdināšanas darbi tika pabeigti līdz 30.
septembrim. Kopumā upes gultne tika iztīrīta sekojošos posmos:
pie Kanīšiem ap 2.5.ha; pie Benhardiem ap 2.ha; pie
Vecvietām ap 3.ha; pie dzelzs tilta ap 0.5.ha; pie Lielumaļiem ap
2.5.ha; pie Stienūžiem ap 2.ha; pie Vecsalacas zivju inspekcijas ap 3,5
ha; Jaunupē ap 12 ha.
Visi veiktie darbi tika saskaņoti ar zemju
īpašniekiem un vēl pagājušajā nedēļā tika atjaunoti ar smago tehniku
sabojātie ceļu posmi.
Salacas upē zinātnieki veic lašu nārsta monitoringu un jau pagājušā
gadā veiktie darbi bija veicinājuši lašu nārsta apjoma pieaugumu. ZBR
administrācija plāno darbu turpināt arī nākamajos gados. Salacas upes
atjaunošanas jeb restaurācijas darbos iegūtā praktiskā pieredze un
zinātniskā informācija var būt noderīga atjaunojot upes arī citur
Latvijā. Vairāk informācijas -
www.biosfera.gov.lv
Aija Jakubovska
Projekta Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 2 9144371, e-pasts:
aija.jakubovska@biosfera.gov.lv
|