Staicele - Reportāžas - Salacas upe atgūst Straujteces

27.10.2007.

Salacas upe atgūst straujteces

Salacas lielākā bagātība ir te saglabājušies straujteču posmi. Tie ir Eiropas nozīmes aizsargājamo zivju un bezmugurkaulnieku dzīves vieta un, vienlaikus, nozīmīgi tūristu piesaistes objekti. Lai arī cilvēka mūžs parasti ir par īsu, lai pamanītu nozīmīgas izmaiņas dabā, Salacas un arī citu Latvijas upju straujo aizaugšanu ir pamanījis ikviens. Tā kā lielāko „ieguldījumu” Salacas upes aizaugšanā ir devusi cilvēku darbība, tad palīdzēt upei atgūt dabisko stāvokli arī ir cilvēku pienākums – tā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija pēdējos divos gados ir piesaistījusi Salacas upes atjaunošanai apmēram 50 000 latu.

Apsekojot Salacas upi, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas darbinieki un zinātnieki secināja, ka lielā daļā straujteču posmu upes aizaugums pārsniedz 1/3 no ūdens virsmas. Tas nozīmē, ka šajos posmos samazinās atklātas upes gultnes platības, kuras ir piemērotas tādām straujus ūdeņus mīlošām sugām, kā lasis, taimiņš, vimba un nēģis. Visas šīs zivis nārsto straujās vietās ar vairāk vai mazāk rupju granti, oļiem un akmeņiem.

Upju aizaugšanu veicina gan dabiski procesi, gan cilvēku darbības ietekme. Tā viens no galvenajiem Salacas aizauguma iemesliem ir plašā minerālmēslu pielietošana laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam. Šis laika periods neveiksmīgi sakrita arī ar baļķu pludināšanas pārtraukšanu Salacā un faktu, ka pēdējos gadu desmitos Salacā daudz retāk ir novērojama spēcīga ledus iešana - ledus, kā arī pludināmie baļķi, savulaik nodrošināja upes gultnes regulāru uzirdināšanu un ūdensaugu sakņu sistēmas iznīcināšanu. Zināma ietekme upes aizaugšanā ir arī Staiceles papīrfabrikas dambim, kas pārvērta daļu no straujtecēm par lēni plūstošiem upes posmiem. Savu ieguldījumu deva arī salīdzinoši nesenā apdzīvoto vietu un lopkopības notekūdeņu nekontrolētā ieplūšana upē un tās pietekās. Apsīkstot saimnieciskajai darbībai, bijušās augstvērtīgās piekrastes pļavas strauji aizauga ar alkšņiem un tas gan samazināja upes izgaismojumu, gan palielināja upē nonākošo trūdvielu daudzumu. Kopumā tas viss veicināja ezermeldru augšanu – to saknes veido režģveidīgo klājumu, kas nu palīdz augam no upes malas lēnām izplesties pat ļoti straujos upes posmos.

Pirmie Salacas upes tīrīšanas izmēģinājuma darbi notika 2006. gada vasarā ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda (Global Enviroment facility) projekta„ Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” ietvaros – kopumā tika iztīrīti 6 hektāri straujteču. Šovasar upes tīrīšanas darbi tika finansēti jau iepriekšminētā projekta un ZBR administrācijas projekta „Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un monitoringa veicināšana Ziemeļu Livonijas teritorijā kā atbalsts vietējai attīstībai” (INTERREG III A projekts) ietvaros. Atkarībā no katra konkrētā Salacas upes posma īpatnībām tika kombinēta upes izpļaušana ar rokas izkapti un ūdens augu sakņu iznīcināšana, uzirdinot upes gultni. Nopļautie ūdens augi tika izvākti krastā un izlīdzināti. Kopumā šogad attīrīti un atjaunoti vairāk nekā 20 hektāru straujteču Salacā un tās pietekā Jaunupē. Paralēli tika veikta kritušo koku un sagāzumu izvākšanu no Salacas upes 5 hektāru platībā. Darbus veica SIA „Skals RJ”, upes augštecē strādāja Mednieku klubs „Mazsalaca”.

Īpaši spilgti paveikto var redzēt pie Staiceles aizsprosta-dambja, kur upē koki bija krājušies gadiem. Darbi noritēja veiksmīgi, lai arī vietām upei nebija iespējams piekļūt klāt ar traktoru, kurš baļķus vilktu ārā no upes, un darbi bija jāveic ar laivu - piemēram, posmā no „Vecvietām” līdz „Sarkanajām klintīm”. Sagāztie koki, kas atradās tuvāk atpūtas vietām, tika sazāģēti un sakrauti ugunskuru kurināšanai.

Lai salīdzinātu dažādu tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti laša dzīvotņu atjaunošanā, daļu no darbiem veica ar rokām – pļaujot ar izkaptīm. Darbus veica apmēram 20 vietējie jaunieši, kuri kopumā ar rokām izpļāva apmēram 16 hektārus. A/s „BF Serviss” gultnes irdināšanu uzsāka ar pontonu ekskavatoru, taču akmeņainā upes grunts radīja nozīmīgas tehniskas problēmas un ekskavatoru nācās nomainīt uz traktoru ar speciāli aprīkotu gultnes irdinātāju. Par spīti visām grūtībām plānotie gultnes irdināšanas darbi tika pabeigti līdz 30. septembrim. Kopumā upes gultne tika iztīrīta sekojošos posmos:

pie Kanīšiem ap 2.5.ha; pie Benhardiem ap 2.ha; pie Vecvietām ap 3.ha; pie dzelzs tilta ap 0.5.ha; pie Lielumaļiem ap 2.5.ha; pie Stienūžiem ap 2.ha; pie Vecsalacas zivju inspekcijas ap 3,5 ha; Jaunupē ap 12 ha.

Visi veiktie darbi tika saskaņoti ar zemju īpašniekiem un vēl pagājušajā nedēļā tika atjaunoti ar smago tehniku sabojātie ceļu posmi.

Salacas upē zinātnieki veic lašu nārsta monitoringu un jau pagājušā gadā veiktie darbi bija veicinājuši lašu nārsta apjoma pieaugumu. ZBR administrācija plāno darbu turpināt arī nākamajos gados. Salacas upes atjaunošanas jeb restaurācijas darbos iegūtā praktiskā pieredze un zinātniskā informācija var būt noderīga atjaunojot upes arī citur Latvijā. Vairāk informācijas - www.biosfera.gov.lv

Aija Jakubovska
Projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 2 9144371, e-pasts: aija.jakubovska@biosfera.gov.lv